"Diena", 08. 11. 2002.

Maskavas ķīlnieku krīze, karš Čečenijā ir tikai daži piemēri pēdējo dienu, mēnešu un gadu starptautisko notikumu klāstā. Latvijā tie tikuši apspriesti gan no politiskā, gan no militārā viedokļa, bet pavisam nedaudz šīs situācijas apskatītas no juridiskā viedokļa. Juridiskā bāze terorisma problēmas risināšanai vai tā, kas regulē čečeņu centienus pēc neatkarības vai citas starptautiskās aktualitātes, gan politiskos, gan militāros šādu situāciju risinājumus ieliek zināmos ietvaros. Es negribētu teikt, ka minētās problemātikas risināšana notiek kā pēc kodeksa. Tieši otrādi, šis kodekss bieži vien tiek pārkāpts. Tieši tāpēc, ka ir zināmas piemērojamās starptautiskās normas, ir zināms, kas un kad tās pārkāpj. Šodien jautājums vairs nav par to, ka valstis var darīt visu, kas tām ienāk prātā pat tik nopietnas krīzes gadījumā kā, piemēram, ķīlnieku sagrābšana Maskavā. Jautājums ir par to, kā nodrošināt valsts atbildības iestāšanos, ja tiek konstatēts atbilstošo juridisko normu pārkāpums. Būtībā šī ir mūžsena starptautisko tiesību sistēmas problēma — mehānismu radīšana, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta starptautiskā likuma izpilde no valstu puses.

Pilnu “Dienas” tekstu lasīt šeit