Atslēgvārdi:

Teorijas par transportu 11

Pēdējā laikā populāri kļuvis rakstīt ieteikumus par to, kā uzlabot satiksmi Rīgā, lai samazinātu sastrēgumus. Tas, protams, ir labi un ar sastrēgumiem ir jācīnās, bet pārsteidzoši ir tas, ka gandrīz visi ieteikumi aprobežojas ar izmaiņām satiksmes plūsmā un regulējumiem dažādos ceļu posmos.

Iesaki citiem:

Manuprāt, tas ir nepietiekami, vismaz ilgtermiņā. Šeit skaidrojumam labi iederas teorija par tā saucamo atsitiena efektu (rebound effect – angļu val.). Tā izriet no ekonomikas ‘pieprasījuma likuma’ - samazinoties cenām, pieaug pieprasījums un attiecīgi arī ražošanas apjomi. Mūsu gadījumā tas nozīmē, ka pasākumiem, kas uzlabo satiksmes plūsmu, ir tendence palielināt patēriņu – satiksmi. Un galu galā atkal viss ir jāsāk no jauna, jo ielas ir pilnas ar mašīnām. Tāpēc arī neticu, ka jaunu tiltu būve pār Daugavu ir labākais veids, kur ieguldīt naudu. Daudz vērtīgāk, manuprāt, to būtu bijis investēt sabiedriskā transporta sistēmas izveidē.

Bet sabiedriskā transporta attīstība vēl nedos vajadzīgo rezultātu, jo daudzi cilvēki izvēlas privāto automašīnu ne jau tāpēc, ka ar to var ātrāk nokļūt tur, kur tu vēlies, bet gan citu privātu interešu dēļ.

Ir daudzi pētījumi, kas izmanto cilvēku vērtību analīzi un spēļu teoriju. Te daži no šo pētījumu secinājumiem. Cilvēki, kas vēlas maksimizēt sabiedrisko labumus un kuriem ir lielāka ticība taisnīgumam un vēlme uz sadarbību, labprātāk izvēlas sabiedrisko transportu kā tie, kuriem nav vēlme sadarboties, vai kuri ir vairāk vērsti uz savu individuālo interešu apmierināšanu. Pētījumi arī secina, ka vēlme braukt ar mašīnu vairāk saistās ar vēlmi izvairīties no citiem cilvēkiem kā vajadzība pēc mašīnas kā tādas.

Cilvēki, kuriem rūp kolektīvais labums (pro-social) labprātāk dotu priekšroku sabiedriskajam transportam, ja arī citi to izvēlētos. Taču tie, kuriem vairāk rūp savas intereses (pro-self), izvēlētos sabiedrisko transportu, ja citi brauktu ar mašīnu.
Un galu galā tas viss beidzas ar Cietumnieka dilemmu un visi brauca ar automašīnām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vellapēda 20.02.2008 00:47

Es par velosipēdiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 07.12.2007 09:12

Braukšana ar auto lielākā ceļa posmā jebkurā gadījumā būs ātrāka kā braukšana ar sabiedrisko (varbūt, izņemot vilcienu Rīgā) tajā pašā laikā, jo ar auto nav vismaz uz minūti jāapstājas katrā pieturā. Iespējams, ja visi brauktu ar sabiedrisko, uz ielām būtu mazāk auto, tad nokļūšana galamērķī ar sabiedrisko būtu ātrāka nekā tagad ar auto, bet tie, kas tad brauks ar auto, vienalga būs ātrāki.
Un kur tad vispār ir tie lielie sastrēgumi? Vajag braukt tur, kur to nav. Rinda pirms luksofora jau vēl nav nekāds sastrēgums. Tur, kur tiešām ir lielie sastrēgumi, attālums parasti ir tik mazs, ka to vislabāk veikt kājām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 07.12.2007 07:42

>>> 3.Ja visi izvēlas privāto, bet es sabiedrisko, tad es esmu lielākais zaudētājs;

Viena cilvēka dēļ sabiedriskais transports nepastāvētu vispār. Ja sabiedrisko transportu izvēlas mazākums, tad jautājums tāpat nav skaidrs. No vienas puses sabiedriskajos transporta līdzekļos samazināsies drūzma; no otras puses, sabiedriskais transports (ja tie ir autobusi vai trolejbusi) līdz ar automašīnām gaida sastrēgumos. Savukārt, vilcienus un tramvajus sastrēgumi ietekmē mazāk.

Neesmu pret spēļu teorijas lietošanu sabiedriskā/publiskā transporta alternatīvu aprakstīšanā. Bet tam nevajag pieiet vienkāršoti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 07.12.2007 01:06

Atvainojos ka mana shēma nedaudz nobruka. 0,0 ir ja abi sadarbojas; -10,-10 ir ja abi izvēlas sabiedrisko trasportu; utt

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 07.12.2007 01:03

Jāatzīstas, ka neesmu nekāds lielais spēļu teorijas zinātājs, bet man jau šķiet, ka galīgi garām nav. Transporta izvēlēs šķiet darbojas līdzīgi faktori kā minētajā cietumnieku dilemmā:

1.Ja visi sadarbotos - izvēlas sabiedrisko transportu, tad sabiedriskais ieguvums būtu vislielākais – pārvietošanās būtu ātra, piesārņojums minimāls, pilsēta varētu attīstīt infrastruktūru u.tml.;
2.Ja visi izvēlas privāto transportu, tad visi tiek sodīti, jo stāv sastrēgumos, zaudē laiku un piesārņo gaisu.

Reālajā dzīvē, protams, ir izvēles pa vidu: (a) lielākā daļa izvēlas sabiedrisko transportu vai (b) lielākā daļa izvēlas privāto transportu. Taču tam gan var piekrist, ka cilvēki izvēlas privāto transportu ne jau nu tāpēc, ka izdara racionālus lēmumus.

Bez cietumnieka dilemmas var apskatīt arī tā saucamo Cāļa dilemma (Chicken Dilemma). Tā izriet no „Cāļa spēles” (chicken game), kur cālis simbolizē drosmes trūkumu. Cāļa spēlē ir iesaistīti divi viens otram pretim braucoši autobraucēji. Tas, kuram neiztur nervi, un kurš dod ceļu – cālis – ir zaudētājs, bet otrs uzvarētājs. Ja abi nogriež, tad nav cietušo, bet abi ir zaudētāji. Ja neviens nenogriež (sliktākais gadījums), abi ir cietušie.

2.
1.SabiedriskaisPrivātais
Sabiedriskais(0,0)(-1,+1)
Privātais(+1,-1)(-10,-10)

1.Ja visi izvēlas sabiedrisko transportu, tad ieguvēju nav;
2.Ja visi izvēlas sabiedrisko transportu, bet es privāto – es esmu lielākais ieguvējs;
3.Ja visi izvēlas privāto, bet es sabiedrisko, tad es esmu lielākais zaudētājs;
4.Ja visi izvēlas privāto transportu, tad visi tiek sodīti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Atis 06.12.2007 15:05

Klasiskās ekonomikas (tāpat kā virknes citu dažādu teoriju) lielākā kļūda - uzskatīt cilvēku par racionālu būtni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 06.12.2007 14:52

Cietumnieka dilemma aprakstīta šeit - http://en.wikipedia.org/wiki/Prisoner's_dilemma . Tur ir runa par 2 vai vairāku cilvēku mijiedarbību, kur ir skaidri zināmi galaiznākumi ("cena", ieslodzījuma termiņš vai cits kāds skaitlisks lielums) atkarībā no tā, vai šie cilvēki ir, tēlaini sakot, altruisti vai egoisti. Spēles matrica ir izveidota tā, ka ikvienam cilvēkam, ja viņš rūpējas tikai par savu ieguvumu, vienmēr ir izdevīgi citus "uzmest". Savukārt vislielākais kopīgais ieguvums ir tad, ja neviens otru neuzmet, bet cilvēki savstarpēji sadarbojas. Šādas dilemmas tipiski parādās tajās spēlēs, kurās nav t.s. nulles summa (kur viena cilvēka uzvara automātiski nenozīmē tikpat lielu otra cilvēka zaudējumu), t.i. tādas vairāk būs sastopamas tieslietās vai ekonomikā; savukārt šahs un futbols ir "nulles summas" spēles - ja viens uzvar, tad otrs zaudē.

J.Brizgas mēgjinājums vilkt paralēles starp cietumnieku dilemmu un sabiedriskā transporta lietošanu - manuprāt, diezgan neveiksmīgs. Jo cilvēki pēc klasiskiem ekonomikas modeļiem ir racionālas būtnes, kuras rīkojas tā, kā ir ekonomiski izdevīgāk (t.i. ir būtiski tikai braukšanas izdevumi, ērtības un ceļā pavadītais laiks). Savukārt var piekrist tam, ka siltumnīcu gāzu radīšanā starp valstīm pastāv kaut kas līdzīgs cietumnieka dilemmai. Ikvienai valstij būtu izdevīgi turpināt lietot vislētāko fosilo kurināmo, kamēr visas citas valstis rūpētos par klimata izmaiņu mazināšanu un energotaupību. Bet atsevišķais iedzīvotājs to var ietekmēt minimāli - mēs taču nenosakām akcīzes likmi degvielai vai arī sabiedriskā transporta pārvadājumu tarifus un subsīdijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Atis 06.12.2007 12:46

kas ir cietumnieka dilemma?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jimena 06.12.2007 09:58

Sabiedriskais transports labi der tad, ja ikdienas maršruts sakrīt ar sab.transporta maršrutu - cilvēks, kurš dzīvo Kadagā, bet strādā Rīgas dzelzceļa stacijas apkārtnē būtu ne visai prātīgs, ja pūlētos braukt uz darbu ar mašīnu. Jo šajā maršrutā regulāri kursē autobusi un galapunktos šāds cilvēks allaž var apsēsties.

Savukārt tiem, kuriem ar sab.transportu ir jāpārsēžas 1 vai pat 2 reizes; jāmēģina pilsētas sastrēgumu gadījumā trāpīt uz reti kursējošiem vilcieniem, vai arī katru dienu jāpavada ilgs laiks stāvot pārpildītos autobusos, nekādi saukļi nepalīdzēs. Viņi var būt ļoti "pro-social" un apzināties enerģijas taupīšanas nepieciešamību, bet brauks ar mašīnām.

>>> Cilvēki, kuriem rūp kolektīvais labums (pro-social) labprātāk dotu priekšroku sabiedriskajam transportam, ja arī citi to izvēlētos.
====
Nu nav tā. Noteiktam pasažieru skaitam, protams, jābūt, citādi maršrutu slēdz. Bet, ja ierobežotu maršruta kapacitāti sāk izmantot pārāk daudzi cilvēki, tad neredzu iemeslu,kādēļ lai tas kādam kļūtu pievilcīgāks. Vnk. dažus cilvēkus pārpildīts transports iespaido vairāk, citus mazāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 06.12.2007 09:21

Kāds kolektīvais labums ir no ilgāka ceļā pavadīta laika (sabtranss katrā pieturā pavada 1-2 minūtes), kājās stāvēšanas, grūstīšanās un atsevišķos gadījumos neestētisku skatu un smaku paciešanas?

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga