Temīdas tiesāšana 4

Lai gan tiesneši labi zina, ka korupcija ir nelikumīga un nosodāma, nav jūtama gatavība aktīvi rīkoties, ja par kāda kolēģa godīgumu radušās šaubas.

Iesaki citiem:
0 temida 255x203
Foto:AFI

Sabiedrībā ir izplatīts uzskats par augsta līmeņa korupcijas nesodāmību. Lielākā daļa korupcijas skandālu izbeidzas bez krimināllietām, nemaz nerunājot par notiesātiem korupcijas vaininiekiem. Līdz šim tieši Ģenerālprokuratūra bieži ir pārbaudījusi, vai augsta līmeņa amatpersonu rīcībā nav noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Ģenerālprokuratūras veiktajām pārbaudēm pievērsta vislielākā uzmanība pētījumā "Tiesu vara un korupcija", kurā analizēta gan korupcijas izmeklēšana, gan tās novēršana pašās tiesu varas institūcijās un vēl citi jautājumi. Pētījuma autors par šo tēmu ir izdarījis vairākus secinājumus.

Ja aizdomas par korupciju ir radušās pēc, nevis pirms, iespējamās kukuļošanas, noskaidrot patiesību un pierādīt vainu ir tikpat kā neiespējami. Turklāt prokuratūra nemaz īsti nav vainojama, jo problēmai ir dažādi cēloņi: visas korupcijā iesaistītās puses parasti ir ieinteresētas noziedzīga nodarījuma slēpšanā, likums ierobežo operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtas informācijas izmantošanu kā pierādījumu, izziņas iestādēm trūkst resursu un, iespējams, arī mērķtiecības sarežģītu korupcijas lietu izmeklēšanai u.c.

Neatkarīgs statuss prokuroriem sniedz zināmu aizsardzību pret politisku spiedienu, taču vienlaikus mazina demokrātiskas kontroles iespējas pār prokuratūras darbību. Dažas Ģenerālprokuratūras amatpersonas pauž, ka pārbaužu veikšana pirms kriminālvajāšanas nav prokuratūrai piederīga funkcija, taču praksē prokuratūra šādas pārbaudes mēdz veikt. Diemžēl šajās darbībās trūkst konsekvences, un nav skaidrs, kāpēc vienā gadījumā pārbaudi veic prokuratūra, citā - policija -, bet vēl citā skandāli noplok bez tiesībsargājošo institūciju iejaukšanās.

Aprobežojoties ar minimālo nepieciešamo darbu, pārbaudes dažkārt bijušas maznozīmīgas. Ja ministrija noslēgusi līgumu par preču piegādi, pārkāpjot veselu virkni procedūras normu, bet prokurors tikai konstatē šos procedūras pārkāpumus, no korupcijas apkarošanas viedokļa šāda pārbaude ir bezjēdzīga. Valsts iepirkumos taču it kā nebūtiski procedūras pārkāpumi signalizē par iespējamu kukuļošanu vai citu korupcijas paveidu.

Runājot par tiesām, nevienā korupcijas pētījumā nav iegūtas kaut cik pārliecinošas liecības par to, ka Latvijas tiesnešu vidū korupcija būtu plaši izplatīta. Taču ir faktori, kas veicina korupcijas risku.

Gan rekrutējot jaunus tiesnešus, gan uzraugot tiesnešu darbu karjeras laikā, tikpat kā nekāda uzmanība nav pievērsta viņu personības īpašībām. Likumā "Par tiesu varu" iekļautais noteikums, ka par tiesnesi var strādāt godīgs jurists, ir deklaratīva norma. Jauna tiesneša godīgumu neviens nepārbauda, lai gan būtu jāpēta gan viņa iepriekšējā darbība, gan arī psiholoģiski jāmēģina noskaidrot viņa personības īpatnības.

Lai gan tiesneši labi zina, ka korupcija ir nelikumīga un nosodāma parādība, autora veiktās intervijās parasti nebija jūtama gatavība aktīvi rīkoties, ja par kāda kolēģa godīgumu būtu radušās šaubas. Aktīvai rīcībai nemaz nevajadzētu uzreiz izpausties kā ziņošanai prokuratūras vai izziņas iestādēm, it īpaši, ja aizdomas nav pietiekami stipras. Iesākumā varbūt pilnīgi pietiktu ar stingru sarunu tiesas priekšsēdētāja kabinetā. Klusējoša iecietība pret, iespējams, korumpētiem kolēģiem un profesionālas solidaritātes neveselīga izpausme tiesnešu vidū var izraisīt graujošas sekas tiesu prestižam un vispārējam tiesiskumam.

Nozīme ir arī tiesnešu atalgojumam. Ja tiesnesis, būdams augsti kvalificēts jurists, mēnesī saņem 300 latus, bet ikdienā skata lietas, kurās figurē desmiti, simti tūkstoši un pat vēl lielākas summas, kukuļņemšanu nevar attaisnot, taču var saprast, ka dažu simtu vai tūkstošu saņemšana pēkšņi var šķist kā sīkums. Turklāt tiesas spriešanā neviens iejaukties nedrīkst, vienu un to pašu likuma normu bieži var piemērot atšķirīgi, kā rezultātā tiesnesim mēdz būt visai plaša rīcības brīvība.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Valts 20.09.2001 12:26
Iespējams, skaidrojums ir meklējams Latvijas iedzīvotāju lielas daļas attieksmē pret korupciju. Pētījumos redzama tendence: ja korumpēti darījumi notiek no respondenta "tālu" (vidē, kur pats respondents nav tieši piederīgs) un korupcijā iesaistītie subjekti atšķiras no paša respondenta, tad korupciju sauc par korupciju un uzskata par neattaisnojamu. Tāpēc daudziem ir emocionāli viegli lamāt politiķus par korumpēšanos, pat ja pats lamātājs kādā citā sfērā, piemēram, strādājot policijā regulāri iesaistās korumpētos darījumos. Cilvēks tādējādi atbalsta dubultstandartus, bet psiholoģisku diskomfortu tādēļ neizjūt. Turpretī ja korupcijā iesaistījušies subjekti, kas pēc dažādām pazīmēm ir līdzīgi respondentam un piederīgi respondenta paša videi, korupciju vairs par korupciju nesauc un tai atrod dažādus attaisnojošus skaidrojumus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 20.09.2001 12:10
Valtam. Paldies par komentaaru.Patiesiibaa mans ieprieksheejais teksts bija apzinaata provokaacija un ,ja taa var izteikties ,pozitiivaa korupcijas interpretaacija.Aprakstiitaa sheema man izveidojaas analizeejot vairaaku uznjeemeeju paustos viedokljus par korupcijas mehaanismu shajaa valstii.Mani paarsteidza tas ,ka shie ljaudis nosodiija korupciju kaa taadu un pilniibaa piekrita viedoklim ,ka taa ir jaapkaro visiem iespeejamiem liidzekljiem ,tachu runaajot par privatizaacijas procesu veertiibu akcenti strauji novirziijaas un termins korupcija no valodas izzuda.Taa vietaa staajaas vaardi- biznesa dariijums,vienoshanaas un tml. Man radaas iespaids ,ka cilveeki ir paarliecinaati ,ka citaadaa veidolaa shis process nemaz nevar notikt.Biezhaak piesauktais arguments bija--..taa tas notiek visaa pasaulee..Es atceros kaadu senaaku I.Godmanja kunga interviju,kuraa vinjsh pauda domu ,ka godiigs privatizaacijas process nemaz nav iespeejams,jo ,ja kaada lieta ,vieta vai manta ieguust konkreetu iipashnieku visi paareejie paliek par neiipashniekiem.Par kukuli kaa objektiivu kriteeriju.Taa ,protams ,bija ironiska metafora ,nekas vairaak,lai gan zinaama racionalitaate un logjika tur piedalaas.Viedoklim par to ,ka korupcija izkropljo valsti ,piekriitu pilniibaa..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Valts 20.09.2001 11:53
Nevaru teikt, ka pārzinu korupcijas īpatnības privatizācijas procesā. Tomēr pārmēru optimistisks šķiet prezumējums, ka nelikumīgie maksājumi ietekmē tik vien kā pretendentu izvēli, ja viņu piedāvājumi pēc citiem kritērijiem ir līdzvērtīgi. Šķiet, ka te tomēr ir milzīgs risks, ka ar kukuļa palīdzību vinnē sliktāks piedāvājums, piemēram, pretendents, kas izvēlas ātrāku īstermiņa peļņu, neinvestējot privatizētajā īpašumā. Turklāt samaksājot neoficiāli, protams, palielinās varbūtība, ka oficiāli samaksājamā summa, kas iet valstij, tiks mākslīgi samazināta.

Gatavība maksāt kukuli kā objektīvs kritērijs? Kas tur objektīvs, ja var būt arī spēcīgi pretendenti ar skaidru biznesa un peļņas plānu, bet kas kaut kādu iemeslu dēļ principā negrib maksāt kukuļus? Turķlāt gatavība maksāt kukuli būtībā parāda tikai to, ka pretendents zina, kā no privatizējaamā īpašuma izspiest naudu, lai kukulis atmaksātos. Taču to var dažkārt izdarīt bez darba vietu radīšanas, īpašuma tālākas attīstīšanas u.tml. Tātad ir arī daudzi citi kritēriji, kas ir krietni jēdzīgāki par gatavību maksāt kukuli.Galu galā var cerēt uz zemāku oficiālo maksu par īpašuma privatizāciju vai, teiksim, naudas kā maksāšanas līdzekļa nomainīšanu ar sertifikātiem.

Protams, no individuālu korupcijā iesaistītu aģentu aģentu viedokļa korupcijas sistēma ir ļoti racionāla. Katrs sasniedz sev vēlamo rezultātu - amatpersonas vai partijas saņem naudu, pretendents - īpašumu. Bet lieki teikt, ka tādējādi tiek pilnībā izkropļota visa valsts publiskās varas (un ne tikai demokrātijas)būtība. Vara būtībā kļūst privāta, jo valsts vārdā pieņemtu lēmumu nosaka privāts maksājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 19.09.2001 19:46
Autora izveeleetaa teema ir arkaartiigi sarezhgjiita un gruuti atshkjetinaama lieta.Man ir gadiijies piedaliities korupcijas probleemu izpeetee un analiizee ,tomeer daudzas lietas es veel shobriid nespeeju preciizi artikuleet.Korupciju ,kaa reaalu norisi var detekteet tikai izejot aarpus koruptiivaas grupas.Tachu tikliidz tas ir izdariits publiski,koruptiivaa grupa,kas liidz shim bija komunikatiivi atklaata vide,paartop par absoluuti sleegtu sociaalo veidojumu,kas perfekti reagjee uz jebkuriem apvainojumiem vai noraadeem par korupciju taas ietvaros.Tas arii ir galvenais iemesls ,kaapeec neviens nespeej neko konkreetu pastaastiit par sho norisi,piesaucot savu pieredzi kaa lieciibu.Piebildiishu ,ka es runaaju par korupciju t.s. augstaakajos liimenjos.Varbuut padaliishos ar dazhiem secinaajumiem ,kas man ir radushies meegjinot apzinaat sho probleemu raugoties no sociaalaas izzinjas adepta redzesviedoklja.... Augstaakajos politiskajos liimenjos korupcija kaa taada nepastaav,ne kaa jeedziens ,ne kaa paraadiiba.Luudzu nepaarprast shii apgalvojuma saistiibu ar manis pasha uzskatiem.Korupcijas neesamiiba ir elementaara jaabuutiiba,kas ir iebuuveeta shajaa videe pastaavoshajaa veertiibu sisteemaa.Saprotu ,ka mans ieprieksheejais praatojums skan gana sarezhgjiiti ,taadeelj centiishos to paskaidrot.. Ja pie kaadas amatpersonas vai amatpersonu grupas X ierodas firmas Y paarstaavis un saka ,ka vinja uznjeemums ir ieintereseets privatizeet to vai citu objektu. Shii amatpersona ir gatava uzklausiit firmas piedaavaajumus,jo vinja zin ,ka shis objekts ,saskanjaa ar atbildiigu leemumu,ir nodots privatizaacijai un leemums ir jaapienjem vinjam. Amatpersona paarluuko visus dazhaadu firmu iesniegtos dokumentus un secina ,ka vismaz dazhi no tiem peec savas kvalitaates un satura ir liidzveertiigi,taatad ,kaadi gan vareetu buut izveeles kriteeriji ..Objektiivaa veidolaa taadu nav un arii nevar buut,amatpersonai neatliek nekas cits kaa atcereeties savas personiskaas un savas politiskaas grupas vai partijas intereses.Shiis intereses paartop konkreetaa naudas summaa,kas arii tiek samaksaata.Svariigi buutu atziimeet ,ka summu biezhaak nosauc firma,jo taa atshkjiriibaa no amatpersonas X jau pirms privatizaacijas redz peljnjas iespeejas un apjomus.Ja shis norise atkaartojas daudzas reizes un tajaa liidzdarbojas dazhaadas personas,taa no vienkaarsha atsevishkja notikuma paartop par sisteemu,kas beigu beigaas paarnjem visu politisko leemumu pienjemshanas telpu,kopaa ar visiem aktieriem ,kas tajaa darbojas.Savukaart jebkura sisteema tiecas pashsaglabaaties un pilnveidoties ,kaa tas arii shobriid notiek Latvijaa.Veel kaada buutiska detalja,kukulja lielums,kas parasti arii determinee leemuma pienjemshanu par labu tai vai citai firmai patiesiibaa var buut arii objektiivs kriteerijs ,kas ljauj izveerteet vai privatizaacija ir bijusi veiksmiiga vai nee.Ja kaads ir piedaavaajis maksaat vairaak, noziimee,ka vinjam ir praataa ir bijis biznesa plaans ,kura realizeeshana rada lielaaku peljnju un taatad arii lielaakus nodokljus,vairaak darba vietu utt.,utjpr,...taalaak luudzu paarlasiit visus PA produceetos papiirus par veiksmiigajaam privatizaacijaam LR.Tagad atgriezhamies pie muusu pamatjautaajuma vai shaada privatizaacija ir vai nav korumpeeta....Vairums leemuma pienjeemeeju noliegs korupcijas klaatbuutni shaada veida dariijumos,vinji perfekti izskaidros shaada privatizaacijas modelja profesionaalaas kvalitaates un ja tomeer kaadam izdosies diskusiju nodziit liidz moraalo principu liimenim,vinju atbilde buus tikpat moraala cik nemoraala---paraadi citus politiskos speekus ,kas to buutu izdariijushi labaak,mees vismaz saglabaajaam darba vietas un iespeeju ieguut nodokljus. Citiem vaardiem sakot she nav korupcijas ,te vien ir honoraari par profesionaaliem leemumiem.Bizness un valsts paarvalde top par vienas dimensijas partneriem,valsts darbs ne ar ko neatshkjiras no biznesa.Vieniigaa probleema ir tas ,ka valsts darbiniekam nav iespeejas sanjemt procentus no pelnjas,taapeec tos vinjam samaksaa uznjeemeejs.Ne velti Latvijas uznjeemeeju videe ir labi zinaams teiciens-- Labaakais bizness ir valsts bizness...Raugoties uz sho norisi man reizeem ir veelme paarfraazeet Luii Blaana teicienu ..Jebkura privatizaacija ir zaadziiba ,kad nozagts tiek tautai..Nu ,DELNA,meegjini izskaidrot un apshaubiit shiis sheemas racionalitaati,labpraat padiskuteetu ....Sic..shodien pietiks

Saistītie raksti
Tiesnesi 255x203

Temīda bez tiesnešiem 41 Autors:Providus.lv

Citi autora darbi