TB/LNNK: zaudējumi plašā solījumu frontē

Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) līdzīgi kā koalīcijas partneri Latvijas ceļš (LC) 7.Saeimas laikā piedalījās visu triju valdību veidošanā. Tēvzemiešu pārstāvis gan ne reizi netika izvirzīts premjera amatam, toties šīs partijas ministru rīcība lielā mērā kalpoja kā iegansts divu pirmo šīs Saeimas valdību krišanai. Svarīgākais no TB/LNNK pirmsvēlēšanu programmas stūrakmeņiem bija latviešu nacionālo interešu aizstāvība, latviešu tautai izdevīga valodas un izglītības politika. Tāpat savā programmā tēvzemieši solīja rūpēties par veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu un algu paaugstināšanu kultūras, izglītības un veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem. Būtiska priekšvēlēšanu programmas sadaļa atvēlēta arī vispārējā ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai.

Iesaki citiem:
Logo fons

Vērtējot paveikto, var secināt, ka nevienu no prioritātēm tā īsti izpildīt nav izdevies — ir atcelta prasība deputātiem zināt latviešu valodu augstākajā līmenī, veselības aprūpes sistēma īsi pirms vēlēšanām ir nonākusi uz kraha robežas, arī algu un pabalstu būtisks palielinājums nav sagaidīts. Nosacīti var uzskatīt, ka tiek pildīts solījums par IKP pieaugumu, arī inflācijas līmenis nav strauji cēlies.

Partijas atbildes uz jautājumiem par solījumu izpildi un iemesliem, kas kavējuši turēt vēlētājiem doto vārdu, portālam politika.lv mēneša laikā iegūt neizdevās.

Valdību gāzēju prakse

7.Saeimas vēlēšanas TB/LNNK par veiksmīgām uzskatīt nevar, apvienība ieguva ap 18% vēlētāju atbalstu un 17 vietas parlamentā. Tieši mazais iegūto vietu skaits tēvzemiešiem neļāva tūlīt pēc vēlēšanām uzņemties vadošo lomu koalīcijas veidošanā, tāpēc TB/LNNK piekrita LC piedāvājumam līdzdarboties mazākuma valdībā, kuras kodolu līdz ar šīm divām partijām veidoja Jaunā partija, bet valdības apstiprināšanai tika saņemts arī sociāldemokrātu atbalsts. Pirmajā Viļa Krištopana (LC) valdībā tēvzemieši ieguva aizsardzības, iekšlietu, labklājības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru amatus, ministru prezidenta biedra amatu Eiropas Savienības (ES) lietās, īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām, vides valsts ministra, kā arī veselības valsts ministra amatus. Šī bija līdz šim plašākā tēvzemiešu pārstāvniecība valdībā.

V.Krištopana valdības demisija notika, lielā mērā pateicoties tēvzemiešiem, kas, vēl koalīcijā esot, noslēdza sadarbības līgumu ar opozīcijā esošo Tautas partiju, ko gan partija pamatoja ar V.Krištopana vēlmi TB/LNNK izstumt no koalīcijas. Savukārt koalīcijas strīdu pamatā bija gan Latvijas kuģniecības privatizācija, gan fakts, ka par Valsts prezidentu netika ievēlēts LC izvirzītais Anatolijs Gorbunovs, gan Valsts valodas likums.

Pēc V.Krištopana demisijas 1999.gada jūlijā, nākamo valdību tika uzticēts veidot Tautas partijai, kura pārņēma iepriekš TB/LNNK pārziņā esošo Iekšlietu ministriju, kā arī likvidēja virkni valsts ministru amatu. Andra Šķēles valdībā tēvzemieši savā pārraudzībā ieguva četras ministrijas (Aizsardzības, Ekonomikas, Labklājības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības), citi TB/LNNK portfeļi tika likvidēti, atstājot amatā tikai īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Jāatzīmē, ka arī viens no A.Šķēles valdības krišanas redzamākajiem iemesliem bija koalīcijas partneru nesaskaņas, kuras vainagojās ar tēvzemiešu ekonomikas ministra Vladimira Makarova rīkojumu atņemt Privatizācijas aģentūras direktoram Jānim Naglim paraksta tiesības. Savukārt A.Šķēle par šādu ministra rīcību izteica viņam neuzticību, un drīz pēc šī skandāla valdība krita.

LC pārstāvja Andra Bērziņa veidotajā valdībā TB/LNNK ietekme vēl vairāk samazinājās, partijai zaudējot ekonomikas ministra krēslu, bet saglabājot visus pārējos.

Solījumi nesakrīt ar darbiem

Visu triju valdību deklarācijās atrodami solījumi sakārtot medicīnas finansējumu, radīt pacientam izdevīgu veselības aprūpes sistēmu un iedarbināt apdrošināšanu. Tāpat visās programmās runāts par algu palielināšanu šajā sfērā. Solīto šajā jomā nav izdevies izpildīt nevienai no valdībām. Jāpiebilst, ka labklājība un veselības aprūpe visus četrus aizvadītās Saeimas gadus bija tēvzemiešu pārraudzībā. Turklāt arī šīs partijas priekšvēlēšanu programmā šī joma minēta kā prioritāra.

Tā kā pārējās divas tēvzemiešu programmas prioritātes bija stingra politika pilsonības un imigrācijas jautājumos, kā arī izglītības politika, kas atbilst latviešu nācijas interesēm, tēvzemiešiem būtu vajadzējis cīnīties vismaz par izglītības ministra amatu, taču arhīvu materiāli neliecina, ka šīs partijas pārstāvji kaut reizi, piedaloties sarunās par valdības veidošanu, būtu uzstājuši uz šo portfeli. Arī iepriekšējā Saeimā tradicionāli TB/LNNK pārraudzībā esošā Tieslietu ministrija pēc vēlēšanām pārgāja vispirms Jaunās partijas, bet pēc tam LC rokās. Jāatzīmē, ka valdību deklarācijās atrodami līdzīgi solījumi, kādi lasāmi TB/LNNK pirmsvēlēšanu programmā (piemēram, īstenot aktīvu cīņu pret korupciju, nodrošināt tiesu varas neatkarību, kā arī paaugstināt algas izglītības darbiniekiem). Tomēr gandrīz neviens no šiem solījumiem nav izpildīts.

Savukārt, vērtējot visu valdību solījumus aizsardzības sfērā, jāsecina, ka jomai ir piešķirts solītais finansējums 2% apmērā no IKP, kā arī Latvijas bruņotajos spēkos notiek reformas un specializācija, kas nepieciešama Latvijas dalībai NATO – arī TB/LNNK programmā atrodamajam Latvijas ārpolitikas mērķim. Toties par tēvzemiešu programmā minēto nepieciešamību pāriet uz profesionālu armiju šīs Saeimas laikā nav pat diskutēts.

Sabrūk mīts par nācijas aizstāvjiem

Gatavojoties 7.Saeimas vēlēšanām, TB/LNNK līdztekus priekšvēlēšanu kampaņai aktīvi aģitēja balsot pret Pilsonības likuma grozījumiem, popularizējot saukli “Latvieti, nepadodies!”. Referendumā TB/LNNK viedoklis tomēr neguva atbalstu, bet tēvzemiešu lēmumi 7.Saeimas laikā liek būtiski apšaubīt šo partiju kā labējas un titulnāciju aizstāvošas politikas pārstāvi.

Tā, piemēram, daļa tēvzemiešu deputātu atbalstīja grozījumus Vēlēšanu likumā, kas atceļ normu, saskaņā ar kuru visiem deputāta kandidātiem jāpārvalda latviešu valoda augstākajā līmenī. Šā gada maijā, kad tika pieņemti grozījumi Vēlēšanu likumā, tēvzemieši masu medijiem skaidroja, ka partijai bijis brīvais balsojums, bet latviešu valodas intereses tiks aizstāvētas līdz ar grozījumiem Satversmē. Jāpiebilst, ka Satversme patiešām tika grozīta un tajā iekļauts punkts par obligāta solījuma došanu latviski.

Otrs no valsts valodas politikas stūrakmeņiem 7.Saeimas laikā bija Izglītības likums, kas paredz latviešu valodas mācības ieviešanu visās skolās. Šīs Saeimas laikā vismaz saskaņā ar preses materiāliem tēvzemieši nav interesējušies, kā šo likumu plānots ieviest un kā notiek sagatavošanās pārejai uz latviešu valodas mācību skolās, jau sākot ar 2004.gadu. Proti, vai veikti visi nepieciešamie priekšdarbi likuma ieviešanai, turklāt tādai, kas patiešām nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas. Šeit jāpiebilst, ka arī tēvzemiešu priekšvēlēšanu programmā tieši minēts, ka partija apņemas “nodrošināt pakāpenisku pāreju uz izglītības apgūšanu valsts valodā”.

TB/LNNK komentāru par partijas paveikto šajā un citās jomās portālam iegūt neizdevās, jo partija ilgāk kā mēnesi nespēja atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

Ceļš uz NATO — līkumains un bedrains

Pirms vēlēšanām TB/LNNK uzsvēra, ka Latvijas drošības prioritāte “ir un būs NATO”. Visu šīs Saeimas laiku Aizsardzības ministrija atradās tieši TB/LNNK pārraudzībā, turklāt aizsardzības budžets patiešām ir palielināts līdz 2% no IKP, kā to prasa NATO kandidātvalsts statuss. Arī vērtējot starptautisko sadarbību un ārpolitiskās sarunas, kas tiek risinātas sadarbībā ar Ārlietu ministriju, iespējams secināt, ka Latvijai pirms Prāgas samita, kurā visticamāk tiks nosauktas jaunās NATO dalībvalstis, ir visai lielas iespējas būt uzaicināto starpā.

Tikmēr kā būtiskākais šķērslis valsts ceļā uz NATO un ES tiek minēts augstais korupcijas līmenis valstī un nesakārtotība šo noziegumu novēršanā un apkarošanā. Turklāt jāpiebilst, ka arī tēvzemiešu priekšvēlēšanu programmā atrodami solījumi pastiprināt cīņu ar korupciju. Pagaidām visu triju valdību centieni radīt darbotiesspējīgu mehānismu cīņai ar korupciju ir izrādījušies nesekmīgi, ko pierāda arī nespēja uzsākt jaunā korupcijas apkarošanas biroja darbu šā gada 1.augustā, kā to paredz likums.

Tāpat, vērtējot aizsardzības jomas sakārtošanu, tiek norādīts uz būtisko atšķirību starp tām Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām, kuras regulāri piedalās starptautiskās mācībās un tā saucamajām ierindas vienībām. Ja vienas var uzskatīt par NATO kandidātvalstu līmenim atbilstošām, tad pārējās vēl krietni atpaliek. Arī tā saucamo ģedovščinu jeb fizisku izrēķināšanos ar jaunākajiem dienesta biedriem nav izdevies izskaust.

Medicīna — solījumu izpildes vietā krahs

Būtisks partijas solījumu bloks saistās ar labklājības sfēru, kurā partija ļāva cerēt uz lielākām pensijām un pabalstiem, īpaši bērniem. Tāpat tika solīts, ka visiem būs pieejama kvalitatīva veselības aprūpe un tiks ieviests veselības finansēšanas princips, kur veselais maksā par slimo. Visus šos četrus gadus Labklājības ministrija bija tēvzemiešu pārraudzībā, tomēr solīto izpildīt nav izdevies.

Tā, piemēram, pensiju indeksācija notiek lēni, un vidējā pensija (Ls 58,-) valstī pat nesasniedz iztikas minimumu (Ls 88,- saskaņā ar Centrālā statistikas biroja sniegto informāciju). Arī pabalsti vecākiem bērnu audzināšanai ir nesamērojami ar izdevumiem, kas nepieciešami bērna uzturēšanai un izglītošanai.

Savukārt veselības aprūpes sistēma tieši vēlēšanu gadā piedzīvo vissmagāko krahu. Tā, piemēram, jau pavasarī neapmierinātību ar zāļu kvotu sistēmu pauda ģimenes ārsti, pēc tam izcēlās strīds starp Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru un slimokasēm, tad savu neapmierinātību ar zemajām algām izteica medicīnas māsas, un jūlijā tika organizēts plašs medicīnas darbinieku streiks. Savukārt jūlija beigās aktualizējies jautājums par tā saucamo aplokšņu sistēmu jeb neoficiālajiem maksājumiem ārstiem. Vēl jāatgādina dīvainās darbības ar Labklājības ministrijas namīpašumiem, kas bija viens no iemesliem premjera pieprasītajai labklājības ministra tēvzemieša Andreja Požarnova demisijai.

Kopumā, salīdzinot labklājības sfērā paveikto un solīto, jāsecina, ka solījumus izpildīt nav izdevies. Arī skaidrs redzējums par to, kā risināmas, piemēram, veselības aprūpes sistēmas problēmas, no ministrijas masu medijos nav dzirdēts. Arī uz šiem jautājumiem portāls atbildes no partijas nesaņēma.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti