Atslēgvārdi:

TB/LNNK: Gaidot brīnumu pie Daugavas 26

Rodas sajūta, ka tēvzemiešu programmas veidošanu ietekmējusi agrākā Ņujorkas mēra Džuliani pieredze – arī viņš runāja par namīpašnieku atbalstīšanu, iedzīvotāju iesaistīšanu kārtības uzturēšanā. Atklāts ir jautājums, vai tēvzemieši būs tik veiksmīgi kā Džuliani?

Iesaki citiem:
Tbinstr 255x203
Foto:A. Jansons

“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau labu laiku pieder pie tām partijām, kas vēlētājam piedāvā garlaicīgās programmas, izņemot brīžus, kad rodas iespēja nepadoties. Tieši tāda iespēja šogad ir radusies galvaspilsētā, jo "četros gados, kamēr Rīgas domē valda kreisie un promaskaviskie spēki, ir apdraudētas daudzas latviskās vērtības," lasām partijas priekšvēlēšanu programmā. Gan ārpolitiskā, gan iekšpolitiskā situācija 9.maija svinību priekšvakarā un izglītības sistēmas segregācijas atbalstītāju atsākto protestu gaisotne dod iespēju tēvzemiešiem izmantot tradicionālo instrumentāriju vēlētāju mobilizēšanai, kas TB/LNNK ļauj cerēt uz vismaz daļēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedzīvotā brīnuma atkārtošanos.

Tomēr iedziļinoties tēvzemiešu programmā kļūst skaidrs, ka situācijas potenciāls ir izmantots vāji un piedāvājums atkal ir sanācis garlaicīgs. Šāda nūģiska pieeja, pārrakstot pašvaldības veicamo darbu sarakstu savā programmā, bija saprotama 2001.gadā, kad TB/LNNK bija pozīcijā un tās biedrs, kā tagad var uzzināt no Tautas partijas, bija “labākais pilsētas mērs”, bet tagad atteikšanās spēlēt opozīcijas lomu un daiļrunīgi kritizēt pie varas esošos ir mazliet mulsinoša.

Mēģinot saprast, ko tēvzemieši darīs atkal nonākot pie varas Rīgā, nevilšus uzmanību piesaista daži punkti partijas programmā. Piemēram, TB/LNNK sola kompensēt "maznodrošināto iedzīvotāju īres un komunālās maksas. Denacionalizēto namu īrniekiem" paredzēt "dzīvokļu pabalstus, pabalstus dzīvokļu iegādei vai pārcelšanās pabalstus." No rakstītā īsti netop skaidrs, vai tēvzemieši pēc iespējamās īres griestu atcelšanas ir iecerējuši no pilsētas budžeta īrniekiem segt īres izdevumu pieaugumu, vai dotēt namīpašniekus.

Ja pareizs ir pirmais variants, tad tas tikai veicinātu tālāku īres maksu palielināšanos, turklāt šādas aktivitātes mazinātu maznodrošinātu personīgo finansiālo disciplīnu. Ja runa ir par namīpašnieku dotēšanu, tad tā ļautu piedāvāt lētus dzīvokļus mazāk turīgiem īrniekiem, kas savukārt būtu līdzeklis pret pilsētas getoizāciju, kad dažādos pilsētas rajonos dzīvo dažādiem sociāliem slāņiem piederīgi pilsētnieki.

Zināmu pamatu domāt, ka runa ir par otro iespēju rada sajūta, ka tēvzemiešu programmas veidošanu varētu būt ietekmējusi Ņujorkas pieredzes. Par to liecina arī solījums veicināt "nevalstisko organizāciju darbību un kaimiņu sadarbību, kopīgi ar pašvaldības un valsts policiju palielināt iedzīvotāju un viņu īpašuma drošību". Gan namīpašnieku atbalstīšana, gan iedzīvotāju iesaistīšana kārtības uzturēšanā savulaik bija Ņujorkas mēra Rūdolfa Džuliani (Rudolph Giuliani) programmas sastāvdaļa, kuras mērķis bija metropoles centru atkal padarīt par apdzīvojamu vidi. Džuliani tas daudzējādā ziņā arī izdevās, bet atklāts paliek jautājums, vai tas izdosies TB/LNNK. Protams, pastāv arī iespēja, ka esam tēvzemiešu programmā ielasījuši tajā neesošas lietas.

Pieķeroties tagad modernajai tēmai, sadaļā "Saprotama, pretimnākoša politika" TB/LNNK arī sola izbeigt "dārgās pašreklāmas kampaņas". Vienlaikus tiek solīts informēt "sabiedrību par lēmumu pieņemšanas motīviem un to nozīmi pilsētai, tās iedzīvotājiem". Mūsuprāt, jebkura informēšana par paveikto un labajiem darbiem ietver pašreklāmas elementu. Turklāt bezkaislīga, objektīva un izvērsta informācija vairumam pilsoņu parasti nav nedz "saprotama", nedz "pretimnākoša". Taču, iespējams, šajā gadījumā pie vainas nav vis tēvzemieši, bet gan vispārējā histēriskā vēršanās pret politiskajām reklāmas kampaņām, kas diemžēl bieži vien rezultējas ar politiskās informācijas vakuumu un noplicināšanu.

Nenoliedzami uzmanību pelna arī TB/LNNK programmas pēdējā sadaļa "Citāda ārpolitika", kurā solīts veidot "ar valsts interesēm un attīstības prioritātēm saskaņotu, nevis uz Maskavu orientētu, pašvaldības ārpolitiku". Jādomā, ka TB/LNNK programmas autori savu Rīgas ārpolitiku ir iecerējuši kā atbildi LSDSP realizētajai Rīgas ārpolitikai – sak', ja jums ir, tad mums arī vajag. Šāda pieeja, iespējams, nebūtu nekas nosodāms, ja vien ārpolitika pēc definīcijas nebūtu tikai valsts, nevis arī pašvaldību, privilēģija. Ja tēvzemieši Rīgas ārpolitiku patiešām ir domājuši nopietni, tad steigšus būtu jāuzzina, vai tajā ietilpst, piemēram, arī deokupācijas un dekolonizācijas īstenošana, vai kaut kas tik pat vērienīgs un Rīgas etniskajai videi piemērots.

Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, domājams, ka rīdziniekiem nebūs iespējams pilnībā pieredzēt ekskluzīvu TB/LNNK ār- un iekšpolitiku Rīgā. Tomēr, ja TB/LNNK Rīgas vēlēšanās veiksies, tas varētu būt labs lakmusa tests pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai pārliecinātos, vai partijas virsotnes desants Ilas krastos nav izsmēlis tēvzemiešu intelektuālo potenciālu.

___________________
TB/LNNK vēlētāja profils



No gandrīz tūkstoša Rīgas balstiesīgajiem iedzīvotājiem gadumijā par TB/LNNK pašvaldību vēlēšanās bija gatavi balsot 8,2% “Latvijas Faktu” aptaujāto rīdzinieku. Spriežot pēc šīs aptaujas, visticamāk, ka 12.martā par TB/LNNK nobalsos

  • sieviete (73,2%),

  • 65 un vairāk gadus vecs rīdzinieks (39%),

  • latvietis (97,6%)

  • ar vidējo vai nepabeigtu augstāko izglītību (53,7%),

  • kura ģimenē ir trīs cilvēki (34,1%)

  • un kuram nav bērnu līdz 15 gadu vecumam (73,2%),

  • kurš dzīvo Zemgales priekšpilsētā (26,8%)

  • un mēnesī nopelna no 61 līdz 80 latiem (36,8%)

  • un uzskata sevi par piederīgu sabiedrības vidusšķirai (41,5%).


  • Tie rīdzinieki, kuri 12.marta pašvaldību vēlēšanās ir nolēmuši balsot par TB/LNNK, kā alternatīvu izvēli ir nosaukuši partiju “Jaunais laiks”. Savukārt TB/LNNK kā iespējamo alternatīvu visbiežāk ir nosaukuši partijas “Jaunais laiks” un Tautas partijas vēlētāji.


    Iesaki citiem:
    Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

    Komentāri (26) secība: augoša / dilstoša

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    krasmar 04.03.2005 09:00
    Tagad jau sāk runāt pat par bīstamām cenzēšanas tendencēm, kas jau nonāk līdz galīgam absurdam. Pašlaik lielākā daļa naudas tiek tērēta pa kreiso, ar dažādiem melniem paņēmieniem, kas nezinu vai ļauj vēlētājam labāk izvēlēties. Turklāt ir vēl viena problēma - lielās partijas visus resursus koncentrē uz Rīgu, novirzot tur ari visus atlautos reklamas lidzeklus, ka rezutltata citas Latvijas pilsetas iedzivotajiem vispar netiek dota iespeja uzzinat kas kura saraksta kandide, un ta ir realitaate, kam ir pasekots petijumos.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    g.p.&u.sh. 24.02.2005 12:02
    Rīga, 23.febr., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs uzskata, ka priekšvēlēšanu laikā kādai valsts civildienesta iestādei ar likumu būtu jāuzdod apkarot slēpto politisko reklāmu laikrakstos un žurnālos, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem "neatkarīgi no maka biezuma" vienādas tiesības paust savus politiskos uzskatus.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    skolniek 23.02.2005 22:40
    domāju, ka tevis aprakstītā shēma ir mazāk izplatīta, bet nu labi, tās jau jebkurā gadījumā ir spekulācijas.cita lieta. reklāmas ierobežojumiem neredzu nekādu loģisku saiti pieprasījuma pēc manis minēto konkrēto cilvēku pakalpojumiem. komersantiem vienmēr kaut ko vajadzēs un viņi meklēs cilvēkus, kas var palīdzēt. un cilvēki būs, reklāmas ierobežojumi viņus nepazudinās, un kārtos lietas tiem, kas maksās. tiesa, šie cilvēki varbūt būs mazāk (piekļūt pie varas būs nedaudz sarežģītāk, ne visiem tas izdosies), bet tas jau radīs arī mazāku konkurenci šo bīdītāju starpā un cenas vienkārši pieaugs... turklāt, korupcijas apkarotājiem tad tiks atņemta viena no labākajām iespējām aiz kaut kā pieķerties. nebūs ziedojumu datu bāzes, nebūs oficiālu ziedojumu, nevarēs arī meklēt saistību starp noteiktu valsts amatpersonu lēmumu ieguvējiem un partiju ziedotājiem. Tā kā korupcijas apkarošanu tas drīzāk sarežģīs, bet nu korupciju nekādi nesamazinās. Ierobežo vai neierobežo partiju reklāmu, bet piedāvājums, pieprasījums un naudas apjoms korupcijas tirgū no tā nav atkarīgs.Turklāt par to zaudēšanu un nezaudēšanu informatīvā ziņā. Nu nu. Kā jau šeit komentāros raksta autori norādīja, reklāmas aizliegšana viss drīzāk nenozīmēs tās pazušanu, bet gan pārvēršanos slēptajā reklāmā. Slēpto reklāmu jau ir stipri grūtāk nofiksēt, bet labi paveikta, tā pat ir iedarbīgāka, kas, savukārt, var kopējo informācijas telpu tikai sarežģītāk uztveramu padarīs...

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    bezvardis 23.02.2005 21:25
    Skolniek'am: Ir arii taada sheema. Tomer bez reklamu ierobezojumiem darbojas abas (t.i., manis un Tevis piemineetaas). Taa, par kuru Tu runaa ir stipri vienkaarsi defineejama kaa korupcija (t.i. tiek maksaats konkretiem cilvekiem par konkretu lemumu pienemsanu). Arii reklameesanaas izdevumu segsana sniedz lidzigus rezultatus (t.i., partijas tiek uzpirktas un darbojas saura loka labaa), bet ta tiek veiksmigi masketa kaa legitiimu izdevumu segsana. Turklat TV reklaamas kljuust par loti lielu liidzeklju pateereetaaju un par teju vai galveno liidzekli, lai uzvaretu velesanaas (ka to piem. rada piemers ar LPP Saeimas velesanaas). Tapec manuprat ir verts irobezot reklamas, jo tas krasi samazina lidzeklju pluusmu partiju kasees un ljauj koncentret tiesibsargu uzmanibu uz skaidriem korupcijas gadijumiem. Kaa jau teicu ieprieksejaa komentaaraa, informatiivaa zinjaa mes praktiski neko nezaucejam, aizliedzot sis reklaamas.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    skolniek 22.02.2005 22:43
    bezvardim: man tomēr tuvāks šķiet mazliet citādāks esošās situācijas izskaidrojums. latvijā partijas nemeklē sponsorus, bet sponsori meklē partijas (vai tās vienkārši izveido). Proti, ir pavisam konkrēti cilvēki, kuriem ir noteikti resursi (vai zināšanas kā pie tiem tikt un sponsors tam notic), lai risinātu sponsoram aktuālās problēmas. sponsoru maksājumi partijām ir tikai daļa no starpniecības maksas, un tie tiek maksāti, lai konkrētie cilvēki varētu noturēties (vai tikt) pie tiem pašiem resursiem. Otra daļa tiek pašiem konkrētajiem cilvēkiem, sīkiem tēriņiem, tā teikt. Reklāmu ierobežojumi neko daudz šeit neizmainīs, jo sponsoriem vajadzības paliks un arī konkrētie cilvēki partijās paliks. Bet starpniecības maksājumi varētu pat pieaugt - pie varas tikšana būs mazliet sarežģītāka. Protams, varētu būt arī daļa sponsoru, kuri maksā noteiktu ideālu vadīti, iespējams, abas shēmas ar dažādām proporcijām dažādās partijās ir līdzās pastāvošas.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    skolniek 22.02.2005 22:20
    ir gan tur saikne. jo runa šoreiz ir ne par to vai cilvēkam vajag, vai nevajag informāciju, bet par aizliegumu visai nosacīto efektivitāti. ne vienmēr, bet daudzos gadījumos. aizliegumi problēmu neatrisina, bet maina tās izpausmes. politiskās reklāmas aizliegšana neko neatrisinātu, drīzāk lietas kļūs sarežģītāka, pieaugot slēptās reklāmas īpatsvaram un nozīmei. ja reiz cilvēki ir viegli ietekmējami un manipulējami, tad atradīs citus ceļus un līdzekļus kā viņus ietekmēt, gan smalkākus un mazāk pamanāmus, gan visai brutālus un nekontrolējamus. Vajag izglītot, runāt, dalīties pieredzē, ieinteresēt utt, nevis vienkārši kaut ko aizliegt un tad izlikties, ka kāds ir sācis vairāk domāt, jo redz, tagad tak ir beidzot jādomā. Tā nu, manuprāt, ir visai dīvaina loģika, tas jau tik daudz ko varētu aizgliegt, lai tik cilvēki vairāk un kvalitatīvāk domātu, bet varbūt vienkārši aizliegt nedomāt?

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    oskars 22.02.2005 17:54
    Cienījamie diskusijas dalībnieki!

    Tas takš ir acīmredzami, ka U.Šulca un G.Puriņa kungiem ir taisnība, savukārt viņu oponenti gvelž aplamības.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    bezvardis 22.02.2005 17:12
    Gatis-Ugis jauc visadas lietas un galu gala nonak lidz demagogijai. Musdienu pasaulee 'informacija' tiek uzskatita par nezinkaadu panaceju. Ir informacija - labi, nav informacijas - slikti. No ta ari izriet, ka da jebkada informacija ir labi, ja vien taa ir pietiekosaa daudzumaa. Tomer attiecibaa uz politiskajaam reklaamaam TV un Radio (t.i. reklaamas klipiem) mes visi zinam, ka tie nesatur konstruktivu informaciju. Ja velesanu procesaa mums ir svarigi izvelet tos cilvekus, kas varetu veidot mums velamu politiku, tad reklamas nekadi attiecigo lemumu pienemsanu neveicina un nevar veicinaat. Tas neinformee, bet noskanjo. Turklat seit ir veel otra puse, kura atsver pat niecigo TV un radio reklamu informativo vertibu. Proti, sis reklamas ir tik dargas, ka partijas ir spiestas pienemt lielas dotacijas no 'sponsoriem' un ari dot lielus solijumus siem sponsoriem. Lidz ar to - lai cik informets, gudrs, ne-idiotisks butu veletajs, vinja balss vertiba tiek samazinata lidz minimumam. Veletaji ir nepieciesami tehniski un isterminaa, lai tiktu pie poziicijas, kuraa iespejams pildiit soliijumus 'sponsoriem'. Tapec reklamas el. medijos nes vairak posta neka labuma. Informaacijas zinaa so reklamu trukums praktiski neko nemaina.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    lolita cigane 22.02.2005 16:48
    Pirmais jautājums ir nerelevants, atbilde uz otro – palielinās iespēju un vajadzību domāt.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    skolniek 22.02.2005 14:01
    g.p.&u.sh.: visu cieņu. l.čigānei: vai cigarešu lietošanas ierobežojumi un iespējamā smēķēšanas izplatības samazināšanās samazinās neirotiķu skaitu? vai reklāmas ierobežošana, šķēršļu veidošana slēptajai reklāmai palielinās cilvēku spēju domāt (lai ko tas arī nenozīmētu [© g.p.&u.sh.])?

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    nagla 22.02.2005 13:58
    Pateicos autoriem par šo visai brīvo Šumpētera interpretāciju!

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    g.p.&u.sh. 22.02.2005 13:31
    Īsumā tas varētu būt šādi – Šumpēters, un pēc viņa jau daudzi citi, uzskata, ka demokrātija, to izprotot kā tautas varu, nepastāv. Līdzīgi citiem politiskajiem režīmiem, arī demokrātijā tiek realizēta elites vara. Vienīgā atšķirība ir tā, ka norisinās atklāta konkurence dažādu elites grupu starpā, šīs grupas pārstāvošajiem politiķiem savus uzstādījumus piedāvājot vēlētājiem “iegādāties” politiskajā tirgū. Ja tas ir tā un vēlētāji ir “idioti”, tas ir ļaudis, kas, saskaņā ar grieķu attiecīgā termina sākotnējo nozīmi, nenodarbojas ar politiku un līdz ar to neko no tās nesaprot, tad politiskā reklāma ir tieši nepieciešama tirgus strukturēšanai. Savukārt, ja viņi tādi nav, tad reklāmai ir sekundāra nozīme, un tās ierobežošana, kas vienlaikus, kā mēs to varam tagad vērot, izraisa mediju “pašcenzūru”, iespējams, nodara vairāk ļauna nekā laba.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    nagla 22.02.2005 12:22
    Autoriem:

    Vai jūs nepaskaidrotu, ko jūs saprotat ar "Šumpētera aprakstīto politiskā tirgus mehānismu"?

    Paldies!

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    AK 22.02.2005 11:51
    Aleksis starp ierēdni un valsts/pašvaldības iestādes apmeklētāju ir cita veida attiecības - tā nav pielāgošanās tam vai citam klientam un viņa vēlmēm, bet gan oficiāla sazināšanās Latvijas pilsoņu starpā. Un tai būtu jānotiek valsts valodā

    Es tomēr esmu par principu "Valsts kalpo cilvēkam", nevis otrādi, un tāpēc uzskatu, ka, piemēram, Rigā vajadzētu būt iespējai sazināties ar ierēdni gan latviski, gan krieviski, gan angliski, Daugavpili - ari poliski

    Nezinu vai šajās nepriviliģētajās krievu skolās vairs var kaut ko būtiski uzlabot. Tam pretī strādā gan valsts likumi, gan demogrāfiskā situācija,

    Laikam mainit var tikpat daudz cik nepriviliģētajās latviešu skolās (ja likumi traucē tam - drizāk jāpielāgo likumi cilvēku vajadzibām, nevis pretēji)

    P.S. Garo "i" šai tastatūrā es vienkārši nespēju atrast.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    g.p.&u.sh. 22.02.2005 10:43
    Cienījamā oponente!

    Mēs esam gatavi cienīt un, iespējams, arī pieņemt jebkuru viedokli, kas attiecas uz politiskās reklāmas (cigarešu, alkohola, marihuānas, viendzimuma laulību, eitanāzijas, azartspēļu, pornogrāfijas u.c. atkāpju no "normas") atļaušanu vai aizliegšanu, ja vien šis viedoklis nemēģina ierobežot mūsu "brīvo gribu" (lai ko tas arī nozīmētu) un izlemt mūsu vietā, kā mums būs uztvert to vai citu informāciju. Mēs, protams, priecājamies līdzi to valstu iedzīvotājiem, kurus valdība ir paglābusi no politiskās reklāmas kaitīgās ietekmes, gluži tāpat kā mēs domās esam kopā ar tiem, kuriem vēl pagaidām ir jācieš no Šumpētera aprakstītā politiskā tirgus mehānisma. Mēs kā jaundzimuši bērni ar ieplestām acīm brīnāmies par šo neizprotamo un noslēpumaino pasauli visās tās izpausmēs. Tā kā mūsu zināšanu apjoms un spēja saprast lietu patieso dabu ir ierobežotas, tad mūsu maldi, iespējams, ir piedodami, taču ne attaisnojami. Tamdēļ svinīgi solāmies vēl šo pašvaldību vēlēšanu laikā apjaust, vai ierobežojumi ir samazinājuši (ne)politiskās reklāmas apstulbinošo ietekmi uz vēlētāju prātiem un palīdzējuši pieņemt pareizu (lai ko tas arī nozīmētu) lēmumu.

    Patiesā cieņā un vienmēr Jūsu,

    Gatis & Uģis

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    lolita cigane 22.02.2005 10:01
    Cien. Autori!

    Tas, ka ir amatpersonas, kas izvairās runāt par vēlēšanu tēmām, ir viņu personiskā pašcenzūra, kas vāji piesedz nespēju runāt par šīm tēmām bez tā, ka studijā sēž žurnālists, kas piekrītoši māj ar galvu, iestarpina “jā, jā” un ļauj izvēlēties gan sarunas tēmu, gan virzību. Jo ilgāk Stendzinieku&Co varēs pieaicināt, lai uztaisa partiju pirms vēlēšanām, jo ilgāk mums būs politiķi, kas konkurējošā diskusijā faktiski nav spējīgi piedalīties. Protams, jūs varat domāt, ka vēlētāju gudrība un asais prāts ir panaceja. To jums apliecinās gan ZZS, gan LPP panākumi iepriekšējās vēlēšanās. Tikai vēlētāju asā prāta dēl tika ievēlētas partijas, kas reklamējās ar “Prāta vētras”, Pulkveža hokeja un zirgu sporta palīdzību vai tās, kas visskaistāk skuma. Vēlētāji noteikti zināja, ka balso par to, lai Ūdre pēc tam par katru cenu censtos iespraukties Eiropas Komisijā un ka aiz skumstošo partijas biedru mugurām Šlesers veikli bīdīs hokeja halles un sakrālā tūrisma lietas.

    Gribu tikai atgādināt, ka, piemēram, Lielbritānijā tika pieņemts lēmums aizliegt cigarešu reklāmu ar saukli “Advertising works, smoking kills”. Interesanti, ka desmitiem Eiropas valstis, kas aizliegušas apmaksātu politisku reklāmu netic īpašajam vēlētāju viedumam, bet šī gluži labā raksta autori tic …. Un tāpēc nonākuši vakuumā, jo nav vēlēšanu ziņu... Vai tādu veidošana nav mediju pašu izvēle? Vai tiešām neesat pamanījuši, ka vairāki mediji to jau dara?

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Aleksis 22.02.2005 07:43
    AK: Tātad problēma ir mācību kvalitātē, nevis valodā... Tad nav jāmaina valoda, bet vis kvalitāte.

    Nezinu vai šajās nepriviliģētajās krievu skolās vairs var kaut ko būtiski uzlabot. Tam pretī strādā gan valsts likumi, gan demogrāfiskā situācija, varbūt arī skolēnu un vecāku vienaldzīgā attieksme. Varētu vienīgi cerēt uz kādu visaptverošu Latvijas krievu nacionālo atmodu, kas ļautu kaut vai ar entuziasmu savest tās skolas kārtībā. Bet šobrīd tiešām neredzu neko tādu. Tāpēc kādiem 70% skolu ar krievu mācību valodu būs diezgan bēdīgs liktenis. Iespējams, ka tur būtiski samazināsies skolēnu skaits un vēl tālāk pasliktināsies mācību kvalitāte. Man tas nesagādā prieku, jo Latvijai nav īpaša labuma no pavirši izglītotiem cilvēkiem. Bet vecākiem un skolēniem ir arī pašiem jāizdara secinājumi - un jācenšas atbalstīt un apmeklēt labas skolas.

    AK: Nekonsekvence - Rīgā privātā sektora darbiniekam nāksies prast krievu valodu, bet ierēdnim ne?

    Patiesībā jau lielākā daļa prot krievu valodu - it īpaši Rīgā. Man ne visai patīk formulējums "nāksies prast", jo, manuprāt, prast svešvalodas katram normālam cilvēkam ir iepriecinājums un izdevība, nevis piespiešana, uz ko norādītu vārds "nāksies". Bet ierēdņiem un pašvaldību darbiniekiem savā darbā krievu valoda nebūtu jālieto. Jo starp ierēdni un valsts/pašvaldības iestādes apmeklētāju ir cita veida attiecības - tā nav pielāgošanās tam vai citam klientam un viņa vēlmēm, bet gan oficiāla sazināšanās Latvijas pilsoņu starpā. Un tai būtu jānotiek valsts valodā.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    AK 21.02.2005 20:35
    Aleksis "es pats gluži labprāt redzētu savus bērnus izglītojamies labā Rīgas centra vidusskolā (neatkarīgi no mācību valodas), un nemaz neuztrauktos par apdraudējumu viņu identitātei, jo šādās skolās līdz šim sekmīgi mācījušies gan krievi, gan ebreji, gan ukraiņi, gan arī latvieši. Savukārt esmu visai skeptiski noskaņots pret daudzām Rīgas nomaļu skolām ar krievu mācību valodu. Ne jau viņu štābistu politikas, bet tieši mācību kvalitātes dēļ"

    Tātad problēma ir mācību kvalitātē, nevis valodā... Tad nav jāmaina valoda, bet vis kvalitāte. Par ukraiņiem un ebrejiem - baidos, ka savu identitāti tie lielā mērā zaudēja - 2000. g. tautas skaitīšana rada, ka ukraiņu un jidišas valodas nesēju skaits ir krietni mazāks nekā formāli ir ukraiņu un ebreju.

    "Rīgā, teiksim, vairākumam cilvēku krievu valoda ir dzimtā. Nesaprotu īsti, kā latvieši varētu krievu vairākumu asimilēt Rīgā, Rēzeknē vai Daugavpilī"

    Veicinot tādus dzīves apstākļus, lai krievi kļutu par mazākumu - Rīgā jau pārsvarā mācās latviešu mācībvalodas skolās... Bet Jēkabpilī, piemēram, krievi ir mazākums, kaut gan - tūkstošiem liels.

    "lietot [krievu valodu] praktiski - ģimenē, uz ielas un visur citur, kur nav darīšana ar valsts iestādēm"

    Nekonsekvence - Rīgā privātā sektora darbiniekam nāksies prast krievu valodu, bet ierēdnim ne?

    "Latvija varētu atkal kļūt par pievilcīgu imigrācijas vietu krieviski runājošajiem, it īpaši, ja būs saglabājusies iespēja dzīvot krieviskā vidē un justies te psiholoģiski komfortabli arī bez pamatīgas latviešu valodas apguves"

    Šeit ir runa par vērtībām - man būtu prieks, ja Latvija kļūtu tik bagāta, ka pievilktu imigrantus, un prieks par to, ka krievu valodas prasme šeit paliktu svarīgāka par itāliešu valodas prasmi... Bet "dzīvot krieviskā vidē un justies te psiholoģiski komfortabli arī bez pamatīgas latviešu valodas apguves" Rīgā strādājošam cilvēkam, izņemot dažus krievu tautas instrumentu orķestru utt. darbiniekus, jau pašreiz nav iespējams - par to jums nav vērts uztraukties.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    g.p.&u.sh. 21.02.2005 20:04
    Pirmkārt, pateicamies par izrādīto interesi mūsu pieticīgajam sniegumam.Otrkārt, reklāmas materiāli, protams, paši par sevi nesniedz objektīvu informāciju, ja tie tiek aplūkoti ārpus konteksta. Diemžēl vēršanās pret partiju vēlēšanu kampaņām ietekmē tieši kontekstu, jo masu medijos, kā pati norādāt, reklāma, kas uzdodas par "vēlēšanu ziņām" palikusi, bet vēlēšanu ziņas tostarp pazudušas. Piemēram nesenajā ikpiektdienas amatpersonu intervijā Latvijas Radio pirmajā programmā, kurā norisinājās saruna ar pašvaldību lietu ministru Kučinski, gan intervējamais, gan intervētāji, acīmredzot, arī Jūsu izvērstās kampaņas ietekmē tā vietā, lai uzdotu jautājumus un uz tiem atbildētu, nemitīgi viens otram un arī vēlētājam atgādināja par nepieciešamību izvairīties no "vēlēšanu reklāmas".Tā sauktās "pilsoniskās sabiedrības" aktīvistiem savā augstprātībā tomēr vairak vajadzētu paļauties uz pilsoniskās sabiedrības veselo saprātu un spēju patstavīgi analizēt un izvērtēt informāciju, ko viņiem sniedz apkārtējā vide ar vai bez mediju starpniecības.Gadijumā, ja sabiedrība sastāv tikai un vienīgi no idiotiem, kā, šķiet savā vairumā uzskata "pilsoniskās sabiedrības" aktīvisti, tad šos idiotus neglābs arī viedā informācijas dozēšana.Patiesā cieņā,Jūsu autori

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Aleksis 21.02.2005 18:19
    Es vēlētos apliecināt AK un citiem krievu valodas aizstāvjiem, ka ne man, ne arī citiem psihiski normāliem latviešiem nav iebildumu pret Latvijas pilsoņiem - krieviem vai pret krievu valodu. Ir tomēr daži apsvērumi par labu ļoti pamatīgai latviešu valodas klātbūtnei visās Latvijas skolās. [Protams, pašreizējā izpildījumā skolu reformai ir daudz trūkumu, kurus var un vajag kritizēt. ]

    Aplūkosim vienu visai iespējamu scenāriju. Pieņemsim, ka pēc pārdesmit gadiem izveidojas brīva darbaspēka kustība Eiropas Savienībai ar Krieviju, Ukrainu vai Baltkrieviju. Un pieņemsim arī, ka Latvijā būs darbaspēka deficīts, bet būtu augstāks dzīveslīmenis vai labāks investīciju klimats nekā tuvējās austrumslāvu apdzīvotajās teritorijās. Šādā gadījumā Latvija varētu atkal kļūt par pievilcīgu imigrācijas vietu krieviski runājošajiem, it īpaši, ja būs saglabājusies iespēja dzīvot krieviskā vidē un justies te psiholoģiski komfortabli arī bez pamatīgas latviešu valodas apguves.

    Uzsvars uz latviešu valodu šobrīd man šķiet vienīgais puslīdz drošais veids, kā droši saglabāt latviskumu mūsu valsts mazajā teritorijā, jo tad attieksme pret latviešu valodu kalpo kā savdabīgs filtrs, kurš atlasa no visiem tos potenciālos imigrantus, kuri mīl un ciena Latviju kā savdabīgu un latvisku zemi.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Aleksis 21.02.2005 18:15
    AK: Kultūras līmeni ir ļoti grūti mērīt - kāpēc lai neatzītu vecākiem tiesības iespēju robežās izvēlēties, kurā kultūrā skolot bērnus?

    Droši vien to nevar izmērīt, bet gluži intuitīvi es pats gluži labprāt redzētu savus bērnus izglītojamies labā Rīgas centra vidusskolā (neatkarīgi no mācību valodas), un nemaz neuztrauktos par apdraudējumu viņu identitātei, jo šādās skolās līdz šim sekmīgi mācījušies gan krievi, gan ebreji, gan ukraiņi, gan arī latvieši. Savukārt esmu visai skeptiski noskaņots pret daudzām Rīgas nomaļu skolām ar krievu mācību valodu. Ne jau viņu štābistu politikas, bet tieši mācību kvalitātes dēļ.

    AK: Šeit runā nav par matemātiski rēķināmo izdevīgumu - bet par identitātes izvēli.

    Tas ir gluži labi un saprotami, bet es īsti nezinu, vai Latvijā vispār pastāv tāda skaidri saredzama krievu identitāte. Vai tik daudz kas ir kopīgs krievu vecticībniekiem un socpartijas biedriem? Salaspils HES cēlājiem un Daugavpils krievu katoļiem? A.Brandavam no LPP un T.Ždanokai no PCTVL? Krievu kopienu kongress nesen ir mēģinājis apvienot visus tos cilvēkus, kuri identificējas ar krievu valodu. Bet Latvijas krievu identitāte tomēr labākajā gadījumā ir tikai veidošanās stadijā. Ja runājam par politisko nāciju Latvijā, tad jau faktiski būtu no valsts puses atbalstāma tikai viena identitāte, proti, Latvijas pilsoņa identitāte. Varam strīdēties par precīzu šī jēdziena saturu, bet, manuprāt, tie ir cilvēki, kuri jūtas Latvijas patrioti, un līdzās savai dzimtajai valodai, labi zin un labprāt lieto latviešu valodu kā visas Latvijas tautas vienojošo elementu.

    AK: Bet kāpēc latviešu skolās valsts resursi tiek "pilnvērtīgāk izmantoti"? Varbūt tomēr vajadzētu izlīdzināt krievu un latviešu skolu stāvokli, nevis radīt apstākļus, kad krievu skolas padara sliktākas, lai virzītu skolēnus uz asimilāciju latviešu skolās.

    Šķiet, ka pastāv diskriminācija attiecībā pret nelatviešu privātskolām, saņemot valsts finansējumu. Tas nav pareizi un pret to ir jācīnās. Toties par valsts skolām runājot - nezinu, vai skolas izvēle izraisa asimilāciju vai identitātes maiņu. Identitāti pirmkārt nosaka ģimenē valdošā noskaņa; turklāt tā nav nekas sastindzis - Latvijas latviešu identitāte mainās laikam līdzi, un kā jau minēju, Latvijas krievu identitāte nav nemaz īsti līdz galam izveidojusies. Ja ir runa tieši par krievu kā dzimtās valodas saglabāšanu, tad to var un vajag mācīties skolā (it īpaši pamatskolas klasēs), kā arī lietot praktiski - ģimenē, uz ielas un visur citur, kur nav darīšana ar valsts iestādēm. Rīgā, teiksim, vairākumam cilvēku krievu valoda ir dzimtā. Nesaprotu īsti, kā latvieši varētu krievu vairākumu asimilēt Rīgā, Rēzeknē vai Daugavpilī?

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    lolita cigane 21.02.2005 17:19
    Taču, iespējams, šajā gadījumā pie vainas nav vis tēvzemieši, bet gan vispārējā histēriskā vēršanās pret politiskajām reklāmas kampaņām, kas diemžēl bieži vien rezultējas ar politiskās informācijas vakuumu un noplicināšanu.

    Vai autori varētu paskaidrot, kādu tieši informāciju tiem sniedz politiskā reklāma – gan pašreiz redzamā LPP reklāma, gan LSDSP reklāma, kas pasniegta kā “vēlēšanu ziņas”? Un kā tieši izpaužas šis vakuums, kurā tie nonākuši?

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    AK 21.02.2005 13:47
    Aleksis Minoritātēm atsevišķas izglītības iestādes varētu būt izdevīgas tādos gadījumos, kad minoritāte ir izkopusi savu kultūru atzīstamā līmenī, kurš daudzos jautājumos ir augstāks par valstī caurmērā esošo.

    Kultūras līmeni ir ļoti grūti mērīt - kāpēc lai neatzītu vecākiem tiesības iespēju robežās izvēlēties, kurā kultūrā skolot bērnus? Šeit runā nav par matemātiski rēķināmo izdevīgumu - bet par identitātes izvēli.

    Bet Latvijas krievu skolēni ir ļoti dažādi - ne jau visus vecāki var sagatavot prestižāko skolu līmenī. Un arī - ne jau visur skolotāju potenciāls ir tāds, lai veidotu alternatīvas mācību programmas. Liela daļa skolēnu trūcīgākajos reģionos ar lielu krievu īpatsvaru (Bolderāja, Maskavas priekšpilsēta, Kauguri, Rēzekne) - iespējams varētu iegūt reālu labumu tieši atsakoties no savu skolu segregācijas un mācoties kopā ar latviešu bērniem un pilnvērtīgāk izmantojot valsts piedāvātos resursus.

    Bet kāpēc latviešu skolās valsts resursi tiek "pilnvērtīgāk izmantoti"? Varbūt tomēr vajadzētu izlīdzināt krievu un latviešu skolu stāvokli, nevis radīt apstākļus, kad krievu skolas padara sliktākas, lai virzītu skolēnus uz asimilāciju latviešu skolās. Par "segregāciju" es jau runāju - cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības.

    Nevaru runāt šo skolēnu vietā, bet man reizēm ir šaubas par to, vai protesti pret izglītības reformu ir šādu skolēnu labākajās interesēs - jo konkurētspēju viņi varētu nodrošināt integrējoties latviešu skolās, nevis norobežojoties savos "kulturas geto"

    Lai runā paši skolēni! Vai, piemēram, Krievu skolu aizstāvības štābs aicina aizliegt krievu skolēniem mācīties latviešu skolās? Bet krievu skola nav kultūras geto - ir gan svešvalodas, gan Latvijas vēsture un ģeogrāfija, gan latviešu literatūra. Citādi jau arī latviešu skola ir pasaules mērogā kultūras geto - ne angļu valodā mācās... Lai notiek latviešu un krievu integrācija vienotā Latvijas sabiedrībā - ne vienādošana vienveidīgās skolās visiem!

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Aleksis 21.02.2005 11:59
    AK: Kaut gan patiesībā protestē tie, kas ir par dažādību izglītībā dažādu dzimto valodu cilvēkiem.

    Minoritātēm atsevišķas izglītības iestādes varētu būt izdevīgas tādos gadījumos, kad minoritāte ir izkopusi savu kultūru atzīstamā līmenī, kurš daudzos jautājumos ir augstāks par valstī caurmērā esošo. Tādēļ man, piemēram, šķiet loģiski, ka Rīgas 40.vsk., 13.vsk., Puškina Licejs, dažas Daugavpils skolas, utml. vēlas attīstīt sev īpašas pedagoģiskās programmas un šādi cer sasniegt augstāku līmeni par 'valsts caurmēru'. Pārmērīga valsts iejaukšanās un regulēšana šīm skolām varētu tikai kaitēt. (Līdzīgi varētu spriest arī, runājot par AK pieminēto ķīniešu izglītību Indonēzijā, Malaizijā vai Filipīnās - jo šajās zemēs ķīnieši ir turīga minoritāte, kura kontrolē lielu daļu saimniecības.)

    Bet Latvijas krievu skolēni ir ļoti dažādi - ne jau visus vecāki var sagatavot prestižāko skolu līmenī. Un arī - ne jau visur skolotāju potenciāls ir tāds, lai veidotu alternatīvas mācību programmas. Liela daļa skolēnu trūcīgākajos reģionos ar lielu krievu īpatsvaru (Bolderāja, Maskavas priekšpilsēta, Kauguri, Rēzekne) - iespējams varētu iegūt reālu labumu tieši atsakoties no savu skolu segregācijas un mācoties kopā ar latviešu bērniem un pilnvērtīgāk izmantojot valsts piedāvātos resursus. Nevaru runāt šo skolēnu vietā, bet man reizēm ir šaubas par to, vai protesti pret izglītības reformu ir šādu skolēnu labākajās interesēs - jo konkurētspēju viņi varētu nodrošināt integrējoties latviešu skolās, nevis norobežojoties savos "kulturas geto". Varbūt pie šo jauniešu neapmierinātības savu lomu nospēlēja nemākulīgā reformas pasniegšana no IZM puses, kā arī aizvainojums un atsvešinātības sajūta pret valsti.

    AK ierosinājums pāriet uz vispārēju izglītošanos ķīniešu valodā izklausās drīzāk jau demagoģiski - Latvija nav tik cieši saimnieciski integrēta ar ķīniešu valodā runājošām zemēm. Drīzāk tad jau varētu būt runa par daļēju pāreju uz mācībām lielāko Eiropas tautu - vācu,angļu,franču,itāļu,spāņu,poļu utml. valodās un tam atbilstoša bilingvisma vai multilingvisma ieviešanu Latvijas skolās.

    Kopumā esmu ļoti mierā ar TB/LNNK pieredzi un piedāvājumiem Rīgas pašvaldībā. Arī ar saprātīgāko tēvzemiešu redzējumu izglītības jautājumos. Saulkrastos, iespējams, ir jābalso pavisam citādi.

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    AK 16.02.2005 23:34
    "izglītības sistēmas segregācijas atbalstītāju atsākto protestu gaisotne" - cik daudz ir atkarīgs no vārdiem... "Segregācija" asociējas ar 19.-20. gs. mijas ASV, labām skolām baltajiem un sliktām - melnajiem. Sanāk "kas par vājprātīgiem ir tie protestētāji, vēlas diskrimināciju [turklāt sev par sliktu]!"

    Kaut gan patiesībā protestē tie, kas ir par dažādību izglītībā dažādu dzimto valodu cilvēkiem. Par izglītības diversifikāciju atkarībā no pieprasījuma, nevis "visiem tajā valodā, kurā vairākums runā!"

    Ja tā ir briesmīga segregācija, tad uroloģiskas un ginekoloģiskas palīdzības pastāvēšana arī! Un skolās visā pasaulē jāmācās ķīniešu valodā...

    5278633172 71b63f7fe4
    Komentētājs

    Jānis Daukša 16.02.2005 11:33
    TB/LNNK apvienība manās acīs ir zaudējusi visu cieņu, dzirdot kā procesi norisinājās pie mums Saulkrastos. nesmuki. Pašreizējais domes priekšsēdētājs ar Krasta kunga gādību tika svītrots, aizbildinoties ar apšaubāmiem darījumiem un kā saka sēdē klātesošie Krasts esot bijis pikts, ka viņam NAV PIEŠĶIRTA ZEME. Lūk, tas man likās nepieņememi. Protams, Krūmiņš aizgāja līdzi ar savu komandu. Tagad TB/LNNK Saulkrastos vada Zelgalvja kungs, kura "šeptēšanos" vietējie neuzņem viennozīmīgi.

    Saistītie raksti