Atslēgvārdi:

Taupības režīms blogos un ārpus tiem 18

Pēdējā laikā politika.lv blogotāji kļuvuši mazāk aktīvi. Regulārs rakstītājs ir gandrīz vai tikai Kārlis Streips, un pārējiem tādi occassional blogi vien sanāk, man tai skaitā. Un tad nu es šodien aizdomājos par iespējamiem iemesliem šādai salīdzinošai pasivitātei blogu sfērā. Vai tas ir taupības režīms, kas liek vairāk domāt par sviestmaizes tipa problēmām (t.i. domāt par praktisku vajadzību apmierināšanu nevis kaut ko tik gaisīgu kā savu domu izteikšanu blogos) vai gluži otrādi – taupības režīma depresīvajā noskaņojumā esam metušies dzīves krāsainībā, lai baudītu to, kas ir? Vai – vēl trešais variants – taupības režīma kontekstā izmantotās valodas vadīti, esam palielinājuši savu produktivitāti, tikai ārpus bloga sfēras? Bet varbūt iemesls ir tikai darba duna un vēlme baudīt saulaino rudeni, kamēr mums tāds vēl ir?

Iesaki citiem:

Katrā gadījumā, pārmaiņas ir. Un arī ārpus blogiem. Taupības režīma un ekonomisko norišu dēļ. Piemēram, esmu pamanījusi, ka ticis saīsināts visai necilas frizētavas darba laiks acīmredzot pieprasījuma nepietiekamības dēļ. Varbūt drīz ātrāk ciet vērsies arī, piemēram, tās kurpju bodītes, kas uz Dzirnavas ielas pagaidām vēl strādā līdz astoņiem vakarā. Sarūk patēriņa apjomi. Cilvēki vairs nebraucot uz pārtikas veikaliem ik pa otro dienu, vairāk plāno savus pirkumus un veido iepirkumu sarakstus. Varbūt man vienkārši paveicies, bet es redzu uzlabojumus arī apkalpojošajā sfērā – varbūt arī te cilvēki apzinās, ka nu konkurence ir lielāka, tāpēc par klientu un viņa atgriešanos ir jācīnās. Un arī ārpus apkalpojošās sfēras – ir cerība, ka taupības režīms saliks pa vietām pārāk augstās darbinieku prasības pret darba devējiem, kuri vismaz pēdējos divus gadus emigrācijas dēļ ir cietuši no darbaspēka trūkuma un no tā izrietošajām pārāk augstajām darbinieku prasībām. Joprojām smejos, kad atceros stāstu, ka tikko no augstskolas izkāpuši studenti bez jebkādas darba pieredzes pirmajā darba vietā gribot ne mazāk par 500 latu lielu algu. Cerams, ka pašreiz notiekošais būs sava veida reality check arī viņiem.

Viens no iemesliem, kāpēc es pēdējā laikā rakstu retāk, ir darba duna, kas daļēji arī saistīta ar studentiem, jo septembrī iesaistījos pieredzes iegūšanas avantūrā, mēģinot pasniegt Eiropas integrācijas teorijas un Eiropas integrācijas vēsturi studentiem, kuru vidū ir tādi, kas uzskata, ka ES dibināja Polija, Ungārija, Spānija, Portugāle, Lielbritānija un Īrija, vai tādi, kas domā, ka ES ir 20 miljoni iedzīvotāju. Tas, protams, parāda to, cik daudz par Eiropas Savienību māca skolās – pirms universitātes. Un te nu jāsaka – atliek tikai cerēt, ka taupības režīma dēļ tomēr netiks pārtraukts tas darbs, ko pēdējos gadus cītīgi ir darījusi tāda institūcija kā Eiropas Savienības Informācijas Aģentūra, kas cita starpā nodrošinājusi ES lietu iekļaušanu skolu standartā. Jo nav jau runa tikai par to, vai mēs zinām pamata faktus par to, kur dzīvojam (Eiropas Savienībā). Runa ir par to, cik, ņemot vērā mūsu zināšanas, varam izmantot ES esošās iespējas… jo šobrīd rodas bažas, ka taupības režīma noskaņojumā pastiprinās mīts, ka ES esot iznīdējusi Latvijas cukuru un tagad ķersies pie citiem Latvijai it kā nozīmīgajiem sektoriem, un, tiklīdz esam iekāpuši šādā emocijā, tad varam tikai laizīt ķepu, paši sevi žēlojot un sazvērestības teorijas attīstot, un neko vairāk.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tēma 31.10.2008 11:45 http://www.patiesi.lv/2008/10/28/blogu-lasitaji-krizes-del-t...

arī citus uztrauc šis pats jautājums

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nesapratis 13.10.2008 18:48
Kalvi (visi citi, kam ir shaadi braaleeni), bet tas jusu braaleens - kaada veida lauksaimnieks-uzneemeejs vins ir, ka nepaintereseejas par gaidaamajaam tendenceem tirguu pirms iegulda biznesa attistiibaa? cik zinaam, leemumu pienemsana ES prasa daudz laika, taapeec diez vai var uzskatit, ka leemums par shaadaaam aktivitaateem tika pienemts vienas dienas laikaa. vai arii taa buut latviesha tradiicija - nogriezt un tad 100reiz suukstiities par skjiibo griezumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 10.10.2008 14:54
Mans viedoklis precīzi pārklāj arī Kalvja viedokli. Ieguvēji jau mēs no tā lētāk saražotā cukura neesam, jo cenas tikai palielinājās.

Turklāt finansu līdzekļi no pārdotā cukura aizplūst no Latvijas un zemnieki, kas bija rēķinājušies ar šo nozari vairs nezin kā izdzīvot un atmaksāt kredītus. Cik nu atceros, mūsu cukura nozare atšķirībā no dažu citu ES valstu cukua nozares bija spējīga darboties arī bez ES subsīdijām un pie šodienas "lētā cukura" cenām uzturēt sevi arī brīvā tirgus apstākļos, lieliski konkurējot ar Brazīlijā ražoto cukuru, kuram cenu uzskrūvē arī tāds izmaksu postenis, kā produkta transportēšana pāri okeānam.

Iepriekš tika minēts arguments arī, ka ar 75% cukura ražošanas iekārtām varētu ražot to pašu bioetanolu. Un zemnieki joprojām varētu pārdot savas cukurbietes, bietanola ražošanai. Vai šī skaistā iecere 2 gadu laikā, kopš iepriekšējā politika.lv raksta ir realizējusies?
Ķēros klāt googlei un meklēju atbildi. Atradu neskaitāmus rakstus par to, cik izdevīgi ražot bioetanolu no cukurbietēm, bet nevienu pašu par to, ka tas tiek darīts. Var jau būt, ka slikti meklēju...

Iespējams atliek tikai vainot investorus par to, ka viņi neapjēdz, cik izdevīgi ražot bioetanolu un pārdot to piemēram Zviedrijai, kur pieprasījums pārsniedz 100 reizes par to, ko spēj saražot lielākais Latvijas ražotājs šajā nozarē - "SIA Jaunpagasts Plus"? Diemžēl pat šis ražotājs joprojām ražo šo degvielu no graudiem, bet ne no cukurbietēm.

Varbūt varam vainot pasīvos cukurfabrikas īpašniekus, kuri saņēmuši kompensāciju no ES, ij nedomā vairs pārkvalificēties uz bioetanola ražošanu izmantojot tos izdaudzinātos 75% no savām tehnoloģijām? Varbūt likumdošanā ir kautkādi trūkumi, kas bremzē šo nozari?

Kaut kas taču ir jāsāk darīt, lai palielinātu vismaz to bioetanola eksportu, citādi paliksim sēžot uz nokaltuša zara, kamēr citas ES valstis tiks zaļajos zaros, intensīvi apgūst bioetanola ražošanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kompete 10.10.2008 13:29
es Jums Dace pilnīgi piekristu, ja to Jūsu minēto 3 reizes lētāko cukuru varētu atrast kaut vienā Latvijas veikalā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 09.10.2008 12:31
Čegevaram - aicinu nākt ar savu argumentāciju kritizējot manus izteikumus pēc saturiskās būtības, nevis tikai "nolikt" mani.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis, DaceA 09.10.2008 10:54
Bet vai Jums, Dace, nešķiet, ka maksāt rūpnīcu īpašniekiem par ražotņu slēgšanu bija perversi? Ja Eiropas Savienība te ļautu (bez kvotām) importēt lētu Brazīlijas/ASV/Karību cukuru, tad rezultāts būtu līdzīgs (Latvijas cukurrūpnīcas tiktu slēgtas), bet vismaz patērētāji būtu ieguvēji.

Šobrīd esam dabūjuši vissliktāko variantu - cukura cenas ir augstas (protekcionisms un importa kvotas saglabājas), bet Latvijas patērētāju pārmaksātā vērtība aizplūst prom no valsts. Mana "rases solidaritāte" nav tādā līmenī, lai es atbalstītu, teiksim, dāņu cukurrūpniekus un subsidētos lauksaimniekus uz brazīliešu rēķina.

Mans brālēns, kurš saimnieko Zemgalē, īsi pirms pēkšņā lēmuma par Jelgavas rūpnīcas slēgšanu bija iegādājies tehniku biešu audzēšanai. Un tagad ar to nav ko iesākt - lopbarībai taču neviens tik daudz neaudzē...
===========
Secinājums var būt tikai viens - ja Latvija vairāk pārtikas importē nekā eksportē, tad mums jebkāds protekcionisms, ražošanas/importa kvotas un tamlīdzīga regulēšana NAV IZDEVĪGA. Pārsvarā ir jāatbalsta brīvas/neregulētas cenas uz lauksaimniecības produkciju. Latvijā brīva tirgus apstākļos var būt izdevīgi attīstīt dažas lopkopības nozares, ekoloģiskās/vietējās produkcijas ražošanu, intensīvu un pārdomātu mežsaimniecību. Bet ne jau cukura protekcionismu! Neesmu vienīgais, kurš tā domā - arī WTO ir norādījusi uz pretlikumībām Eiropas Savienības cukura cenu politikā. ES ir piekāpusies, bet ne tik daudz kā vajadzētu - sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Sugar#Trade_and_economics .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ČeGevara 09.10.2008 10:29
Ja tā godīgi, tad man mati sacēlās stāvus no bloga autores DacesA absolūtā analfabētisma jautājumā par cukura rūpniecības politiku Latvijā un Eiropā. Jūs Dace to tiešām stāstat studentiem? Pieņemu, ka Jums nav ekonomiskās izglītības, vien tā, ko sauc par politoloģiju, vai kas tamlīdzīgs. Nu neblamējiet savu cunfti ar tādiem, maigi sakot, murgiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 09.10.2008 10:08
Protams, visa ES kopīgā lauksaimniecības politika ir visai interesants (lasiet - dīvains) instruments, kas nu galīgi neiet roku rokā ar tirgus ekonomikas likumiem. Bet cukura reforma ir tieši viens no pirmajiem mēģinājumiem to mainīt, respektīvi, beigt uzturēt 3reizes augstākas cukura cenas ES ražotam cukuram, ja pasaulē ir pieejams cukurs, kura cena ir 3reizes zemāka - jo tur ir cukurniedres, no kurām cukura ražošana ir lētāka nekā no cukurbietēm. Pagājušajā nedēļā izdevās noklausīties ļoti argumentētu un pozitīvā nozīmē kaislīgu (passionate) runu par it kā ES paveikto cukura ražotņu iznīdēšanas mītu Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulcas izpildījumā. Un tā kā tas notika auditorijā, kurā lielākā daļa bija pašvaldību/ lauksaimnieku, tad arī tur šis mīts - vērojot reakcijas zālē - ir ļoti dziļi iespiedies, ka tieši vai jābrīnās, ar kādu dezinformāciju ir nodarbojusies prese un Zemkopības ministrija. Ja kas, pirms pāris gadiem portālā bija ļoti labs raksts tieši par šo tēmu. Iesaku http://www.politika.lv/index.php?id=11948

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 09.10.2008 02:51
Vēl viens par Peilinu: http://uk.youtube.com/watch?v=Ly02j7Mycrk&feature=related

Peilina arī prot jokot: http://uk.youtube.com/watch?v=zeMypXCUWMw&feature=related

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 09.10.2008 02:41
Te vēl viens Pēterim: http://uk.youtube.com/watch?v=kBDIH9hhSTM&feature=related

noskatījos un sasmējos pat. :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arnolds 08.10.2008 21:33
shitas speciaali peeterim - http://www.youtube.com/watch?v=7DIc8jdra0o&feature=iv&annota...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

V.S.- DaceA 08.10.2008 20:54
Tā nu nav nekāda sazvērestības teorija, Jūs Dace esiet demokrātijas ideāliste, un neņemiet vērā ekonomikas pamatlikumu skarbo realitāti, var jau arī pateikt, ka mūsu cukura ražošana nebija rentabla, bet to pašu mēs varam pateikt par rietumeuiropas lauksaimniecību, kura izdzīvo tikai pateicoties milzīgajām valsts un ES dotācijām, kuras mūsu ministru neizdarības dēļ attiecībā uz Latviju ir nesamērojami mazākas, te nav ko pierādīt, tā ir faktoloģija nevis sazvērestības teorija, kuras tad valstis cieš no ES sankcijām vai vecās 15? Jaunās eiropas valstis ir paplašināts noieta tirgus eiropas precēm, uzskatot, ka ES pieņēma jaunus biedrus tikai altruisma un demokrātisko ideālu iespaidā ir nudien smieklīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 08.10.2008 20:44
Ja pēc cukura rūpnīcu likvidēšanas cukurs būtu kļuvis lētāks (būtu nostrādājis klasiskais piemērs par to, ka vietējās produkcijas protekcionisms sadārdzina cenas), tad varētu teikt, ka Latvijā ražots cukurs nav bijis konkurētspējīgs. Īstenībā cukura cena ir palielinājusies mazliet vairāk nekā inflācija. Tā kā ES ietvaros pastāv brīva preču kustība un ir pietiekami daudz cukura ražotāju, tad bija visas iespējas cukura nozarei ļaut sakārtoties ar tirgus mehānismiem, ievērojot pretmonopolu nosacījumus.

Savukārt maksāt Jelgavas rūpnīcas īpašniekiem par ražotnes iznīcināšanu - tas vienkārši rāda ka Eiropas lielo cukura ražotāju kartelis vēlējās saregulēt tirgu ar uzpirkšanu un rupju spiedienu. Tas ir "bait and switch" (ķeršana uz ēsmas). Tikpat "godīgi" būtu uzpirkt nevis konkurējošos ražotājus, bet patērētājus. T.i. nodarboties ar dempingu - sākumā pārdot cukuru ļoti lēti (ļaujot pircējiem "ieekonomēt" vairākus simtus miljonu latu). Un pēc tam, kad nevajadzīgie konkurenti ir izputināti, pacelt cenu augstākā līmenī par iepriekšējo.

Es neleju izmisuma asaras par cukura ražošanu - ja eiropieši nolikvidēja mums vienu nozari, ir jāattīsta citas, kurās ir vēl lielāka pievienotā vērtība. Visu viņi tāpat neiznīcinās - un nav jau viņiem arī vairs to miljonu, ko maksāt :) Šobrīd cukura un saldumu patēriņu gluži vienkārši varam samazināt - tas ir gan veselīgi, gan patriotiski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 08.10.2008 20:15
cukura nozares izniideeshana bija viens no sveetiigaakajiem ES darbiem Latvijaa. ja nau, tad nau :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nuclearsecrets 08.10.2008 19:25
Kāda velna pēc Latvijai ar savu cukuru jākonkurē pasaules tirgū, mums tīri labi pietika arī pašiem ar savu. Droši vien arī labību kaut kur citur var izaudzēt lētāk, bet vai tad tūliņ mums jāpārtrauc tā audzēt? Un kas tad, ja stāvoklis pasaules tirgū mainās — piemēram, nafta sāk maksāt 300 dolārus barelā (un maksās, nekur klāt nafta nenāk). Piepeši var izrādīties, ka daudzas lietas ir visnotaļ izdevīgi ražot pašiem uz vietas savam patēriņam, bet vest to pašu cukuru no otras pasaules malas — pagalam neizdevīgi. Bet tad, saprotams, mēs varēsim, kā Jūs sakāt, tikai sūkāt ķepu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 08.10.2008 19:15
Tad man jāaicina Jūs pierādīt, ka Latvijā ir labvēlīgākie apstākļi cukura ražošanai, kas ir konkurētspējīgs pasaules tirgū! Pierādiet, ka cukurbietes+cukura ražošana tāda Latvijā ir!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nuclearsecrets 08.10.2008 19:11
Oho! Par ES un cukuru ir mīts, ko? Pag, pag, tad, saprotams, tā nemaz nebija, ka ES noteica visnotaļ ierobežotas cukura ražošanas kvotas un lika maksāt par to lielo privilēģiju turpināt ražot cukuru? Un, protams, ES nepiedāvāja lielu naudu par ražošanas pārtraukšanu? Ja to nesauc par iznīdēšanu, tad es ļoti labprāt gribētu zināt, kā tad to saukt. "Iniciātīva iekšzemes kopprodukta struktūras pārkārtošanai", vai?

Atminos, ka sensenos laikos man 2. klasē (2. klasē, dieva dēļ!) bija tāds smieklīgs priekšmets kā politpārrunas, kur mums stāstīja, cik neticami jaukā savienībā mēs dzīvojam, kā šī brīnišķā savienība cīnās par labāku pasauli un cik mums visiem jābūt laimīgiem, ka dzīvojam tieši šādā savienībā. Bet skat! Nekas jau nav izmainījies, tagad skolniekiem atkal jāmācās, cik burvīgā savienībā viņi dzīvo. Taisni brīnums, cik tieši otrā savienība kopē pirmās savienības metodes.

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule