Atslēgvārdi:

Tas nav manos spēkos 23

Ta man ir vienalga, klausies. Es esmu tādā vecumā, ka man tā vieta ir bijusi nebijusi. Es nelūdzos ne uz šejieni nākt, ne par priekšsēdētāju. Diemžēl tur jau bija viss izlemts bez manis.

Iesaki citiem:

Intervija ar nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāju Ābramu Kleckinu.




NRTP uzskatīja, ka TV5 raidījums Bez cenzūras pazemojis nacionālo godu un cieņu[1], tāpēc likāt TV5 samaksāt 1000 latu sodu. Sodījāt par provokāciju?

Jā.

Provocēt nav atļauts?

Kāpēc? Es jau to vispār mazliet citādi skatos nekā mani kolēģi. Es uzskatu, ka medijs nedrīkst pazemot cilvēkus. Nekāds medijs.

Tas bija tas, ko izdarīja TV5?

Es uzskatu, ka izdarīja. Bija pilnīgi skaidrs, ka provocē tos neapmierinātos, tos, kas negrib šo valsti, nemīl šo valsti un kas grib izteikt arī savu agresiju, un tā tālāk. Tas bija vienlaicīgi šausmīgs aizvainojums Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem, jo tas jautājums taču ir neleģitīms jau ar to, ka tādu jautājumu vispār nevar būt, jo Latvija netika nodibināta ar kaut kādu atsevišķu cilvēku gribu. Tās bija Pirmā pasaules kara sekas, kas izveidoja to situāciju, kurai bija jābeidzas ar visu koloniālo impēriju beigām: Austroungārijas, Vācijas un Krievijas, bet Krievijas impērija saglabājās kā Padomju Savienība, nu — vismaz lielā mērā.

[Uzdodot šo jautājumu], tas nozīmē pateikt, ka Somijai [neatkarība] ir šausmīga kļūda, Igaunijai, Lietuvai un tā tālāk — po spisku[2]. Ieskaitot to pašu Austriju arī. Tas bija rezultāts. Tā ir viena lieta. Otra lieta. Kā var teikt, ka tā ir liktenīga kļūda kaut vai tāpēc... Vienkārši — tāds interesants fakts — tas, ka nodibinājās neatkarīga Latvija, glāba Latviju no asiņainā Staļina terora uz divdesmit gadiem. Mēs būtu noasiņojuši šeit ne 10 gadus, bet 35 gadus. Tā ir tāda vēstures dāvana Latvijai, Latvijas tautai. Es gribu pasvītrot — ne tikai latviešu tautai.

Vai tādā veidā NRTP neuzspiež žurnālistikai diskursu, kādā atļauts diskutēt par vēsturi?

Es gribu pateikt, ka arī padomei ir tikai viedoklis. Mēs ierosinājām administratīvu lietu, uzrakstījām administratīvu protokolu un pieprasījām paskaidrojumu, nākt uz šejieni skaidroties. Viņi atsūtīja atrakstīšanās vēstuli, galvenokārt mūs vainoja un neatnāca vispār. Mēs tomēr pastāvējām uz to, ka gribam tomēr noskaidrot viņu pozīciju. Viņi atsūtīja kaut kādu trešās pakāpes pārstāvi, kurš uz visiem jautājumiem zināja atbildēt vienu lietu: mēs tur nesaskatām nekādu kļūdu, viss. Ja tas ir paskaidrojums… Kad pirmajā brīdī es ar to sastapos, bija sajūta — nu, muļķi, nu ko viņi dara! Es domāju, ka vajag vienkārši atvainoties, pateikt, ka nelabi iznāca, un beigas, ka mēs nevienam negribējām bojāt svētkus, nu tā sanāca, un izbeigt. Bet, kad viņi sāka histērisku kampaņu, ka padome, pirmām kārtām es — tas šausmīgais tips, esam preses brīvību [ierobežojuši] un ko mēs tikai tur nedarām, un tā tālāk, sāka runāt par negodīgumu, milzīgām naudām, ko mēs te pelnām. Un tad es uzskatīju, un mani kolēģi acīmredzot arī uzskatīja, ka tā ir apzināta pozīcija, ka viņi gribēja aizvainot cilvēkus.

Bet tad jūs TV5 sodījāt par to, ka viņi ignorēja padomi, neatnāca televīzijas vadība, sāka pret jums kampaņu?

Nē. Tāpēc, ka viņi mums neizskaidroja. Mums ir bijis vairakkārt tā, var apskatīties pēc protokoliem, kad mēs esam izbeiguši administratīvo lietu, jo pārstāvji atnāca un pierādīja, ka tur tā pārkāpuma nav. Viņi [TV5] mums nav devuši pamatu mainīt savu pozīciju.

TV5 saka, ka pārsūdzēs tiesā NRTP piemēroto sodu. Padome ir pārliecināta, ka jūsu juridiskie argumenti būs gana spēcīgi?

Es domāju, ka jā, bet mēs jau neesam tiesa, tiesa spriež. Tāpēc jau mēs arī neizteicāmies, vai tas ir krimināls kaut kas, jo tas nav mūsu jautājums, mēs neesam kompetenti šajā jautājumā.

Vai starp tiem, kas ir zvanījuši uz padomi par šo gadījumu, ir arī politiķi?

Politiķi arī bija, kas man spieda roku. Pēkšņi es kļuvu ļoti labs, ko es nebūt necerēju nekad piedzīvot. Ļoti uzteica TB/LNNK pārstāvji, mani uzteica, kā zināms, Latvijas Avīze. Mani ļoti daudzi uzteica, kas man it kā neuzticējās.

TV5 pirmdienas vakarā[3] diskutēja par NRTP lēmumu. Jūs tur nebijāt. Kāpēc?

Es negāju jau principā, kad es to visu izlasīju. Man nav uzticības. Es nevaru runāt ar cilvēkiem, kas mani apsaukā un visādas lietas izvirza, gandrīz kriminālas.

Bet jums kā amatpersonai jārēķinās…

Es neesmu… Man nav pienākuma iet uz tikšanos televīzijā. Nav man tāda pienākuma. Es varu iet un varu neiet. Ja viņi grieztos ar jautājumu, ko es domāju par šo lietu, man būtu jāuzraksta atbilde. Bet, ka man jāiet ar viņiem runāt... Vispār — redzējāt, kas tur sanāca.

Bet jūs neaizgājāt tāpēc, ka nobijāties?

Nu ko man bīties!

Bet tad kāpēc neiet?

Es necienu šo cilvēku [Andreju Mamikinu, raidījuma Bez cenzūras vadītāju] par viņa uzvedību un vispār visu šo ziņu kanālu, kas uzvedas… Starp citu, mums pat radās jautājums, kas tiešām ir juridiski mūsu — vai mums nav jāatņem [TV5] licence. Mēs sakām — nu, bet kā tad tā, viņš [TV5 pārstāvis NRTP sēdē] nevar atbildēt uz jautājumiem. To vēstuli, ko [TV5] rakstīja mums kā atbildi uz administratīvo protokolu, parakstīja gan paši, bet izrādās, ka to ir uzrakstījis ziņu dienests. Bet mēs ziņu dienesta jautājumos nejaucamies. Mēs esam devuši licenci, kas ir raidīšanas atļauja, ne ziņu dienestam, bet kanāla vadībai, viņi [licences izsniegšanas brīdī] uzņēmās atbildību. Ja viņi [tagad] neuzņemas atbildību… Kad viņiem jautā, viņi saka: to ne mēs, to ziņu dienests!

Tad jūs nokaitināja tas, ka televīzijas vadība neuzņemas atbildību?

Nu, bet, protams! Nu kā tā drīkst? Tā ir viņu licence.

Kāpēc jūs tomēr neatņēmāt licenci?

Viņi grib tiesāties, tad tiesa skatīsies. Ja tiesa atzīs, ka tas tā ir, mēs atņemsim. Redziet, es neesmu ieinteresēts atņemt licenci, mums ir maz vietējo raidstaciju, raidorganizāciju, un es baidos no tā, ka pazudīs vietējā balss, latviešu un ne tikai latviešu, tajā kņadā, ko, starp citu, digitalizācija ļoti sekmē.

Ja tiesa atzīst, ka jums taisnība…

Tad var runāt par atņemšanu vai brīdināšanu par atņemšanu, bet tad [NRTP] to skatīs.



AICINĀJĀM ARĪ HOLŠTEINU, BERĶI. ATTEICĀS

Jūs iepriekš teicāt, ka Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanai jānotiek jau 2010.gada sākumā. Tad termiņi tika pārskatīti, un tagad NRTP saka, ka LTV un LR apvienošana varētu notikt ne agrāk kā 2012.gadā. Vai jūs varat nosaukt reālu termiņu, kad, jūsuprāt, būs gatavs jauns sabiedriskais medijs, ņemot vēra, ka Saeimas atbildīgā komisija joprojām nemaz nav gatava pieņemt lēmumu par vienu sabiedrisko mediju?

Te vajag atšķirt dažādas lietas. Viena lieta bija, kad mēs runājām par to, ka vajag apvienot administratīvo pusi, un tas bija izdarāms jau līdz 2010.gadam. Kad mēs sākām to visu skatīties, tad sapratām, ka tas ir nelietderīgs ceļš — tīri administratīvā apvienošana. Ja tā nav saistīta ar kaut kādu reālu pārveidošanu saturiski, organizatoriski, nu — visādos jautājumos, tad tam nav īstas jēgas. To nevajag sasteigt un vajag darīt kopā ar, kā mēs noformulējām, jauna sabiedriskā medija veidošanu. Un tas ir pavisam cita tipa uzdevums.

Bet kurš gads, termiņš ir reāls, kad LTV un LR varētu apvienot?

Tagad ir ļoti grūti kaut ko runāt par datumiem tādā nozīmē — nu ko mēs zinām par finansēšanu? Tas ir arī finansēšanas jautājums ļoti lielā mērā, jo tas nozīmē mainīt visu tehnoloģisko struktūru.

NRTP izveidotās darba grupas dokumentos rakstīts, ka LTV un LR varētu apvienoties jau 2012.gadā. Kas ar to domāts?

Tas ir domāts, ka mēs varam to visu sagatavošanas darbu [izdarīt], jo pa īstam [apvienošana] beigsies tanī brīdī, kad būs visa tehnoloģiskā puse, kad būs jaunā māja iekārtota, un arī sagatavota žurnālistika.

Tad līdz 2012.gadam ir sagatavošanās process, un tad no tā cik daudz gadu vēl vajadzēs?

Ideāli jau būtu, ka 2013.gadā jau vajadzētu sākt strādāt kā vienotam medijam, bet es tam neticu diemžēl. Mēs taču dzīvojam valstī, kurā nav stratēģijas, nav stratēģiskas plānošanas, nav paredzēts kaut kas kaut kādā veidā.

Jūs sacījāt — ideālajā gadījumā. Bet ja raugāmies reāli?

Es negribu paredzēt un noteikt kaut ko, pareģot cilvēkiem, kas šeit [NRTP] strādās. Es jau tad te nestrādāšu. Mums ir jāizdara viss, kas būtu izdarāms, lai tiešām 2013., 2014.gadā tā visa lieta būtu pabeigta.

Bet tas ir reāli?

Tas ir reāli, ja ir izpratne un politiska griba.

Bet līdz šim tas tā nav bijis?

Nemaz nav.

Ja LTV ir ļoti entuziastiska par jauna medija veidošanu, tad to gan nevar teikt par LR.

Arī tāpēc mēs nesteidzinām procesu, un nedarām to administratīvi. Tāpēc arī katrā grupā ir mūsu pārstāvji, radio pārstāvji, ir televīzijas pārstāvji. Savā starpā radio un televīzija par katru jautājumu apmainās ar informāciju, kā viņi to dara un kā viņi gribētu. Tas tiek izdiskutēts, un tad tikai lemj.

Bet radio šefs Dzintris Kolāts ir jums teicis, ka vajadzētu visu šo atlikt vai vispār pārtraukt?

Nu viņš ir tā — uz vienu pusi un uz otru pusi. Bet viņš piedalās visā šajā darbā, un mēs turpināsim to darbu, mēs tiekamies regulāri par šiem jautājumiem —ģenerāldirektori un es, un padome — un mēs runājam, ko darīt, kā. Tas ir tiešām vēl bez visa pārējā ļoti liels psiholoģisks jautājums. To no augšas nevar ieviest, pilnīgi tā, lai tikai no augšas spiestu un teiktu — būs tā, jo šausmīgi svarīga ir sadarbība. Šobrīd diemžēl radio tiešām ir noskaņoti stipri… Baidās. Godīgi sakot, noskaņoti pret, jo baidās, kas viņi būs tajā lielajā medijā. Tas ir saprotams, tāpēc arī vajag, lai viņi redzētu savu vietu.

Kolāts atnāks un pateiks: mēs negribam apvienoties, mums vajag vēl dažus gadus. Ko tad jūs darīsit?

Redzi, ja neko nedarīs, nekas arī nenotiks. Tagad viņi jau ir pieraduši pie tā, ka principā tas jautājums nepazudīs.

Padome ir nodibinājusi savu darba grupu, kas nodarbojas ar LTV un LR apvienošanu. Ko tajā dara Imants Rākins, bijušais padomes vadītājs, LTV ģenerāldirektors, kurš tagad vada sporta klubu Rīga un ir TB/LNNK biedrs?

Tāpēc, ka mēs vērsāmies pie ļoti dažādiem cilvēkiem. Kas piekrita, tie arī palika, vairāk nekas. Mēs ar politiskiem jautājumiem vienalga nenodarbojamies, mēs runājam tikai par tehnoloģiskām, administratīvām lietām, kā kārtot, ko darīt. Piemēram, mēs arī [Jāni] Holšteinu[4] aicinājām, Holšteins negribēja. Tā ir viņa izvēle. Es labprāt te redzētu arī manu priekšteci tiešo, bet viņš slikti jūtas, [Aivars] Berķis[5].

Mēs [darba grupā] apspriežam tikai jautājumu, vai mēs pareizi esam iecerējuši to, to, to, vai tā to var izdarīt vai varbūt vajag kaut ko citu. Nu — tādā veidā. Viņi jau nestrādā pie projektiem, drīzāk tā ir, nu kā viņi paši uzskata, kompetentu cilvēku grupa ar savu pieredzi, ļoti dažādu. Bet galu galā lēmumus jau viņi nepieņem, pieņem tie, kas atbild par to.

Kas ir Rākina īpašā kompetence?

Vienkārši pieredze, vienkārši pieredze, nekā cita.



CILVĒKI, KAS MEKLĒ LABUMU SEV

LTV un LR apvienošanas darba grupā Saeimā, kur pie viena galda nosēdušies deputāti, NRTP cilvēki un mediju eksperti, rodas sajūta, ka padome ir aizvainojusies uz ekspertiem par to, ka viņi „lien” NRTP kompetencē.

Nē. Aizvainojusies par kaut ko citu — ka viņi nezina stāvokli un uzskata sevi par ekspertiem. Tas ir slikti. Viņi nenāk, viņus pat neinteresē, kas šeit ir izdarīts, nav izdarīts, kāpēc tā izdarīts, kāpēc šā. Iziet uz minējumiem, un tad izdara secinājumus. Paši izdomā, kāpēc tas tā ir bijis, un paši atbild uz jautājumiem. Es nesaprotu šitādu lietu, ka gandrīz neviens no šiem cilvēkiem nav te parādījies, nav paprasījis dokumentus kaut kādus.

Tad jūs uzskatāt, ka darba grupa ir bezjēdzīga?

Nē, kāpēc. Vienalga rodas domas. Es neesmu pret grupu, kaut jēga varētu būt daudz lielāka. Pavisam atklāti runājot, man ir radies priekšstats, ka vismaz daļai tā saucamās darba grupas ir kaut kādas savas intereses.

Kādas?

Es nezinu, man nav jāformulē viņu intereses.

Amati?

Varbūt amati.

Kur?

Nezinu.

Šeit padomē?

Nezinu. Nu var dibināt vēl vienu padomi, var dibināt fondu[6], var vēl kaut ko dibināt.

Jūs domājat, ka starp ekspertiem ir cilvēki, kas piedalās darba grupā, lai iegūtu sev kādu labumu?

Es domāju, ka ir, jā. Jo citādāk es nesaprotu šo attieksmi, šo ignoranci. Kāpēc neviens no grupas nepiedalījās tad, kad šeit bija visas tās atklātās apspriedes un tika visi aicināti? Tad viņiem nebija laika. No kurienes tagad radās?

Jūs arī uzskatāt, ka Arvils Ašeradens, bijušais a/s Diena valdes priekšsēdētājs, darbojas šajā darba grupā, jo cer kļūt par jaunā medija vadītāju?

To es nezinu. Es negribu minēt par cita cilvēka domām. Bet pēc tā, kā [eksperti] uzvedas, es neredzu ieinteresētību šajā darbā. Es redzu ieinteresētību, kā „nolikt”, bet ne ieinteresētību šajā darbā. Kā var vispār to visu organizēt, neinteresējoties par to, kas notiek?

Bet jūs sakāt — iegūt sev labumu. Pasakiet līdz galam, ko jūs ar to domājat!

Es vienkārši saprotu, ka cilvēkiem kaut kādu iemeslu dēļ ir kļuvis interesanti piedalīties, kur viņiem it kā pēc savas profesijas vajadzētu būt tai interesei pastāvīgi. Un te pēkšņi uzrodas. Nebija, nebija, un uzradās. Ļoti interesanti, noteiktā laika posmā.

Viņi droši vien teiks, ka jūs tā sakāt, jo baidāties, ka jums tiek atņemts monopols.

Ta man ir vienalga, klausies. Es esmu tādā vecumā, ka man tā vieta ir bijusi, nebijusi. Posteņi mani nekad nav interesējuši. Es nelūdzos ne uz šejieni nākt, ne par priekšsēdētāju. Es tieši otrādi — negribēju būt priekšsēdētājs, jo tas nav īstais... Šobrīd te vajadzētu cilvēku daudz jaunāku, te vajadzētu cilvēku, kas grib... Diemžēl tur jau bija viss izlemts bez manis, es varēju runāt ko gribu tajā [padomes priekšsēdētāja] vēlēšanu tūrē. Man bija skaidrs, ka viss ir sarunāts, un ko es tur teikšu vai neteikšu.

Bet nu piespiest jau jūs nevarēja taču?

Nē, es varēju atteikties.

Nu ja!

Jā, to es varēju, bet — ja neviens neuzņemas...

Tā tiešām bija?

Nu viens cilvēks bija, bet to atkal citi negribēja.



ZVANĪJA NO VENTSPILS, GRIBĒJA PAR LR4 SAMAKSĀT

Iepriekš teicāt — jāatkāpjas, ja LTV un LR finansējums nebūs pietiekams. Tagad, kad LTV un LR dabūja teju visu prasīto naudu nākamā gada budžetā, vairs nedomājat par atkāpšanos no amata?

Tas nav pašmērķis — atkāpties vai palikt, tā ir jautājumu risināšana. Šajā gadījumā šobrīd nozīmē, tā godīgi sakot, pēc tā, kā mums ir izveidojusies situācija, vienkārši pamest kaujas lauku, vairāk neko, jo es neredzu, ka kāds te būtu cilvēks, kas to visu pārņemtu un ietu uz priekšu. Tā ir izveidojies pa šiem diviem gadiem. No otras puses — mēs ar televīzijas cilvēkiem esam mēģinājuši, ko tad darīt bez šīs naudas, un kaut ko cenšamies izdomāt. Ja neizdosies izdomāt, ja nevarēs nodrošināt, nu tad es tiešām to jautājumu izvirzīšu, bet es nevaru to darīt, kamēr mēs strādājam. Ja ar šo budžetu nevarēs raidīt visu gadu, tad tam es nevaru piekrist.

LTV un LR jau saka, ka viņiem naudas apraidei visam gadam nepietiks.

Mēs šobrīd nodarbojamies ar šiem jautājumiem, te ir dažādi risinājumi iespējami.

Jūs joprojām domājat, ka varētu būt arī papildus nauda no valsts budžeta?

Arī tāds variants var būt, bet es nedomāju, ka tas ir tas reālākais. Te ir jāiet dažādos virzienos un jāmeklē vairāki ceļi.

Bet kas tad ir tas reālākais risinājums?

Mēs meklējam dažādus sadarbības partnerus. Nu ko citu mēs varam meklēt?

Ko nozīmē „sadarbības partneri”?

A, to mēs redzēsim. Es domāju, ka ir tādi raidījumu veidi, kur var būt interese, ne politizēta, kur varbūt atradīsies cilvēki, kādas iestādes, nevalstiskas, kas būs ar mieru sadarboties.

Tas nozīmē sponsorēt šos raidījumus?

Sponsorēt — te var būt dažādi varianti. Mēs skatīsimies, kādi varianti.

Bet tas nozīmē, ka jūs šobrīd meklējat šos sponsorus?

Protams, ka meklējam. Mēs esam gatavi, mēs esam atvērti sarunām — pati televīzija un arī mēs. Ar jebkuru.

Bet kas tad būtu tie raidījumi, kurus varētu šādā veidā finansēt?

Tad runāsim. Es negribu, kamēr nekā nav reāli, ir tikai projekti. Nu nav vērts runāt, jo tas var tikai traucēt. Tas nav nekāds noslēpums, tas vienkārši traucē.

Tie sponsori tad dotu naudu konkrētiem raidījumiem?

Nezinu, tas viss ir sarunu gaitā. Vai mēs veidojam kaut kādu... Kooperējoties uz kaut kādu lietu, kur viņiem ir iespējas piedalīties ar saviem resursiem. Nav obligāti ar naudu, starp citu, bet ar savām, piemēram, zināšanām, informāciju un tā tālāk, kas var to visu atvieglot, kontaktiem arī.

Potenciālie sponsori ir pie jums nākuši?

Bijuši arī pie manis. Bet es uzskatu, ka tas ir pirmām kārtām pašas televīzijas līmenī. Mēs netaisāmies neko uzspiest.

Bet vai es pareizi saprotu — nauda būtu konkrētiem raidījumiem nevis ar mērķi finansēt apraidi?

Tas var būt arī tā. Piemēram, mums piezvanīja no Ventspils, ka viņi apmaksās Doma laukuma[7] apraidi. Es domāju, ka tas ir apspriežams jautājums.

Kas tie ir par cilvēkiem no Ventspils?

Es nezinu, es pat neesmu runājis neko, es tikai zinu, ka tāds priekšlikums bijis un šobrīd tā kā ir nolemts atturēties no šīm sarunām.

Jums zvanīja?

Nē. To man pastāstīja tikai. Es neesmu runājis.

Kādam citam padomes loceklim zvanīja?

Jā, citādi es zinātu, kas tie bija, jo es pat neinteresējos par to.

Tie ir kādi uzņēmēji Ventspilī?

Nemāku pateikt. Tur ir 12 000 [latu vajadzīgs LR4 raidīšanai], viņi to ir noskaidrojuši, viņi ir gatavi tos segt, lai raidītājs strādā.

Tā bija viņu iniciatīva?

Viņu, viņu, pilnīgi viņu. Nu tas izraisīja uzreiz lielu interesi. Protams, jo, ja runa ir par apraidi, tad var runāt par to, jo tas nav par raidījumiem, tā ir runa par apraidi. Ja valsts nav gatava nodrošināt, varbūt vajag iet uz tādu sabiedrisku iniciatīvu.

Vai tiesa, ka tas zvanītājs bija no Ventbunkera?

Ļoti iespējams. Es nezinu. Es tiešām neesmu iedziļinājies. Es domāju, ka skanēja šis vārds, jā. Bet es tiešām nezinu. Man šobrīd vispirms principā vajag runāt par to. Mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs līdz oktobrim varam nodrošināt paši, ka mums var pietrūkt pēdējiem diviem mēnešiem. Runa ir par radio. Tāpēc tas [jautājums] kļuva neaktuāls šobrīd. Es domāju, ka mēs tos divus mēnešus varbūt varam atrast, kā risināt, meklēt iespējas.

Bet nākamais ir vēlēšanu gads. Vai tas nav bīstami, ka LTV un LR raidījumus finansēs trešās personas?

Man vispār liekas, ka mums Latvijā ir pilnīgi nepareiza nostādne šajā jautājumā. Vienmēr būs interese un vienmēr būs spiediens. Pirms vēlēšanām vēl lielāks. Visā pasaulē pastāv lobēšana, un lobēšana ir lielākajā daļā pasaules atļauta darbība. Atbildība par reakciju uz to gulstas uz ierēdņiem, uz tiem, uz kuriem spiež. Ja viņi pakļaujas spiedienam, tā ir viņu atbildība. Citādi iznāk tā — vai, vai, vai, tikai neizdariet spiedienu, jo citādi es padošos! Ja tu esi ieņēmis tādu posteni, uz tevi spiedīs. Ja tev ir tādi resursi, tevi gribēs izmantot. Tāpēc visa problēma ir nevis ne ar vienu nerunāt, vispār ieslēgties, un viss, un es neko negribu zināt, un tā tālāk. Nekā tamlīdzīga! Ir jāiet uz sarunām un ir jāslēdz tādi līgumi, kas aizstāv sabiedrības intereses. Ja tas nenodrošina, tad tu nedrīksti to darīt. Viss. Man ir jāizslēdz iespēja līgumos reāli iejaukties saturā, vairāk nekas. Tas ir jānodrošina līgumos.

Tad tā nebūs satura iztirgošana?

Nekādā gadījumā.

Kas tad būtu tie raidījumi, kurus šādā veidā varētu uzturēt?

Piemēram, kultūras raidījumi. Kāpēc nevar būt?

Ir bijuši kādi piedāvājumi jau?

Ir bijuši. Ir bijuši taču daudzi gadījumi, kad tā ir darīts. Mums jau Ventspils kā noziegums, bet bez Ventspils mums, piemēram, Eirovīzijas nebūtu. Nu, kāds ir no tā cietis?



ATDZISUSĪ ZUPA PANORĀMA

LTV reitingi visu laiku samazinās. Ja vēl pirms trim gadiem LTV1 auditorijas daļa bija 12,1%, tad šogad tā jau noslīdējusi līdz 9,1%. Minēšu vienu piemēru. Decembrī LTV rādīja labdarības akciju Nepaej garām!, bet dienu vēlāk LNT — Eņģeļi pār Latviju. Auditorijas skaitļi rāda, ka LTV skatītāju bija mazāk, arī saziedotā summa mazāka. Kur ir LTV problēma?

Kas attiecas uz masu pasākumiem, LNT ir priekšā visiem. Tur ir kaut kāda galva vai galvas, kurai vajag daudz maksāt. Piemēram, tas pats Dziedošās ģimenes — Latvijā izcils projekts.

Bet kāpēc kas tāds nebija LTV?

Tāpēc, ka nav tādas galvas un nav tādas apmaksas. Es negribu tagad kādu vainot, bet es tikai redzu, kad runa ir par masu pasākumiem — vai viņiem ir vairāk iestrāžu vai pievērš tam uzmanību LNT, vai pats Andrejs [Ēķis, LNT ģenerāldirektors] ir tāda galva... Es nezinu. Es taču nepētu viņus, un es neesmu tik pazīstams ar viņiem visiem. Bet te ir tas gadījums. To dara talants.

Es jums to prasīju, jo, manuprāt, labdarības pasākums ir tipisks sabiedriskās televīzijas produkts.

Protams. Un viņi to dara, un dara daudz, bet viņiem nav spožu panākumu šajā laukā.

Slikti iet arī LTV galvenajai ziņu programmai Panorāma. LTV vadība stāsta, ka problēmas ar reitingiem ir tāpēc, ka pirms Panorāmas vairs nav seriāla Neprāta cena. Tas ir precīzs izskaidrojums?

Viņi nav atraduši veidu, kā tikt laukā no bedres pirms Panorāmas. Otra lieta — viņi atdevuši to, ka ziņas citiem ir agrāk, un viņi nesaprata, ka vai nu vajag konkurēt pa tiešo, vai nu vajag atrast citu gājienu vispār. Es, piemēram, uzskatu — kamēr Panorāma bija pirmais ziņu raidījums, kas noteica visu ziņu vakaru, tas viss gāja. Tad, kad viņi ir otrie vai trešie kā ziņu raidījums, tad viņi zaudē ar to. Nu tā ir atdzisusi zupa, nu viņa vairs nav tik garšīga.

Tātad problēma ir arī ar saturu?

Tāpēc es saku — vajag mainīt ļoti spēcīgi visu saturu, visu pieeju, visu uzbūvi.



LATTELECOM PIEDĀVĀJA, TV3 NEPIEKRITA

Padome uzskata, ka 1.aprīlī uz ciparu apraidi jāpāriet Rīgā, bet 1.jūnijā — pārējā Latvijā. TV3 ir izlēmuši, ka grib palikt analogajā apraidē. Ko iesāksit ar TV3?

Mēs neko neiesāksim. Ja viņi ir gatavi maksāt to summu vai paši nodrošināt to analogajā [apraidē], tās ir viņu tiesības. Mēs viņiem neatņemsim licenci uz tā pamata. Nu, ja tā godīgi, tad tur taču ir sava spēle. Priekš tā nevajag pat iedziļināties visādās attiecībās, bet vienkārši paskatīties. Runa ir par 25% apmēram skatītāju.

Tie ir tie, kuri pašlaik lieto analogo televīziju?

Jā. Tie ir 25%. Un cīņa ir par to, kas paliks Lattelecom un kas paliks Viasat[8].

Tad jūs sakāt, ka TV3 ieņem tādu pozīciju, jo rūpējas par Viasat interesēm?

Jā, protams. Es domāju, ka viņiem ir tādi norādījumi.

Norādījumi no uzņēmuma vadības?

Nu acīmredzot. Es taču nedomāju, ka viņi paši, jo viņiem pat piedāvā… Pretimnākšana tiek parādīta, bet viņi vienalga neņem pretim to.

Kas tā ir par pretimnākšanu?

Nu tur bija samazināšana gandrīz uz pusi pret to, ko viņi tagad maksā analogajā.

Tarifu samazināšana?

Jā, jā, par tarifu samazinājumu.

Bet viņi saka, ka viņiem tiek piedāvāts tarifs, kas ir lielāks nekā analogajā apraidē.

Es jau nepiedalos sarunās, tās visas ir atbalsis. Un atbalsis ir tādas neoficiālas, ka viņi principā pilnīgi skaidri velk laiku.

Un Lattelecom bija piedāvājis samazināt tarifu?

Jā.

Un TV3 nepiekrita?

Viņi nepiekrīt. Varbūt, ka tas viņiem arī par daudz. Es taču nezinu. Es nevainoju TV3. Tas ir bizness, un viņu biznesa stratēģija acīmredzot ir tāda, kāda tā ir.

Jūs piekritīsit, ka pāreja uz ciparu televīziju pašlaik notiek lielā steigā?

Kāda steiga?

Padomes koncepcijā ir teikts, ka iedzīvotāji sešus mēnešus iepriekš jābrīdina, ka sabiedriskā televīzija tiks atslēgta no analogās apraides. Tagad no šī atsakāties.

Vajag, jā, bet tā var līdz 2012.gadam [gaidīt], neviens jau neaizliedz. Kāds labums no tā būs, kam?

Bet jūs iepriekš vienojāties, ka vajag vismaz pusgadu, lai pabrīdinātu cilvēkus.

Jā.

Un tagad jūs no tā viegli atkāpjaties.

Ko tad viegli? Vispirms — ziņošana ir bijusi, un, otrkārt, jāņem vērā, ka mēs sākam ne jau velti ar Rīgas reģionu, jo te uz to digitālo jāpāriet daudz mazākai daļai nekā visā Latvijā.



TUR VISS TĀ SAMUDŽINĀTS

2008.gada rudenī, kad valdībā pieņēma noteikumus, kas regulēja ciparu TV ieviešanu, jūs jau vadījāt NRTP. Kāpēc tad necēlāt trauksmi, ka TV pieejamības jautājums aizmirsts un ka valdība atkāpjas no 2006.gada koncepcijas?

Starp citu, mēs iesniedzām savus uzskatus par to, bet tie netika ņemti vērā. Tie netika ņemti vērā ne tajos noteikumos, ne arī konkursa [par ciparu TV ieviešanu] nolikumā.

Kādi bija jūsu priekšlikumi?

Starp citu, arī tas.

Par maznodrošinātajiem?

Ka jāpāriet tajā brīdī, kad var nodrošināt visiem iespēju.

Jūs esat lasījis Valsts kontroles ziņojumu[9], kurā vētīts ciparu TV projekts?

Nē.

Nelasīsit?

Nu nezinu. Man neviens nav piesūtījis, un speciāli meklēt man nebija laika.

Jums nav interesanti to izlasīt?

Es neteikšu, ka nav interesanti, bet galu galā — tā nav mūsu sfēra, tā ir kaimiņu sfēra, tur ir Satiksmes ministrijas atbildība, tur ir cita jurisdikcija, pilnīgi cits veids, tā ir valdības struktūra, un tā tālāk.

Es to prasīju, jo, lasot Valsts kontroles ziņojumu, rodas sajūta, ka pāreja uz ciparu televīziju ir afēra.

Ļoti iespējams, pie tam es nezinu kurā vietā. Es nedomāju, ka tas ir telecentrs [Latvijas valsts radio un televīzijas centrs]. Es nezinu, kas tie ir, es nemāku pateikt, bet man ir tāda sajūta. Man ir tāda sajūta, ka tur tā viss ir samudžināts. Kempmayer ir tikai maza daļiņa tā visa, un no Kempmayer viņi tiks vaļā faktiski, cik var saprast. Bet aiz tā visa vēl kaut kas stāv necaurredzams, un neviens necilā. Vismaz visas manas sarunas gan ar satiksmes ministru, gan ar Lattelecom, gan ar telecentru rāda, ka varbūt, ka viņi ne visu zina. Katrs atsevišķi zina kaut ko. Nu nezinu, jo cilvēki jau ir nomainījušies, faktiski tur ir visur citi cilvēki. Tas ir minējumu līmenis, vienkārši, spriežot pēc cilvēku uzvedības, vai nu it kā nezina, bet vairāk, ka arī negrib īpaši zināt. Kaut kur ir kaut kāda robeža vai kas, es nemāku pateikt, es nevaru teikt, es neesmu nekādu izmeklēšanu taisījis. Galu galā — tas nav ne manos spēkos, ne mans uzdevums.

___________________

[1] NRTP aizkaitināja 18.novembra raidījumā tiešraidē uzdotais jautājums televīzijas skatītājiem, kas paredzēja arī atbildes variantu, ka Latvijas neatkarības iegūšana ir liktenīga kļūda.

[2] Po spisku — pēc saraksta (no krievu val.)

[3] Sodīt TV5 Nacionālā radio un televīzijas padome nolēma pirmdien, 21. decembrī. Intervija ar Ā.Kleckinu notika 23.decembrī.

[4] Jānis Holšteins — bijušais LTV ģenerāldirektors, kurš amatu atstāja pēc skandāla, ko izraisīja filmas Putina sistēma noņemšana no ētera. Viņš iepriekš stāstīja, ka filma nav parādīta, jo sabojājies „horizontālais taimkods”, tomēr vēlāk atzina, ka tā nav taisnība. Ā.Kleckins ir atklājis, ka LTV zvanījis kāds no ietekmīgām politiskajām aprindām ar pavēli „ņemt to filmu nost”, tomēr zvanītāju ir atteicies nosaukt. Pirms filmas noņemšanas ar J.Holšteinu bija sazinājies arī Ā.Kleckins, jo esot interesējies par filmas ierakstu, ko vēlāk rādīt studentiem.

[5] Aivars Berķis – bijušais NRTP priekšsēdis, kurš par objektivitātes trūkumu ziņu atlasē kritizēja LTV Ziņu dienestu, tostarp aizrādīja, ka Panorāma pārāk maz uzmanības veltījusi kāda Rēzeknes uzņēmuma atklāšanai, kurā ražojot pasaulē vislielākā izmēra saplāksni.

[6] Darba grupas priekšlikums ir dibināt sabiedrisko mediju fondu, kas uzraudzītu un kontrolētu sabiedriskā medija darbību un kas arī būtu LR un LTV kapitālāldaļu turētājs

[7] Doma laukums — LR4 programma krievu valodā.

[8] Viasat ietilpst vienā uzņēmumā ar TV3.

[9] Valsts kontrole secināja, ka konkurss par ciparu TV ieviešanu Latvijā rīkots viena pretendenta interesēs, bet projekta izmaksas nepamatoti sadārdzinātas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinkarnacija.lv 19.01.2010 20:31
Посмотри свои прошлые жизни! Регрессивная терапия в Риге. www.reinkarnacija.lv Apskaties savas iepriekšējās dzīves! Regresīvā terapija Rīgā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mamikin.lv - mamikin.lv 10.01.2010 20:44 http://mamikin.lv/kleckin.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.01.2010 00:56
Vladimir, nevajag nu mainīt apspriežamo tēmu. "Žurnālists" Mamikins draudzīgā kompānijā ar princešu šova taisītāju Valdi Škutānu, kā arī tādiem vadītājiem kā Andreju Ēķi, Ābramu Kleckinu, Edgaru Kotu, - visi kopā rūpējas par to, lai vietējā televīzija būtu glīti iepakots mēsls. Gluži tāpat kā Krievijā, starp citu.
(Vienīgais sakarīgais kanāls mūsu kaimiņvalstī ir "Телевизионный канал "Культура"" - par pārējo izņemot rupjus lamuvārdus nekā nav ko teikt). Šķiet amizanti, ka nelielā Persijas līča naftas monarhija (Katara, nepilns miljons iedzīvotāju) var sponsorēt interesantu un ietekmīgu televīzijas kanālu - "Aldžazīra" (Aljazeera, الجزيره) angļu un arābu valodās, toties bijusī pasaules superlielvalsts Krievija itin visos kanālos rāda sava vadoņa atraugas..

Vienīgais mierinājums, ka Latvijā ir sakarīgs radio, Interneta portāli, avīzes (un arī satelītu televīzija ar dažnedažādām aizrobežu programmām - BBC un Aldžazīru ieskaitot).

>>> Вах, неэтично! А Вы действуете "этично", говоря, что у ЗАВТРА у вашего ребенка БУДЕТ больше прав, чем у моего, потому, что Ваш дедушка был в далеком 40-м "пилсонисом"?
======
Tie ir tikai tādi "ad hominem" argumenti. Es nudien nejūtos vainīgs par to, kas bija mans vectētiņš (precīzāk, abi divi vectētiņi) ;))
Ja nu kāds apgalvo, ka Latvijas valsts ir "kļūda", tad lai padomā, kādas ir alternatīvas. Varbūt piedāvājums ir Iztikt vispār bez funkcionējošas vai starptautiski atzītas valsts? (Kā to dara Somālija, Afganistāna, Piedņestra, Dienvidosetija). Vai lūgt pievienoties, teiksim, Britu Sadraudzībai un par valsts galvu izraudzīties Anglijas karalieni? Britu Sadraudzība gluži tāpat neaizstāj suverenitāti un nevienu dalībvalsti nepasargā no muļķībām.

>>> Кстати, к Вашему пожеланию "быстро писать на латышском. А напишите мне, если Вас не затруднит, на латышском "государственная служба в своей стране".
=========
"государственная служба в своей стране" - manuprāt, to var tulkot šādi: "Valsts dienests savā zemē", "Valsts dienests savā valstī", "Ierēdņa amats Latvijā" (ja ir runa konkrēti par ierēdņiem un par Latviju), "Kroņa darbs dzimtajā malā" (mazliet arhaiski un poētiski), utml. Manuprāt, tas ir jocīgs piemērs - jo kur gan citur cilvēks varētu nodarboties ar valsts dienestu, ja ne savā zemē? Japānā, vai?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pustes maises-->Владимир 08.01.2010 22:07
Можно.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - pustes maises 08.01.2010 20:26
Невозможно! ответить на вопрос да-нет нельзя.
А вот считать любое действие людей ошибкой- можно!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Alekis 08.01.2010 20:22
Вах, неэтично! А Вы действуете "этично", говоря, что у ЗАВТРА у вашего ребенка БУДЕТ больше прав, чем у моего, потому, что Ваш дедушка был в далеком 40-м "пилсонисом"?

О какой "этике" Вы тут рассуждаете? Посмотрите статисктику численности населения. Это государство- оно косит народ не хуже чем чума!
Вам не нравится мое отношение к Вашей державке, и вороватой шайке "пилсонисов"? Так Вы ведите себя ЭТИЧНО. Без кавычек.

Кстати, к Вашему пожеланию "быстро писать на латышском. А напишите мне, если Вас не затруднит, на латышском "государственная служба в своей стране".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.01.2010 19:32
Mamikins ir, protams, izrīkojies neētiski - bet nevajag izrādīt pārāk daudz goda viņam un šim nožēlojamajam incidentam.

NRTP ir jāattaisno sava esamība nevis ar politkorektiem beznosacījuma refleksiem un putu kulšanu tukšā glāzē, bet ar rīcības plānu - kā reformēt televīziju, lai tas vairs nebūtu viens prasts mēdijs, kurā izņemot sensācijas, princešu šovus, vairs nekā nav. Agrākajām paaudzēm varbūt bija obligāts rituāls skatīties "Panorāmu" vai kādu programmu, bet tagad tas vairs tā nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jonas - Vladimiram 08.01.2010 16:24
To, ka Jums nepatīk latviešu akcents, var just. Bet tāpēc jau var izvēlēties arī citu dzīves vietu, vai arī mainīt savu attieksmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Juzefovičs - SigitaS 08.01.2010 16:18
Labdien!

Intervijas teksts ir veidots, maksimāli tuvu saglabājot Ā.Kleckina runas manieri, tomēr tas ir nedaudz rediģēts, lai nodrošinātu teksta loģiku.

Ar cieņu,

Jānis Juzefovičs

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SigitaS - autors 08.01.2010 11:07
Es gribēju vaicāt, vai intervijas autors apzināti ir atstājis interviju nerediģētu briesmīgā latviešu valodā? saprotu pieeju, kad intervijas tiek rediģētas minimāli, lai maksimāli saglabātu izteikto domu, bet vārdu kārtību, parazītvārdus jau nu pat iesācējam žurnālistam vajadzētu mācēt no intervijas izņemt. Tas ļoti traucē lasīt un saprast.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pustes maises-->Владимир 07.01.2010 22:21
Нет. Да. Нет.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AG 07.01.2010 18:18
KLECKINS TĀDS PATS MĒSLS KĀ TV5 DARBINIEKI, LAI NETĒLO NO SEVIS LATVIEŠU TAUTAS DRAUGU!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - jonas 07.01.2010 15:13
Tas, ka nav bijis asas reakcijas pēc katra neostaļinistiska izlēciena, ir provocējis iet arvien tālāk un tālāk- это уж точно.
Я бы даже сказал не неосталинистского, а типично большевистского.
Просто ожили тени прошлого, и не поймешь то ли НСРТ, то ли ВЧК. Те же методы, те же речи, и даже тот же латышский акцент.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - pustes maises 07.01.2010 14:58
То есть Вы приветствуете создание государства "Латгалия", и считаете, что его создание не будет "ошибкой"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pustes maises-->Журналист 07.01.2010 14:17
Образование государства может быть "ошибкой" только с точки зрения анархиста или крайнего националиста, потому что анархист не приемлет государства, как такового, а крайний националист определённого государства.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Журналист 07.01.2010 13:44
Ужасно и интервью, и комментарии. Любое политическое решение, в том числе образование государства, может быть ошибочным. Например, ошибкой было создание ГДР, и немцы эту ошибку исправили. При той печальной ситуации, в которой Латвия оказалась, весьма разумно обсудить, не совершили ошибки наши предки. Частично эта ошибка исправлена при вступлении в ЕС, но, вероятно, нужны более радикальные шаги.
Но более простой вопрос: а зачем вообще нужен НСРТ? Ведь нет аналогичной структуры по делам печати или Интернета. Приватизировать Гостелевидение и Госрадио - и куча задач будет решена: государство получит деньги от приватизации, не надо будет тратиться на убыточные каналы, можно будет отправить на пенсию НСРТ.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jonas 06.01.2010 12:41
PAr TV5 Kleckinam pilnīga taisnība. Jāpiebilst, ka to, ko atļaujas krievu valodā strādājošie masu mediji zināmā mērā ir izraisījusi sabiedrības un arī konkrēti NRTP neizlēmība un vājums līdz šim. Tas, ka nav bijis asas reakcijas pēc katra neostaļinistiska izlēciena, ir provocējis iet arvien tālāk un tālāk. Es neesmu drošs par Latvijas tiesām, diemžēl. Tās ir tik gļēvas un nedomājošas, ka var nodarīt vēl lielāku ļaunumu.... Kas tur bija ar TV5 licenci - vai tā gadījumā nebija izsniegta raidīšanai arī latviešu valodā? Un vai kāds to ievēro? un ja ievēro, bet neko nedara? NRTP gadījumā to var kvalificēt arī kā noziedzīgu nolaidību. Atkāpšanās nelietības priekšā zināmos apstākļos arī ir noziegums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.01.2010 12:12
Kā tiks risināts jautājums par subtitriem vs. sinhronizēto tulkojumu? Varbūt uz citu problēmu fona tas izklausās pēc sīkuma...

Pie filmu un citu ārzemju izcelsmes raidījumu tulkošanas Latvijas iedzīvotāji neapgūst svešvalodas. Vienīgais, ko viņi televizorā dzird ir krievu un reizēm - latviešu valoda. Mēs nekļūsim par Eiropas pilnvērtīgu daļu (tādā pat nozīmē kā, piemēram, Somija vai Dānija) iekams nerādīsim angļu/vācu/franču filmas oriģinālvalodā ar subtitriem. Mūsu mentalitāte joprojām būs Meksikas seriāli krievu valodā.

Un ir arī vēl cits fakts - televīzija ir kļuvusi par mēdiju cilvēkiem, kuru kultūras prasības ir minimālas. Cilvēki ar bagātu garīgo dzīvi (gan Latvijā, gan arī Krievijā) mēdz atzīties, ka viņiem televizora mājās nemaz nav - vai arī ir, bet viņi neatceras, kad būtu to pēdējo reizi skatījušies.

Ja Ā.Kleckins ir godprātīgs Latvijas pilsonis un patriots, kādēļ neapliecināt savu patriotismu arī darbos? Kādēļ neveicināt subtitru izplatību Latvijas televīzijā? (Bez valsts līmeņa regulējuma tur nekas nesanāks, jo televīzijas sacenšas par reitingiem un ļoti baidās pazaudēt kaut daļu reitinga, ja viņi sāks lietot subtitrus, bet viņu konkurenti sinhroni tulkos.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lala 06.01.2010 02:41
jā, izklausās drusku atpalicis no laika. žēl. prātīgs vecītis, bet vieta gan nebūs īstā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vilis_ 06.01.2010 02:00
Vecums pats par sevi nav kluda. Loti cienu vecus, gudrus cilvekus. Kleckins noteikti ir gudrs. Tomer Kleckinam vajadzetu vairak vizijas un vairak mugurkaula. Bet citadi vins NRTP vada pietiekosi labi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilma 06.01.2010 01:40
Tas nav viņa spēkos..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krabe 06.01.2010 00:27
Vecs, nevarīgs cilvēciņš... neredz, nedzird, nerunā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ventis 05.01.2010 22:45
Kleckins ir vienkārši katastrofa. Tāds pats ir arī tiesībsargs.

Saistītie raksti
Veci 255x203

Pēdējā iespēja 1 Autors:Dita Arāja

Slazds 255x203

Saglabājot atkarību 1 Autors:Vita Dreijere

Citi autora darbi
Operacija 255x203(2)

Vārgais ielāps 3 Autors:Jānis Juzefovičs

Tv 255x203(3)

LTV kultūras bedre 77 Autors:Jānis Juzefovičs