Foto: Dave Rutt
Izšķiroša nozīme veiksmīgai Talsu novada fonda darbībai bijusi spēja strādāt ar dažādām cilvēku grupām, katrai no tām izskaidrojot, kāpēc fonds vajadzīgs, un šo grupu pārstāvjus iesaistot fonda darbā.
Ja pirms pieciem gadiem aktīvākie novadnieki nebūtu sanākuši kopā un nebūtu to izveidojuši, zināms, nekāda milzu traģēdija nenotiktu, tomēr bez Talsu novada fonda (TNF) gan pati deviņu pakalnu pilsēta, gan rajons šodien būtu krietni citādāki. Piecu gadu laikā Talsu novada fonds no situāciju piesardzīgi taustošas organizācijas ir izveidojies par stabilu sava novada attīstības veicinātāju, vācot ziedojumus un tos piešķirot sabiedriskā labuma projektiem Talsu rajonā. Veiksmes atslēga? Nemitīgs darbs ar cilvēkiem — ziedotāju pārliecināšana par ziedojumu nepieciešamību un ziedojumu saņēmēju vajadzību apzināšana un naudas novirzīšana vitāli svarīgām lietām.
Ne tikai devējs, bet arī ieguldītājs
Latvijā TNF bija pirmā viena reģiona iedzīvotāju iniciatīva vākt ziedojumus, lai tos tālāk ieguldītu novada attīstībā. Viss sākās 2002.gadā ar Talsu novada iedzīvotāju forumu, kurā tika apzinātas talsinieku vēlmes, kādus labiekārtojumus viņi ļoti labprāt vēlētos redzēt savā pilsētā. Un tam sekoja nākamais solis — bija jāizdomā sistēma, kā vēlmes piepildīt un, ļoti iespējams, arī turpināt labo gribu — sakārtot savu novadu. Tā 2003.gada 24.februārī dzima TNF, kurš, sākot ar mazumiņu, šā gada janvārī jau var lepoties ar 88 biedriem, daudziem paveiktiem projektiem, pastāvīgiem ziedotājiem un uzkrātu neaizskaramo kapitālu. Tiesa, arī pēc pieciem gadiem ir jāsaka — viss vēl tikai sākumā, jo ziedošanas tradīcijas Latvijā vēl jāapgūst un arī iedzīvotāju un ziedotāju vēlmes vēl pārsvarā ļoti praktiskas — vispirms sakārtot apkārtējo vidi un tikai pēc tam tā kārtīgi sākt ieguldīt cilvēkkapitālā. Taču fonda valdes priekšsēdētāja Iveta Rorbaha sola turpināt vākt ziedojumus un vedināt vietējos iedzīvotājus padomāt par ieguldījumu savā izglītībā un dažādu prasmju un iemaņu attīstībā, lai „fonds nekļūtu tikai par naudas devēju, bet dotu vēl arī ko citu.”
Pirmās ierosmes jau ir. Kāda bijusī Talsu iedzīvotāja pēc studijām tālās un augstās skolās gan nav atgriezusies dzimtajā pilsētā, tomēr savu pieredzi un naudu ir nolēmusi ieguldīt Talsu novada jauniešu rosināšanai uzsākt savus biznesa projektus. Tāpēc bijušās talsinieces uzņēmums ir ziedojis Ls 2000, bet TNF ir izsludinājis vidusskolēnu biznesa ideju konkursu, kurā vispirms žūrija izvēlēsies desmit labākās biznesa idejas, kuru autoriem ziedotājas uzņēmums sniegs konsultācijas biznesa plānu rakstīšanā.
Savukārt pašam labākajam izstrādātajam biznesa plāna autoram ziedotāja dos iespēju īstenot dzīvē savu ideju, konsultējot gan biznesa uzsākšanā, gan arī piešķirot tam starta kapitālu. I.Rorbaha uzskata, ka minētais projekts ir ļoti vērtīgs ieguldījums Talsu jauniešu izglītošanā, jo tā ir unikāla iespēja par brīvu saņemt vērtīgus padomus uzņēmējdarbības noslēpumos.
Ir arī citas iniciatīvas — izdotas vairākas kultūrvēsturiskas grāmatas par Talsu novadu, kā arī pavisam nesen klajā nācis vietējo jauniešu iedziedāts šūpuļdziesmu disks, ko rajona pediatri dāvinās mazuļu vecākiem. Bet jau vairākus gadus TNF kopā ar vietējo bibliotēku rīko skolēnu — čaklāko lasītāju apbalvošanu, kuriem TNF no ziedojumiem piešķir balvas — iespēju Talsu grāmatnīcā par noteiktu naudas summu izvēlēties grāmatas. Un tur arī fonda darbinieki guvuši atziņu, ka ne vienmēr naudas devēju priekšstats sakrīt ar atbalstāmo vēlmēm un vajadzībām. Fonda darbinieki bijuši pārliecināti, ka skolēni dāvanā vēlēsies enciklopēdijas un citas izglītības apvārsni paplašinošas grāmatas, bet dažu bērnu izvēles klāstā bijušas arī visparastākās krāsojamās grāmatas. Un tad fonda cilvēki sapratuši — „gudrās” grāmatas bērni var izlasīt bibliotēkā, bet daži vecāki savām atvasēm nevar atļauties pat tik ļoti kāroto krāsojamo grāmatiņu, ko grāmatu krātuvē neatrast.
Ziedotāju vēlmes — praktiskas
Ziedotāju — gan vietējo uzņēmēju, gan privātpersonu — intereses ir dažādas — daļa ziedo tikai konkrētiem mērķiem, bet citi iegulda naudu projektu konkursos, kur iedzīvotāju projektu pieteikumus izvērtē žūrija un naudas piešķiršanu akceptē fonda uzraudzības komiteja. Pēc fonda valdes priekšsēdētājas domām, viens no pērngada projektiem ar vislielāko pievienoto vērtību bijis Ķūļciema autobusa pieturas atjaunošana. Naudas dalītāji pirms finansējuma piešķiršanas klātienē apskatot, cik problēma sasāpējusi un vai tās risināšanai patiešām nepieciešama nauda. Un Ķūļciemā atklājuši, ka pieturas atjaunošana esot gan vajadzīga, jo minētā vieta esot ļoti tālos laukos, kur pietura — gandrīz vai centrālais objekts. Un pieturas atjaunošana varbūt bijusi vienīgā reize pērn, kad ciema iedzīvotāji sapulcējušies, lai kādu darbu paveiktu kopā, tāpēc tas bijis kas īpašs vietējai sabiedrībai — ne tikai vienkārši 700 latu ieguldījums vides labiekārtošanā, bet cilvēku rosināšanā kopā veikt darbus ciema labā.
Daži ziedotāji turpretim ļoti konkrēti izvēloties, kādam mērķim savu naudu atvēlēt, un tie vairumā gadījumu esot ļoti praktiskas dabas jautājumi. Piemēram, par ziedojumiem izremontētas Talsu sieviešu un bērnu krīžu centra telpas. Tāpat atsevišķi ziedotāji naudu novirza mācību stipendijām. Piemēram, uzņēmēja Olga Bāre piešķir ikgadējo stipendiju mācībām augstskolā vienam Talsu rajona studentam.
Savukārt, ja ziedotāja vēlmes īsti neatbilst pieprasījumam vai arī kādu citu iemeslu dēļ fonds naudu nevar novirzīt tieši iedomātajam mērķim, tad tiek strādāts un runāts ar ziedotāju un mēģināts rast kompromisu. Izdodoties.
Tiesa, ziedotās summas nav milzīgas. Vidēji uzņēmēji fondam gadā ziedo ap 200—400 latiem. Toties ziedotāju loks ir samērā plašs laukiem — aptuveni desmit juridiskās personas un vēl daudz vietējo privātpersonu. I.Rorbaha ir lepna, ka sadarbību fonds atradis ar visām piecām lielo banku filiālēm, taču tas noticis neba jau bez galvas lauzīšanas, jo visās bankās kontus fonds atvērt nevar, tāpēc ar katru banku sadarbība balstīta uz atšķirīgas bāzes, bet fonds panācis, ka kredītiestādes ir ieinteresētas sadarbībā ar nodibinājumu.
Daļa vietējo iedzīvotāju, galvenokārt privātpersonas, izmantojot banku pakalpojumu, lai fondam no saviem kontiem regulāri pārskaitītu konkrētu naudas summu. Tā var būt niecīga — daži lati mēnesī, bet gadā jau veido tīri pieklājīgu summu, un šādu ziedotāju neesot nemaz tik maz. Šajā gadījumā svarīgi, ka cilvēkam pašam nav ne jāatceras naudu pārskaitīt, ne jāpiņķerējas ar ziedošanu, bet viņa vietā naudas ieskaitīšanu fondam paveic banka.
Strādā ar visiem
Fonds ziedojumos pērn piesaistījis aptuveni 26 000 latu, no kuriem aptuveni pusi atvēlējis projektiem un ziedojumiem konkrētiem mērķiem, bet otru pusi iztērējis fonda divu darbinieku — vadītājas un grāmatvedes — algām, kā arī ieguldījis bankā kā neaizskaramo kapitālu. Tas TNF uzkrāts gan vērtspapīros, gan ieguldīts depozītā, un ir doma, ka nākotnē fonds varētu gan savu darbību, gan projektus finansēt arī no ieguldījumu augļiem — procentiem. Ieguldījums veidots, sākot no 200 latiem, un tagad esot jau aptuveni Ls 20 000, taču vienalga — pagaidām procenti vēl niecīgi, tāpēc šis kapitāls tiek taupīts nākotnei. Kaut sākumā šķitis, ka, ieguldot nieku, neko nopelnīt nevar, taču, redzot, kā nauda strādā, rodoties arī zināma cerība, ka ieguldījums fonda nākotnē nemaz nav tik utopisks.
TNF kā jebkura nevalstiska organizācija (NVO), ko sponsorējusi Baltijas—Amerikas Partnerattiecību programma, kas Latvijā tika izveidota tieši NVO administratīvās darbības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai, programmai savu darbību izbeidzot, jūt finansējuma trūkumu administratīvajiem izdevumiem. Nākotnē kādu daļu no tiem, iespējams, varētu segt no ieguldījumu procentiem, bet patlaban fonds izlīdzoties, kā spēj. Piemēram, ir ziedotāji, kas ziedo kancelejas preces un citas fonda ikdienas darbā nepieciešamas lietas. Taču strādāšanu sekmē vēl kāds apstāklis — talsinieki esot ļoti izpalīdzīgi, un daudzi ar fondu saistītie cilvēki piesakoties dažādus darbus veikt brīvprātīgi. Liela nozīme arī tam, ka fonda darbībā iesaistīti vietējās pašvaldības pārstāvji un pats pilsētas galva, jo tad vietvarā uzreiz cita izpratne par fonda nozīmi un misiju.
I.Rorbaha, atskatoties uz paveikto, secina, ka izšķiroša nozīme veiksmīgai fonda darbībai bijusi tā spēja strādāt ar dažādām cilvēku grupām, katrai no tām izskaidrojot, kāpēc fonds vajadzīgs, un šo grupu pārstāvjus iesaistot fonda darbā. Un nekas jau vēl nav beidzies, jo fonds nevar ilgi mīt vienu un to pašu taku — jāizdomā aizvien jauni un atraktīvi veidi, kā ziedojumus piesaistīt, jo, ja vietējā veikalā izliks tikai ziedojumu kastīti, tas ziedojumus nevairos. Ar cilvēkiem jāstrādā, viņi jāieinteresē un jāparāda, kādu labumu pilsēta, rajons un ikviens iedzīvotājs gūst no ieguldījuma sevī un savā novadā.