Atslēgvārdi:

Tāda nu mums tā Satversme ir -- par Valēriju Kravcovu un viņa valodas (ne)prasmi 28

Labrīt, lasītāji!

Maz ticams, ka viņiem tas izdosies, bet 10 Saeimas deputātu ir parakstījuši dokumentu, kas attiecīgajai parlamenta komisijai liks izvērtēt likumprojektu par deputāta Valērija Kravcova izraidīšanu no gudro galvu aprindām. Kā zināms, V. Kravcovs Saeimā pērn tapa ievēlēts par spīti tam, ka, cik var spriest, latviešu valodā viņam vārds "labrīt" ir eksotisks un nu nekādi nav saprotams. Protams, tas droši vien ir pārspīlēti teikts. Kā nekā, cilvēks pirms tam bija domes deputāts Liepājā, kur latviešu valoda visapkārt skan krietni vairāk nekā, piemēram, Daugavpilī vai Imantā un, ja nu vien viņš nav pagalam un bezcerīgi neaptēsts, vienšūnas organismam līdzīgs pāķis, tad kaut kas no mūsu valodiņas droši vien viņam galvā ir iesūcies gluži gribot, negribot.

Iesaki citiem:

Taču minētajiem Saeimas deputātiem (viss bars no TB/LNNK/VL! plus divi Vienotības cilvēki) ar to nepietiek, viņi ir konstatējuši, ka Saeimas kārtības rullī ir pateikts, ka "Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš (..) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai." Vai deputāts Kravcovs prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai? Viņa pārstāvētā "Saskaņas" centra frakcijas vadītājs Urbanovičs šodien kādā intervijā ir atzinis lūk, ko: "Kravcovs sēž un dzird budžeta komisijā, analizē skaitļus un tabulas, orientējas šajos jautājumos." Grūti, spriest, vai ar to pietiek, lai mēs varētu teikt, ka deputāts apmierina prasību par profesionālo pienākumu veikšanu. Var jau bilst, kā manā klātbūtnē to darīja vienas Saeimas komisijas vadītāja, ka Kravcovs un viņam līdzīgie komisijā nebilst ne vārda, bet tā jau nav izšķiroša prasība. Saeimā netrūkst arī latviešu valodu perfekti pārvaldošu ļaužu, kuri ir klusi kā pelītes un, piemēram, tribīnē neraušas nekad. Kārtības rullī par to, ka katram ir jāpiedalās ar savu teicamo, nekas nav teikts.

Taču te tomēr ir divas ļoti nozīmīgas lietas. Pirmkārt, te ir konstitucionāls jautājums, jo Satversmē ir teikts, ka "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu." Un viss. Tur nav nekas teikts, par to, ka pilntiesīgajam Latvijas pilsonim ir vai nav jāprot latviešu valoda. Jādomā, ne gluži velti -- pirmskara Saeimā, it īpaši valsts neatkarības pirmajos gados, pilnīgi noteikti parlamentā bija ļaudis, kuriem ar latviešu valodu bija tā ar Dievu uz pusēm, lai neteiktu vairāk. Ieskatieties to laiku stenogrammās -- Jēkaba ielas namā skanēja i vācu, i krievu valoda. Konstitucionālo lietu eksperts Aivars Endziņš arī tagad ir teicis, ka Valērija Kravcova izraidīšana no Saeimas droši vien būtu antikonstitucionāla, tai ļoti iespējams varētu sekot valsts zaudējums Eiropas Cilvēka tiesību tiesā.

Bet otra lieta tomēr ir šķietama bezkaunība no "Saskaņas" centra puses. Urbanovičs gan tagad taisnojas, ka pie Kravcova situācijas vainīgi ir paši latvieši: "Viņam nevajadzēja dot mandātu, vajadzēja paredzēt neiespējamu situāciju, ka vēlēšanās var balotēties bez pietiekamām valsts valodas zināšanām." Bet, pirmkārt, kas tad, ja ne "Saskaņas" centrs, ir pretojies visiem centieniem pēc kārtas, Latvijas sabiedrībā nostiprināt valsts valodas dominanti? Un, otrkārt, ne jau no mēness Valērijs Kravcovs nokrita un nevienam nezinot iekļuva minētās partiju apvienības kandidātu sarakstā. Nē, pati apvienība viņu apstiprināja, un neba jau kādam tas bija noslēpums, ka cilvēks valsts valodu vienkārši neprot.

Situācija ar Kravcovu visvairāk tomēr apliecina to, ka divkopienu sabiedrība mūsu valstī ir neapstrīdams fakts. Ar visām savām latviešu valodas nezināšanām, cilvēks kaut kā tomēr tika pie pilsonības naturalizācijas ceļā. Joprojām, manuprāt, aktuāls ir jautājums, kāpēc liepājniekam tāpēc bija jābrauc uz Valmieru, tur kaut kas šķiet ne gluži kārtībā. Pērn šo jautājumu izmeklēja Drošības policija un atzina, ka pilsonību cilvēks ieguvis likumīgi, taču sākta arī jauna izmeklēšana, ne mazums tāpēc, ka tieši Valmierā Naturalizācijas departamenta vadītāju neilgi pēc tam, kad Kravcovs tur kārtoja eksāmenu, aizturēja par kukuļņemšanu. Viņam tiesa piesprieda cietumsodu uz gadu un 2400 latu naudas sodu, kā arī atņēma tiesības trīs gadus ieņemt amatus valsts institūciju dienestā. Protams, nesaku, ka Kravcovs maksāja kukuli, bet redzēsim, kas tur sanāks.

Taču ir arī tas, ka Urbanovičs minētajā intervijā dievojās, ka Valērijs Kravcovs latviešu valodu mācās jo cītīgi, un "jūs jau aprīlī, maijā redzēsiet, ka Kravcovs atnāks pie jums uz interviju un varēs runāt latviski." Tādā gadījumā, šī gada 31. maijā absolūti visiem Latvijas žurnālistiem ir uzstājīgi jāaicina Valērijs Kravcovs uz interviju. It īpaši televīzijā un radio, kur jārunā tā, ka visi dzird. Bet, vēl vairāk, nepieciešams darīt visu iespējamo, lai garantētu, ka tajā paaudzē, kura patlaban mācās skolā, vairs nebūtu neviena, kurš pēc skolas pabeigšanas neprot latviešu valodu. Valērijam Kravcovam ir 49 gadi, viņš dzimis Krievijā un ir sava laikmeta produkts. Tas neattaisno to, ka viņš ir politikā, ja viņš strādātu, piemēram, par metinātāju (1991. gadā viņš ieguva maģistra grādu metalurģijā no Maskavas Tērauda un kausējumu institūta), jautājumi nerastos. Taču situācija tomēr ir visnotaļ pretīga. Valsts valodas centrs tā vadītāja Antona Kursīša personā ir teicis, ka pagaidām tas nesteigsies ar Kravcova valodas prasmju pārbaudīšanu: "Varētu būt problēmas, varētu būt atteikums, jo presē jau izskanēja, ka viņš atteiksies, bet mēs neesam tikušies. Bija izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, ka varētu sodīt par to, ka atsakās, bet pagaidām šīs izmaiņas vēl atrodas izstrādes procesā." Tāpēc laikam atliek vien cerēt, ka Urbanovičs nav runājis tukšu un Kravcovs tik tiešām latviešu valodu iemācīsies vismaz tik tālu, lai Saeimas darbā varētu piedalīties pilnvērtīgi. Neiespējami, protams, tas nav. Taču obligāti tas tomēr ir, kaut vai, lai Latvijas sabiedrībai uzskatāmi pierādītu reizi par visām reizēm, ka cilvēkam, kurš valsts valodu neprot, lielajā (un, ja kas, tad arī mazajā) politikā tomēr nav, ko meklēt.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nenovēršamas konstatācija > Streipam 24.01.2011 20:51
Otrajā reizē es pārkopēju burts burtā to, uz ko saņēmu atbildi pēc pirmās replikas.

Kas ar JUMS pēkšņi notika?!

Jautājums retorisks jo iemeslu zinu pats - vajadzēja pompozi "apvainoties" un ar plīkšķī notēlot durvju aizciršanu, jo pēc būtības nebija ko teikt.
Esmu apmierināts ar atbildi - tā bija daudz krāšņāka par jebkuru garu tekstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 24.01.2011 19:12
Varbūt pagāju garām, bet nekur neievēroju kādu minām tulkus. Ja Latvija dotā brīdī nav tik bagāta, ka var atļauties tulkus, tā ir viena lieta. Cita lieta ir vajāt likumīgi ievēlētu cilvēku tāpēc, ka valsts tulku nevar atļauties, līdzās pilsoņu ievēlēto pārstāvi pārvēršot par grēkāzi un to izslēdzot no likumīgās sabiedrības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 24.01.2011 17:47
_Kārlis Streips > konstatējam 24.01.2011 16:25
Tā kā Jūs esat tik slikti audzināts, ka mani uzrunājat uz Tu, saruna ar Jums ir beigusies. Jauku Jums atlikušo mūžu, ja vien Jūsu paša žults un naids nenozīmē, ka tā ir neiespējama._
=========
Grūti pateikt, vai tā ir parodija, vai īstais KS.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kārlis Streips > konstatējam 24.01.2011 16:25
Tā kā Jūs esat tik slikti audzināts, ka mani uzrunājat uz Tu, saruna ar Jums ir beigusies. Jauku Jums atlikušo mūžu, ja vien Jūsu paša žults un naids nenozīmē, ka tā ir neiespējama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kalvis Konstatētājam 23.01.2011 13:07
>>> Bet ko Tu, Streip, esi darījis, lai kaut viens krievs nevis būtu spiests, bet gribētu ar Tevi runāt latviski?!
Neko!!!!
=====
Teju viss K.Streipa raksts bija par Saeimas deputātiem - cilvēkiem, kuri pārstāv Latvijas tautu augstākajā likumdošanas institūcijā. Un K.Streipam ir taisnība tanī ziņā, ka šiem cilvēkiem ir kompetenti jāveic darbs kuru apmaksājam mēs visi, nevis jāgaida, ka citi stāvēs uz pakaļķepiņām un ar lielu sajūsmu tvers mirkli, kad deputātam būs labpaticies bilst kādu vārdu valsts valodā, kas ir arī vienīgā Saeimas darba valoda. Cilvēks taču zināja, uz ko piesakās. Tas, ka V.Kravcovu pēc ievēlēšanas nevar no Saeimas izmest ārā, nedod viņam morālas tiesības laist muļķi visus četrus gadus.

Toties ja runājam par dienišķo sadzīvi - ar mani krievi runājas latviski visu laiku. Un ne jau tikai veikalu pārdevējas, bet arī darba kolēģi, studenti un citi ļaudis, kuri to dara pilnīgi brīvprātīgi un neviens viņiem par to algu nemaksā. Nedomāju, ka mums priekš tam ir kaut kas īpašs jādara, jāmeklē Internetā kaut kādi "pozitīvo domu" sacerējumi. Vienkārši jāgrib ar otru cilvēku komunicēt. Protams, gadās ka ir kāds jauns darbinieks, teiksim, jauns RTU filiāli beidzis programmētājs no Daugavpils, kuram latviešu valodas prasmes ir stipri teorētiskas :) Tik un tā mēģinām sazināties - lietojam gan krievu, gan angļu, gan latviešu vārdus un komunikācija iznāk laba. Cilvēkam nav tik svarīgi kādā valodā, bet gan kā pret viņu izturas.

Un darba vietā ir jādara darbs - nevienam nav vajadzības vicināt savu attieksmi. Ja var sapulcīti novadīt latviski, tad to darām; ja ir cilvēki, kuri to nemāk (mūsu indiešu boss, klientu pārstāvji, u.c.), pārejam uz angļu valodu - viss notiek draudzīgi un demokrātiski. Ar to normālā dzīve un darbs atšķiras no politikas, ka cilvēki viens otru saprot un respektē arī cits cita dīvainības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nenovēršamas konstatācija > Streipam 23.01.2011 11:46
Paldies par atbildi uz manu pēdējo jautājumu un norādi uz labestīgu rakstu, kurā tikai divas reizes runāts par brēkšanu.
Tikai bija arī pirmais jautājums.
Bet ko Tu, Streip, esi darījis, lai kaut viens krievs nevis būtu spiests, bet gribētu ar Tevi runāt latviski?!
Neko!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kalvis to Andrs 23.01.2011 11:37
>>> Šķiet, Kalvis cenšas norādīt uz Delfi komentētāju vidējo deģenerācijas līmeni...
=====
Manuprāt, tā nav deģenerācija. Vienkārši cilvēks ikbrīdi var izvēlēties saprast un var izvēlēties nesaprast. Katram no mums var gadīties būt par Interneta trolli, bet tas nav liktenis. Var notīrīties un iet tālāk.

>>> Bet par iepriekš teikto: tam, ka latviešu bērni, vismaz Olaines 1. vidusskolas (latviešu skola) gadījumā, neprot krievu valodu, kaut arī to mācās, izskaidrojums ir vienkāršs. ...
=====
Nevienādas sākumzināšanas var būt viens no izskaidrojumiem, kas mācīšanu padara piņķerīgāku. Valodas apguve lietojamā līmenī prasa jūtami lielāku cilvēka dvēseles spēku koncentrāciju nekā var nodrošināt obligātā skolas izglītība viena pati. Tas pats ir sakāms arī par angļu, vācu un citām valodām - daudz vieglāk atrast tos, kuri ir šīs valodas mācījušies nekā tos, kuri ir tās iemācījušies.

Obligāto vidusskolu iespējas šobrīd mums nav gluži Nīderlandes vai Šveices līmenī (šajās valstīs tipiski ir apgūt papildus dzimtajai vēl 3 citas valodas - t.i. vai nu holandiešu+angļu+vācu+franču, vai arī vācu+franču+itāļu+angļu). Mums tuvākā perspektīvā varētu būt labi, ja skolēni MASVEIDĀ un AUGSTĀ LĪMENĪ apgūtu līdzās latviešu valodai vēl DIVAS citas valodas. Vairāk mēs vienkārši fiziski nepavilksim - un Eiropas mērogā arī divu svešvalodu zināšanas izskatās solīdi. Viena no svešvalodām visticamāk būs angļu; nu un otra - jebkura cita pieprasīta svešvaloda.

Ja itin visiem valodu kompekts būs vienāds (teiksim, visi mācītos angļu+vācu, vai arī angļu+franču, angļu+krievu), tad tas nav visai efektīvi nedz no valsts viedokļa, nedz arī no atsevišķā cilvēka viedokļa. Darba tirgū ir lielāka vērtība tām prasmēm, kuras mums ATŠĶIRAS no citu cilvēku prasmēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kārlis Streips > konstatētājam 23.01.2011 11:30
Man gan neliekas, ka ieraksts, kurā ir konstatēts, ka cilvēkam, kurš neprot latviešu valodu, Saeimā nav ko meklēt būtu īpaši "žults un naida" pilns, bet par Jūsu uztveres īpatnībām, protams, nevaru būt atbildīgs. Kā vienmēr, ja nepatīk tas, ko rakstu, tad lasiet kaut ko citu (un nebūs gluži tā, ka nekad neesmu rakstījis par kaut ko gaišu un priecīgu -- paskatieties tomēr arhīvā, piem., http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=62159). Vai arī piesakieties un rakstiet gaišu un priecīgu blogu pats. Vien, kā jau allaž, slēpjoties aiz nika Jūs to nevarēsit darīt. Jauku Jums dienu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andrs 23.01.2011 09:40
Šķiet, Kalvis cenšas norādīt uz Delfi komentētāju vidējo deģenerācijas līmeni...
Bet par iepriekš teikto: tam, ka latviešu bērni, vismaz Olaines 1. vidusskolas (latviešu skola) gadījumā, neprot krievu valodu, kaut arī to mācās, izskaidrojums ir vienkāršs. Skolā mācās daudzi krievu valodā runājošu vecāku bērni (vai tas labi, vai slikti - man vienalga - tās ir viņu tiesības) un skolotājiem ir vienkāršāk mācīt krievu valodu šiem bērniem. Latviešu bērnu krievu valodas līmenis paliek dzejoļu iekalšanas līmenī. Saņemot par to sekmīgas atzīmes!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nenovēršamas nolemtības konstatācija 22.01.2011 22:20
Es jautāju norādi uz kādu labestīgu tekstu latviski, kur kāds LATVISKI pretotos latviski zvērojošiem cilvēknīdējiem
Atbildē saņemu peršiņu par stārķīti un Jancīti. kā arī par "referendumu (par "naturalizācijas logu" atcelšanu)"

Aplausi!!!
Ja jau apģērbu parādīt nevari, tātad atzinies, ka esi pliks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis to Nenovēršamas ... 22.01.2011 21:57
>>> Jebkurā pasaules valodā ir nelieši, kas šļāc zvērīgu naidu, bet jebkurā no pasaules valodām gaiši cilvēki tam stājas pretī.
Kur ir kāda gaiša cilvēka teksts latviski?!!!!
======
Var navigēt pa ielu, īpaši meklējot dziļākās peļķes, bet vai tad ir morālas tiesības sūdzēties par slikto ceļu? Katrs atrod savai iekšējai noskaņai atbilstošus tekstus. Vienam tuvākas saprātīgas diskusijas - tad var tikt uz priekšu ar mierīgu sirdi un sausām kājām, dažam citam gribas iekāpt visdziļākajos dubļos un tajos izvārtīties. Te varam atcerēties, ko rakstīja Fr.Bārda:

"Dieviņ! Tu esi tik liels un labs!
Tev elkoņi stipri un gari;
kad dienā tos sniedzi caur mākoņiem,
Tu visus noglaudīt vari —
un visgaŗāko liepu pagalmā,
un stārķi, un Janku, un mani arī.
..."

Vai kaut kas būtu kopš tiem laikiem mainījies? :) Manuprāt, ir jocīgi cilvēki, kuri grib izmantot valodu, lai kādu satrauktu, pazemotu vai ieļaunotu. Ja reiz runāt latviski ar mūsu līdzpilsoņiem ir tuvākmīlestība darbībā.

Starp citu, neko pret latviešu valodu M.Kosteņecka nesaka - viņai vienkārši ir savdabīgs skatījums uz pilsonības likumu. Mana paaudze sāka aktīvi līdzdarboties politikā ar 1998.g. referendumu (par "naturalizācijas logu" atcelšanu). Ja kāds vēlas pilsonību, lai taču piesakās - Latvijai iedzīvotāji ir vajadzīgi. Kā redzams, arī V.Kravcovs atrada par vajadzīgu pieteikties LR pilsonībai. Un ja runājam par viņa valodas prasmēm, tad par cik vēl zemāk vajadzētu nolaist prasību latiņu? ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nenovēršamas nolemtības konstatācija 22.01.2011 20:26
Bet ko Tu, Streip, esi darījis, lai kaut viens krievs nevis būtu spiests, bet gribētu ar Tevi runāt latviski?!
Neko!!!!

Marina Kosteņecka parunāja ar mums latviski - un ko dabūja pretī ?! Zvēru lamas! http://diena.lv/lat/multimediji/dienatv/politika/video-koste...

Jebkurā pasaules valodā ir nelieši, kas šļāc zvērīgu naidu, bet jebkurā no pasaules valodām gaiši cilvēki tam stājas pretī.
Kur ir kāda gaiša cilvēka teksts latviski?!!!!

Mūsu valoda noteikti iznīks.
Un nevis tāpēc, ka to kāds no ārpuses iznīcinās vai nomāks. Mūsu valoda nosmaks savā žultī un zvēra naidā gan pret svešajiem, gan pašu tautiešiem.
Kur, Streip, ir kaut viens Tavs raksts latviski, kurā būtu kāds gaišums?! Labi, lai nav gaišuma - kur ir vismaz kāds raksts, kurā nav žults un naida?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

japis 22.01.2011 16:39
Godmans pielaida vislielāko kļūdu , pat vēl lielāku kā totāla ekonomikas sagraušana. Viņš neuzlika pēc neatkarības atgūšanas tikai un vienīgi skolas latviešu valodā. Tajā juku karstumā krievi i nepīkstētu , jo bija nobijušies, ka var izsūtīt uz rodjinu un būtu gatavi uz jebkuriem noteikumiem. Bet tagad viss ir nokavēts, krievi mums tāpat kā 50 gadus atkal ir uzkāpuši uz galvas un visur skan tikai krievu mēle.
Tā ka pie visa vainīgi latvieši ar Godmana komandu priekšgalā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

styxnet 22.01.2011 15:39
Tas ir tāpēc,ka mēs apzināti ar vairākuma tiesībām atstūmām to svešo kopienu no teikšanas.Blakusefekti būs jānovēro vēl ilgi.Bet mēs kā valdošā nācija savā valstī pēc Kallīstas Flokhārtas tēlojuma kādā seriālā uzliekam viņiem mazo muļķa vālīti.Un tāpat nav jāpārdzīvo,ka mēs uzmetām Lužkovu,kad viņš vairs nebija pie varas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kārlis Streips 22.01.2011 15:31
Šodien biju Centrāltirgū čības pirkt. Atradu čības, bet pārdevējas nebija. Nāca garām kaimiņu kioska dāma un teica "Zakriķ. It is closed." Tātad -- krievu valodā jā, angļu valodā jā, bet pateikt "slēgts" vai "viņas patlaban nav" latviešu valodā -- to nu ne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Andrim_2 22.01.2011 03:13
>>> Mana dzīve ir pilnvērtīgāka tad, ja kaimiņos ir labi izglītots krievs, kurš labi pārzina krievu kultūru.
====
Krievu valodu un kultūru var mācīt arī kā atsevišķus priekšmetus. Skaidrs, ka ir ļoti labi, ja skolēnam tiek dota iespēja iemācīties līdztekus latviešu/angļu valodām arī savu dzimto - krievu, ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu, utml.

Bet - Latvijas skolās ir jāatbrīvojas no etniskās segregācijas. Nav laba situācija, kad bērnus jau 6 gadu vecumā (reizēm pat bērnudārzā) sašķiro pēc etniskās pazīmes - un tā viņi līdz pat vidusskolas beigām dzīvo divās pilnīgi "paralēlās" pasaulēs.

>>> Jā - es pieprasu lai viņš zinātu manu valodu un pretī esmu gatavs saspringt, lai es un mani bērni zinātu viņa.
Tā mums abiem ir izdevīgāk - vienam otru cienīt un bagātināt ar savstarpēji interesantam zināšanām.
=====
Lieta jau tāda, ka mēs vispār neko nevaram pieprasīt. Un gan vācu, gan franču, gan krievu valoda var noderēt arī cilvēkam, kuram tās nav dzimtās. Bet te vajag saprast, ka ikviena valoda ir liela laika investīcija. Ne jau visi latvieši pieteiksies DAAD stipendijām lai studētu Vācijā, strādās ES līmeņa iestādēs vai bīdīs biznesu ar klientiem no NVS valstīm.

Ko man līdz tas, ka tagad varu tekoši ar 10 pirkstiem rakstīt uz ЙЦУКЕН tastatūras (ko iemācījos 80-to gadu beigās Krievijas augstskolā), ja man darbā neviens to neprasa - un visi krievi ar mani runājas latviski vai angliski. Angliski toties rakstu katru dienu.

Krievu valodai nav vairs tāda nozīme kā bija senāk; nebūs nekāda traģēdija, ja krieviski pratīs nevis 80%, bet gan kādi 40% Latvijas iedzīvotāju. Pilnīgi pietiks visiem iespējamajiem kopuzņēmumiem, eksportēšanai uz Krieviju, utml. Nevajag krievu valodu bez vajadzības izmantot, lai saprastos ar mūsu pašu līdzpilsoņiem - citādi mēs viņiem laupām iespēju praktizēt latviešu valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


styxnet 21.01.2011 17:43
Es tā ņeuzņemtos apgalvot,ka pie mums pastāv divkopienu valsts,sevišķi pēc Harmonijas centra atstāšanas ārpus koalīcijas.Latvieši caur savām partijām iekšējā un ārējā politikā realizē vairākuma tiesību kontrolpaketi nācijai svarīgos jautājumos.Tā otrā kopiena ir sapratusi spriežot pēc viņu krievvalodīgajām diskusijām blogos,ka viņi nevarētu pārbalsot latviešus,pa ja pilsonību pēkšņi dabūtu visi nepilsoņi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris_2 21.01.2011 17:22
Andis Andris2 21.01.2011 16:51 ...Tāpēc, ka krievu ir vairāk? Tad kur ir robeža?...
---------------
Nevis vienkārši vairāk, bet procentuāli vairāk - un viņi spēj nopelnīt atbilstoši lielu nodokļu apjomu, kā arī nodrošināt demokrātiski ievēlētu pārstāvniecību Valsts Parlamentā, kas lemj par izglītību.
Izgāzusies parakstu vākšana visu ir izgaismojusi.

Nu radi tik daudz bērnu, ka spēj nodrošināt elektorātu un nodokļus un taisi tikai latviskas skolas! Vai arī spēj būt tik gudrs, ka pārliecini krievu vecāku, ka viņš alkst savam bērnam mācīt ābeci latviski, bet krieviski tikai sestdienas skolās!
Ja Tu to gribi un vari.

Es negribu. Jo man nav vajadzīgs kaimiņos "protezēts latvietis", kas latvietis nav un arī no savas tautas neko nejēdz.
Mana dzīve ir pilnvērtīgāka tad, ja kaimiņos ir labi izglītots krievs, kurš labi pārzina krievu kultūru.
Jā - es pieprasu lai viņš zinātu manu valodu un pretī esmu gatavs saspringt, lai es un mani bērni zinātu viņa.
Tā mums abiem ir izdevīgāk - vienam otru cienīt un bagātināt ar savstarpēji interesantam zināšanām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andis Andris2 21.01.2011 16:51
Izglitibu krievu vecaki apmaksa. Bet par šīs izglītības valodu ir cits stāsts.
Kāpēc krievu vecākiem būtu tiesības prasīt valsts apmaksātu izglītību savā valodā, bet, piemēram, azerbaidžāņiem vai libāniešiem nē?
Tāpēc, ka krievu ir vairāk? Tad kur ir robeža? Arābiem Francijā vajag tiesības uz valsts skolām arābiski?
Ja krieviem, tāpēc, ka viņu ir vairāk, ir īpašas tiesības uz izglītību savā valodā, tad jau viņiem ir arī īpašas tiesības prasīt savai valodai oficiālu statusu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 21.01.2011 16:21
Andis Ievai 21.01.2011 15:39 ...kāpēc valstij jāapmaksā izglītība svešvalodā?...
------------------
Un kas būtu tā mistiskā "valsts", kas apmaksā?! Kur ir tā "valsts" ar rokām, kājām un galvu, kura strādā, nopelna un kādam maksā no nopelnītā?!
Ir NODOKĻU MAKSĀTĀJI, kas ir nopelnījuši un nopērk sev vajadzīgu pakalpojumu!!!
Vai krievu bērna vecākiem būtu jāpērk nevajadzīgs pakalpojums!? Vai varbūt latvieši ir spējīgi ar saviem nodokļiem apmaksāt visiem izglītību pēc savas vēlmes?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andis Ievai 21.01.2011 15:39
Kāpēc Tu domā, ka es nemāku angļu valodu pietiekamā līmenī? Māku arī krievu un vācu valodu, nedaudz zviedru. Bet runa ir par principu - kāpēc valstij jāapmaksā izglītība svešvalodā? Ja jau Tu tik makten iestājies par izglītību krievu valodā, tad jau varbūt uzreiz ieviest vispārējo izglītību angļu valodā? Jā/nē? Kāpēc? Skolotāju trūkums par attaisnojumu šoreiz nederēs. Un latviešu un krievu valodas mācīt tikai kā svešvalodas, derēs tā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 21.01.2011 15:05
Man, piemēram, krievu valodu nekad neviens nav mācījis- vecāki mūžam strādāja un jau no agras bērnības sēdēju pie TV, kur, starp citu, latviski bija ko skatīties daudz vairāk, nekā tagad....TĀPĒC GRIBU TIEM VIETĒJIEM, KAS TE PĻURKST PAR TO, KĀ VAJAG: KĀPĒC NEVIENS NO JUMS NEPROT ANGĻU VALODU LĪMENĪ, KAS ATBILSTU LATVIEŠU VALODAS ZINĀŠANU AUGSTĀKAJAI PAKĀPEI? Jo kabelis/satelīts nodrošina iespēju skatīties filmas utt. angļu valodā, grāmatas,lai kāda tā pārdevēju izpratne par literatūru, šādas tādas tomēr var atrast, interneta angliskā daļa piedāvā nu ļoti plašas iespējas sarakstīties ar visdažādākajiem cilvēkiem....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ieva to Andis 21.01.2011 15:01
Zini, tas vairāk izklausās pēc: tā kā labi zinu, ka esmu pārāk dumjš un ar krieviem konkurēt nespēšu, tad vismaz jādara viss, lai viņējie neko kārtīgi neiemācītos!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andis 21.01.2011 14:56
Diemžēl fakts ir tāds, ka arī tagad Latvijā ir iespējams beigt vidusskolu un nerunāt latviski, pretēji tam, ko Kārlis raksta.

Andram:
To var novērst ļoti vienkārši - NEKĀDAS valsts apmaksātas skolas citās valodās! Viss!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andrs 21.01.2011 14:36
Šitā šļura ar latviski runāt neprotošajiem deputātiem (cik viņu ir? Laikam jau ap desmit sanāks) ir, protams, pretīga, bet mani tomēr daudz vairāk uztrauc kas cits - ļoti liela daļa latviešu jauniešu neprot krievu valodu. Krievi latviešu prot. Kurš konkurētspējīgāks darba tirgū?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva 21.01.2011 10:49
Faktiski problēmas, kas būtu jārisina, ir trīs:
1) reāli jāsakārto viss ap un par deputātu atsaukšanu, jo, piemēram, latviski runājošs ultranacionālists alkoholiķis, kas uz komisijas sēdēm ierodas pilnā (bija tāds gadījums), arī nav nekāds deputāts; tāpat ir vērts padomāt, vai vajag eksperimentēt un parlamentā turēt cilvēkus, kas pārkāpj satiksmes noteikumus, ar dienesta mašīnu vizinās pa meitu mājām utt.- normālās valstīs šādi te vismaz atmaskošanas gadījumā atkāpjas, bet pie mums- nebūsim utopisti...
2) vajadzētu tomēr paredzēt arī partijas/ partiju apvienības atbildību, jo tā vienkārši salikt sarakstā velns viņu zina ko....
3)latviešu valoda sagādā lielas problēmas arī varas gaiteņos klīstošajiem latviešiem. Piemēram, mana mammīte, ka visu laiku žēlojās, ka nekad neiemācīsies angļu valodu, ir sākusi angliski lasīt ES dokumentus, jo konstatēja, ka vienkārši nesaprot, ko mūsu ierēdņi no šo dokumentu tulkojumiem ir pamanījušies iztaisīt. Forši! Bet ne jau par to šie ierēdņi algu saņem, lai kompleksainu vidējās paaudzes pārstāvi piespiestu apgūt angļu valodu. Es, šad-tad, patulkojot mūsu valsts iestāžu lietišķo saraksti, esmu nākusi pie secinājuma, ka varbūt nekaitētu to visu likt pārtulkot viņiem pašiem. Kaut vai krieviski, jo tad varbūt sapratīs, ka to, ko paši ir uzrakstījuši, bieži saprast ir stipri problemātiski....Bet, protams, kādi tur ierēdņi, ja deputāti, kas nereti tos ieceļ, arī nav nekādi endzelīni. Tā kā principā eksāmenu derētu rīkot visiem jaunievēlētajiem deputātiem. Un, lai ietaupītu naudiņu, esejas (jo tas ir ērtākais veids) varētu atdot izķidāt studentiem: politologi un ekonomisti lai analizē saturu, bet filologi, īpaši tie, kas nodarbojas ar tulkošanu-formu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ieva to Kārlis 21.01.2011 10:35
Deputātam, saskaņā ar likumu, valoda ir jāprot visaugstākajā pakāpē, kas naturalizējoties absolūti nav nepieciešama. Un, ja parokamies teorijā, tad ir pilnīgi iespējams, ka Saeimā tiek ievēlēts pilsonis, kas par tādu piedzimis, bet valodu vienalga neprot.....
Arī par orientēšanos tabulā ir stipri pārspīlēts, jo, ja tabula sastāv tikai un vienīgi no skaitļiem, tajā spēj orientēties Excel programma, kam alga un bonusi nav jāmaksā....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Alejandro 21.01.2011 10:35
Lieliski argumentēts viedoklis, kam atliek tikai pievienoties.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips