Svinēt un palīdzēt 3

Mēs, sievietes gan Amerikā, gan Latvijā, esam drošībā un bagātas, ja vien to apzināmies un nekrītam alkatībā.

Iesaki citiem:

Manā Fulbraita stipendiātes pieredzē Amerikā gana spilgtus iespaidus atstāja 2007. gada marts. Biju saņēmusi uzaicinājumu minoritātes — zinātnieces, latvietes — statusā teikt uzrunu ļoti smalkā pasakumā — Čikāgas lietišķo jeb, burtiski tulkojot, profesionālo sieviešu kluba rīkotajās pusdienās par godu Starptautiskajai sieviešu dienai. Temats — sieviešu tiesības un cīņa pret vardarbību pret sievietēm it īpaši militāro konfliktu skartajās Āfrikas valstīs. Priekšlasījums par Sudānas sieviešu un meiteņu tirdzniecību un cilvēktiesību aktīvistu cīņu pret to izsauca klātesošo dāmu līdzjūtību un asaras. Un ikviena izmantojām iespēju ziedot šai starptautiskajai palīdzības organizācijai. Kārtējo reizi atgādināju sev, ka mēs, sievietes gan Amerikā, gan Latvijā, esam drošībā un bagātas, ja vien to apzināmies un nekrītam alkatībā. Iepretim neskaitāmām to „bagāto valstu klubā” neiekļuvušo zemju sievietēm, kas, ik dienu noslēdzot, priecājas par to, ka ir kaut ko ieēdušas un izdzīvojušas līdz vakaram.

Patiesību sakot, arī manu līdzdalību pasākumā, šķiet, noteica Fulbraita programmas atbalstītā pētījuma tematika — par sociālajiem pakalpojumiem cilvēku tirdzniecības upuriem un rehabilitācijas programmu efektivitati Ilinoisas štatā un Latvijā. Sēdēju pie viena galdiņa ar juristi, kura ikdienā strādā advokātu firmā, bet katru otro ceturtdienu pro bono konsultē imigrantes par viņu tiesiskajām iespējām Amerikā. Pirms manis uzstājās Poļu biedrības pārstāves un stāstīja, kā svin svētkus — ar poļu ēdieniem un tautas tērpos, un dejojot tautas dejas. Kad pienāca mana kārta, teicu, ka no sirds priecājos būt starp smaidīgām, labklājīgām profesionālēm. Atklāti nožēloju, ka likumdevēji Latvijas valstī jau desmit gadu ik pavasari strīdas, ko darīt ar Sieviešu dienu — atzīmēt vai nē — un bezjēdzīgās debatēs nevajadzīgi tērē politikas veidošanai atvēlēto laiku. Manas valsts parlamentā piektā daļa ir sievietes, bet līdz Zviedrijas dzimumlīdztiesīgajam parlamenta sastāvam mums vēl tālu. Pasūdzējos, ka sociālajā politikā sieviešu ekspertīze un pozīcija ne vienmēr ir konstruktīvi izmantotas, bet palepojos, ka Saeimas sociālo lietu komisiju vada dāma ar maģista grādu sociālajā darbā un ka starp augstskolu rektorēm ir gana daudz sieviešu, un netrūkst profesoru un pētnieču. Izteicu vēlējumu, ka parlamentārietes sievietes, ja sasparosies un ņems talkā sakarīgos parlamenta vīriešus, panāks Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšanu. Un vispār, piebildu, sievietēm ar tik augstu pašapziņu un nopelniem kā mēs, klātesošās, jāiesaistās politikas veidošanā. Pēdējos vārdus dāmas uztvēra ar aplausiem — par spīti ikdienas demokrātijas praksei, milzīgajā Amerikā sievietei ir grūtāk izkarot vietu politikas veidotāju vidē nekā mazajā Latvijā.

„Izsakot vēlēšanos, esi piesardzīga, tā var piepildīties”, laiku pa laikam mani vilka uz zoba manas Čikāgas universitātes maģistra studiju institūta dekāns. Piepildījās ar’. 2007. gadā Latvijas Republikas parlaments lēma pozitīvi par 8. martu kā atzīmējamu dienu.

Kāpēc atcerējos šo dienu pirms trim gadiem un kāpēc rakstu? Tāpēc, ka dusmas uz tiem žurnālistiem un publiskajām personām, kas šausminās par Sieviešu dienas svinēšanu un sien to kopā ar 9. maiju, klanīšanos Krievijai, padomisko nostaļģiju. Tā vietā, lai papildinātu nacionālisma mitoloģiju, iesaku padomāt, kā ikviens un ikviena no mums var palīdzēt tām sievietēm, kas iet bojā, kuras pārdod un kas strādā vergu darbu šeit , Latvijā, vai jebkur citur pasaulē. Iesaku padomāt, kā palīdzēt — ziedojot laiku, prāta spējas, naudu, darbu. Ne tikai Starptautiskajā sieviešu dienā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

otra puse 10.03.2010 16:39
8. marts ir tipisks pilsoniskais "wannabe" - vēlamais (sieviešu tiesību atzīšana) nesaskan ar esošo (nostaļģija pēc PSRS laikiem, alkoholisms). Galu galā šo svētku rezultātā atkal cietējas ir pašas sievietes, jo viņām jāvāc savi piedzērušie vīrieši. Ja ir vēlme atzīmēt sieviešu tiesības, varbūt bija jēga to pārlikt uz citu, ideoloģiskas slodzes mazāk skartu datumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 09.03.2010 22:12
Izteicu vēlējumu, ka parlamentārietes sievietes, ja sasparosies un ņems talkā sakarīgos parlamenta vīriešus, panāks Starptautiskās sieviešu dienas atzīmēšanu.
=======
Protams, neviens negrasās atmest visu, kas saistās ar PSRS laiku civilizāciju (jo Latvijā ir taču joprojām Zinātņu Akadēmija, skolēnu mācību olimpiādes, Krievijas standartiem atbilstošs dzelzceļa sliežu platums, u.c.). Bet par 8.marta "valstisku" atzīmēšanu - es pret to attiecos ļoti negatīvi. Šīs dienas ierakstīšana kalendārā ir kārtējā "pokazuha" un izdabāšana Krievijai.

Latvijā ir vajadzīgs saprātīgs, mūsdienīgs feminisms - t.sk. vienlīdzīgas abu dzimumu iespējas darbavietās un ģimenēs, elastīgs darba tirgus, sabiedriskā doma kas labvēlīga sievietēm, kuras vēlas apvienot ģimeni un karjeru. Tas ir ne tikai skaisti un taisnīgi - bet tas ir sabiedrības izdzīvošanas jautājums - jo jau pavisam drīz darbaspējīgo vecumu sasniegs 90-to gadu sākuma demogrāfiskā "bedre", asāk sāks izpausties nesenās masveida emigrācijas sekas un Latvijā padziļināsies cilvēkresursu deficīts, sabiedrības novecošanās un sociālā budžeta deficīts. Un tikai atrodot līdzsvaru starp sieviešu jaunajām iespējām strādāt algotu darbu un viņu lomu ģimenē un sabiedrībā var sākt domāt par tautas dabisko pieaugumu - un pats galvenais: efektīvāk izmantot tos cilvēkresursus, kuri mums jau ir. Jo cilvēkiem jābūt laimīgiem, veseliem, vienlīdzīgiem (un arī jādzīvo sakārtotā ģimenes vidē), lai viņu darbs būtu ražīgs.

Bet kādā ziņā šo jauno feminismu palīdzēs sasniegt vecmodīgi svētki, kuri stabili asociējas vai nu ar Klāru Cetkinu, vai arī ar noļukušiem tulpju ziediem un obligātajām padomjlaiku arodbiedrību rīkotajām apsveikšanām? Tieši bijušajā PSRS, kur 8.martu visčaklāk svinēja, pastāv formāla dzimumu līdztiesība, bet tomēr tieši tur radās milzīga disharmonija starp sieviešu kvalifikāciju un viņu reālajām darba un darba samaksas iespējām, sieviešu pārslogotība ģimenēs un PSRS Eiropas daļā - arī katastrofāli zema dzimstība. Ja jau 8.marts ir tik labs, tad viņš būtu ko palīdzējis Krievijai, Baltkrievijai, kas to atzīmēja visus 90-tos gadus?? Ne velti šim datumam tik ļoti pieķēries Saskaņas Centrs, kad viņiem neizdodas darīt neko sakarīgu. Sk. http://www.citadiena.lv/2010/03/04/usakova-kalendars/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nite 09.03.2010 21:59
Jā, Sieviešu diena ir ārkārtīgi vajadzīga. Bet nudien, Liesma, kāds sakars Sieviešu dienai ar visām tām postsovjetiskajām tradīcijām, kas joprojām valda Latvijā? Kāds sakars dzimumu līdztiesībai ar puķēm, ko vīrieši dāvina "sievietēm-dievietēm" "pavasara" svētkos?

Šī diena, manuprāt, ir totāli degradēta.

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Sociālo pakalpojumu efektivitāte cilvēku tirdzniecības upuru reintegrācijai 0 Autors:Evija Kļave, Liesma Ose, Ilze Ieviņa

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pētījumos balstītas stratēģijas tolerances veicināšana 0 Autors: Juris Osis, Liesma Ose

Koris 255x203

Kādā valodā dzīvosim? 0 Autors:Liesma Ose