Svara vērošana birokrātiem 9

Šobrīd vairāk nekā jebkad ir nepieciešams domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, vai iedzīvotāji gribēs un varēs uzticēties valsts pārvaldei.

Iesaki citiem:
Svara verosana birokratiem
Foto:Eric Allix

Sarunas par ierēdņu „lielajām” algām un lielo aparātu, ko valsts uztur, ir teju vai kļuvušas par katras ģimenes neatņemamu sastāvdaļu. Vēl vairāk, ierēdniecība ir kļuvusi par sava veida nelaimes sakni un tiek kritizēta gan pelnīti, gan arī nepelnīti. Tāpēc mans mērķis šajā rakstā ir izskaidrot dažus ar valsts pārvaldes darbību saistītus jautājumus, kuri ir nepelnīti palikuši aiz kadra valsts budžeta deķīša staipīšanas procesā.


„Uzblīdusī” publiskā pārvalde

Diskusija par un ap valsts pārvaldes izdevumiem ir bijusi gana interesanta un mediju telpā ir izskanējuši daudzi un atšķirīgi viedokļi. Es nemēģināšu salīdzināt Latvijas valsts pārvaldes izdevumus ar citām Baltijas vai Eiropas Savienības (ES) valstīm un atspēkot vai pierādīt apgalvojumus par „dārgo” vai „lēto” pārvaldi, jo to ir ļoti grūti izdarīt vienkārša iemesla dēļ. ES praksē pastāvošā valdības funkciju klasifikācija[1] līdz 2007.gadam netika pilnībā korekti izmantota Latvijā, jo Latvijā funkcijā „vispārējie valdības dienesti” tiek iekļauti citi pakalpojumi un attiecīgi arī izdevumi nekā ES valstīs. Tāpēc šobrīd faktiski nav metodoloģiski korekti iegūtu datu par valdības izdevumiem, kurus varētu izmantot Latvijas valsts pārvaldes izdevumu salīdzināšanai ar citām ES valstīm.

Arī apzīmējums „uzblīdusī” valsts pārvalde ir izskanējis ļoti daudzas reizes pēdējās nedēļās. Taču, ja ir vēlme noskaidrot, cik daudz cilvēku patiesībā ir nodarbināti valsts pārvaldē, tad ir jānošķir dažas lietas. Pirmkārt, sabiedrības skatījumā jebkurš darbinieks, kurš strādā valsts un pašvaldības iestādē, tiek nosaukts par ierēdni. Otrkārt, „civildienesta ierēdnis” ir juridisks termins, kas aptver noteiktus amatus ministrijās un ministriju padotības iestādēs. Civildienesta ierēdnis ir tā iestādē strādājošā persona, kuras pienākumos ietilpst normatīvo aktu projektu izstrāde vai kontrole, kā arī nozares politikas veidošana. Tiesa, dzīvē ļoti bieži nav iespējams precīzi definēt robežu starp ierēdni un darbinieku. Tāpēc, ja strikti sekojam līdzi tam, kā ir mainījies civildienesta ierēdņu skaits pēdējos gados, tad atklājam, ka civildienesta ierēdņu skaits pēdējos gados ir svārstījies no 11 722 ierēdņiem 2006.gadā līdz 15 382 ierēdņiem 2008.gada jūlijā[2].

Dažkārt publiskajā telpā parādās salīdzinājumi, cik ierēdņu vai valsts pārvaldē nodarbināto ir Latvijā un kādā citā valstī. Taču šādi salīdzinājumi vienmēr jāuztver kritiski, jo katrai valstij tomēr ir sava administratīvā sistēma un tradīcijas, un līdz ar to iestāžu skaits vai amatu skaits, kas tiek uzskatīts par ierēdņiem, atšķiras. Tāpēc, nekritiski salīdzinot, piemēram, Latviju un Igauniju, var vieglprātīgi apgalvot, ka Latvijā ir vairāk ierēdņu, jo Latvijā civildienesta iestādēs uz 2008.gada vidu bija nodarbināti 27 887 cilvēki (gan civildienesta ierēdņi, gan darbinieki kopā)[3], savukārt Igaunijā ministrijās un ar to padotībā esošajās iestādēs bija nodarbināti 19 295 darbinieki[4]. Te gan, protams, var atkal filozofēt, vai šie divi cipari ir salīdzināmi, jo igauņi katru valsts pārvaldes iestādē nodarbināto sauc par ierēdni[5], savukārt Latvijā normatīvajos aktos ir strikts dalījums, kas ir ierēdnis un kas ir darbinieks.

Taču daudz būtiskāk ir saprast, cik patiešām darbinieku strādā valsts pārvaldē, un šeit dati ir krietni atšķirīgāki. Saskaņā ar Valsts kancelejas sniegto informāciju, 2007.gadā valsts pārvaldes un pašvaldību budžeta iestādēs aizņemtas bija aptuveni 124 000 darba vietas jeb aptuveni 18 darbinieki uz 1000 iedzīvotājiem. Aptuvenie pētnieku aprēķini liecina, ka vidēji jaunajās ES dalībvalstis publiskajā pārvaldē, t.i., valsts pārvaldē un pašvaldībās, strādā no 10 līdz 20 darbiniekiem uz 1000 iedzīvotāju[6]. Tādēļ darbinieku skaits nav tas rādītājs, pēc kura var spriest, cik liels ir pārvaldes aparāts. Svarīgi ir tas, ko pārvaldes aparāts dara.


Hroniskās kaites

Taupības režīma labais tonis prasa, lai tiktu taupīts itin visur. Tādēļ jebkura informācija par prēmiju izmaksu tiek uztverta ar pastiprinātu uzmanību. Vadības līgumi un prēmijas — gan uz svētkiem garantētās, gan jebkuras citas — ir zināmās kaites jau pietiekami daudzus gadus. Uz to iestāšanās procesā norādīja Eiropas Komisija savos progresa ziņojumos. Tomēr, izrādās, politiskā un administratīvā atmiņa ir īsa, un viss ir aizmirsies. Starp citu, arī aģentūru „augšana” kā problēma bija zināma jau 2000.gadā, kad Eiropas Komisija[7] skaidri un nepārprotami norādīja uz šo problēmu. Sekas ir skaidri redzamas — dažā nozarē ir tik daudz aģentūru, ka teju pietrūkst vārdu to nosaukumiem. 2001.gada 22.martā situācijas risināšanai tika pieņemts Publisko aģentūru likums, taču, ieviešot likumu praksē, atklājās vairākas nepilnības, kuras tika atrisinātas ar likuma labojumiem. Likums paredz, ka aģentūra ir ministra, faktiski — ministrijas, pārraudzībā esošā iestāde, tāpēc tikai no ministrijas izpratnes par to, kā labāk organizēt pakalpojumus, ir atkarīgs, vai būs daudz aģentūru, kur katrai veicama tikai viena funkcija, vai arī dažas aģentūras ar vairākām funkcijām.

Iestāžu uzvedība, kas izpaužas gan kā vēlme izmaksāt prēmijas, kamēr vēl var, gan arī izmisīgie mēģinājumi pamatot savu eksistenci, ir tikai sekas neizdarībām. Jau pirms pieciem gadiem līdz ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma iedzīvināšanu bija nepieciešams veidot principus publiskajā pārvaldē strādājošo atalgojuma noteikšanai. Tādēļ vadības līgumi un prēmijas ir tikai strukturālās kļūdas niecīgā daļa, kamēr lielākā daļa ir neatrisinātās atalgojuma problēmas gan atsevišķās nozarēs, piemēram, izglītībā un veselībā, gan arī atsevišķu institūciju kopās, piemēram, aģentūrās. Lai arī šī kaite ir ielaista, tomēr, izmantojot par argumentu rūpes par sabalansētu budžetu, valdībai ir stratēģiska iespēja kaiti dziedēt. Tikai šaubos, vai būs uzņēmība un spēks nostāties pretī provinciāli partejiskajām un administratīvajām interesēm.

Gribu pieminēt vēl vienu totāli hronisku kaiti — dažādu varas zaru un līmeņu savstarpējās koordinācijas mūžīgās problēmas. Loģiski būtu, ka pie viena sarunu galda sēstos izpildvaras, likumdevējvaras, neatkarīgo iestāžu un pašvaldību pārstāvji un vienotos faktiski par to, ka samazinājums ir nepieciešams visam pārvaldības aparātam. Katra no valsts budžeta finansēta iestāde neatkarīgi no savas atrašanās publiskās pārvaldes shēmā pārstāv valsti iedzīvotāju acīs, un šobrīd vairāk nekā jebkad ir nepieciešams domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, vai iedzīvotāji gribēs un varēs uzticēties valsts aparātam.


Līdzsvarot finanses un sabiedrības uzticību

Neapstrīdams ir fakts, ka funkciju apjoms, ko veic publiskā pārvalde, ir krietni pieaudzis, jo sevišķi pēc Latvijas pievienošanās ES. Tāpēc šobrīd akūti nepieciešams ir audits, lai tiktu skaidrībā, kas īsti notiek valsts pārvaldes saimniecībā. Taču ir arī jāatceras, ka audita veikšana maksās naudu. Auditā ieguldītā nauda noteikti atmaksātos, ja vien tiktu ieviesti audita ieteikumi un norādījumi un ja vien audits skatītos uz iestādēm nevis organizācijas rāmjos, bet gan no kopējās rīcībpolitikas ieviešanas lietderības un pievienotās vērtības aspekta. Vai tas izdosies? Ir atkal jāšaubās, jo Latvijas iestādes nav gatavas risināt sarežģītus starpnozaru jautājumus tāpēc, ka tādā gadījumā ir jāizrāda iniciatīva un jāuzņemas atbildība. Turklāt var būt problēmas auditēt tās rīcībpolitikas un to ieviešanai īpaši izveidotās ieviesējiestādes, kas radītas politiskā līdzsvara nodrošināšanai, jo politiskā svarīguma aura dod iespēju šādām iestādēm izturēties augstprātīgi.

Šis ir tas mirklis, kad vairāk nekā jebkad ir svarīgs jautājums, ko iedzīvotājs un sabiedrība kopumā saņem no valsts pārvaldes. Iedzīvotāju neinteresē pieņemto likumu un Ministru kabineta noteikumu skaits, bet gan to kvalitāte un saprātīga ieviešana. Iedzīvotāju neinteresē vienas vai otras ministrijas darba plāns, bet gan tas, kā mainās dzīves kvalitāte un pakalpojumu pieejamība ikdienā. Birokrātijas klasiķis Makss Vēbers reiz teica, „ka jebkura moderna valsts ir pilnībā atkarīga no birokrātijas[8]”, tāpēc šobrīd ir svarīgi atrast līdzsvaru starp izdevumu samazināšu, sabiedrības interesēm un publiskās pārvaldes attīstības tendencēm, jo, nepietiekami taupot, var neatgriezeniski sagraut iedzīvotāju uzticēšanos publiskajai pārvaldei, bet, kļūstot skopiem, var neatgriezeniski sagraut publiskās pārvaldes aparātu, tā abos gadījumos apdraudot valsts attīstību.

______________________

[1] T.i. COFOG (ang. classification of the functions of the government) valdības funkciju klasifikācija.

[2] Valsts civildienesta pārvaldes dati no vietnes www.vcp.gov.lv

[3] Valsts civildienesta pārvaldes dati no vietnes http://www.vcp.gov.lv/data/file/07_2008_statistika_ML.pdf (skatīts 2008.gada 3.oktobrī)

[4] Estonian Public Service. http://www.avalikteenistus.ee/public/statistika/AT_aastaraamat_tabelid.pdf (skatīts 2008.gada 3.oktobrī)

[5] Public servant — angļu val.

[6] Van den Walle S., Sterck M., Van Dooren W., Bouckaert G., Pommer E. „Public Administration”, Public Sector Performance. Social and Cultural Planning Office. The Hague, September 2004., 246.lpp. http://eupan.eu/files/repository/document/Public_Sector_Performance1.pdf (skatīts 2008.gada 3.oktobrī)

[7] European Commission, Regular Report from the Commission on Latvia’s progress towards accession. 2000., p. 15.

[8] From Max Weber: Essays in Sociology. Translated, edited and with an introduction by Gerth H.H. and Wright Mills C. A Galaxy Book, Oxford University Press, 1958., p.211.



Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Gatis -> Owl 09.10.2008 18:58
Tas ir tiesa, ka VK veic svarīgu darbu un ka viņos negrib vispār ieklausīties. Bet ir otra lieta. VK spēj kontrolēt tikai tik daudz, cik viņu resursi un ekspertu zināšanas atļauj.

Lai saprastu cik efektīvi pašvaldību aģentūras un arī ministru prezidentam pakļautās ministrijas strādā ar Valsts Kontroles resursiem ir par maz. Tāpēc sliecos piekrist autorei, ka jāveic ir padziļināts audits ar padziļinātu analīzi. Un to var darīt tikai tiem, kam ir kompetence un skaidra izpratne par konkrēto iestādi un tās darbības specifiku. Savukārt šādu ekspertu atrašana nav viegla un ir dārga veiksmes gadījumā.

Un tomēr neskatoies uz to, ka auditori ir dārgi, ir nepieciešams saņemt dūšu un atmaskot krāpšanas shēmas ar to shēmotājiem pašvaldību un ministriju darbā. Esmu drošs, ka viens labs auditors ilgtermiņā var atmaksāties simtkārtīgi par labu nodokļu maksātājiem. Auditora alga atmaksātos ar to, ka šī sistēma pēc optimizācijas auditoru uzraudzībā taptu grūtāk korumpējama un lētāk ekspluatējama.

Tāpēc kopumā autorei piekrītu un jāatzīst, ka viņai ir izdevies ļoti kvalitatīvs un pamatots raksts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Owl - Jānis Ozols 09.10.2008 15:03
Iespējams. Tas būtu jau nodibināto tradīciju garā - ne tikai izveidot visdažādākās iestādes un aģentūras, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, bet vēl outsorsēt to funkcijas privātajam sektoram.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ozols - Owl 08.10.2008 16:00
domāju, ka šajā gadījumā domāts ir ārējais audits, kuru veic kāda auditorkompānija. Un ja tā ir puslīdz prestiža kompānija, tad tas tiešām maksā baigo naudu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

daina 08.10.2008 13:33
beidzot kāds labs raksts par šo tēmu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Owl 08.10.2008 09:44
"Tāpēc šobrīd akūti nepieciešams ir audits, lai tiktu skaidrībā, kas īsti notiek valsts pārvaldes saimniecībā. Taču ir arī jāatceras, ka audita veikšana maksās naudu." -

Auditu taču veic Valsts kontrole un tās ziņojumi nav rakstīti šauri organizatoriskajā perspektīvā. Jautājums, vai kāds ieklausās tajos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


linda. 08.10.2008 09:17
raksta beigās gaidīju konstruktīvu analīzi, risinājumus. tātad, uzskaite nav skaidra. Bet tomēr - tajos datos, ko mēs dzirdam, kas tajos ietilpst? kuri ierēdņi? kādas kategorijas? kādi konkrēti skaitļi būtu tie reālie? kāda konkrēti ir tā uzskaite ārvalstīs? jo man patiesībā tagad vēl mazāk kļuva skaidrs, vai ierēdņu skaitā būtu jābūt šiem minētajiem pilnvarniekiem, uz darba līguma nodarbinātajiem ministrijās, un citiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 08.10.2008 07:30
Vai nepieciešami ir partiju pilnvarnieki namu pārvaldēs? Vai tādi ir arī citās ES valstīs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

imants 08.10.2008 07:28
Par budžeta plāno deķīti,

jeb kā noteikt aldziņu kalpam...



Saimniekpaps Ivars mokās ar saimi (jeb Saeimu – kā īsti ir pareizi?) – bariņš liels, pabarot vajag, strādāt maitas tādi negrib... Kādreiz pats skaļi sludināja, ka darba vietu veidošana nav valdības uzdevums. Tagad to darba krēslu daudzumu, pēc cara Nepota piemēra, ir saražots tik, cik to var ierēdņu kabinetos sanest. ... un katrā krēslā konvertiņš ar pateicību jāliek. Nu izgrozies tu viens cilvēk – kuru pirkstu cirst, ja visi mīļi, visi sāp... ēst grib gan tautas kalpi, gan kalpu kalpi-ministriņi...

Kāds cits saimniekpaps savulaik sludināja, ka valsts ir jāvada kā uzņēmums. Tas ļoti patika valstī dzīvojošiem skolotājiem, mediķiem, pensionāriem un arī policistiem (kaut ar palika neskaidrs kāda velna pēc uzņēmumā vajadzīgi skolotāji-skolnieki, mediķi-slimnieki, pensionāri u.c. sociāli mazaizsargātie, policisti-pažarnieki un citi reketieri...) Nez kāpēc tagad tiem vairs tas nepatīk? Tagad iešot ielās taisnību meklēt. Bet protestē pa vienam, ierastajā rindas kārtībā. Nedod dievs vienam otru atbalstīt un vienā reizē uzstāties, tik vai tā taču visiem nepietiks.

Viena no Latvijas pārvaldes īpatnībām ir tā, ka ministrijas taisa ne pēc saimnieciskās vadības principiem, bet pēc valdošās koalīcijas stabilitātes principa. Tas nodrošina tautas kalpu krēslu stabilitāti.

Otra īpatnība – pie budžeta dalīšanas tikuši tie, kuri visu mūžu naudu tikai no budžeta saņēma, nekad tajā naudu nepienesot. Vienīgais ko šie šobrīd prot – budžeta naudu savam vai tuvinieka biznesam iedalīt. Un ņaud uz citu vaimanām – nu nav tās naudas budžetā...

Vai nav laiks tautas kalpu un, tautas kalpu, kalpu algu līmeni piesaistīt sasniegtajam tautsaimniecības rezultātam? Ja nu saimniekpaps izlemtos likvidēt darbību imitējušās ministrijas, sekretariātus un aģentūras..? Palikušajās ministrijās krietni samazinot uzblīdušos departamentus..? Arī Saeimā jau tas aparātiņš uzbliest pamazām , arī pašvaldībās... Ar vienveidīgu pamatojumu – optimizācija. Un algas stabilas, neatkarīgas no rezultāta.

Kuri tad ir tie, kuri vada Latvijas valsts, kā uzņēmuma, saimniecību? Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets, Satversmes un Augstākā un pārējās tiesas, prokuratūras sistēma, SABs-KNABs... Tas viss ir valsts varas un saimniecības pārvaldes institūcijas... Tad nu kuriem būtu jāatbild par to, ka inflācija Latvijā ir vairākārt lielāka par vidējo ES, kuras daļa mēs esam? Kā būtu ja šo darboņu algas piesaistītu šim rezultātam?

Samazināt šobrīd esošās ministru, Saeimas deputātu, augstāko ierēdņu algas par tik procentiem, par cik Latvijas gada inflācija ir lielāka par ES vidējo inflācijas līmeni. Katru gadu noteikt ministru algu pieaugumu par tik procentiem, par cik iepriekšējos divos gados samazinājusies inflācija valstī. Likvidēt jebkuras cita veida piemaksas pie valsts aparāta darbinieku algām.

2008. gada aprilī ES vidējā inflācija bija 3,6 %. Latvijā - 17,7 % …priekšlikums samazināt šiem algas uz 17,7 - 3,6 = 14.1 % un noņemt visas piemaksas un vadības līgumus. Pārskatīt šo normu reizi pusgadā - palielinoties inflācijai.

Ja saimniekpaps algu savā uzņēmumā maksātu no sava uzņēmuma budžeta, tad šāds priekšlikums tam noteikti patiktu. No nodokļu naudiņas var jau atļauties ko vairāk…

Imants Burvis

imants.burvis@inbox.lv

29158851

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Janis Ozols 07.10.2008 20:54
Labi, ka šajā rakstā tiek pieminēta pašvaldību nozīme. Pirmām kārtām arī pašvaldībā strādojošais ir ierēdnis, tikai atšķirība ir tāda, ka uz šo cilvēku attiecas nevis civillikums, bet gan parastais darba likums. Pieļauju, ka ja mēs izvērtetu dažādu Rigas domes iestāžu lietderibu, tad varētu atklat visnotaļ interesantas lietas. Galu galā pašvaldības tiek uzturētas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas vienkarša iedzīvotāja algā iecērt vislielāko robu.

Pozitīva tendence varētu būt novadu izveidošana, jo tā principā vajadzētu kristies amatpersonu skaitam, kas savu maiziti saņem no citu maksātajiem nodokļiem. Bet lielās pilsētas jeb valsts nozīmes pilsētas reformas laikā netiks tā reformētas tā kā mazās pašvaldības...beidzot arī tiks likvidētas rajonu padomes, jo tās savas funkcijas jau gadiem nespēj pildīt un sen jau prasās pāreja uz viena limeņa pašvaldibu, vai arī izveidot spēcigu otro līmeni. Tomēr rodas šaubas vai mēs šobrīd varam atļauties administrativi teritoriālo reformu, jo esam krīzē gluži kā visa cita pasaule. Bez tam nevaram zināt kā šī sistēma strādās un pirmie gadi var būt visnotaļ liela taustīsanās.

Un ļoti strauja valsts pārvaldē stradājošo samazināšana var ne tikai izraisīt bankrotu daudzām ģimenēm, bet arī iecirst labu robu gan sociālajā gan valsts budžetā, jo naksies izmaksat atlaišanas pabalstus kā arī bezdarbnieka pabalstus. Bez tam japiekrīt, ka dažas iestades ir tadu kā neaizskaramo lomā, jo izveidotas pēc politisko partiju kompromisa. Tā kā ierēdņu skaita samazināšana notiek arī tajās sfērāš, kur šie darbinieki ir reāli vajadzigi, bet partijām šīs iestādes nav tik principiāli svarīgas.

Saistītie raksti
Gazi grida bez merka un benzina

Gāzi grīdā! Bez mērķa un benzīna 1 Autors:Andrejs Jakobsons, Andrejs Jākobsons

Citi autora darbi
12727110013 5c69a8acc9 z

Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes 13 Autors:Ivars Ījabs, Toms Rostoks et al

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Baltijas jūras reģions pēc Eiropas Savienības paplašināšanās: attīstības scenāriji Autors:Žaneta Ozoliņa, Iveta Reinholde, Toms Rostoks (ed.)