Raksts

Sūdzība – ceļš pie labākas policijas


Datums:
11. aprīlis, 2005


Autori

Ilze Ruķere


Foto: E.Rudzītis

Sabiedrības un valsts institūciju viedokļi par sūdzību izskatīšanas efektivitāti atšķiras: vieni atzīst, ka netic neatkarīgai sūdzību izskatīšanai par policiju, citi apgalvo, ka sūdzības tiek izskatītas un viņi jūtas sabiedrības nesaprasti, jo godīgi dara savu darbu.

Piespiešana atzīties noziegumā, nepietiekami profesionāla lietu izmeklēšana, dienesta stāvokļa izmantošana privātu lietu kārtošanai – šie ir tipiski piemēri sūdzībām, ko iedzīvotāji Latvijā iesniedz par policiju. Cik efektīvi šīs sūdzības tiek izskatītas un vai no tām tiek izdarīti secinājumi, kas ļautu uzlabot policijas sistēmu kopumā? Atbildi uz šiem jautājumiem un analīzi par sūdzību izskatīšanas mehānismu sniedz pētījums “Sūdzību izskatīšana un policijas atbildība”.

Policijas atbildība pret sabiedrību ir jēdziens, kam rietumu demokrātijās ir jau sava vēsture, savukārt Latvijā iedzīvotāji tikai nesen ir sākuši izmantot iespēju prasīt no policijas atbildību par savu tiesību pārkāpumiem, vai tā būtu policijas pieļauta vardarbība, dienesta pienākumu nepildīšana, ētikas normu neievērošana vai citi pārkāpumi. Kā rāda sabiedriskās domas aptauja, 53% iedzīvotāju atzinuši, ka iesniegtu sūdzību, ja viņiem rastos pretenzijas par policijas darbu, tomēr atbildes arī liecina, ka cilvēkiem joprojām trūkst informācijas, kur un kā to darīt – 22% atzinuši, ka “neko par to nezina”. Iesniegto sūdzību skaits pērn un aizpērn ir bijis līdzīgs – vairāk nekā trīs tūkstoši, taču grūti spriest, cik precīzi šis skaits atspoguļo policijas pieļauto pārkāpumu daudzumu. Iespējams, ka cilvēki nereti izvēlas oficiāli nesūdzēties – tādas ziņas ir snieguši cietušie, kas vērsušies pēc juridiskas vai psiholoģiskas palīdzības nevalstiskajās organizācijās.

Efektīvs sūdzību izskatīšanas mehānisms un iedzīvotāju pozitīvā pieredze, to izmantojot, ir iespēja uzlabot policijas attiecības ar sabiedrību. Diemžēl Latvijā vēl nav ierasta prakse, ka policija par saviem secinājumiem informē sabiedrību un cenšas veidot dialogu. Respektīvi, lai gan iespēju robežās tiek īstenoti daudzi preventīvi pasākumi, iedzīvotāji maz zina par to, kas notiek ar viņu iesniegtajām sūdzībām un kas mainās pēc to izskatīšanas. Tādējādi sabiedrības un valsts institūciju viedokļi par sūdzību izskatīšanas efektivitāti atšķiras: vieni apgalvo, ka netic neatkarīgai sūdzību izskatīšanas iespējai, otri apgalvo, ka sūdzības tiek izskatītas un viņi nejūtas saprasti no sabiedrības, jo godīgi dara savu darbu. To apliecina arī iedzīvotāju aptauja – 35% respondenti uzskata, ka pēc sūdzības izskatīšanas neseko nekāda rīcība, 19% domā, ka konkrētie policijas darbinieki tiek sodīti, un tikai 13 % uzskata, ka tiek veikti uzlabojumi policijas darba organizācijā kopumā, bet pavisam skeptiski ir 10 % iedzīvotāju, pēc kuru domām sūdzības vispār netiek izskatītas.

Lai noskaidrotu, kā tad sūdzību mehānisms īsti darbojās, pētījuma gaitā analizētas dažādu institūciju pilnvaras un veiktais darbs, īpaši pievēršoties Valsts policijā ienākošo tipisko sūdzību analīzei. Apskatīti arī policijas uzraudzības modeļi un pieredze citās valstīs, kā arī starptautisko institūciju pieņemtie standarti un Latvijai izteiktās rekomendācijas. Kādi ir secinājumi?

Latvijas policijas sistēmā uzsvars tiek likts uz indivīda sodīšanu, pierādot konkrēti viņa vainu vai nevainīgumu. Neskatoties uz to, ka Valsts policijas darbinieki regulāri informē masu saziņas līdzekļus par aizturētajiem policistiem, ierosinātajām krimināllietām likumības nodrošināšanā Valsts policijā, sabiedrībai nav pieejams atsevišķs ziņojums vai analīze par iespējamiem šo pārkāpumu cēloņiem un veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, kas būtu tālāk nododami politisko lēmumu pieņēmējiem. Nav analīzes par to, kādas prasmes, iemaņas trūkst policijas darbiniekiem. Ir nepietiekoši daudz darbinieku, kuru uzdevums būtu šādus datus analizēt un klasificēt.

Latvijas policijas darbinieku pārkāpumi, pielietojot draudus un spēku nolūkā panākt atzīšanos, liecina par vairākām nopietnām problēmām pašā policijas iekšienē: sliktu apmācību, kas nav balstīta uz komunikācijas prasmēm un praktiskās psiholoģijas iemaņām; spiedienu atklāt lietu par katru cenu, jo tas ir policijas darba novērtēšanas kritērijs; pārmērīgo darba apjomu un darba organizāciju, kas neļauj pienācīgi strādāt pie citu lietā svarīgu pierādījumu atklāšanas. Tas liecina par nepieciešamību mainīt darba organizāciju un kadru politiku.

Pētījumā ir atrodami ieteikumi sūdzību izskatīšanas mehānisma uzlabošanai Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kas neprasa papildu līdzekļus un liek mainīt attieksmi. Nepieciešams atvieglot sūdzību iesniegšanu un regulāri informēt sabiedrību par šādu iespēju, kā arī likumā paredzētājām tiesībām uz ārstu un advokātu aizturēšanas gadījumā. Atklātāk pieejamai jābūt arī informācijai par sūdzībām un to izmeklēšanas rezultātiem, un jāsāk diskusija par neatkarīgas sūdzību izmeklēšanas institūcijas izveidošanu Latvijā.

Lielu daļu no izteiktajiem priekšlikumiem iespējams īstenot ar relatīvi maziem līdzekļiem. Sūdzību izskatīšanas mehānisma neatkarība un objektivitāte būs garants iedzīvotāju tiesību aizsardzībai pret iespējamo policijas darbinieku patvaļu un aizstāvēs ne tikai cietušo, bet arī policijas darbinieku cilvēktiesības.

Ja Latvijā netiks īstenoti starptautiskie standarti efektīva sūdzību izskatīšanas mehānisma ieviešanai, pastāv iespēja, ka iedzīvotāji turpinās atturēties no sūdzību iesniegšanas un neuzticēsies objektīvai sūdzību izskatīšanas iespējai policijā. Vienlaikus var pieaugt sūdzību un nelabvēlīgu spriedumu skaits Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), jo prettiesiska spēka pielietošana, cilvēka cieņu pazemojoši apstākļi policijas iestādēs un iedzīvotāju nespēja aizstāvēt savas likumīgās tiesības ir Latvijai saistošo starptautisko dokumentu pārkāpums. Uz 2005.gada aprīli ECT iesniegtas 5 sūdzības par policiju. Tā kā zaudējot procesu ECT valsts izmaksāto kompensāciju apjoms rēķināms tūkstošos, tas var novest pie neefektīvas valsts līdzekļu izmantošanas – tos lietderīgāk varētu iztērēt, ieviešot starptautisko organizāciju izteiktās rekomendācijas, kas garantētu šādu pārkāpumu skaita krasu samazināšanos un objektīvu lietu izmeklēšanu nacionālajā līmenī.


Sabiedrības loma policijas darba uzlabošanā


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!