Raksts

Studenti: Latvijā pustūkstoti doktorandu ik gadu!


Datums:
03. septembris, 2002


Autori

Aija Lulle


Informācija par organizāciju:Latvijas Studentu apvienība (LSA) dibināta 1994. gadā. Tajā ir pārstāvji no 26 augstskolu studentu pašpārvaldēm, kuras pārstāv ap 90% Latvijas studentu.LSA darbojas Eiropas Studentu un Baltijas studentu apvienībās, Ziemeļvalstu studentu apvienībā - kā asociētie biedri.Šogad LSA prezidents ir Ēriks Samulis. Prezidentu pārvēl katru gadu.LSA mērķis – pārstāvēt studējošo intereses Latvijā un ārvalstīs.

Par sadarbību ar politiķiem un prasībām 8.Saeimai stāsta LSA prezidents Ēriks Samulis.

Izglītības ekspertu potenciāls partijās – vājš

Mūsu prioritāte sadarbībā ar politiķiem 7. Saeimā bija tikšanās ar pozīcijas frakciju pārstāvjiem, jo viņiem ir lielākas iespējas mainīt likumdošanas normas. Kvantitatīvi vairāk kontaktu ir bijis ar Tautas partijas (TP) pārstāvjiem.

Frakciju deputātu vidū ir ļoti atšķirīgs izglītības izpratnes līmenis. Nosacīti augstākais, ņemot vērā darbošanās specifiku, tas ir TP frakcijas pārstāvjiem, taču arī tālu no vēlamā.

Latvijas ceļā (LC) nosacīti par izglītības cilvēku varētu saukt Jāni Gaigalu, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) – Inesi Vaideri. Tomēr viņu kompetence izglītības sistēmā kopumā vērtējama kā zema.

Personīgi man pēc tikšanām frakcijās un LSA pasākumos labs viedoklis ir izveidojies par apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) pārstāvi Borisu Cilēviču. Neskatoties uz atrašanos opozīcijā, viņš demonstrē plašas zināšanas, spēju objektīvi vērtēt izglītību procesu attīstību.

Taču kopumā sadarbībā ar politiķiem esam konstatējuši, ka valstī ir hronisks augsti kvalificētu izglītības vadības kadru trūkums, loģiski, arī partijās trūkst izglītībā zinošu cilvēku.

Uz Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un Saeimas frakciju sēdēm vairāk pieteicāmies paši, taču aizvien biežāk mūs arī aicina. To saistu ar mūsu organizācijas atpazīstamību.

Augstākās izglītības jomā – stagnācija

Ar politiķiem esam kontaktējušies pārsvarā par augstākās izglītības finansēšanas, studiju un studentu kreditēšanas, stipendiju jautājumiem.

Augstākās izglītības jomā 7. Saeimas politiķi nav paveikuši neko – četros gados bijusi absolūta stagnācija. No studentu viedokļa raugoties, augstākās izglītības sistēma ir pilnīgā dēlī.

Studentu sociālajā dzīvē bijis regress: studentu skaits kopš 1997. gada ir pieaudzis par 30 – 40 tūkstošiem, taču jaunas dienesta viesnīcas nav būvētas, arī cita veida atbalsta nav bijis, kaut gan studentu pieaugumu prognozēt bija ļoti viegli.

7. Saeimā pietrūka īstenu izglītības lobiju, cilvēku, kuriem ir patiesa interese par izglītības jautājumiem, līdz ar to pietrūka izšķirošu lēmumu, politiskas intereses īstenot jaunas idejas izglītībā. Ierēdņu darbs pat gada garumā, neīstenojot idejas līdz galam, vienkārši tika nomests zemē.

IZM darbība nav bijusi mērķtiecīga

7. Saeimas laikā piketējām pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Akcijas palīdzēja sasniegt mērķus, piemēram, nepāriet uz nepārdomātiem augstākās izglītības finansēšanas modeļiem, arī palīdzēja veidot mūsu tēlu. Šķiet, ar akcijām esam arī palīdzējuši Mārim Vītolam (TP) zaudēt ministra amatu.

Sadarbība ar IZM nav bijusi ļoti laba, jo parasti esam opozīcijā viņu lēmumiem, tomēr tā nav bijusi neauglīga: ir izdevies nobremzēt nepamatoto un nepilnīgi izstrādāto augstākās izglītības finansēšanas reformu, kas paredzēja studentu līdzfinansējumu, piemēram, 120 latu ik gadu visiem studentiem. Cik liels bija mūsu devums studiju kreditēšanas jautājuma sakārtošanā, to gan nevaram aplēst.

Ministra Kārļa Greiškalna (TP) darbības vērtējums: labākais, ko viņš ir izdarījis, ir tas, ka nav izdarījis neko sliktu. Bet paveikt 7. Saeimas laikā augstākās izglītības jomā vajadzēja daudz vairāk.

LSA līdzšinējā sadarbība ar Satiksmes ministriju (SM) par starppilsētu transporta atlaidēm studentiem ir tikai aizsākusies, rezultāta vēl nav. Taču ir jūtams, ka attieksmes un kompetences ziņā ar SM ierēdņiem ir vieglāk strādāt.

Labklājības ministrijai (LM) esam iesnieguši ieteikumus par studentu sociālo nodrošinājumu, bet sadarbība pagaidām nav bijusi intensīva. LM 2002. gada pavasarī gribēja likvidēt vienreizējās stipendijas. Šajā jautājumā LSA un IZM pozīcija saskanēja, un stipendijas izdevās saglabāt.

Prasības 8. Saeimas politiķiem

Pamatprasības ir šādas:

1. Partijām jāmeklē spējīgi kadri, guru izglītības jomā, kuriem ir spējas un prasmes pieņemt izšķirošus lēmumus. Pašlaik tādus var uz roku pirkstiem saskaitīt. Manuprāt, piemēri ir atsevišķu augstskolu rektori: Jānis Vētra (LC), Latvijas Universitātes pašreizējā vadība.
2. Jāpārskata augstākās izglītības vadības vadlīnijas, jāsekmē valsts un privāto augstskolu konkurence ar nolūku uzlabot studiju kvalitāti.
3. Jāveido sabiedrībā pārliecība, ka studenti ir valstij svarīgi, ka viņi iegulda Latvijas attīstībā gan garīgi, gan materiāli.

Investīciju jomā:

1. Jāsekmē reģionālo augstskolu attīstība, jāatbalsta lauku jaunieši, kuru iespēja studēt materiālu apstākļu dēļ var būt apdraudēta.
2. 8. Saeimas laikā būs nevis jāatjauno, bet vairumā gadījumu – pilnīgi no jauna jāgādā zinātniski pētnieciskā bāze tādās jomās, kā fizika, ķīmija, inženierzinātnes.
3. Jābūvē jaunas dienesta viesnīcas.
4. Jārisina jautājums par studiju apvienošanu ar darbu. Iespējams, pašiem neapzinoties, studenti Austrumeiropā, tai skaitā Latvijā, jau veido jaunu sistēmu – studiju un prakses vienlaicību, protams, ja students strādā nozarē, kurā izglītojas. No vecās sistēmas viedokļa raugoties, tas bija pretrunā ar studiju procesa būtību. Taču jauno praksi ir vērts izpētīt.

Indikators 8. Saeimas deputātu darbam:

Ja politiķiem izdosies panākt, ka 2006. gadā doktora disertācijas aizstāvēs 500 Latvijas studentu, viņi varēs teikt, ka darbs izglītības jomā ir bijis rezultatīvs.

Latvijā pašlaik aizstāvas ap 30. Pēc mūsu aplēsēm 700 – 1 000 doktorandi – tas Latvijai ir optimāli. Viņu skaits parāda valsts attieksmi pret studiju procesu, zinātni, arī studentu sociālo stāvokli un sabiedrības attieksmi pret izglītību un zinātni kopumā.


Akadēmisko aprindu zārku firma? Nu, ja!

Greiškalns, iespējams, aizies, bet vai Jaunā Slota slaucīs tīrāk?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!