Struktūrfondu “sargsuņi” NVO

NVO var pretendēt uz 20 % no visiem struktūrfondu līdzekļiem, kas būtu ievērojams atbalsts sabiedriskā sektora attīstībai. Taču galvenajai NVO funkcijai jābūt līdzekļu apguves uzraudzībai, lai nepieļautu izsaimniekošanu un nodrošinātu vides aizsardzību un labklājības celšanu

Iesaki citiem:

Latvijas Attīstības plāna pirmais posms ir pabeigts – oktobrī noslēgtas valdības sarunas ar Eiropas Komisiju un no nākamā gada Latvijai būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, turpmāko trīs gadu laikā līdz 625 miljoniem eiro. Taču joprojām ir daudz neskaidrību par plāna ieviešanu un uzraudzību. Un galu galā – par labuma guvējiem.

Paredzēts, ka Attīstības plānu (AP) līdz gada beigām apstiprinās Eiropas Komisija (EK) un tas kļūs par Vienoto programdokumentu, uz kura pamata Latvijai tiks piešķirta ES Struktūrfondu nauda. Jaunais plāna variants diezgan būtiski atšķiras no 2003.gada 18.martā valdībā apstiprinātā un vēl jo vairāk no tā, kurš bija pieejams sabiedriskajai apspriešanai vairāk kā pirms gada. Diemžēl sabiedrībai nebija iespējas piedalīties jaunāko plāna versiju apspriešanā, un arī diskusijas plašsaziņas līdzekļos notika pamatā tikai par plāna ieviešanu un to, kas un cik naudas varēs saņemt.


Vīzijas un prioritātes

Visā plāna sagatavošanas laikā izpalika diskusija par to, kādas būtu galvenās prioritātes, kurām šie Eiropas līdzekļi jānovirza. Arī valdībai plāna sagatavošana ir bijusi diezgan grūts un pamācošas process. To vēl sarežģītāku padarīja fakts, ka Latvijai patiesībā nav savas attīstības vīzijas un plāna tās sasniegšanai. Ir gan daudzas nozaru stratēģijas un plāni, taču tie vairāk ir reakcija uz ES prasībām, nekā vietējo problēmu risināšana. Šie plāni ne vienmēr ir savstarpēji saskaņoti un trūkst vienotas valsts attīstības stratēģijas, kas aptvertu dažādās sfēras.

Kā gan varam zināt, kas jādara, ja nezinām, kur gribam nokļūt? Iepriekšējo valdību virzošais faktors visu laiku ir bijis iestāšanās ES un NATO. Nu šie mērķi, kurus nevar uzskatīt par vīziju, ir sasniegti un laiks domāt par turpmāko. Kādu attīstības variantu izvēlamies un kādu valsti gribam būvēt? ES struktūrfondu ienākšana Latvijā aktualizē šo jautājumu un parāda neatbildētos jautājumus skaudrākā gaismā.

Šī problēma arī parādījās sarunās ar EK. Galvenās nesaskaņas starp Latvijas valdību un EK bija principiālā jautājumā par to, kuriem reģioniem novirzīt struktūrfondu līdzekļus. Kā zināms, struktūrfondu mērķis ir ES reģionālo, sociālo un ekonomisko atšķirību izlīdzināšana. Tā kā Latvija ir viens plānošanas reģions, Eiropas galvenais uzdevums ir panākt vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugumu Latvijā kopumā līdz 75% no ES vidējā rādītāja. To var panākt arī, ja strauji attīstās, piemēram, tikai Rīga, un visi pārējie reģioni stagnē. Līdzīgi kā notiek jau pašlaik, kad daudzos Latgales reģionos IKP rādītāji samazinās, bet valstī ir viens no lielākajiem IKP pieaugumiem ES kandidātvalstu vidū. Otrs variants ir censties attīstīt atpalikušos reģionus un tādejādi nodrošināt vienmērīgu valsts attīstību. Diskusijas politiķu un ekonomistu starpā par šīm dažādajām pieejām un to īstermiņa un ilgtermiņa atdevi jau notiek vairākus gadsimtus, un laikam nav viena labākā risinājuma.

EK Latvijā piedāvāja izvēlēties 5 attīstības centrus, kuriem novirzīt lielāko daļu līdzekļu, taču valdība uzstāja uz līdzsvarotu visas valsts attīstību – dodot visiem reģioniem vienādas iespējas saņemt šos līdzekļus. Šīs nostājas īstenošana būs atkarīga no tā, kā valdība ieviesīs un plānos pasākumus, kuri ir nepieciešami AP minēto mērķu sasniegšanai. Līdz šim nekas neliecina par to, ka šī nostāja tiks ievērota praksē – nav noteikts sadalījums, cik līdzekļu tiks novirzīti attīstītākajiem reģioniem un cik mazāk attīstītajiem. Līdz ar to var veidoties situācija, kad lielāko daļu līdzekļu saņems tie, kas vislabāk māk rakstīt projektu pieteikumus, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka viņiem šie līdzekļi ir visvairāk vajadzīgi.


NVO iespējas apgūt fondu līdzekļus

Lielākie līdzekļu saņēmēji būs valsts un pašvaldību iestādes un biznesa struktūras, taču arī sabiedriskajām organizācijām ir iespējas pretendēt uz šiem līdzekļiem. Bet, kas vēl svarīgāk, sabiedriskajām organizācijām ir aktīvi jāiesaistās fondu uzraudzībā, lai nepieļautu tādu projektu realizāciju, kuri varētu radīt negatīvu iespaidu uz sociālo un dabas vidi.

Sabiedriskais sektors var pretendēt uz kādiem 20 % no visiem struktūrfondu līdzekļiem, kas būtu ievērojams atbalsts šī sektora attīstībai nākotnē. Sabiedrisko organizāciju projektu īstenošana visvairāk atbilst Eiropas Reģionālā fonda un Eiropas Sociālā fonda finansētajām prioritātēm – veicināt līdzsvarotu attīstību, kā arī cilvēkresursu attīstību un nodarbinātību. Šiem mērķiem pieejamos līdzekļus plānots sadalīt šādi:

Līdzsvarotas attīstības veicināšana (1. prioritāte):

  • 1. pasākums – Vides infrastruktūras un tūrisma attīstības iespēju uzlabošana (67,08 miljoni eiro jeb 6,% no kopējā pieejamā finansējuma);

  • 3. pasākums – Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība (23,13 miljoni eiro jeb 2,1%);

  • 4. pasākums – Izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība (34,7 miljoni eiro jeb 3,1%).



Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana (3. prioritāte):

  • 1. pasākums – Nodarbinātības veicināšana (64,92 miljoni eiro jeb 5,8%);

  • 3. pasākums – Sociālās izstumtības apkarošana (28,69 miljoni eiro jeb 2,5%).




Arī citu prioritāšu ietvaros varētu būt pasākumi, uz kuriem var pretendēt sabiedriskās organizācijas. Piemēram, uz Kopienas iniciatīvas LEADER+ atvēlētajiem līdzekļiem (7,2 miljoni eiro jeb 0,6% no kopējā pieejamā finansējuma).

Daudzas no organizācijām jau nodarbojas ar šo pasākumu ieviešanu, veicinot izglītības attīstību un tālākapmācību, cīnoties ar vides degradāciju un sociālo problēmu risināšanu un veicinot reģionālo attīstību. Līdz ar to normāli būtu, ja šīs organizācijas varētu saņemt struktūrfondu līdzekļus, lai turpinātu savu darbu, to daudzveidotu un pilnveidotu.

Taču NVO nav vienīgie kandidāti uz šiem līdzekļiem. Valdībā nav noteikts līdzekļu sadalījums starp valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmējiem un sabiedriskajām organizācijām. Tas nozīmē, ka visām šīm institūcijām nāksies savstarpēji konkurēt par šiem līdzekļiem un tiem, kuri būs visgatavākie līdzekļu apgūšanā, būs arī vislielākās iespējas.

Viens no priekšnoteikumiem līdzekļu apgūšanai ir kvalitatīvi projektu. Šajā ziņā sabiedriskajām organizācijām ir vairāk kā desmit gadu pieredze, piesaistot starptautisko un nacionālo fondu resursus, tai skaitā arī ES PHARE līdzekļus. Līdz ar to NVO pārzina projektu kultūru droši vien labāk par biznesa pārstāvjiem, kuriem nav bijušas tik lielas iespējas līdzekļu piesaistīšanā.

Pilnīgi pretēja situācija ir ar finanšu resursu pieejamību. Gan biznesa, gan valsts un pašvaldību institūcijām ir daudz lielākas iespējas rast līdzekļus projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai, kas ir priekšnoteikumi līdzekļu saņemšanai. Pašreizējie valdības plāni neparedz sabiedrisko organizāciju iesniegto projektu priekšfinansēšanu, kaut gan, zinot organizāciju bēdīgo finanšu stāvokli, ir maz ticams, ka tām ir pietiekami daudz brīvu līdzekļu, ko ieguldīt šajos projektos. Apšaubāmas ir arī iespējas saņemt kredītus no bankām, jo šādiem projektiem trūkst ekonomiskā izvērtējuma.

Tāpēc viens no risinājumiem varētu būt valsts un pašvaldību institūciju sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām. Sabiedriskajām organizācijām ir pieredze projektu sagatavošanā un to vadīšanā, kā arī zināšanas par vietējām problēmām un milzīga vēlme tās risināt, savukārt valsts un pašvaldību institūcijām ir pieejami līdzekļi šo projektu realizācijai un pienākums uzlabot situāciju valstī. Šādā situācijā sadarbība būtu savstarpēji papildinoša, turklāt daudzviet tāda jau notiek, taču struktūrfondi to varētu veicināt.


Fondu sabiedriskā uzraudzība

NVO uzdevums ir arī uzraudzīt struktūrfondu līdzekļu izlietošanu un cīnīties par caurskatāmām procedūrām projektu atlasē, kā arī uzraudzīt projektu ieviešanu, lai tie neradītu negatīvas sekas vides vai sociālajām sfērām. Kā viena no iespējām veikt šīs uzraudzības funkcijas ir līdzdalība fondu Vadības un Uzraudzības komitejās, kuras ir jāizveido nākamā gada sākumā, un kuru uzdevums būs uzraudzīt AP ieviešanu un projektu realizāciju. Pašreizējos Ministru Kabineta noteikumos, kas reglamentē plāna ieviešanas un uzraudzības sistēmu, ir paredzēta sociālo partneru (tai skaitā sabiedrisko organizāciju) līdzdalība augšminētajās komitejās. Šai līdzdalības iespējai, īpaši Vadības komitejās, vajadzētu palikt nemainīgai un NVO līdzdalību vajadzētu nodrošināt jau no fondu apguves sākuma.

Pašlaik vēl nav skaidrības par to, kā NVO pārstāvji varēs piedalīties atsevišķu fondu Vadības komiteju darbā. Savukārt NVO pārstāvju atlases mehānisms darbam Uzraudzības komitejās jau izstrādāts. Tas tapis pēc Finanšu ministrijas aicinājuma un trīs NVO – Sorosa fonda Latvija, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Pasaules dabas fonda iniciatīvas. Šī mehānisma mērķis – kompetenta NVO pārstāvja izvēle demokrātiskā ceļā. Lai nodrošinātu tādu NVO pārstāvja klātbūtni, kas varētu veicināt fondu jēgpilnu izmantošanu un plašākas sabiedrības informēšanu par līdzekļu apguvi, izsludināts konkurss. Pieteikumus aicinātas iesūtīt visas NVO, tos analizēs Struktūrfondu jautājumos kompetenta komisija, vērtējot pārstāvju zināšanas par struktūrpolitiku, izvēlētās interešu pārstāvniecības jomas redzējumu, kā arī spēju nodrošināt informācijas apriti citu NVO starpā. Komisijas ieteiktie un attiecīgo NVO atbalstītie pārstāvji darbu Uzraudzības komitejā sāks nākošā gada janvārī. Cerams, ka konkursa rezultātā darbam Uzraudzības komitejās būs iespējams deleģēt 3-4 pārliecinošus kandidātus.

Tomēr jāiebilst, lai organizācijas efektīvi veiktu šīs uzraudzības funkcijas, ir nepieciešami resursi. Gan cilvēku, gan finanšu. NVO teorētiski var pretendēt arī uz līdzekļiem, kuri ir atvēlēti AP kā tehniskā palīdzība (5. prioritāte). Taču maz ticams, ka šie līdzekļi tiks atvēlēti kādam citam kā valsts institūcijām, lai nodrošinātu fondu menedžmentu.

Nākamajos gados sabiedriskajām organizācijām ir jābūt gatavām gan apgūt struktūrfondu līdzekļus savu mērķu sasniegšanai, gan arī aktīvi piedalīties šo līdzekļu izmantošanas uzraudzībā. Abas šīs funkcijas nav apvienojamas un, no mana skatījuma, galvenā NVO funkcija tomēr būtu uzraudzība, lai nepieļautu šo līdzekļu izsaimniekošanu un nodrošinātu apkārtējās vides aizsardzību un sociālās labklājības celšanu. Tāpēc organizācijām būtu jāmeklē citi līdzekļu avoti, lai veiktu šīs funkcijas, un jānodrošina darbinieku kapacitāte, lai tās būtu gatavas sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un aktīvi aizstāvēt sabiedriskās intereses.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga