Raksts

Strīdus ābols – nodokļu atlaides


Datums:
13. novembris, 2001


Autori

Agnese Frīdenberga


Foto: Foto - © AFI

Patlaban ikviena sporta sabiedriskā organizācija Latvijā var saņemt ziedojumus (un ziedotāji nodokļu atlaides), pat ja organizācijas mērķis ir attīstīt profesionālo sportu un pelnīt ar to. Situācija ir absurda - organizācija rīko sacensības, iekasē dalības maksas un naudu par biļetēm, bet papildus saņem ziedojumus un ziedotāji - nodokļu atlaides. Jāsecina, ka patiesais iemesls domstarpībām par NVO likumprojektu ir nodokļu atvieglojumi, ko turpmāk saņemtu tikai sabiedriskā labuma organizācijas.

Latvijas Sporta federāciju padome izteikusi iebildumus par nevalstisko organizāciju darbību regulējošajiem likumprojektiem, minot vairākus iemeslus, kāpēc sporta organizācijas uzskata projektus par nekvalitatīviem un prasa apturēt to virzību apstiprināšanai Saeimā (Diena, 30.10.01.). Diemžēl jāsecina, ka šie argumenti nav attiecināmi uz sagatavotajiem likumprojektiem, jo tajos nav neviena konstruktīva aizrādījuma vai piebildes projektu tekstiem, nedz arī atsauces uz citu valstu pieredzi vai citu Latvijas nevalstisko organizāciju vajadzībām, kuras strādā sabiedrības labā. Strādājot darba grupā pie likumprojektu sagatavošanas un iepazīstoties ar dažādām šobrīd spēkā esošām tiesību normām, secinu, ka patiesais iemesls šīm domstarpībām ir nodokļu jautājumi – ko un cik sporta organizācijas varēs saglabāt no nodokļu atvieglojumiem un atlaidēm pēc jauno normatīvo aktu spēkā stāšanās.

Likumprojektu kopums, kas sagatavots, lai sakārtotu nevalstisko organizāciju (turpmāk tekstā NVO) izveides, darbības un nodokļu lietas, izdala divus NVO veidus. Vienas no tām ir biedru labuma organizācijas, tātad izveidotas, lai darbotos tikai savu biedru labumā. Otras – sabiedriskā labuma organizācijas, kuras izveidotas ar mērķi darboties sabiedrības labā un to darbības joma neaprobežojas tikai ar konkrētās organizācijas biedriem. Izņēmums ir invalīdu biedrības vai līdzīgas sociāli mazaizsargāto grupu organizācijas, kas būtībā ir biedru labuma organizācijas, tomēr tiek pieskaitītas sabiedriskā labuma organizācijām.

Sabiedriskā labuma statuss organizācijai nozīmēs to, ka tā iegūs dažādus nodokļu atvieglojumus un atbrīvojumus, un tās ziedotāji saņems nodokļu atlaides. Sabiedriskā labuma statuss organizācijai tiks dots uz visu tās pastāvēšanas laiku, kaut arī institūcijai, kas to piešķirs, būs tiesības to arī atņemt, ja organizācija pārkāps normatīvos aktus vai sāks darboties biedru labuma dēļ.

Šobrīd spēkā esošā likumdošana nenodala biedru labuma un sabiedriskā labuma organizācijas, ļaujot ikvienai sabiedriskajai organizācijai pretendēt uz tiesībām saņemt ziedojumus un ziedotājiem – nodokļu atlaides. Iecerot mainīt šo pastāvošo sistēmu, jauno likumprojektu sagatavotājiem un atbalstītājiem ir nācies dzirdēt dažādus pārmetumus un iebildumus.

Sadalījumus biedru labuma un sabiedriskā labuma organizācijās ir pamatots gan ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem, gan ar citās – daudz veiksmīgākās valstīs iegūto pieredzi, jo likumprojektu darba grupa iepazinās ar pētījumiem un normatīvajiem aktiem par nevalstisko organizāciju darba regulēšanu citās Eiropas valstīs.

Parasti par sabiedriskā labuma organizācijām uzskata tās nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas labdarībā, humānās palīdzības sniegšanā, zinātnē un izglītībā[1]. Tikai nedaudzās valstīs šīs jomas ir papildinātas vēl ar citām nozarēm, tai skaitā ar amatieru sportu. Šādu praksi likumprojekta autori gribētu ieviest arī Latvijā. Apskatot šīs nozares, ir skaidri redzams, ka tās skar jomas, kurās organizācija nevar darboties ar peļņas gūšanas raksturu vai mērķi, un organizācijas mērķi nekalpo kādam noteiktam, šauram personu lokam.

Pašreizējās tiesību normas ļauj ikvienai sporta sabiedriskai organizācijai Latvijā iegūt tiesības saņemt ziedojumus (un ziedotājiem nodokļu atlaides), kaut savā būtībā organizācija izveidota ar mērķi attīstīt un uzturēt profesionālo sportu un pelnīt ar to. Izveidojas absurda situācija – organizācija rīko sacensības, iekasē dalības maksas un naudu par biļetēm, bet vēl papildus saņem ziedojumus un ziedotāji – nodokļu atlaides.

Ar šo es negribētu noliegt sporta organizāciju tiesības saņemt papildu finansējumu, bet šo jautājumu nedrīkst skatīt saistībā ar citām nevalstiskām organizācijām, kuras patiešām ir izveidotas, lai darbotos nozarē, ar kuru nevar un nevarēs nopelnīt. Sporta organizācijas ir sagatavojušas likumprojektu, kurā tiek runāts par aktuāliem jautājumiem – dažādu institūciju kompetenci sporta jautājumos, sportistu tiesībām un pienākumiem, utt. Manuprāt, tieši šajā normatīvajā aktā vajadzētu runāt par sadalījumu profesionālajās un amatieru sporta organizācijās (nosakot kritērijus), domāt par valsts vai pašvaldību atbalstu, kā arī tiesībām saņemt finansējumu no citām fiziskām un juridiskām personām. Minimāls solis šajā likumprojektā jau sperts – ir noteikts, kas ir profesionāls sportists, tātad jāsecina, ka ir iespējams nodalīt arī profesionālā un amatieru sporta organizācijas. Tāpat šī likumprojekta autoriem un likumdevējam (ņemot vērā saspringto budžeta sagatavošanu) būtu jāpadomā par dažādiem jau pastāvošiem nodokļu atbrīvojumiem saistībā ar sporta būvēm un sporta atpūtas centriem. Nevienam nav pārsteigums uzzinot, ka Rīgas Sporta pils nav tikai sporta būve vai sporta atpūtas centrs, bet arī jau ilglaicīgi pastāvoša tirdzniecības vieta. Taču saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 396 (pieņemti 02.12.1997) “Par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”, Rīgas Sporta pils ir to sporta būvju sarakstā, kuras atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas.

Šeit atkal jānorāda, ka negribu iestāties pret sporta organizācijām, tomēr šādu nodokļu atbrīvojumu piešķiršanā būtu jāņem vērā, kā sporta būve tiek izmantota un kāda ir ikviena iedzīvotāja dalības maksa par šī sporta kompleksa izmantošanu. Jācer, ka pastāv personu grupas, kuras visas šīs būves var apmeklēt par minimālu maksu vai pilnīgi par velti, un tie nav tikai un vienīgi olimpisko sporta veidu pārstāvji vai profesionālie sportisti.

Jautājums par to, vai nodalīt amatieru sporta organizācijas no profesionālā sporta organizācijām šobrīd izraisa diskusijas NVO likumprojektu sagatavotāju un sporta organizāciju starpā, bet tas vairs nevar palikt tikai šo “divu pušu” strīds. Likumprojektu veidotāji vēlās iedibināt normālu sistēmu NVO darbības nodrošināšanai saskaņā ar Eiropā pastāvošām tradīcijām. Tomēr atklāts paliek jautājums – varbūt vērts attiecībā uz sporta organizācijām saglabāt esošo situāciju, neņemot vērā citu valstu pieredzi un ekspertu ieteikumus? Ja izvēlamies pēdējo variantu, tad rodas papildus jautājums – kam tas ir izdevīgi?

_____________________________

[1] ICNL “Survey of Tax Laws Affecting NGOs in Central and Eastern Europa, September 2001, 9.lpp


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!