Steidzami meklēju marsieti!

Analītiskā strukturālisma spožums un posts pseido-neo-post-padomiskā Latvijā.

Iesaki citiem:
Jason Pang
Foto: Jason Pang

Kas gan es būtu par latvieti, kad vērojot norises interneta vidē, atteiktos piedalīties diskusijā par zinātni? Papildus, kolēģi uzkurināja interesi Twitter vidē ar “revolveržurnalistikas” cienīgu diskusiju tempu. Iztika bez upuriem, bet tuvu bija.

Ja jau vajag piedalīties, tad pirmo stundu laikā centos noskaidrot, kāda informācija par zinātnes tēmu ir uzkrāta Latvijas resursu dzīlēs. Atklāti sakot – nekas īpaši izcils, lai neteiktu - oficiālā informācija ir nabadzīga. Jau sāku smīnēt, bet lai pārbaudītu pieņēmumus, izmēģināju laimi kopā ar mūsu laikmeta cilvēka labāko draugu – interneta meklētāju.

Sacīsīm atklāti – draugs mani pārsteidza labākā nozīmē, bet vienlaicīgi rosinot vienu, bet būtisku atziņu – iespējams mēs sēžam analītiskā strukturālisma bedrē un netiekam ārā. Vispirms aplūkosim drauga sagādātos dārgumus. Drauga draudzene – ministrijas mājas lapa, savu iespēju robežās ir publicējusi vieglā valodā rakstītu prezentāciju – cipartabulu par finansējumu. Tajā pat vietnē ir arī pārskats par zinātnes institūcijām un normatīvo regulējumu. Pieminēšu tikai to, ka tas neaptver visus normatīvos aktus. Mazliet precīzāk ar līdzīgu informāciju var iepazīties, citā, diezgan interesantā vietnē, kurā ir publicētas pētniecības izmaksu vadlīnijas – kā labāk atskaitīties par zinātnes finansējumu. Protams, vajag piebilst, ka šo pasūtījumu ir veikusi mūsu drauga draudzenes draudzene – tāpēc, iespējams, viena draudzene nezina ko dara otra. Papildus informācija par Latvijas augstskolu zinātnisko darbību ir gūstama citā draudzenes mājas lapas sadaļā. No šīs sadaļas – interesantākā būtu publikācija par situāciju zinātnē, kurā faktiski ir jaunākā informācija, protams līdz 2009.gadam, bet statistiskas regulāra atjaunošana ir tehnisks uzdevums. Jebkurā gadījumā visnotaļ cienijami resursi! Un ne tikai! Draudzene ir gājusi vēl tālāk un pie cita izpildītāja (to gājienu gan nesaprotu, kāpēc gan nevar vienā vietā uzkrāt ekspertīzi un zināšanas?) ir pasūtījusi vēl vairāk ekspertīzes un analīzes par zinātni. Draudzenes mājas lapā vispirms jau kontekstā ar zinātnes institūciju izvērtējumu ir vairākas publikācijas, no kurām interesantākais ir pārskats par zinātni, kas satur jau kvalitatīvāku informāciju, līdz 2010.gadam (ja kādam ir nepieciešama vēl jaunāka – laipni lūdzu pie vecākā brāļa – EUROSTA'a). Gandrīz vai identiska informācija par zinātnes izvērtējumu ir nopublicētā arī BIRTI mājas lapā (90% sakritība), bet tur iestājas kaut kāda autorība un tiesības. Tāpēc pirms citējam – esam uzmanīgi – viens kļūdains solis un paši saprotiet, kāda policija klauvēs pie Jūsu namdurvīm. No otras puses palūkojoties uz zinātnes izvērtēšanu aktīvs un liels darbs tiek veiks gudrās, veidās un kādas vēl tur stratēģijas izstrādes jomā. Vispirms jau draudzene ministrija godprātīgi publicē diskusiju dokumentu, bet galvenais izstrādātājs – visu pārējo projekta dokumentāciju. Visnotaļ apsveicama iniciatīva un veiksmes stāsts, bez ironijas. Un ne tikai! Ja ir vēlme studēt zinātnes finansējuma analītisko aspektu, statistiku un iegūt zināšanas par zinātnes sasaisti ar uzņēmējdarbību, visnotaļ varu rekomendēt apmeklēt šo virtuālo bibliotēku. Gribētos visā šajā informācijas plūsmā un eiforijā pieminēt arī LIAA, pirms pāris gadiem veikto, Latvijas rūpniecības nozaru izpētes projektu, kur līdzīga informācija (ar "snapshoot" metodi) ir apkopota.

Uh, kā viss notiek, ik gadu, kāds jauns izvērtējums, kāda jauna iniciatīva, skatāmies, pētam, piesaistam ekspertus, piesaistam citus (daudz pareizākus!) ekspertus, tie strādā galvu nepacēluši un kafijas krūzi nenolaiduši. Sabiedrība kūsā, diskutē, prasa – kur nauda (pareizāk sakot prasa – kāpēc naudas tik maz?). Nosakām prioritātes, mērķus, uzdevumus, pamatojam, pierādām, noraidām, atceramies un atkal ceļam gaisā vai nolādām ar elles mokām. Zinātnieki diskutē, politiķi komentē, Twitertauta reaģē, pārpublicē – vārdu sakot Latvijā, visās tā malās, no Kolkas mežiem līdz Šķaunes pļavām, skan klaviatūras darba duna! O! Piedodiet! Interneta laikmetā darba duna var skanēt arī Atamakas tuksneša smiltīs, ne tikai Latvijā. Jautāsiet, bet kur tad ironija?

Viens latviešu politikas klasiķis ir sacījis, ka ir divas iespējas sakārtot tēvu zemīti – fantastiskā un reālā, - fantastiskā, latvieši paši pieņems lēmumu par zinātnes attīstības prioritātēm, finansējumu un to īstenos, reālā – atbrauks marsieši un palīdzēs. Nezinu kā citi, bet vienmēr esmu bijis reālists. Tāpēc, ja kāds ir redzējis mazu, zaļu ar lielām acīm un baltām ausīm (nejaukt ar Čeburašku!), lūdzu TW!

Viss augstākminētais ir autora personiskais viedoklis, kas izteikts no brīvas gribas, nepiespiests, absolūti subjektīvs un, cerams, veselā saprāta ietvaros. Viss teiktais nav saistāms ar autora vai tā dzīvesdrauga iepriekšējo, esošo un nākamajām darba vietām. Autors nepastāv uz savu ideju autorību, privāttiesībām, blakustiesībām, citām tiesībām par kurām viņš varētu zināt vai arī nezināt. Rakstīšanas laikā nav cietis neviens lidonis, rāpulis, kustonis, koks, krūms, ķērpis, nav izmantots bērnu darbaspēks. Autors nepārstāv nevienu esošu, topošu, veidošanas stadijā esošu vai iecerētu politisko spēku, nevalstisku organizāciju, pilsoņu apvienību vai līdzīgu organizāciju. Autors nestrādā aprakstītajā nozarē, nav jomas eksperts un nepretendē par tādu kļūt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!