Raksts

Starptautiskā krimināltiesa jeb spēle bez trumpjiem


Datums:
01. aprīlis, 2003


Autori

Kristīne Krūma


Foto: I. Kalniņš

Starptautiskās krimināltiesas nākotne lielā mērā atkarīga no pašu tiesnešu neatkarības un spējas panākt arī “politiski svarīgu valstu” pilsoņu iztiesāšanu, tā izvairoties kļūt par instanci marginālu gadījumu pārskatīšanai.

Nupat 11.martā Hāgā zvērestu nodeva astoņpadsmit jaunizveidotās Starptautiskās krimināltiesas (SKT) tiesneši, kuras jurisdikcijai piekritušas 89 valstis. Tiesas prokurors vēl gaida savu nozīmēšanu. Jau pirmajos komentāros, kas izskanējuši medijos un pētnieku publikācijās, vairāk tiek runāts par tiesas trūkumiem, nekā ieguvumiem. No vienas puses, eksperti uzsver tiesas izveidošanas vēsturisko nozīmi, to pielīdzinot pat ANO izveidošanai. No otras puses, norādītas vairākas juridiskas un politiskas problēmas tiesas darbībā. Īpaši jāuzsver fakts, ka tādas valstis kā ASV, Ķīna un Izraēla nav šo statūtu dalībvalstis. Irākas karš šajā situācijā jaunievēlētos tiesnešus nostāda vēl lielāku izaicinājumu priekšā. Raksts nepretendē uz izsmeļošu Starptautiskās krimināltiesas (SKT) institūta analīzi, bet sniegs vispārēju pārskatu par tās nozīmi un potenciālajām problēmām.

Gadsimtu auklēta ideja

Līdz šim ierastā kārtība bija, ka katra valsts pati tiesāja savus pilsoņus par starptautisku noziegumu izdarīšanu. Taču šī sistēma izrādījās neefektīva, jo īpaši, kad tika tiesātas augsta ranga amatpersonas, vai noziegumu un noziedznieku skaits izrādījās ārkārtīgi liels. Tādēļ jau pēc 1.Pasaules kara radās idejas par SKT nepieciešamību. Taču tikai 1948.gadā sākās darbs pie statūtu izstrādāšanas ANO paspārnē. Iedvesma tika smelta no Nirnbergas un Tokijas tribunāliem, kuros iztiesāja lielākos Vācijas un Japānas kara noziedzniekus.

Darbs pie statūtiem ritēja lēni, jo bija jāsaskaras gan ar politiskām, gan juridiskām grūtībām. Tādēļ vēl 1993. un 1994.gadā bija nepieciešami atsevišķi ANO Drošības padomes lēmumi, lai izveidotu tribunālus Dienvidslāvijas un Ruandas kara noziedznieku iztiesāšanai. Tikai 1998.gadā tika sasaukta ANO diplomātiskā konference Romā ar mērķi pabeigt darbu pie starptautiskās krimināltiesas statūtiem. Tos pieņēma 120 valstīm balsojot par, 7 pret un 21 atturoties. Statūti oficiāli stājās spēkā 2002.gada 1.jūlijā, kad tika saņemts sešdesmitais ratifikācijas raksts.

Kādi ir spēles noteikumi?

SKT ir neatkarīga tiesiska institūcija, kura var iztiesāt un sodīt indivīdus par vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem: genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, agresiju un kara noziegumiem. Pretēji iepriekš veidotajiem ad hoc tribunāliem SKT ir sava, no nacionālām sistēmām neatkarīga sodu sistēma. Tā realizē savu tiesvedību papildus nacionālām tiesām, t.i., tajos gadījumos, kad nacionālās tiesas nespēj būt objektīvas vai arī noziegumi ir pietiekami nopietni vai daudzskaitlīgi. Tiesai ir piešķirta plaša jurisdikcija. Romas statūti paredz, ka tiesa varēs izskatīt noziegumus, kas izdarīti pēc 2002.gada 1.jūlija. Uz apsūdzēto sola var nonākt tiesas dalībvalsts pilsonis, vai arī jebkuras valsts pilsonis, ja viņš atrodas un ir izdarījis noziegumus tiesas dalībvalsts teritorijā. Tādējādi statūti paredz faktiski jebkuras valsts pilsoņu tiesāšanu. Statūti paredz tiesas jurisdikcijas atzīšanu ad hoc, piemēram, pēc kara un tikai attiecībā uz to (atsevišķos gadījumos). Šādas tiesības piešķirtas arī ANO Drošības padomei. Plašā tiesas jurisdikcija bija par iemeslu tam, kāpēc ASV un Ķīna nepievienojās, un ASV pat atsauca savu parakstu. Tās uzskatīja, ka tiesai būtu jājautā valsts piekrišana pilsoņu izdošanai, ja tā nav šo statūtu dalībniece. Negūstot atbalstu, ASV šobrīd slēdz īpašas vienošanās ar statūtu dalībvalstīm par savu pilsoņu neizdošanu SKT[1]. Norādītais iemesls ir vēlme pasargāt militāro personālu, kas darbojas miera uzturēšanas misijās. Pretējā gadījumā ASV sola nesniegt nekādu militāro palīdzību šīm valstīm un nepiedalīties miera uzturēšanas misijās.

Galvenā problēma – neatkarība

Starptautiskās tiesības izjūt daudz lielāku politisko spiedienu nekā nacionālās tiesības. Ņemot vērā politiskās realitātes, piemēram, delikātas miera sarunas un lielvaru politisko diplomātiju, tiesas procesi ne vienmēr ir prioritāri. Pietiek minēt tikai dažas situācijas, kas apliecina gan starptautiskās sabiedrības, gan ANO dažādo attieksmi pret vienādi vainīgām valdībām un diktatoriem – Čīle, Urugvaja, Kambodža, Vjetnama, Irākas politika pret kurdiem. Pat Starptautiskā tiesa ne vienmēr ir spējusi izvairīties no politiskiem kārdinājumiem lietu izskatīšanā (Nottebohm lieta, Austrumtimoras lieta[2]). Jautājums ir, cik nopietnu lomu šo trūkumu novēršanā spēs ieņemt SKT un cik neatkarīgi šajos apstākļos spēs būt tiesneši.

Tiesas neatkarība ir viena no galvenajām problēmām tās darbībā. Jau izstrādājot tiesas statūtus tika noraidīta ideja par to, ka tiesnešus nozīmētu starptautiska komiteja, kurā darbotos eksperti un akadēmiķi. Šobrīd tiesnešus izvēlas politiķi un diplomāti[3], kas piedalās Dalībvalstu Asamblejas darbā. Katra valsts var izvirzīt savu kandidātu, kuram nepieciešama absolūtā vairākuma dalībvalstu piekrišana, lai viņš tiktu ievēlēts par tiesnesi uz 9 gadiem[4]. Šajā sakarā komentētāji pauž satraukumu par tiesnešu kvalitāti, jo viņiem ir piešķirtas nozīmīgas pilnvaras, tajā skaitā attiecībā pret prokuroru. Atšķirībā no nacionāliem prokuroriem, SKT prokurora lēmums ierosināt izmeklēšanu ir ierobežots, jo to pārskatīs SKT pirmsiztiesāšanas palāta.

Vēl viena problēma ir saistīta ar SKT papildinošo raksturu nacionālam procesam, jo ne vienmēr ir skaidrs, vai nacionālā sistēmā pieņemtie mēri ir pietiekami efektīvi, lai lieta nenonāktu SKT.

ANO ēnā?

Kaut arī SKT ir patstāvīga starptautiska organizācija, tai ir cieša saikne ar ANO. To paredz Attiecību Līgums un arī atsevišķi panti pašas tiesas statūtos. Īpaši tuvas attiecības ir paredzētas ar ANO Drošības padomi (DP). Tiek uzsvērts, ka sevišķi pirmajos gados tiesai būs jādarbojas uzmanīgi, lai iegūtu DP uzticību, jo padomei var būt liela nozīme SKT stiprināšanā vai vājināšanā. Pirmkārt, SKT ir nepieciešama DP rezolūcija, lai uzsāktu izmeklēšanu (16.pants). Otrkārt, DP saglabā tiesības veidot jaunus ad hoc tribunālus. Treškārt, padomei var būt izšķiroša nozīme SKT lēmumu, spriedumu piemērošanā, ja, piemēram, valsts atsakās sadarboties. SKT asambleja, kas varētu nodarboties ar šādiem gadījumiem, nav pietiekami efektīvs orgāns. Ceturtkārt, DP var pieņemt saistošu rezolūciju ANO dalībvalstīm, kas ietekmē SKT darbību, un saistības ANO ietvaros prevalē pār visām citām saistībām (ANO Statūtu 103.pants). Jau šobrīd notiek strīdi par DP 2002.gada jūlijā pieņemto rezolūciju 1422, kura paredz, ka miera uzturētāji nevar tikt saukti pie atbildības SKT. Tiek norādīts, ka padome nav rīkojusies juridiski korekti, jo tiesas statūti ir pilnīgā saskaņā ar ANO statūtiem un izņēmumi nav nepieciešami.

Visbeidzot, nevar nepieminēt galveno faktoru, kas var ietekmēt tiesas darbību, t.i., attīstība starptautiskajā arēnā kopumā. Šajās dienās Irākas kara kontekstā tiek runāts par ANO nākotni miera un drošības garantēšanā, DP nespēju efektīvi darboties, ASV diktātu pasaules sabiedrībai un visatļautību. Grūti prognozēt, kādas sekas šī situācija atstās uz SKT un izstrādātajiem valstu atbildības pantiem. Taču var apgalvot, ka tiesas nākotne lielā mērā ir atkarīga no tiesnešiem pašiem – cik prasmīgi viņi spēs izmantot statūtos iestrādāto potenciālu, norobežoties no politiskā spiediena un subjektīviem uzskatiem, noteikt attiecību robežas ar DP un, panākot arī “politiski svarīgu valstu” pilsoņu iztiesāšanu, izvairīties no pārtapšanas par marginālu gadījumu pārskatīšanas instanci.
_______________________

[1] Kaut arī savu parakstu statūtiem ir atsaukusi Izraēla, ASV šobrīd ir vienīgā valsts, kas praktizē t.s. ’98.panta nesodāmības’ līgumus. 2003.gada 4.martā 22 valstis bija noslēgušas šādus līgumus, taču tie vēl jaratificē. Daudzas citas valstis, t.sk., NATO kandidātvalstis, apsver šādu līgumu slēgšanu. Lielākais vairums ekspertu atzīst, ka līgumi ir pretrunā ar SKT statūtiem un starptautiskām līgumtiesībām.

[2] Spriedumus skatīt http://www.icj-cij.org/icjwww/idecisions.htm

[3] Skatīt statūtu 36.pantu un 112.pantu http://www.iccnow.org/html/icc19990712.html

[4] Pirmās vēlēšanās tiesnešiem notika izloze, kurā tika noskaidroti tie 6 tiesneši, kas pildīs tiesneša pienākumus attiecīgi 3, 6 vai visus 9 gadus.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!