Starpkontinentālā tikšanās – kā izmantosim iespēju? 3

No 7. līdz 9. decembrim Lisabonā notiks Āfrikas un Eiropas Savienības tikšanās visaugstākajā līmenī. Šī būs otrā reize vēsturē, kad valstu un valdību galvas no abiem kontinentiem satiksies, lai aspriestu abpusēji interesējošus jautājumus. Latvija šādā kontekstā ir pilnīgi „zaļa”, jo pirmajā tikšanās reizē vēl nebijām ES dalībvalsts. Tomēr kāda jēga būs Latvijas klātbūtnei sanāksmē?

Iesaki citiem:

Atšķirībā no Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna, Latvijas valdības pārstāvji laikam piedalīsies šinī pasākumā. Brauns iebilda pret Roberta Mugabes ielūgšanu. Pret sammita amoralitāti ir protestējuši arī rakstnieki, tai skaitā, Nobela prēmijas laureāti Nadīne Gordimera, Ginters Grass, Dž. M. Kutzē, kā arī bijušais Čehijas prezidents Vaclavs Havels. Laikam jau mūsu valsts diplomātiem attiecībās ar Āfriku par morāliem principiem un vērtībām ir svarīgāki Realpolitik apsvērumi. Bet tas savukārt nozīmētu, ka mūsu "pragmatiskās" diplomātijas rosīgie „darbarūķi” būtu noteikuši, kādas ir Latvijas nacionālās intereses (gan politiskās, gan ekonomiskās), un izstrādājuši plānu, kā tās vislabāk īstenot.

Tomēr, nē. Latvija vēl nav eksplicīti noformulējusi skaidru nostāju, kā tā redz Āfriku un „Melnā kontinenta” tik dažādās valstis. Žēl, ka tas nav izdarīts. Jo daudzām mums svarīgām ES valstīm Āfrika ir ļoti svarīga. Francija, Lielbritānija, Portugāle un Spānija ir atstājušas neizdzēšamas pēdas savās bijušajās kolonijās un vēl joprojām spēlē nozīmīgu lomu to attīstībā. Zviedrijai, Somijai un Dānijai savukārt attīstības sadarbība ir viena no ārpolitikas galvenajām šķautnēm. Šo valstu sabiedriskā doma, NVO un privātais sektors nepieļautu atstāt Āfriku novārtā, pat ja valdība to karsti vēlētos. Āfrikas valstis nav tikai attīstības palīdzības saņēmējas, tās ir arī milzu iespēju un resursu bagātas. Tirdzniecība, izejvielu ieguve, vēsturiski ģeopolitisko interešu īstenošana, bēgļu straumes apturēšana no ES kaimiņiem, humanitārā palīdzība, attīstības procesu veicināšana – jebkurš var atrast Āfrikā kaut ko sev interesantu.

Vai arī Latvija spētu atrast kaut ko sev interesantu? Nepšaubāmi. Pat ja nožēlojāmā kārtā mums nav tālejošu ārpolitiskā šaha gājienu attiecībā uz ES valstīm vai arī sava netālredzīguma dēļ nav nekādu ekonomisko ambīciju attiecībā uz Āfriku, ir jautājums par atskaitīšanos vēlētājiem. Jo raugi – arī Latvija iemaksā savu daļu no nodokļu maksātāju naudas Eiropas Attīstības fondā, kas ir mērķēts tā saucamo ACP (Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna) valstu attīstībai. Tas ne tikai padara mūs līdzatbildīgus par tur notiekošo. Tas arī uzliek valdībai pienākumu raudzīties par to, lai nauda tiktu efektīvi izmantota mūsu nacionālo interešu īstenošanai.
Nedomāju, ka tas ir par daudz prasīts, lai Latvija izstrādātu nacionālo stratēģiju, uz kuru balstoties Latvija turpmākajā dekādē veidos attiecības ar Āfriku. Jo Eiropai Āfrika būs svarīga arī turpmāk. Un šādas tikšanās divu kontinentu vidū notiks arī nākotnē. Un pilsoņi vienā jaukā dienā var tomēr arī painteresēties par to, kā tiek izmantotas mūsu iemaksas Eiropas Attīstības fondā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 08.12.2007 20:01
un nav iespeejams atrast risinaajumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovčs 07.12.2007 09:12
Es arī esmu bijis Āfrikā. Kenijā, Mozambikā, Čadā. Tas ko Iveta savā emociju uzplūdā sarakstīja ir saprotams. Vien, ja neesi šo kontinentu skatījis kā tūrists un kā tāds iepazinies ar āfrikāņiem, viņu dzīvesveidu un uztveri, noteikti pats mestos ar misionāra degsmi acīs organizēt glābējdarbus.
Iveta, esmu pragmatiķis un pieredzējis, ka ikviens, kurš dzīvo kleķa būdā, ticis pie daudzmaz turības (vienalga kādiem līdzekļiem), pats cenšas uzcelt villu ar dzeloņdrāšu žogu. Ticamākais, tas murmulis skolotājs bija skolojies kādā no Rietumvalstīm un uzskatīja, ka tagad viņš ir Big Boss, kurš var atļauties attiecīgu uzvedību un rīcību.

Tavs misionāres dedzīgums saprotams. Tieši tādas pašas klīda pa pasauli sākot ar 19.gs. otro pusi, pārliecībā, ka nes gaismu tumšajās pagānu dvēselēs. Vien viņām (arī viņiem) neienāca prātā, kā labākais, kas būtu, ir likt šos cilvēkus mierā.

Vārdiem mesija, misionārs ir pārāk tuvas un līdzīgas saknes. Labāk ej laukā no savas Āfrikas depresijas un ķeries pie gaismas nešanas pašmāju mežoņu melnajās dvēselēs. Gan jau tālā kontinenta iedzīvotāji kaut kā nebūt iztiks bez Tevis savāktajiem datorhlamiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta 06.12.2007 12:16
ja, musu valti daudz ka nav - ir tikai bezdeficita budzets uz mazaizsargato rekina un rekomendacijam tiesi viniem savilkt jostas.
nav vel zinams, kas no ta bezdeficita budzeta beigas sanaks, vai bus ar izdzivojusie, ka kada anekdote par ciganu, kas gribeja pieradinat zirgu pie neesanas, bet tad, kad jau gandriz eksperimnets bija gala un zirgs barojas ar vienu salminu diena, nema unnospraga, nedodod iespeju pieradit, ka ta ari var...
par afriku, biju afrika tiesi sogad, atvalinajuma, kenija
citi turisti bija apmierinati, es atbraucu un biju depresija. jo tadu nabadzibuun postu vel nebiju redzejusi
ja pilsetas ir netirs un nabadziba, ja skolas berniem nav pieejamas, ja klases ir kadi 200 un vairak skolenu, ja nav skolotaju, bet tas, kas atnak var atlauties atnakt 2 stundas velak, liekot berniem gaidit un tad satrakojusos bernu prieksa kaut ko klusi murminat, kamer lidz milzu klases galam nekas pritams nenonak, tad "laukos" tadu tur nav- savanna - berni dzivo pirmatnejas kopienas sabiedriba - budas no kazam lidzigu zveru mesliem, kas sadalitas ar nogalinato zveru adam vairakas telpas - vecakiem, berniem, zveriem , ar ugunskutu telpas vidu, bez udens, bez darzeniem, jo nekas nekur netiek audzets, jo nav kur - zveri visu noestu unnopostitu, partiekot tiekai no galas un dzerot lopinu asinis, tad tas ir sausmigi
tas, ko runajot ar vietejiem dzirdeju ir, ludzu paidziet mums, tikai nedodiet musu vadoniem - vini visu palidzibu mums nozog, kas ta ari acimredzot ir, jo apjozusies tindu rindam ar dzedratem, dzivo milzu villas..
tas ko Latvija veretu ir palidzet macit bernus, kaut ko ari ar datoriem, kaut vai veciem, ko savakt noteikti varetu... tas neprasitu nekadus lielos lidzeklus...

Citi autora darbi