Spēlējoties ar Kreiso ideju 17

Deviņas diskutējamas tēzes par kapitālismu un kreisajām idejām.

Iesaki citiem:

Ne ļoti nopietni domātas, tēžveidīgas idejas, kas ienāca prātā, piedaloties ideju festivāla "Māksla un ekonomika" pasākumos. Atskaites punkts manām turpmākām pārdomām, kuru gala rezultāts var izrādīties arī pretējs šeit rakstītajam.


[1] Latvijas intelektuālajā vidē jaušamā vēlme/pieprasījums pēc kreisajām idejām varētu izrādīties pieprasījums pēc nedogmatiskas domāšanas - vēlme pēc pārmaiņām līdzšinējās rutīnās. Šajā nozīmē "kreiss" ir drīzāk nevis marksismā sakņots pasaules uzskats, cik antidogmatisms, idejiska sapurināšanās, izraušanās no dominējošajām kategorijām/varas struktūrām, iepriekš nemēģinātu ceļu izfantazēšana/rādīšana/izvēle.


[2] Latvijā nerezonē, enerģētiski "nevelk" tradicionāli kreisais vārdu krājums - šķiras, darbs, proletariāts, arodbiedrības, solidaritāte, bagātie/nabadzīgie, revolūcija, noslāņošanās, komunisms, patērētāju sabiedrība. Maldīgi domāt, ka "apjēdzot" šo vārdu un domāšanas veida lietojumu Rietumeiropā ("izglītojoties"), tas mainīsies. Nav jau etalona: arī Rietumeiropā tās ir aizejošas idejas. Skriet pakaļ aizgājušam vilcienam nav gudri. Iespējams, ka pēc 50-100 gadiem šajos vārdos varēs iepūst jaunu dzīvību, transformējot tos līdz teju nepazīšanai, tāpat kā, piemēram, laika gaitā transformējusies izpratne par "liberālismu" vai "demokrātiju". Šobrīd šie vārdi, šī domāšana ir Latvijā (it sevišķi Latvijā!) i padomju režīma sačakarēta, i sen visiem apnikusi. Tik ļoti, ka par tiem nav vērts cīnīties. Restarts nederēs, vajadzīgs kas jauns.


[3] Kapitālisms ir morāli draņķīga sistēma. Taču kritizējot kapitālismu, nevajag iekrist primitīvismā, redzot tikai Draņķības un nepamanot Skaisto.

[3.1] Kapitālisma process ir dinamisks un rezultāts -sasodīti radošs, tas virzās uz priekšu lēcieniem, kur pēc straujiem kāpumiem seko strauji kritumi, taču kritums reti kad atsviež atpakaļ gluži tik zemā pakāpē kā tad, ja dinamisma nebūtu bijis. Starplaikā radīti jauni resursi, apgūtas jaunas, nākotnē izmantojamas prasmes. Nebūtu kapitālisma - ar lielu varbūtību nebūtu mūsdienu civilizācijas ar visiem tās tehniskajiem/dzīves līmeņa/dzīves ilguma sasniegumiem. Ja bankām nebūtu ļauts uz katru piesaistīto "reālo" latu izsniegt ~10 latu kredītus, kas aiziet būvniecībai, jauniem uzņēmumiem, cilvēku patēriņam, tad Rīga, Latvija, visa pasaule izskatītos pavisam savādāk. Es atceros kā izskatījās mana dzimtā Jūrmala pirms burbuļa: noplukusi, tukša pilsēta, ko naktīs neapgaismo un kur-nav-daudz-ko-skatīt-jo-viss-lēnām-sarūsē-un-mirst. Burbuļkapitālisms ir nežēlīgs pret atsevišķu cilvēku (dažkārt - kopienu) likteņiem, šizofrēnisks no racionalitātes skatpunkta, bet tā iekšējā dzinējloģika ir Skaista.

[3.2.] Apbrīnoju kapitālisma piemērotiespēju, transformētiesspēju un civilizētiesspēju. Vecie vārdi, pasaules skaidrošanas veidi nerezonē arī tādēļ, ka 2013.gada kapitālisms Eiropā nav tas pats, kas 19.gadsimta kapitālisms Eiropā. Kapitālisma destruktīvākās īpašības gadsimta laikā ir apvaldītas, pieradinātas. Vairākos veidos:
a) aizvien vairāk cilvēka/sabiedrības dzīves sfēras atsvabinot no tirgus/kapitāla ķetnām (cilvēka tiesības, obligātā izglītība, publiskie amati, valsts finansēta kultūras/politiskā/mediju telpa, vēlēšanas = tam visam un daudz kam ir citam uzlikta "not for sale" zīme);
b) uzliekot iemauktus kapitāla/tirgus pašām potenciāli destruktīvākajām izpausmēm (ar sociālajām tiesībām, ar valsts kontroli pār ļaunprātību, pār monopoliem);
c) MASĪVI pārdalot sabiedrības resursus - dažās sabiedrībās nodokļu veidā pat pārdalot vairāk nekā 50% no kāda nopelnītā. Teju universāla pensiju sistēma galu galā, kas 19.gadsimtam šķistu utopija.


[4] Mana attieksme pret kapitālismu ir kaut kur līdzīga kā pret mākslinieku, kura darbus apbrīnoju, bet par kuru droši zinu, ka "reālajā dzīvē" viņš ir sociopātisks mērglis. Kapitālisma dzīšanās pēc peļņas, nekautrēšanās ekspluatēt cilvēkus, viņu zemākās īpašības (skaudība, pārmērības, ārišķīgums, pakļaušanās kompleksiem, schadenfreude) izsūc dvēseli no visa, ko pieņemts saukt par debešķīgo. Tīrais kapitālisms ir Kanta un kristīgās pieejas antitēze. To sakot, svarīgi nekrist divos kārdinājumos. Pirmais - pārstāt manīt kapitālismā sociopātiju, sākt kapitālismu ētiski glorificēt (manās acīs nav daudz šausminošāku pasaules skatījumu kā tas, ko pārstāv Ayn Rand). Otrais kārdinājums - demonizēt kapitālisma produktus, radījumus. Vienkārša līdzība - internets ir aukstā kara produkts. Nebūtu baiļu no kara, nebūtu interneta. Taču tas nenozīmē, ka jāglorificē karš vai jānoniecina internets. Izsūcot dvēseli, kapitālisms padara iespējamu ko burvīgu un brīnišķīgu. Dēmoniski un dievišķīgi vienlaicīgi - viens rada otru.


[5] Ekonomiskās krīzes karstpunktā mani nošausmināja mūsdienu finanšu kapitālisma trauslums - valstu rīcībā ir tikai minimāli resursi, lai segtu privātā sektora problēmas (piemēram, sekas spekulācijām ar eksotiskiem finanšu instrumentiem vai pēkšņas problēmas izsniegtajos kredītos). Iedomāsimies kaķi Tomu dzenoties pakaļ Džerijam un kādu brīdi attopoties, ka viņš jau labu laiku ... skrien pa gaisu. Paskatīsies lejā, sabīsies - gāzīsies. Ceļa atpakaļ nav. Vienīgais cerība - uzņemt ātrumu un nedomājot tik uz priekšu - kas zin, ja jau tik ilgi esi pārvietojies, varbūt aizvilksi līdz nākamajam kalnam! Aptuveni tā tika "pārvarēta" iepriekšējā krīze, - mēs joprojām turpinām skriet pa gaisu, kurā mūs notur tikai ticība tam, ka šāds pārvietošanās veids ir iespējams. Tikko šī ticība pazūd, esam brīvā kritienā. Garantijas tam, ka paspēsim "izvilkt" līdz nākamajam punktam? Nav. Neesmu manījusi, ka kādam būtu labs problēmas risinājums.


[6] Viena no festivālā visuzstājīgāk skanējušām domām: "kreisās domāšanas" lielākā problēma esot nespēja nākt klajā ar līdzīgi primitīvām (un tādēļ prātus tik inficējošām!) pasaules organizēšanas/izskaidrošanas kategorijām kā tas izdevās Vašingtonas konsensa laikmeta ekonomiski konservatīvajai ("neoliberālajai") domai. Radot, pēc tam tautām iebarojot alternatīvu mītu, ilūziju par Kompleksās Pasaules Vienkāršajiem Izskaidrojumiem.

Piedāvājums: izmantot to pašu metodi (tikai to vērst pretējā virzienā - piemēram, no absolūtas ticības tirgum uz absolūtu neticību tirgum), iedodot smadzenēm tik mīļo drazēdienu, kas ļauj cilvēkam "VISU SAPRAST", atvieglojumā nopūsties ... un pārstāt domāt! Ideoloģija domā cilvēku pašu vietā - tā izcili pilda savu misiju radīt vienkāršības un skaidrības ilūziju. Lūk, telpa, lūk, koordinātu sistēma un lūk, izskaidrojamais fenomens - kaut kur krustcelēs starp X asi un Y asi.

Kādēļ gan šādas koordinātu sistēmas nevarētu būt vismaz divas? Valdošā un tai alternatīvā?

Bet fak-nē! Ja es reiz kam šādam PATIEŠĀM pievērstos, ar to arī būtu zudusi mana ticība cilvēkam, šim spriestspējīgajam pērtiķim. Negribu ticēt, ka primitīvos skaidrojumos, vienkāršās koordinātās ir ilgtspēja - pārāk reliģiska ir mana cieņa pret Saprātu! Var jau būt, ka cilvēces skatījums pašai uz sevi vienmēr kādā mērā būs mītos, ideoloģijās balstīts, bet vai tiešām daudz ir prasīts, lai šīs skatījums kļūtu ... vismaz kompleksāks, atstātu iespēju skaidrojumu pluralitātei; mainītos, mainoties dzīves reālijām, kad tās atklāj tā nepilnības?


[7] Kapitālisma loģiku ir iespējams pavērst pret pašu kapitālismu. Kapitālisma īpašais skaistums, estētika: tiešs uzbrukums to neiznīcina, bet transformē kustības vektoru, aizsitot citā virzienā. Labi, ja procesā tas saglabā savu dinamismu, pat ja izsisti daži no asākajiem zobiem! Piemēram, iespējams, tieši kapitālistiskā loģika ar laiku palīdzēs tehnoloģiski atrisināt vides problēmas: kas zin, varbūt kapitālisma radošā dinamika palīdzēs atrast visefektīvāko enerģijas, klimata kontroles, katastrofu neitralizēšanas risinājumu. Progress ir iespējams, to apliecina cilvēces pieaugošais dzīves līmenis, dzīves ilgums.


[8] Domāt, ka Kapitālisms ir vienā rāvienā aizstājams un par to cīnīties, ir muļķīgi. Līdzīgi kā Valsts un cīņa pret Valsti. Kapitālisms, valsts ir tikpat dziļi un nesaraujami integrēti mūsdienu sabiedrībā kā baktērijas - cilvēka organismā. Iznīcini baktērijas - nav cilvēka. Ir grūti, teju neiespējami izdomāt/ieviest kapitālisma alternatīvas - kuras pildītu visas svarīgās tā funkcijas. Tādēļ ar interesi lasu utopisko literatūru, - tā atraisa fantāziju, bet kā makro-risinājums, šķiet, neder. Tādēļ šādi izprasta cīņa ar Kapitālismu demoralizē un demotivē - donkihotisms ir cēla, bet neefektīva taktika, ko grūti aizstāvēt, gan racionāli, gan emocionāli.

Taču ne viss ir bezcerīgi: kapitālismu (tāpat kā valsti) var mainīt. Soli pa solim. Straujāk vai lēnāk. Līdz nepazīšanai. Var arī nerīkoties tik apzināti: kapitālisms apstākļu ietekmē pats mainās - pielāgojas, transformējas, nomet vecos ādas slāņus. Kas zin, varbūt reiz taps par tauriņu.


[9] Ko šajā kontekstā nozīmē "kreisā" domāšana? Tas ir virziens prom no sastinguma. Vismaz trīs nozīmēs:

1) pārdomājot, apšaubot, relativizējot sastinguma idejisko pamatojumu. Kādēļ, teiksim, Latvijā esam pieņēmuši kā pašsaprotamu domu, ka mazs valsts sektors vai zemi nodokļi (visām iedzīvotāju kategorijām) ir kas labs? Tas nav pat visai Eiropai raksturīgs priekšstats! Iespējams, ka tas nudien ir labi - bet, kā katrai labai sociāli konstruētai parādībai, par ko ir saprātīgi iespējami atšķirīgi vērtējumi, tai ir atkal un atkal jāspēj izturēt godīgas diskusijas pārbaudi. Jauns arguments (piemēram, no citas valsts pieredzes) - jauna pārbaude!

2) turpinot demontēt kapitālisma destruktīvākās iezīmes [skat. 3.2. tēze] - vienu pēc otra turpinot pārdomāt, kur tirgus ir un kur nav vietā;

3) radot ticību tam, ka iespējams arī savādāk - pat ja sākotnēji tikai mikrolīmenī. Nav nekā svarīgāka, kā radīt labas/cilvēciskas alternatīvas status quo, kas palīdz atbrīvoties no kapitālisma dēmoniskākajām izpausmēm. Piemēram, parādot, ka dzīvotspējīga uzņēmējdarbība var pastāvēt arī bez peļņas motīva kā noteicošā dzinuļa. Parādot, KĀ cilvēku savstarpējās ekonomiskās attiecībās var iztikt bez ekspluatācijas vai ar aizvien sarūkošu ekspluatācijas īpatsvaru, kā palielināt cilvēku pašrealizācijas iespējas. Ja šīs pārmaiņas, ekonomikas cilvēciskošanās ļaus ceļā nezaudēt kapitālismam raksturīgo dinamismu un radošumu, tad ar laiku ekonomikā kļūs aizvien mazāk dvēseli-izsūcošā un aizvien vairāk Kā-Cita. No šodienas skatpunkta raugoties - nav iespējams iedomāties, kas un kāds varētu būt šis Kā-Cits. Tāpat kā feodālisma laikmetā nebija iespējams prognozēt, kā attīstīsies Kapitālisms. Iespējams, kādā brīdī, pēc simts gadiem, cilvēce postulēs Kapitālisma ēras beigas, "attopot", ka nu jau vairākas desmitgades cilvēce dzīvo, teiksim, Kooperatīvismā (neko daudz šajā vārda saturā neietilpinu, it sevišķi jau ne tā senākās nozīmes!)

Fantazēt, eksperimentēt, ieviest dzīvotspējīgas, cilvēcīgākas, efektīvākas alternatīvas vecajiem risinājumiem - tā, manuprāt, ir mūsdienu sabiedrību galvenā misija. Ja šādu Alternatīvu izrādīsies pietiekami daudz, tad gan jau ar laiku nonāksim pie vēl nevardarbīgākas/iejūtīgākas/iespējām bagātākas/taisnīgākas sabiedrības. Un vai tad bezgalīga pietuvināšanās aizvien labākai sabiedrībai nav precīzi tas, uz ko vizionārā kreisā doma var cerēt?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
uldis-v

Realists: Ā.Smits + liberālā ideoloģija, tas ir novecojis un nepatiess "trends".
-----
Man nav ne jausmas ko realists saprot ar liberālo ideoloģiju.Toties zinu ka Ādams Smits bija kristietis un savos darbos daudz runājis par kristīgo morali,varbūt pat vairāk kā par ekonomiku.
Ja kādam nepatīk Smita atziņa ka cilvēks ir grēcīga būtne un ka cilvēkam ir vajadzīga kristīgā morāle, man rodas aizdomas ka šis cilvēks ir blēdis un viņam ir nepatīkama Smita atklātā patiesība.
Bet šo Smita patiesību ,droši vien ir atdzinuši Ķīnas komunistu vadoņi un savā zemē ir pieļāvuši kapitālisma"celtniecību",bet zem komunistiskās partijas uzraudzības.
Man nāk smiekli ka postkomunistiskās Latvijas jaunbagātniekiem ļoti nepatīk kapitālisma teorētiķi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
uldis-v

Politiskā oikonomija
Ar īsu vēsturi
Cand.oec. Augusts Gauja
Rīga. 1932.
Grāmata ir domāta komercskolām ,technikumiem un pašmācībai.
Ādama Smitha mācība: Ādams Smith(1723-1790) noteikts i n d i v i d u ā l i s t s kā fiziokrāti. Individa pašlabumu - Veselīgo egoismu
Ā. S. uzskata par saimnieciskās darbības dzinekli, kādēļ individuālisms ir tautsaimniecības pamats , pretēji kolektīvismam. Pasaules iekārtā pastāvot spēku un interešu harmonija –izlīdzināšanās. Cilvēkā mītot spēki,kas viņam liekot neapzinīgi darboties vispārības labā: cenšoties pēc pašlabuma, viņš vairāk strādājot vispārības labā nekā tad ,kad viņam to uzdotu. Šī darbība , ko cilvēkam liekot uzņemties viņa personīgais labums ,visvairāk sakrītot ar patiesām vispārības interesēm. Uz jautājumu:”Vai atsevišķi egoisti neizmanto citus?” Ā.S. atbild ar „nē”- „katram atsevišķam egoistam pretī stāvot citi egoisti –konkurenti- sargi ,kas to piespidīšot tā darboties, ka tas nāktu vispārībai par labu.Tā tad egoisti, kas cenšas tik pēc pašlabuma , tiekot it kā no kādas neredzamas augstākas varas tā vadīti , kā to prasa visu cilvēku labums.”

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
reālists

Ā.Smita teorijai ir vairākas problēmas. Pirmām kārtām un pati galvenā - tai nav nekā kopīga ar to realitāti, kuru mēs katrs ar saviem 5 maņu orgāniem varam uztvert. Otrkārt, ir vēl sliktāk - šobrīd visstraujāk attīstošās kultūras ir Āzijas kultūras ar gadu tūkstošiem ilgām kolektīvisma tradīcijām. Vēl amizantāk - tās attīstās valsts uzraudzītas, bet pats smieklīgākais - komunistu partijas vadībā. Stāsts par brīvo tirdzniecību un interešu harmonizāciju nekad, nekur nav apstiprinājies, tieši pretēji - tas ved pie nevienlīdzības pieauguma, kur visi labumi koncentrējas šauras grupas rokās un ved pie totalitārisma. Ā.Smits + liberālā ideoloģija, tas ir novecojis un nepatiess "trends". S.Hantingtons civilizāciju sadursmē par visām šīm ideoloģijas lietām, savulaik ļoti trāpīgi izteicās. Tas bija aptuveni - "ja kaut kādu iemeslu dēļ Indija kļūs par vadošo ekonomikas lielvaru, tad pasaulei jābūt gatavai uzklausīt stāstus par kastu nozīmi ekonomikā, kā tas harmonizē ar izaugsmi un veicina attīstību, kā viņi, neskatoties uz britu koloniālisma nāvējošo mantojumu, pateicoties savai kultūrai un ideoloģijai ir spējuši sasniegt izcilus rezultātus ieņemot vietu civilizācijas pašā virsotnē". Tieši tas pats ar rietumiem - viņiem liekas, ka viņi ir pasaules centrā un, ka viņu pirms pāris gadsimtiem izgudrotās teorijas un ideoloģijas ir šausmīgi aktuālas visai pasaulei kā praktisks labklājības sasniegšanas līdzeklis. Tikai ir problēma - šis līdzeklis buksē vismaz pēdējos 5 gadus un tam galu neredz. Rietumi balansē uz nākamās krīzes asmeņa.

Ikars 8811
Ikars Kubliņš

Kāpēc gan ne? Skandināvu sabiedrības šķiet vienas no civilizētākajām pasaulē. Katrā ziņā sociālās solidaritātes princips (lielāka alga - lielāki nodokļi) ir pilnībā atbalstāms. Tieši solidaritāte ir tas, kas cilvēku sabiedrību var atšķirt no dzīvnieku bara, kur "izdzīvo stiprākais".
Tiesa gan, varbūt dažos aspektos skandināvi tomēr pārspīlē. Piemēram, ir labi nodrošināt dzimumu līdztiesību, bet vai vajadzētu dzimumu identitātes censties iznīcināt pavisam? Tāpat ir lieliski rūpēties par bērnu tiesībām, bet sākt atņemt vecākiem bērnus uz niecīgāko aizdomu pamata jau nu arī nevajadzētu (vnk dzirdēts par tādiem gadījumiem).
Citās Skandināvijas valstīs gan neesmu bijis, bet Zviedrijā šķiet ļoti augsta dzīves kultūra it visā. Tas gan, protams, ir ļoti virspusējs secinājums manā gadījumā. Zināmas pārdomas vēlāk radījis tas, ka arī Stokholma tomēr piedzīvoja masu grautiņus.
Interesanti, kā atšķiras skandināvu sabiedrības? Minēji, ka somi un zviedri atšķiras, bet kā diez ar norvēģiem un dāņiem (laikam tieši dāņi pēc pētījumiem ir laimīgākie pasaulē!)?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
ViestursR

Vispirms jāprecizē, uz kurieni virzīta diskusija - teorētiski, mākslinieciski, filozofiski, globāli, "par lodveida zirga kustību ideālā vakuumā", vai - konkrēti raugoties uz Latvijas reālijām?

ja tomēr konkrēti, un par pēdējo, tad manas antitēzes pārdomām būtu sekojošas:

1) Latvijas vide ir kliba uz visām iespējamām kājām - tiesiskumu, "viens likums visiem", savu (Latvijas iedzīvotāju) interešu ievērošanu, prātīgu saimniekošanu utt. utjp. - izņemot vienu - personiskas peļņas gūšanu uz līdzās esošo iedzīvotāju (pēc būtības Latvijas iekšējo resursu) labklājības rēķina - tas ko PR sauc par pareizo kapitālismu un brīvā tirgus slepeno roku.

2) mākslas videi un intelektuālajai videi Latvijā nav nekādas neatkarīgas radošas nozīmes, ir tikai pakārtota jēga - gādāt materiālu kapitālistiem un valdošajiem, kalpot tiem.

3) tā kā ir 1), tad viss, kas neietilpst 2) - ir marginalizēts, nespējīgs, jo atrauts no realitātes ( sk. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/486289-kreituse_latvija_cilvekos_paradas_valsts_noliegsanas_sindroms)

4) vai mums vajadzīga domāšana vai darīšana? ņemot vērā 3), neloģiski ir sabāzt vienā čupā domāt (fantazēt, apšaubīt, relativizēt, utml) un darīt (ieviest, mainīt, radīt un ietekmēt). lai darītu - ir jābūt spējām un resursiem. marginalizētajiem sapņotājiem spēju un resursu nav.

5) kas ir Latvijas izmaiņu pamats (manuprāt) - katra konkrētā indivīda spēju un iespēju audzēšana (tsk audzējot draugu un radu pulku) un aizstāvēšana (tsk uzstājoties par tiesiskumu visiem vienādu, nevis kā parasti - man pret tevi vienus likumus, bet tev pret mani pavisam ko citu).

6) bet labējais, kreisējais, sociālistiskais, kapitālistiskais - tā tāda sausu lapu pačabināšana, bez reālām sekām. vai arī reāli kaitīga lieta, kas cilvēka prātu novērš no viņam vajadzīgākām lietām.
kaut kā tā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Sociopātisks mērglis

Kur ir solītais Mīdveja lekcijas ieraksts? Solīts makā nekrīt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
REAL

tas ir sarkasms??? forma kādā autore formulējusi savas domas ir tāda hipsterīgi prātulīga... bez pievienotās vērtības... vairāk kvalitātes, lūdzu!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vērotājs

Iesāku lasīt, brīžiem bija interesanti, brīžiem nē ... noguru ... neizlasījis līdz beigām. Vai nu tad īsāku rakstiņu (kurš ikdienas steigā ir arī izlasāms), vai nu tad nelielu akadēmisku analītisku darbu ar visām atsaucēm uz literatūru (kas dod kaut niecīgu garantiju, ka lasi nopietnu analītisku informāciju nevis mirkļa emociju radītās fantāzijas). Tāpēc šāds raksta formāts šķita nelāgs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Reālists

Latvijā šobrīd nerezonē un nevelk "enerģētiski" ne tikai kreisās idejas, šodien masās nevelk nekādas idejas jebšu nav tādu jauno ideju. Viss, kas ir tās ir mantras par kapitālisma bezgalīgo spēju pielāgoties da jebkam un liberālo demokrātiju kā "cilvēces organizācijas gala formu" ar domu, ka "nekas labāks nav un netiks izgudrots". Vilkmes problēma nav tikai Latvijā, tāda ir visā novecojušajā rietumu civilizācijā. Intelektuālās aprindas intuitīvā līmenī jūt, ka noteik stagnācija, tāpēc mēģina aktualizēt diskusijas. Tomēr šie mēģinājumi ir tik bikli un piesardzīgi, pasarg Dies mani vēl kāds noturēs par "kreisu". Intelektuālo aprindu problēma ir tā, ka pasaule ļoti strauji mainās, bet rietumi problēmu risināšanā neiziet ārpus kapitālisma un liberālisma paradigām. T.i. mēs varam vērot cenšanos saglabāt status quo. Tas ir normāli, viņus var saprast, jo viņiem ir labi šajā sistēmā. Jebkurš cilvēks, kurš ir veiksmīgs pastāvošās sistēmas ietvaros mēģinās par katru cenu aizstāvēt šo sistēmu. Tas pats Francis Fukujama rakstā "Future of history" gandrīz "pierāda", ka pašreizējai sistēmai alternatīvas neesot, tomēr kaut ko vajagot darīt, jo pašreizējais kapitālisms pamazām iznīcina galveno demokrātijas patērētāju - vidušsķiru. Kreisā ideoloģija esot mirusi. Tas nekas, ka krīzes gados par bestselleru vismaz eiropā kļuva Kārļa Marksa "kapitāls". Sociāldemokrātija esot novecojusi. Kreisajiem neesot ko piedāvāt. Te jāatzīmē, ka arī labējiem izņemot populismu ( labējais populisms tie ir fašisma draudi) nav ko piedāvāt. Tajā pat laikā pasaulē strauji attīstās citas civilizācijas, kurās ir gan "enerģētika", gan "vilkme", tas ir redzams, ne tikai tādos rādītājos kā ekonomika. Aizbrauciet uz austrumiem un paskatieties kā izskatās viņu arhitektūra un modernās pilsētas. Man negribas domāt cik pieticīgi uz tā fona šodien izskatās novecojošā rietumu civilizācija, kurai patiešām trūkst "vilkmes'.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
xyz

Labs autores mēģinājums spēlēties ar kreiso ideju- ir labi, ka kāds mazliet pielieto iztēli.
Neturpināšu meklēt skaisto mūsu kapitālismā, patēriņa drudzī, bet tomēr pievienošu šo to par sabiedrības miegainību un neapzināšanos.
1)Mums ir augsta strādājošo nabadzība. Pieaugs nevienlīdzība - it īpaši starp stradājošiem augstu tehnoloģiju eksporta sektorā un pārējiem iedzīvotājiem.
2)Iedzīvotāju vecumstruktūra un emigrācija atstāj arvien lielāku slogu uz pensiju sistēmu. Pensiju vecums nākamo 20 gadu laikā paugstinās virs 70-75 gadiem. Pensijas būs relatīvi mazas, pamatā nabadzības pabalsti. To nosaka šodienas vidējās algas...
3) Veselības un izglītības sistēmas jau šobrīd ir neadekvātas sabiedrības vairākuma vajadzībām.
4) Augstais pesticīdu atlieku saturs pārtikā (kartupeļos, tomātos utt),arī ĢMO, pamazām veido interesantu bioloģisku eksperimenta. Vai sagaidīsim nākamās mutantu paaudzes?
5) Augsne un pazemes ūdens arvien vairāk tiks piesārņots ar dioksīniem. Arī bioloģiskā daudzveidība samazinās.
6)Dabas resursi, zeme pamazām tiks izpārdota.
6) Aizsardzība... valsts pati par sevi ir " gandrīz kaila un neaizsargāta", un kādēļ - dēļ nominālā ienākumu līmeņa atšķirībām, pozitīvais-turamies uz transatlantiskajām struktūrām.
Šie jautājumi 10-20 gadu laikā saasināsies...kāds būs LV kapitālisms 2030.gadā?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valts

Paldies! Viens no inteliģentākajiem domu apkopojumiem par kapitālismu, kādu pēdējos gados nācies lasīt. Daži mani komentāri (arī pusnopietni) par konkrētiem punktiem:

[2] Dažu no šiem jēdzieniem rezonanses trūkumam vajadzētu izsaukt mulsumu. Lai nu paliek šķiras un proletariāts, kaut gan uzskatu, ka cilvēkiem, kuru vienīgais nozīmīgais un ilglaicīgais ekonomiskais resurss ir paša darbaspēja, situācija dzīvē nozīmīgi atšķiras no tiem, kuriem ir arī citi nozīmīgi un ilglaicīgi ekonomiskie resursi tādi kā investēts kapitāls. Bet bagātie/nabadzīgie – tā taču ir objektīvi konstatējama un fundamentāla sociālā šķirtne Latvijā, valstī ar vislielāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eurostat datiem zemākajā ienākumu kvintilē Latvijā 20,6% (augstākajā kvintilē – tikai 2,8%) cilvēku ir neapmierinātas veselības aprūpes nepieciešamības, atkal augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Ja kāds domā, ka šie zemākajai kvintilei piederošie cilvēki smagi necieš no relatīvas nabadzības, tas cilvēks nav līdz galam kaut ko apzinājies par LV sabiedrību. Domāju, ka nebūtu vajadzīga liela fantāzija, lai pierādītu arī tādu jēdzienu kā darbs, solidaritāte un noslāņošanās nozīmi. Mana piesardzīga un provizoriska diagnoze – dažiem jēdzieniem nav rezonanses, jo ir daudz infantila, uz intelektuālu sevis apmierināšanu vērsta kreisuma.

[3.2.] Pareizi – daļā pasaules kapitālisms ir transformējies līdz daudz pievilcīgākam stāvoklim nekā 19. gadsimtā. Vienīgi ir vērts paturēt uzmanības lokā to, cik enerģiski kapitālisms pagrābj atpakaļ zaudēto teritoriju tur, kur valsts kļūst pārāk vāja vai korumpēta. Ir daudz mūsdienu piemēru, kur izglītības sistēma ir komercializējusies (uz dažkārt arī degradējusies), valstis ir spiestas samazināt pārdalāmo resursu daļu, jo jākonkurē par kapitāla plūsmu, savukārt no valsts finansējuma atkarīgie sociālie pakalpojumi kļūst nožēlojami (LV medicīna ir tipisks gadījums). Rezumējums - nav pamata eiforijai par vienreiz un par visām reizēm cilvēciskotu kapitālismu, kaut gan, protams, jācer, ka atpakaļ gluži līdz Marksa laikmetam nenonāksim.

[5] Varbūt tomēr tas trauslums nav tik trausls, ja pastāv iespēja mobilizēt valstu nodokļu sistēmas, lai tās izspiež trūkstošo naudu no iedzīvotājiem. Lielie banku beilauti netieši ir kā kompensācija, ko kapitālisms no valstīm paprasa atpakaļ par visām ciešanām, ko sagādājusi tā „destruktīvāko iezīmju demontēšana”. OK, es saprotu, ka, precīzi runājot, tas tā gluži nav, bet tēlaini to tā var pasniegt un uztvert.

[6] Es domāju, ka viņu nelaime ir arī nespēja/ nevēlēšanās atzīt, ka Vašingtonas konsenss un tā solījumi tikai daļēji ir ilūzija. Gadsimtiem ilga vēsture ir pierādījusi, ka tirgus vispār strādā un spēj radīt apstākļus, kuros cilvēki rada preces un pakalpojumus, turklāt dažkārt diezgan efektīvi un bieži vien radoši. Cita lieta, ka šajā darbībā dažkārt nākas saskarties ar dramatiskām krīzēm un, protams, tirgus nekādi nespēj atrisināt visas nozīmīgās sabiedrības problēmas (te arī pietuvināmies Vašingtonas konsensa iluzorajam elementam – viss būs labi, ja vien valsts neiejauksies). Toties modernajā vēsturē pastāvējušās sociālistiskās ekonomikas sistēmas gandrīz visas ir sākušās un beigušās ar katastrofām. Mūsdienās, meklējot alternatīvus mītus, nevis pragmatiskus scenārijus, antikapitālisti varētu tikai nostiprināt savu realitāti neizprotošo dīvaiņu reputāciju. Tiesa gan, nekad neesmu spēji iedomāties pragmatisku rīcības programmu, kas paredzētu pilnīgu atteikšanos no kapitālisma un būtu piemērota mūsdienu pasaulei. Rezumējums – antikapitālisti var necerēt, ka apzināta un mērķtiecīga mītu un ilūziju meklēšana palielinās viņu spēku.

[7] Jācer, bet tas neatceļ to, ka līdzšinējais pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un neapturamā tiecība pēc patēriņa (it sevišķi lielākajā pasaules daļā, kur plašas masas augstu dzīves līmeni nekad agrāk nav baudījušas) atgādina globālu kaķa Toma skrējienu (skat. Ivetas 6. punktu), kas sola izvērsties nesalīdzināmi briesmīgāks nekā finanšu institūciju pārgalvība.

[9] 1 Mana hipotēze, ka šo zemo nodokļu doktrīnu baro (a) zemo nodokļu likmju labuma gruvēju lobijs un (b) bailes, ka mūsu valsts ir tāda puskompetenta un puskorumpēta, ka drošāku un plašākas sabiedrības interesēm labvēlīgāku politiku, lai iepatiktos investoriem, tā nespēs īstenot.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Paldies Valt!

Dažas ātras pārdomas:
"Mana piesardzīga un provizoriska diagnoze – dažiem jēdzieniem nav rezonanses, jo ir daudz infantila, uz intelektuālu sevis apmierināšanu vērsta kreisuma."

Varbūt. Bet man grūti iedomāties kreisumu, kas spētu apveltīt šos terminus (piemēra pēc paņemsim bagātie/nabadzīgie) un nošķīrumus ar jēgu, kas rezonētu tieši Latvijas kontekstā, pat ja tam ir objektīvs pamats - jo šāda nevienlīdzība ir salīdzinoši nesena parādība un nav tik "sastingusi" kā daudzās citās sabiedrībās. Piemēram, britu sabiedrība par sevi šādās kategorijās domā jau gadsimtiem - kad pasaka "bagātie", viņiem nav grūti iedomāties konkrētus piemērus ar ļoti tiešu ietekmi uz politiku un - līdz ar to - viņu pašu dzīvi - piemēram, milzīgo miljonāru īpatsvaru parlamentā utt. Interesantais jautājums: cik daudzi LV iedzīvotāji domā PAŠI PAR SEVI šādās bagāts/trūcīgs kategorijās?

"nav pamata eiforijai par vienreiz un par visām reizēm cilvēciskotu kapitālismu"
Jā, taisnība. Bet, manuprāt, vektors ir pa spirāli uz augšu. Var būt atkritieni, bet, salīdzinot pa desmitgadēm, šķiet tendence ir cilvēciskoties.

"Varbūt tomēr tas trauslums nav tik trausls, ja pastāv iespēja mobilizēt valstu nodokļu sistēmas, lai tās izspiež trūkstošo naudu no iedzīvotājiem. "

Nekādas nodokļu sistēmas nesegtu derivatīvu tirgus sabrukumu (pēc dažādiem aprēķiniem tas vairākkārt pārsniedz pasaules GDP)

"Rezumējums – antikapitālisti var necerēt, ka apzināta un mērķtiecīga mītu un ilūziju meklēšana palielinās viņu spēku."

... izņemot, ja pats šis process tiktāl nostiprinās domu, ka esošajam diskursam ir iespējama alternatīva, ka tas vien palielinās iespēju, ka (domājot šajā virzienā) tiks atrasta kāda alternatīva kapitālismam (kuras nebūtu, ja ne mērķtiecīga alternatīvā redzējuma indoktrinācija). Savdabīgs fake it till you make it variants, protams, bez jebkādām garantijām. Bet, kas to lai zin, labāk plurāli dogmatismi nekā viens dogmatisms un vārgi mēģinājumi to apšaubīt. Man nav atbildes.

"neatceļ to, ka līdzšinējais pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un neapturamā tiecība pēc patēriņa"

Iedzīvotāju skaita pieaugums, pēc visa spriežot, dažu desmitgažu laikā apstāsies (sasniedzot to attīstības stadiju, kad indivīdiem ir lielākas demogrāfiskas izvēles, kuras šobrīd bauda tikai attīstītākās valstis) un tad sāks sarukt . Patēriņš var būt dažāds: arī videi mazāk kaitīgs.

Par [9] punktu - ļoti interesanta hipotēze! :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
IngaL.

Pa vidu tiktiešām jau ir izgudrots. Saucas sociāldemokrātija.

Ikars 8811
Ikars Kubliņš

Galējības neder, vajag vidusceļu. Ne galēji labēju kapitālismu, ne arī sociālismu, bet kaut ko pa vidam. Ritenis nav jāizdomā, tas jau sen lieliski ripo tepat uz ziemeļiem/rietumiem no mums - Zviedrija, Dānija, Norvēģija!

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Kapitālisti skandināvus sauc par sociālistiem, sociālisti - par kapitālistiem! Jā, laba doma, vienīgi jautājums, protams (precīzāk - divi jautājumi) - vai tas ir sasniedzams? Vai vēlamies tādu sabiedrību, kāda ir raksturīga skandināviem (gan atzīstot, ka, teiksim, somu un zviedru sabiedrības pamatīgi atšķiras)?

Ikars 8811
Ikars Kubliņš

Kāpēc gan ne? Skandināvu sabiedrības šķiet vienas no civilizētākajām pasaulē. Katrā ziņā sociālās solidaritātes princips (lielāka alga - lielāki nodokļi) ir pilnībā atbalstāms. Tieši solidaritāte ir tas, kas cilvēku sabiedrību var atšķirt no dzīvnieku bara, kur "izdzīvo stiprākais".
Tiesa gan, varbūt dažos aspektos skandināvi tomēr pārspīlē. Piemēram, ir labi nodrošināt dzimumu līdztiesību, bet vai vajadzētu dzimumu identitātes censties iznīcināt pavisam? Tāpat ir lieliski rūpēties par bērnu tiesībām, bet sākt atņemt vecākiem bērnus uz niecīgāko aizdomu pamata jau nu arī nevajadzētu (vnk dzirdēts par tādiem gadījumiem).
Citās Skandināvijas valstīs gan neesmu bijis, bet Zviedrijā šķiet ļoti augsta dzīves kultūra it visā. Tas gan, protams, ir ļoti virspusējs secinājums manā gadījumā. Zināmas pārdomas vēlāk radījis tas, ka arī Stokholma tomēr piedzīvoja masu grautiņus.
Interesanti, kā atšķiras skandināvu sabiedrības? Minēji, ka somi un zviedri atšķiras, bet kā diez ar norvēģiem un dāņiem (laikam tieši dāņi pēc pētījumiem ir laimīgākie pasaulē!)?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Stasis Līvijs

Kreisie putina naudu vējā dažādu humānu un bieži utopisku ideju vārdā,bet labējie ir daudz praktiskāki un žņaudzas ar naudu,skaita katru grasi.Lūk galvenais veids,kā atšķirt mūsdienu kreisos no labējiem,kas nav ekstrēmisti.

Citi autora darbi