Specdienesti un Latvijas zinātnes politika 21

Saeima, pieņemot daudzas jēdzīgas izmaiņas Zinātniskās darbības likumā, pamanījās šo likumu izraibināt ar vairākām spilgtām "pērlēm" nacionālās drošības jomā.

Visu iepriekšējo nedēļu nebiju Latvijā, tādēļ tikai tagad ievēroju nelielu drāmu, kas norisinājās manā prombūtnē. Proti, atklājās, ka 14.februārī Saeima, pieņemot daudzas jēdzīgas izmaiņas Zinātniskās darbības likumā, pamanījās šo likumu trešajā lasījumā izraibināt ar vairākām spilgtām "pērlēm" nacionālās drošības jomā.

Pieci jauninājumi:
1) pārdefinēts likuma mērķis - ja iepriekš Saeimas zinātnisko darbību regulēja kā "īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru", tad pēc jaunajiem grozījumiem klāt ir nācis arī "nacionālās drošības faktors";
2) zinātniekiem tiek noteikts jauns pienākums: "pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai";
3) specdienestu (likuma formulējums - drošības iestādes) pārstāvjiem turpmāk būtu tiesības būt klāt kā padomdevējiem Latvijas Zinātnes padomes darbā, turklāt šai padomei, pieņemot lēmumus, kas skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma jomu, būtu jāņem vērā attiecīgā specdienesta atzinums;
4) zinātniskās institūcijas direktoram pēc specdienesta pieprasījuma būtu tas jāinformē par institūtā veiktajiem pētījumiem, kā arī par ārvalstu pētnieku piedalīšanos pētījumos;
5) ja specdienesta rīcībā būtu informācija par tādu zinātniskās institūcijas darbību, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai, tad šādu zinātnisko institūciju būtu izslēdz no zinātnisko institūciju reģistra.

No šiem pieciem jauninājumiem saprotams un sakarīgs ir tikai ceturtais - lai gan arī tas zināmā mērā ir cilvēktiesību ierobežojums, nudien neredzu lielu problēmu tajā, ka specdienestiem ir iespējas iegūt informāciju par to, kas zinātniskajā institūcijā notiek!

Pirmais jauninājums - likuma mērķa pārdefinēšana - ir vienkārši muļķīgs. Kādā ziņā zinātniska darbība Latvijā ir svarīgāks tieši "nacionālās drošības faktors" nekā, teiksim, vides aizsardzības faktors, fiskālās stabilitātes faktors, nacionālās identitātes stiprināšanas faktors, lauksaimniecības attīstības faktors, demogrāfijas uzlabošanas faktors (varat turpināt šo virkni atbilstoši savam fantāzijas lidojumam)?! Kādēļ jāpiesārņo likums ar bezjēdzīgām frāzēm?

Bet pārējie trīs jauninājumi ir KLIEDZOŠI. No vairākām perspektīvām:
a) cilvēktiesību, īpaši - zinātniskās jaunrades perspektīvas,
b) akadēmiskās brīvības perspektīvas,
c) publiskās pārvaldes perspektīvas - sevišķi saistībā ar specdienestu vietu un lomu demokrātiskā sabiedrībā.

Ko vien vērts ir pienākums jebkuram zinātniekam pārtraukt savu pētījumu, ja specdienestam kādu dienu ienāk prātā, ka tas apdraud nacionālo drošību! Vai iespēja, ka analoģiskā situācijā kāda institūcija tiek vispār izmesta no zinātnisko institūciju reģistra!

Mēģinot aizrakties līdz iemesliem, kā Saeimas deputātiem vispār kas tāds varēja ienākt prātā, atradu šādu Satversmes aizsardzības biroja (1 no 3 Latvijas specdienestiem) skaidrojumu par grozījumiem. Vienā teikumā to pārstāstot: kāds Krievijas spiegs bija izveidojis viltus identitāti, lai varētu uzdoties par ārvalstu investoru pārstāvi, un sakontaktējās ar Latvijas zinātniekiem, lai uzzinātu detaļas par viņu pētījumu objektiem "augsto tehnoloģiju, tajā skaitā, polimēru kompozītmateriālu tehnoloģiju, nanotehnoloģiju jomā."

OK, atzīsim, ka tā nudien ir nelāga situācija. Es nezinu, cik Latvijas drošībai sensitīva bija informācija par Latvijas zinātnieku pētījumiem nanotehnoloģiju jomā, bet pieņemsim, ka tur tiešām bija kas tāds, ko nedraudzīgi noskaņotām kaimiņvalstīm labāk nezināt! Bet tad kāds ir risinājums? Nu, droši vien, pastāstīt zinātniekiem, ka šādi var gadīties, un kā viņiem rīkoties attiecīgās situācijās! Varbūt likumā izveidot kādu īpašu procedūru, kā zinātniekam uzlikt pienākumu par kādām īpaši sensitīvām pētījumu detaļām nerunāt bez, teiksim, īpaša saskaņojuma. SAB risinājums, droši vien, izpaustos šāda spiega noķeršanā ...

Bet - pasakiet man - kāds šai SAB izklāstītajai situācijai ir sakars ar Saeimas nupat pieņemtajiem grozījumiem? Izņemot ceturto grozījumu, kur es tiešām redzu loģisku kopsakarību un jēgu, kā šī situācija izskaidro visas pārējās Saeimas akceptētās izmaiņas?

Vai SAB gribēja zinātniekiem vispār aizliegt turpināt pētījumus polimēru kompozitmateriālu tehnoloģiju un nanotehnoloģiju jomas?! Vai SAB vēlējās izslēgt attiecīgo institūtu no reģistra? Varbūt piekodināt Latvijas Zinātnes padomei nepiešķirt zinātniskajam institūtam finansējumu turpmākajiem projektiem, argumentējot ar nacionālās drošības apstākļiem?

Nē?

Bet tieši to ļauj darīt šie Saeimas pieņemtie grozījumi! Tieši tā tie ir formulēti, un kā to pamatojums ir minēts tieši šis gadījums. Pēc loģikas tas ir kaut kas pielīdzināms tam, ka, reaģējot uz spiegu interesi par Ārlietu ministrijas darbību vai Latvijas armijas apmācību programmām, Ārlietu ministrija uz laiku tiek slēgta un armija izformēta.

Šādam riskam turpmāk būtu pakļauts JEBKURŠ pētījums un JEBKURA zinātniska institūcija. Demokrātiskā sabiedrībā tas nav normāli: nevar paļauties tikai un vienīgi uz specdienestu izpratni par samērīgumu un demokrātiskajām vērtībām, lai lemtu, vai kāds zinātnieks būs/nebūs tiesīgs veikt pētījumu par nanotehnoloģijām (vai jebkuru citu tēmu!) un viņa institūts - turpināt atrasties zinātnisko institūciju reģistrā!

Šiem grozījumiem stopkrāns tika norauts gandrīz pašā pēdējā brīdī (pirms Satversmes tiesas) - pēc opozīcijas partijas SC vēstules valsts prezidentam, kas šos grozījumus nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Bet par spīti tam, ka kopumā likumdošanas kontroles sistēma nostrādāja, tomēr tas notika pēdējā brīdī! Daudz par vēlu.

Taču pozitīvais ir tas, ka šī situācija ļāva atklāt sistēmā trīs vājos posmus (kuri gandrīz noveda pie tik nekvalitatīva risinājuma pārtapšanas par likumu), kur katrā bija jāiedegas sarkanajai lampiņai, bet ... tā neiedegās. Problēmas cēloņu identificēšana ir laba lieta, jo ļauj vismaz nākamajās reizēs to preventīvi novērst.


Pirmais vājais posms - zinātnes nomenklatūra. Vislielākā atbildība par šo situāciju būtu jāuzņemas Latvijas zinātnes pārstāvniecībai - visu to zinātnes institūciju pārstāvjiem, ar kuriem SAB un Saeima šo jauninājumu izstrādes procesā konsultējās un kas neizrādīja nekādu trauksmi par piedāvātajām izmaiņām. Sevišķi Latvijas Zinātnes padomei, kurai bija JĀKLIEDZ par šādu piedāvājumu!

Cienītie, vai tiešām jūs nesatrauca likumā noteikts PIENĀKUMS jebkuram zinātniekam pārtraukt pētījumu, ja pēc specdienesta domām tas apdraudētu nacionālo drošību? Vai jums ir zināmi kritēriji, pēc kādiem katrs no trim Latvijas specdienestiem šos draudus izvērtēs? Jūs ticat tam, ka tieši specdienests ir piemērotākā institūcija tam, lai savstarpēji salīdzinātu drošības riskus, no vienas puses, un zinātnisko vajadzību, vērtīgumu, teiksim, nanotehnoloģiju jomas pētījumam, no otras puses? Jūs esat mierā ar domu, ka JEBKURU pētījumu JEBKURĀ jomā var šādi bloķēt JEBKURA no trim drošības iestādēm? Protams, pēc tam ir ceļš uz tiesu - bet tā ilgs gadiem! Līdzīgi ar zinātniskajām institūcijām un to izslēgšanu no reģistra - kam ir jābūt galvā, lai šādu vērtējumu uzticētu SPECDIENESTAM? Un vai jūs painteresējāties, ko nozīmē pienākums LZP ņemt vērā specdienestu atzinums par jautājumiem, kas skar nacionālās drošības jomu? Kas vispār nosaka, kas ir "nacionālā drošība" un kas nav? Ja specdienests uzskata, ka, teiksim, augsto tehnoloģiju, vides aizsardzības, socioloģisko pētījumu joma arī skar nacionālo drošību, tad turpmāk tieši specdienests ir pilnvarots LZP vietā (caur saviem atzinumiem) lemt par zinātnei piešķirto līdzekļu sadali, par pētījumu rezultātu izvērtēšanu u.tml. attiecīgajās jomās? Tas vien, ka tikai jaunie zinātnieki iebilda pret šiem grozījumiem, liecina par katastrofālu zinātnes nomenklatūras vājumu - acīmredzot trūkst pamatzināšanu par to, kas ir un kas nav pieņemams demokrātiskā sabiedrībā, un elementāras prasmes kaut vai veselā saprātā līmenī lasīt likumu tekstus un modelēt iespējamās situācijas. Nedomāju, ka šādas zināšanas un šāda prasme no zinātnes pārstāvjiem būtu daudz prasīts.

Otrais vājais posms izrādījās deputāti, kas komisijā un Saeimā atbalstīja šādu risinājumu. Arī no deputātiem gribētos sagaidīt lielāku izpratni par to, kas ir zinātniskā jaunrade un kas ir specdienesti - kāda ir specdienestu vieta un loma demokrātiskā sabiedrībā, kādas ir specdienestu pasaules uztveres īpatnības (ne tikai Latvijā - visās pasaules valstīs!) Demokrātiskā sabiedrībā tieši parlamentam ir viena no galvenajām lomām tajā, lai šāda tipa iestāžu vēlmes līdzsvarotu ar cilvēktiesību un veselā saprāta apsvērumiem! Daudz rūpīgāk bija jāizvērtē piedāvājuma būtība, skartās intereses - nevis priekšlikumi brīvā režīmā jālaiž cauri trešajam lasījumam.

Visbeidzot, trešais vājais posms izrādījās tieslietu, zinātnes politikas veidotāji IzM un TM - nezinu, vai tādēļ, ka viņus nemaz neinformēja par šiem grozījumiem un viņiem nebija iespējas piedalīties (ja tā, tad tā ir Saeimas Izglītības komisijas vadības atbildība), vai viņi nudien nesaskatīja šajos grozījumos problēmu. Demokrātiskā sabiedrībā ir normāli, ka specdienesti ir nedaudz paranoiski un ka viņi ne visas problēmas piedāvās risināt pašā saprātīgākajā veidā. Specdienestiem jau pati viņu darba specifika rada tā saukto "security mindset", kuru rezumējot var aprakstīt ar plaši zināmo līdzību: ja tev vienīgais instruments ir āmurs, tad visas problēmas sāk izskatīties pēc naglām! Daļēji šī problēma ir risināma ar specdienestu darbinieku apmācībām par to, kas ir demokrātiskā sabiedrība, kā tā funkcionē, kādas ir tās vērtības un kā šīs vērtības līdzsvarojamas ar drošības apsvērumiem. Bet tas ir tikai daļējs risinājums. Specdienestu domāšanas īpatnība, "security mindset" ir vispārzināma lieta. Tādēļ demokrātiskās sabiedrības šie īpaši dienesti tiek līdzsvaroti - gan sekojot līdzi tam, ko viņi dara, gan rūpīgi vērtējot piedāvājumus. Apskatot piedāvājumu, izvelkot no tā racionālo graudu, sablansējot ar citām sabiedrībai svarīgām interesēm!

Tādēļ jau arī ne specdienesti ir tie, kas veido valsts politiku - zinātnes, drošības vai citās jomās! Zinātnes jomā zināšanām par nozari būtu jābūt IzM, kam arī jāveido zinātnes politika. Cilvēktiesību jomā - Tieslietu ministrijai. Tieši profesionāļiem šajās iestādēs būtu bijis SAB un deputātus jābrīdina par to, ka SAB piedāvājums ir nesaprātīgs, jāatrod tajā "saprāta grauds" un jāpiedāvā labāks risinājums (piemēram, plašākas iespējas specdienestiem uzzināt par spiegošanas mēģinājumiem attiecībā uz zinātniskiem projektiem, apmācības zinātnisko institūciju darbiniekiem, kas strādā ar nacionālajai drošībai jūtīgiem jautājumiem).

Patiesībā īpašiem speciālistiem būtu bijis jābūt arī Saeimā: galu galā Saeima pie katras komisijas nodarbina padomnieku štatu, kuriem būtu tomēr deputātiem jāpastāsta par tik elementārām lietām gadījumos, ja jau deputātiem pašiem sarkanās lampiņas galvā neiedegas! Bet Saeimas pašas kapacitāte un deputātu (ne)vēlēšanās tajā ko mainīt ir atsevišķa tēma, kas būtu pelnījusi īpašu izvērsumu. Taču, lūk, šeit jums ir viens konkrēts Saeimas zemās likumdošanas kapacitātes rezultāts!

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Vēl šajā tēmā

Par Revidentu 0 Autors:Dace Akule

Atjaunots vērtējums sistēmisko kļūdu labošanai pēc Zolitūdes traģēdijas 0 Autors:Providus.lv

Towards a new pact for Europe 0 Autors:Jacki Davis , Janis A. Emmanouilidis

Gudrasgalvas.lv in memoriam 0 Autors:Iveta Kažoka

Par tautas vēlētu prezidentu 1 Autors:Dace Akule

Pelnīt šodien vai investēt rītdienā? 0 Autors:Latvijas Darba devēju konfederācija

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
Tmp author
solaris

Interesanti, kāpēc vārda brīvību Satversmes 116.pants atļauj ierobežot, bet zinātniskās jaunrades brīvību neļauj? Vai tiešām ir nodrošināts samērīgums starp indivīda un sabiedrības interesēm (ja apzinās, ka zinātniski pētījumi iekļauj arī masu iznīcināšanas ieroču izstrādi, cilvēku klonēšanu u.tml. virzienus, ko visā pasaulē strikti ierobežo un kontrolē)?
Interesanti, kāpēc Zinātniskās darbības likumā kopš 2005.gada ir paredzēts pienākums zinātniekam pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie rada draudus sabiedrībai? Tā taču sanāk acīmredzama pretruna ar Satversmes 113.pantu, kas liedz jebkādus ierobežojumus zinātniskās jaunrades brīvībai? Kāpēc par šo jau astoņus gadus spēkā esošo normu neviens neprotestē?
Interesanti, kā gan zinātnieks pats var saprast, ka viņam būtu jāpārtrauc savi pētījumi, jo tie rada draudus sabiedrībai? Vai tad te nav klasiska interešu konflikta apstākļi?
Interesanti, kāpēc protestētāji, sevi pozicionējot kā zinātnes aizstāvjus, izvairās norādīt uz to, ka pašas zinātnes pārstāvji (Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija utt.), kuri piedalījās diskusijās Saeimas komisijā, nebūt neiebilst šiem grozījumiem? Vai tāpēc, ka tas sašķobītu protestētāju (Krievijas pilsoņa VSimindeja, Latvijas nepilsoņa A.Gapoņenko, sevi par žurnālistu saucošā L.Lapsas u.tml.) vēlmi radīt priekšstatu, it kā specdienesti rīkojas pretēji sabiedrības interesēm (kad iesniedz likumdevējam ierosinājumus, kas vērsti uz nacionālās drošības aizsardzību)?!
Interesanti, vai Nacionālās drošības likumā noteiktais, ka nacionālā drošība ir valsts pamatpienākums, tiešām ir pilnīgi nesvarīgi?
Interesanti, ko cilvēki teiktu, ja izrādītos, ka kāds talantīgs cilvēks ar sociopāta personību (tipa Norvēģu Breiviks) privātā laboratorijā izstrādā bakterioloģiskos ieročus? Vai arī skaļi protestētu pret kaut mināliem ierobežojiem (tādiem, kā rekomendējoša rakstura drošības iestādes atzinums) JEBKĀDAI zinātniskās jaunrades brīvībai?

Tmp author
TV vērotājs

Zinātnieki vienkārši ir baltāki un pūkaināki, tāpēc arī tur drošības iestāžu iespējamās darbības ir spilgtāk pamanāmas, bet kāpēc neviens nesatraucas par to, ka drošības iestādes var lemt par jebkura cilvēka iespēju ieņemt daudzus amatus - vienkārši neiedodot vajadzīgo drošības pielaidi? Ja kas, tad to jau tagad var attiecināt uz zinātniekiem - pasakot, ka kādam pētījumam vajag pielaidi valsts noslēpumam, bet tad to vienkārši neiedodot...

Tmp author
Jens Z

Jā, redz kas notiek, kamēr Kažokas nav mājās... Kaut arī visumā rakstam var piekrist, tomēr nevar noliegt, ka tieši pašas Kažokas lauciņā - sabiedrisko zinību sfairā tiešām brīžiem tādi pētījumi parādās, kas ne vien valsts drošību, bet pat sabiedrības morālo un fizisko veslību apdraud (vai vismaz var apdraudēt gadījumā, ja kāds šādus sabiedrisko zinātņu "pētījumus" ņemtu par pilnu...)

Tmp author
gunvords

ak ta ļipa notrīsēja, kaut gan politoloģijas "zinātnes" lauciņam jau šī norma nedraud, šos pētījumus jau nezags :)

Tmp author
ono

Un vēl varam modelēt situāciju kvantu skaitļošanas virzienā. Principā ar kvantu algoritmiem varētu ļoti īsā laikā atšifrēt patlaban itkā droši šifrētos datus. Tas gan varētu radīt draudus drošībai. Un tad var pienākt brīdis, kad drošības iestādes aizliedz pr. Ambainim pierādīt teorēmas...

Tmp author
dr. philol.

Varam situāciju modelēt vēl šādā virzienā. Specdienestiem liekas, vai kāds tiem piespēlē informāciju, ka kāds pētījums vēsturē, valodniecībā, literatūras vēsturē, socioloģijā utt. dod iespēju naidīgas valsts pārstāvjiem interpretēt kādu vēstures notikumu viņiem izdevīgā gaismā. Nekavējoties tiek slēgts attiecīgais pētnieciskais institūts, liela daļa no valsts attiecīgās nozares speciālistiem pazaudē darbu, pazaudē cerības arī drīz savā nozarē darbu atrast un pārkvalificējas vai aizbrauc uz ārzemēm. Līdz ar to mūsu valstī vairs nav speciālistu, kas var kvalitatīvi atspēkot citas, droši vien lielākas valsts ideoloģiskos uzbrukumus attiecīgajā nozarē. Mūsu valsts savukārt ietaupa vēl kādu procenta tūkstošdaļu no sava unikāli mazā zinātnes finansējuma. Un visi ir priecīgi un laimīgi?

Tmp author
gvido

"Protams, pēc tam ir ceļš uz tiesu - bet tā ilgs gadiem!"

Specdienestu lēmumi nav pārsūdzami tiesā. Tāpat kā kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēts apdraudējums ir tikai un vienīgi SAB iekšējā lieta.

Tmp author
fzss

tātad nevar izpētīt apdraudējuma pretpasākumus ...

Tmp author
anonīms

Izskatās pēc kārtējās problēmas, kur kāds kaut ko līdz galam nav izdomājis. Teiksim situācija: vispirms vietējais institūts pateicoties politiķu pūlēm iegūst NATO aizsardzības kontraktu, kas dod pieeju slepenai ASV un citu valstu informācijai. Visi sajūsmā, pieņem darbā vēl 20 zinātniekus. Kontrakts gan pēc 2 gadiem beidzas un institūts sāk gausties presē par ļauno valdību, kas nefinansē zinātni (Kalviņu skaidri redzu šādā lomā). Bet tad nāk glābēji! Kā parasti, no austrumiem. Krievijas kaut kāds institūts piedāvā fantastisku sadarbības kontraktu tajā pašā jomā, pašiem nekas nav jādara, tikai jādalās ar informāciju.... Vietējais institūta direktors sajūsmā. SAB nez kāpēc gan lūdz nepieņemt piedāvājumu, bet te nu vietējais kalviņš visus pasūta ratā. Viņam šī valsts, kura zinātni nefinansē ir pie vienas vietas un dodas uz TV sūdzēties. Kādi tad ir tie risinājumi? ASV piemēram, šads klauns momentā izlidotu, sliktākā gadijumā bite vēl kāda sakostu, bet Latvijā Kažoka un co uz sliedēm gultos "zinātnes brīvības aizstāvībai" :)

Ivetakazoka
Iveta Kažoka

Iedomātajā situācijā es būtu ļoti pārsteigta (maigi sakot), ja par šādas info neizpaušanu visiem iesaistītajiem jau nav jāparakstās par neizpaušanu, JAU nedraud kriminālatbildība un ja slepena NATO informācija caur šādu shēmu ir izdibināma. Nonsenss.

Tmp author
anonīms

Pagalam gudri. Tikai tajā situācijā tas kalviņš nemaz netaisās nekādus noslēpumus izpaust un SAB var iet ieskrieties. Protams, pēc tam SAB var tērēt resursus 4 cilvēkiem ikdienā strādājot uz attiecīgo institūtu novērojot datorus un izsekojot. Kādā brīdī institūts to piefiksē un izceļas milzigs skandāls. Institūta vadītājs TV žēlojas par 'specdienestu patvaļu' un Kažoka runā sašutusi presē un stāv pie Saeimas ar plakātiem, kuros piemin VDK. Pēc tam mēs izlidojam no visas NATO sadarbības, jo nespējam nodrošināt informācijas drošību. Protams PĒC tā visa kriminallietu varbūt arī ierosina (tiesa, visdrīzāk arī tā uzkaras nekompetentajā tiesu sistēmā). Super risinājums! Un tā nav vienīgā iespējamā situācija. Var iedomāties vēl kaudzēm alternatīvus scenārijus, kurus visdrīzāk, protams, var novērst arī citādi tērejot milzīgus resursus un riskējot. "Zinātne", tāpat kā žurnalistika, ir diezgan labs piesegs arī ikdienas vervēšanas/spiegošanas darbam.

Redziet, specdienestiem ir dotas milzīgas pilnvaras. Ja mēs neticam, ka tās tiek izmantotas saprātīgi, ir vēl jāstiprina parlamentārā un prokuratūras kontroli. Ja ticam, ka kontrole ir pietiekama, - nav jātraucē darbu ar absudru satraukumu, ka jums tagad kāds aizliegs svarīgo pētijumu par transgender personu likteni Latvijā veikt.

Tmp author
anonīms

Atvainojos, ne prokuratūras, bet laikam jau ATtiesnesis dod atļauju noklausīties telefonsarunas. Ļoti saprātiga sistēma, ja arī par slēgtiem pētijumiem būtu jātskaitās teiksim Saeimas drošības komisijā vai tiesnesim vai tml., ar to pilnībā pietiktu.

Ivetakazoka
Iveta Kažoka

Replika "anonīmajam".

Jūsu komentārā ir tā pati loģikas kļūda, ko ik pa laikam redzu Drošības policijas iniciatīvās: kad viņi cīnās par to, lai kādas partijas nereģistrētu vai citas aizliegtu. Tās cēloņsakarības ir tik vienkāršas, ka pat nesaprotu, ko tur nesaprast! Ja tiešām ir spiegošana, problēma nerisinās aizliedzot tās organizatorisko formu. Pat trakāk - šāda rīcība nevis problēmu mazina, bet padziļina!

Bet, ok, lūk vienkāršā valodā, uz konkrētā piemēra pamata. Piemēram, ir institūts, kas tiek izmantots kā piesegs spiegošanai un SAB to zina. Bet vai tad tas nav lieliski?! SAB var novērot, var uzzināt intereses, var izdarīt secinājumus, var brīdināt institūta potenciālos sadarbības partnerus, var taisīt eksperimentus, lai izzinātu tālākos mērķus. Problēma ir "koncentrēta" un lokalizējama (institūtā, partijā - vienalga). Un, nē, ja specdienests attiecīgajām darbībām ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un godprātīgi rīkojas ar iegūto info (to nenopludinot, neizmantojot šantāžai u.tml.), tad skandālam - pat ja institūta, partijas utt. novērošana tiek atklāta - nav racionāla pamata un Kažoka nekur nepiketē.

Un tagad iedomājamies, ka institūts ir aizslēgts...

Nu un kas tālāk? Problēma ir novērsta? Nu nē taču! Spiegošanas vēlme turpinās, vienkārši slēptākā, iespējams, SAB nezināmā, iespējams, daudz mazāk kontrolējamā un lokalizējamā formā. Lai iegūtu salīdzināmu info ar to, kas iepriekš bijis pieejams, vienkārši sekojot līdzi institūta darbam, SAM jātērē vēl daudz lielāki resursi. Un arī nav zināms, vai SAB šo info arī šādi iegūs.... jo jāzina, kur meklēt, bet institūta vairs nav.

Nu taču elementāri! Tādēļ taču ārzemēs neaizliedz visādus ekstrēmistu portālus, partijas u.tml. - organizētās formas ir daudz vieglāk kontrolēt.

Bet LV specdienestu uzraudzība (tīri organizatoriski un arī pēc satura) ir atsevišķa tēma. Varbūt tiešām būtu vērts kādu brīdi tai pievērsties.

Tmp author
anonīms

1) "Tas taču elementāri!", "Nonsenss" utt. galīgi nepastiprina argumentu. Drīzāk otrādi.

2) Jūsu argumentācijā savukārt ir trīs loģikas kļūdas:

a. Pieņemat, ka sods ir svarīgāks par nodarīto kaitējumu. Tā nav. Tā sakot, "ļausim tik Irānai taisīt atombumbu, redzēs kā viņi to izdarīs. Un varbūt krievi vai kādi citi izgaismosies?". Spiegošanas biznesā parasti sods vispār nav (izraida no valsts), bet kaitējums var būt milzīgs un neatgriezenisks.

b. Pieņemat, ka Latvijas specdienestiem ir neierobežoti resursi. Nezinu kāds cilvēku skaits ir nodarbināts ar šiem jautāujumiem Latvijā. Taču visdrīzāk tādai nedraudzīgai valstij pietiek izveidot pāris institūtus, lai pilnīgā nosegtu Latvijas specdienestu budžeta kapacitāti. Īsāk sakot: protams, ka visu var izdarīt ar esošo normu palīdzību, taču tas ir dārgāk un mazāk efektīvi.

c. Uzskatāt ka legālas un nelegālas metodes vienu aizstāj, nevis papildina. Arguments apmēram kā tiem ākstiem, kuri stāsta, ka "vajag samazināt nodokļus, tad visi maksās". Tā tas nav, legālas un nelegālas darbības viena otru pastiprina un tiek veiktas paralēli. No tā, ka atvieglosim svešu specdienestu darbību Latvijā, viņi nesāks darboties mazāk nelegāli. Ni-a. Viņi loģiski paplašinās savu darbību un foksēsies uz muļķu zemi kā NATO vājāko posmu (pieņemu Igaunijā pēc Siima vai kā viņu tur sauca, pagrūti varētu būt).

Un galu galā, jūsu argumentā attiecībā uz piemēru nav skaidrs, kā īsti tas viss risina situāciju ar potenciālas informācijas noplūdi. Nu jauki, ka Latvijas specdienesti var sekot tam, vai noplūde notiek vai nē.. un pēc tam izraidīt kādu no valsts, bet fakts jau būs noticis.

Tmp author
Jānis Bernāts

Twitterī jau rakstīju - SAB idejas kā caur sviestu izgāja IZM. Kad tie kā ministra oficiāli priekšlikumi parādās komisijā, sākas jau cita procedūra, citi spēlētāji, citi noteikumi. Uzbrauciens TM nevietā - tā kontrolē likumu došanas procesu parlamentā??

Ivetakazoka
Iveta Kažoka

Tas ir ļoti slikti, jo tik elementāru lietu nepārzināšana varētu liecināt par pamatīgu problēmu IzM. Šādus grozījumus nedrīkstēja "laist" ne principā, ne it sevišķi 3.lasījumā. TM ir SAB institucionālie pārraugi un Latvijas tiesību politikas veidotāji, t.sk. cilvēktiesību jautājumos - komisijai viņus pie šāda jautājuma izskatīšanas vajadzēja pieaicināt piedalīties, it sevišķi, ja pašiem trūka kapacitātes

Tmp author
ezis

Lūk speciālista viedoklis par to, kas darāms zinātnes attīstībai http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156320529

Tmp author
zin.

Nu, nevajag ūdens liešanu un fantazēšanu uzdot par speciālista viedokli.

Tmp author
Aivars

Speciāliste pederastu jautājumos Kažoka Iveta nu ir speciāliste specdienestu jautājumos. Bravo Soros! Maksā tikai.

Tmp author
to: Aivars

Tukša muca tālu skan: t
iem, kam nav ko teikt par to, kas rakstīts, uzbrūk rakstītājam.

Tmp author
Maris Grinvalds

small minds discuss people..

Citi autora darbi