Atslēgvārdi:

Somijas ceļojuma piezīmes 7

Kopā ar vīra vadīto baznīcas kori biju aizbraucis tūrisma ceļojumā uz Helsinkiem, kur pašam negribot kļuvu par nacionālās traģēdijas netiešu liecinieku. Trešdien astoņpadsmitgadīgais skolnieks Pekka-Ēriks Auvinens raidīja 69 šāvienus Jokelas skolā. Viņš nogalināja piecus puišus 16-18 gadu vecumā un trīs pieaugušās, kuru vidū bija arī 61 gadu vecā skolas direktore. Pēc tam viņš izdzēsa arī savu dzīvību. Viss notika tieši tā kā viņš bija solījis viedoklipā, kuru bija ievietojis YouTube.

Iesaki citiem:

Savulaik pusgadu dzīvoju Turku, no kuras man ir palikušas visjaukākās studiju atmiņas. Tomēr viens, kas mani nebeidza fascinēt bija somu klusēšana. Somi nerunājot bieži, bet, ja runājot, tad par lietu. Tā vismaz viņi paši lielās. Patiesība gan ir tā, ka viņi slēpj lielāko daļu savu emociju aiz nedaudz stoiskas maskas. Ja kāds mēģina apgalvot, ka latvieši ir nesabiedriski, tad viņš acīmredzot nav bijis Somijā. Pašnāvības, dzeršana, kautiņi, vardarbība pret sievietēm – tās gan ir somu sabiedrībā visai biežas parādības.

Tomēr šoreiz satiekot zviedrvalodīgās somu minoritātes pārstāvjus Helsinki pensionāru savienībā biju patiesi pārsteigts, ka daļa bija savu stoisko masku nometuši. Īpaši viena dāma, kura kā pusaudze bija pieredzējusi Ziemas kara un Turpinājuma kara šausmas. Kad visi kopā pēc viņas aicinājuma dziedājām psalmu „Härlig är jorden” viņa tikko spēja valdīt asaras.

Diez vai ir iespējams reaģēt uz šādu ziņu mierīgi. Un arī manī jaucās pretrunīgas jūtas. Mediji preparējot notikumu ziņo, ka Pekka-Ēriks esot bijis kārtīgs, sekmīgs, tomēr noslēgts skolnieks. Viņa skolasbiedri esot gan viņu apcēluši jeb, kā tagad moderni mēdz teikt, pakļāvuši mobingam. Pēc obligātā šaušanas kursa viņš pirms dažām dienām nopircis ieroci. Acīmredzot viņa naids pret klasesbiedriem bija krājies ilgi un bija viņu saēdis. Dažas dienas vēlāk viņš apbruņojās ar 400 patronām, ar kurām pietiktu, lai nogalinātu visus skolniekus un skolotājus, pastrādāja noziegumu. Cik gan viegli ir no vajātā kļūt par vajātāju!

Man ir baisi domāt, cik nelaimīgas jūtas upuru ģimenes. Tomēr mani ir grūti nedomāt par to, cik izstumts iespējams jutās Pekka-Ēriks. Cik nelaimīgam, vientuļam un nevajadzīgam viņam gan vajadzēja justies, lai izdarītu tik šaušalīgu noziegumu un pēc tam padarītu sev galu...
Kas mani pārsteidza bija, ka psihologi jau sen ir izstrādājuši šādu šāvēju profilu – tieši „apceltie” un izstumtie bērni mēdzot pastrādāt tik smagus noziegumus. Tādēļ man joprojām nav skaidrs, kāpēc neviens neko nedarīja, lai novērstu iespējamo traģēdiju? Vai tiešām skolotājiem bija vienalga, kas notiek ar izstumtajiem bērniem? Vai tiešām mūsu individualizētajā sabiedrībā pat vecāki ir zaudējuši empātijas spējas? Kādēļ ar tik vieglu roku esam atteikušies no baznīcas kā sociāla drošības tīkla pakalpojumiem? Bet vēl šausmīgāka doma man ienāca prātā atminoties pašam savus skolas laikus un kā skolnieki spēj terorizēt cits citu – ka līdzīga nelaime varētu notikt arī Latvijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 15.11.2007 15:51
nu Somijaa ir reakcija uz taa teikt "avaarijas" situaacijaam.Bet mums? atcerietie to maniaku ,kas nogalinaaja daudz cilveeku.Virs 30.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis -> Pēteris 14.11.2007 10:14
>>> Noslēgumā - protams, ka uz izstumtības sajūtas iespējamību nevar balstīt nevienu politiku un es arī par to nerunāju attiecīgajā rindkopā, vai ne?
====
Noteikti nē. Vienīgi Jūsu rakstā izskanēja rietumu sabiedrībām raksturīgā tieksme meklēt ikvienai nelaimei kaut kādus sociālus cēloņus - izvairoties no cilvēku raksturā balstītiem izskaidrojumiem (t.i. mēs izvairāmies uzsvērt acīmredzamo lietu, ka cilvēki galu galā paši izvēlas darīt sliktu un atbild par savu rīcību). Ekstrēmos gadījumos no šāda domāšanas veida izriet, ka ASV sabiedrība pati būtu kaut kā "vainīga" par 11.septembra uzbrukumiem. Pēc tam atliek izdarīt kādu pārsteidzīgu secinājumu (piemēram, terorisma cēloņi ir nabadzība un neizglītotība attīstības valstīs) un pēc tam uz šiem pārsteidzīgajiem secinājumiem balstīt visai tālejošu un neatlaidīgu politiku, kura var mūs aizvest galīgi nepareizā virzienā.

Protams, reaģēt vajag - un šaujamieroču izplatības sakārtošana Somijā ir pilnīgi adekvāts solis uz notikušo. Gluži tāpat, varam saskatīt arī daudz iemeslu, kādēļ izglītības sistēmā vajag novērst skolēnu apcelšanu (mobbing). Toties atsevišķu skolēnu ekstrēmā vardarbība diez vai ir viens no šādiem iemesliem. Nepiekrītu, ka psihologu zināšanas par šāvēju "profilu" ļautu secināt, ka šaušanu varētu efektīvi novērst vai samazināt, piekopjot noteikta veida politiku. It īpaši tad, ja Somijā šādas šaušanas notiek reizi 10 gados. Tikpat labi var apgalvot, ka liela daļa vardarbīgu skolēnu parasti šādi kompensē sliktas attiecības ar tēvu ģimenē. Bet vai būtu vajadzīgs jauns likums, kas noteiktu, ka tēviem jārūpējas par saviem bērniem un tie jāmīl? Šāds likums būtu galīgs absurds, jo tuvākmīlestību (vienalga - tēva vai skolas direktora) nekādi reglamentēt nevar. Šie cilvēki var izpildīt visus likumus, bet bērni visviens var nejusties mīlēti.

Lai gūtu priekšstatu par to, cik politizēti un subjektīvi var būt psihologu vai psihiatru uzskati (vienalga - vai tas ir jautājums par vardarbību skolās, par to, vai ir iespējama reparatīva terapija seksuālās orientācijas mainīšanai, par apdāvinātu bērnu skološanu atsevišķi no citiem bērniem, par to, vai pastāv katrai rasei noteikts temperaments, utml.), pietiek palasīt, ko par šādām lietām rakstīja psiholoģijas/psihiatrijas nozares profesionāļi pirms 50 gadiem. Bieži vien dominējošie uzskati ir mainījušies uz diametrāli pretējiem. Un, protams, šos uzskatus ir iespaidojušas konkrētā laikmeta politikas vēsmas. Tādēļ nekur nav teikts, ka psiholoģijā valdošie uzskati nevarētu mainīties atkal.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris -> Kalvis 13.11.2007 13:57
Piekrītu, ka somu labklājības valsts ir relatīvi attīstīta un ka somu jaunieši nav atstāti novārtā. Tomēr ir pasākumi, kurus var veikt, lai vismaz novērstu situāciju, kad cilvēks ņem rokās ieroci. Piemēram, stingrāka ieroču tirdzniecības kontrole, kura Somijā BIJA atstāta novārtā. Un šādā kontekstā teiciens, ka labāk neko nedarīt, manuprāt ir cinisks. Somijas valdība tagad ir uzsākusi procesu, lai mainītu ieroču tirdzniecības likumdošanu. Par pusadaudžu izstumtību - jāatzīmē, ka piemēram Zviedrijā skolas direktors ir personīgi atbildīgs, ja viņš nenovērš skolēna "apcelšanu". Tomēr piekrītu, ka indivīdam ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību (vai nekā nedarīšanu) un ka indivīda izcelsme vai pieredze nedrīkst kalpot kā attaisnojums viņa noziegumiem. Noslēgumā - protams, ka uz izstumtības sajūtas iespējamību nevar balstīt nevienu politiku un es arī par to nerunāju attiecīgajā rindkopā, vai ne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 12.11.2007 22:05
>>> "Kas mani pārsteidza bija, ka psihologi jau sen ir izstrādājuši šādu šāvēju profilu – tieši „apceltie” un izstumtie bērni mēdzot pastrādāt tik smagus noziegumus. Tādēļ man joprojām nav skaidrs, kāpēc neviens neko nedarīja, lai novērstu iespējamo traģēdiju?"
=====
99.999% gadījumu ir vislabāk, ja neviens neko nedara. Tonija Blēra valdībai tika piedēvēts šāds absurds izteiciens "Something must be done", ko kāds no valdības locekļiem esot teicis saistībā ar notikumiem Zimbabvē. Normāli cilvēki Somijā NAV britu valdība - viņi nevar atļauties darīt "kaut ko". Arī visdrošākajās valstīs reizēm mēdz gadīties sliktas lietas.

Noslēgtu pusaudžu nedienas var pamanīt un palīdzēt risināt viņu vecāki - no malas to bieži vien neizdarīs ne skolotājs, ne politologs, ne psihologs. Un nevajag vienmēr meklēt attaisnojumus slepkavām-maniakiem - reizēm ir godīgi jāatzīst, ka pasaulē ir cilvēki, kuri dara ļaunu arī bez iemesla. Var dusmu uzplūdā nošaut vienu vai divus konkrētus pāridarītājus, bet ne jau sākt nogalināt visus pēc kārtas. Osama bin Ladenam arī bija grūta bērnība... Bet viņš ar savām problēmām nebija unikāls. Cilvēki paši izvēlas savu ceļu.

>>> "Tomēr mani ir grūti nedomāt par to, cik izstumts iespējams jutās Pekka-Ēriks."
=====
Nevar politiku balstīt uz apsvērumiem "iespējams jutās", utml. Mēs šim necilvēkam vairs nevaram pavaicāt, kā viņš jutās. Mūsu ikdienas intuīcija nostrādā labi tipiskos gadījumos, bet mēs parasti nevaram paredzēt, kur un kā notiks t.s. "melnā gulbja" gadījumi - sal. http://en.wikipedia.org/wiki/Black_swan_theory . Var ieviest (un pietiekami turīgā valstī - arī vajag ieviest) visvisādas aktivitātes, kas palīdzētu "nejusties izstumtiem" 99999 pusaudžiem. Bet allaž viens no simts tūkstošiem būs tāds gadījums, kuru neviens nebūs paredzējis. Es nedomāju, ka Pēteris grib apgalvot, ka Somijā skolas vecuma jaunieši parasti tiktu pamesti novārtā - tā ir valsts ar ļoti kvalitatīvu un arī ļoti humānu izglītības sistēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ernests - Fīreram 12.11.2007 12:05
Iespējams, bet ja viens upuris būs katram, kam ir stroķis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fīrers 12.11.2007 10:30
Ja katram kabatā būtu stroķis, tad neviens slepkava nevarētu paspēt nošaut vairāk par vienu upuri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita 10.11.2007 15:28
Patiešām, jautājums par to, kā bija iespējams nepamanīt un nenovērst, rodas ik reizi, kad notikusi šāda traģēdija. Bet pārdomas raisa ne tikai vecāku/skolotāju aklums un/vai vienaldzība, bet arī sabiedrības šķebinošā asinskāre un interneta loma šīs asinskāres apmierināšanā. Acīmredzot netrūkst cilvēku, kuri alkst redzēt, kā vardarbīgā nāvē mirst citi. YouTube var noskatīties ne tikai Pekkas video, bet, piemēram, arī Virginia Tech apšaudes ierakstu. Nāve kā izklaide. Baisi.

Citi autora darbi