Solidaritātes krīze 18

Vislielākās simpātijas vardarbībai kā politiskās līdzdalības formai izrāda tie cilvēki, kas ir ekonomiski visdezorientētākie. Viņi pat aptuveni nesaprot notiekošo procesu loģiku, bet visā vaino valdošo eliti.

Iesaki citiem:

Jau sen vairs pētniekiem, kas novēro Latvijā notiekošos procesus, nav noslēpums, ka valstī vienlaikus iestājusies gan ekonomiskā, gan politiskā krīze. Politiskā krīze gan iestājās jau agrāk, taču līdz brīdim, kamēr nebija nepārprotami sajūtama ekonomiskā, iedzīvotāji to piecieta. Bija iestājies savdabīgs strupceļš — valsts politiskā sistēma nepiedāvāja politiskajai kultūrai vismaz pietuvinātus spēles noteikumus.

Uz šiem procesiem norādīju rakstā Democratia latviensis un citi zvēri zem mikroskopa[ 1 ], ko portāls politika.lv publicēja pagājušā gada novembrī. Ekonomiskās krīzes tuvums bija jaušams, tomēr tās drīzo un tiešo ietekmi uz politiskajiem procesiem tajā brīdī vēl nesaskatīju. Šķita, ka risinājums nāks no ārpuses vai arī pretruna starp sabiedrības politisko kultūru un pastāvošajām tiesiskajām normām politikā turpināsies salīdzinoši ilgi, neradot tiešu revolucionāru situāciju.

Antropologs Klāvs Sedlenieks toreiz komentāros rakstīja: „Es domāju, ka šāda revolucionārā situācija pagaidām nav un nebūs arī, ja nepadziļināsies ekonomiskā krīze. Savukārt tā, ja es pareizi saprotu to, kas patlaban notiek ASV un citās attīstītajās valstīs, Latvijā nav pat vēl īsti sākusies. Bet pēc kādiem mēnešiem trim četriem varētu īsti „iedot ribās” ar masveida bezdarbu, personiskajiem bankrotiem un citām nelaimēm. Tad gan nekādu impulsu no ārzemēm nevajadzēs.”[ 2 ]

No vienas puses visai precīza prognoze. No otras — arī revolucionārā situācija Latvijas apstākļos nonākusi tādā kā strupceļā. Pulvera mucas klātbūtni būtu grūti noliegt, taču sērkociņu tai pielikt īstas vēlmes nevienam nav. Ja arī to kāds pietuvina, tad tādā veidā, lai tikai šķistu, ka spridzinās.

Šai situācijā pētnieciskā kompānija Data Serviss sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA un TV3 veica divus nelielus pētījumus — vienu par ekonomiskās pašsajūtas, otru — par politiskās līdzdalības jautājumiem. Savstarpējā kopsakarībā tos analizēšu šajā rakstā.


Ceļš uz Rietumiem noved ellē

Kopš 2007.gada vairākkārt, izmantojot identisku metodiku, Latvijas iedzīvotājiem tika jautāts, kā varētu mainīties ģimenes ienākumi pēc 6 mēnešiem. Līdz ar to arī uzskatāmi iespējams parādīt sabiedrības uztveres pārmaiņas (sk.1.attēlu) — iedzīvotāju optimisms par savas ģimenes ienākumiem kopš 2007.gada aprīļa konstanti krities, bet pesimisms pieaudzis.

Rezultāti uzskatāmi parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem nākotnes prognozēs patīk kontrasti — 2007.gada aprīlī tikai 9% norādīja, ka viņu ienākumi samazināsies, bet šī gada februārī tikai 5% apgalvoja, ka viņu ienākumi palielināsies. Nedaudz pieaugot labklājībai, optimisms un vēlme patērēt „kā Rietumos” acīmredzami pieaug vairāk par reālajiem ienākumiem, kas arī ir viens no krīzes cēloņiem. Tāpat, labklājībai mazinoties, pesimisms un vēlme iztēloties, ka „esam ellē” pieaug ļoti strauji. Un tas izteikti saskan ar mediju vienā un otrā gadījumā pausto nostāju.

Protams, kā tas attieksmju pētījumiem nereti raksturīgs, uz jautājumu respondenti mēdz atbildēt nevis pēc būtības, bet aptuveni par prasīto. Šajā gadījumā atbildes vienlaikus ar prognozēm ietver arī savas pašreizējās labklājības subjektīvo novērtējumu. (Tieši subjektīvo — korelācija ar savas pašreizējās ekonomiskās situācijas subjektīvo novērtējumu ir daudz nozīmīgāka, nekā ar objektīvajiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli).


1.attēls


¡No pasarán![ 3 ] (jeb bloķēsim ceļus) un Avanti popolo![ 4 ] (jeb ieņemsim parlamentu)


Otrs pētījums, kurš tika veikts tās pašas aptaujas ietvaros, skar atbalstu dažādām politiskās līdzdalības formām. Pētījuma lauka darbs notika laikā, kad norisinājās zemnieku protesta akcijas Rīgā, un 13.janvāra grautiņi vēl bija svaigā atmiņā.

Kā redzams 2.attēlā, tad, lai arī daudz izteiktāks ir atbalsts legālajām politiskās līdzdalības formām, tomēr 45,8% atbalsta ielu un ceļu bloķēšanu (visdrīzāk saistībā ar zemnieku protesta akcijām, ar kurām tika panākta zemkopības ministra demisija), 21,7% — parlamenta un valdības ēku ieņemšanu, bet 12,2% — sadursmes ar policiju. Ņemot vērā politisko notikumu fonu aptaujas brīdī un pirms tam, rezultāti acīmredzami norāda uz nopietnu politisko krīzi, kas izpaužas kā ekstrēmu politiskās līdzdalības formu leģitimēšana.

Izteiktāks atbalsts Saeimas un valdības ēku ieņemšanai nekā sadursmēm ar policiju, protams, ir zināmā mērā kuriozs, jo pirmo vismaz pagaidām grūti iedomāties bez otrā. Taču atkal jāņem vērā, ka ne jau vienmēr uz jautājumu respondenti atbild pēc būtības. Šajā gadījumā drīzāk ir runa par uzticību vienai vai otrai institūcija, neiedziļinoties lietas būtībā, un uzticība policijai tomēr ir augstāka.

2.attēls


Ekonomiskā dezorientācija un politiskais radikālisms

Pievēršoties abu šo krīžu — politiskās un ekonomiskās — uztveres salīdzinājumam, piedāvāšu tikai trīs tipiskākās līdzdalības formas, jo visas pārējās konstatējamās sakarības lielā mērā dublē šeit attēlotās.

Raksturīgi, ka mazāk vardarbīgās protesta formas — streikus (sk.3. attēlu), kā arī ielu aģitāciju un demonstrācijas — biežāk atbalsta cilvēki, kuri uz savas ģimenes ienākumiem pēc 6 mēnešiem raugās optimistiskāk. Visdrīzāk, ka viņi no vienas puses ir noskaņoti mazāk radikāli, no otras — vispār biežāk saskata jēgu politiskās līdzdalības formām, kas nav saistītas ar tiešu vardarbību.

Vidēji vardarbīgu protesta formu — ielu un ceļu bloķēšanu (sk. 3.attēlu), kas norisinājās tieši pētījuma lauka darba veikšanas laikā, — visbiežāk atbalstītu cilvēki, kas savās ekonomiskajās prognozēs ir pesimistiskākie. Šīs grupas atbalsts saistās ar to, ka akcijas no vienas puses izsauca plašākas simpātijas (atšķirībā no 13.janvāra grautiņiem), bet no otras puses — akcijas tomēr ietvēra pietiekami nozīmīgus draudus un sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas nebija tik pieņemami cilvēkiem, kas uz ekonomisko situāciju raugās optimistiskāk.

Taču vardarbīgākās protesta formas — sadursmes ar policiju (sk. 3.attēlu), kā arī parlamenta un valdības ēku ieņemšanu un badastreikus (pēdējie kā vardarbība pret sevi) — visbiežāk atbalstītu nevis tie, kas uz ekonomisko procesu virzību raugās vispesimistiskāk, bet gan tie, kam vispār ir grūtības prognozēt savas ģimenes nākotnes ienākumus. Tādējādi varam secināt, ka vislielākās simpātijas vardarbībai kā politiskās līdzdalības formai izrāda cilvēki, kas ir ekonomiski visdezorientētākie, pat aptuveni nesaprotot (vai nevēloties saprast) notiekošo procesu loģiku un visā vainojot valdošo eliti. Citiem vārdiem, tas ir mēģinājums ekonomiskās krīzes cēloņus reducēt līdz politiskajiem cēloņiem.

3.attēls


Kas vainīgs?

Kā jau tas mūsdienu sabiedrībā ierasts, cilvēka augstprātība liek tam uzskatīt, ka viņš spēj kontrolēt gan dabas, gan sociālos procesus. Īpaši šāds uzskats raksturīgs cilvēkiem, kuru pašu izpratne par notiekošajiem procesiem ir ārkārtīgi aptuvena, bet kuri tajā pašā laikā domā, ka kāds „tur augšā” visu kontrolē vai, vēl sliktāk, vērpj sazvērestības, raustot visu sabiedrību aiz diedziņiem kā marionetes. No tā savukārt izriet vainīgā meklējumi arī situācijās, kad par konkrētu vainīgo runāt īsti nav pamata.

Praksē politiskās elites iespējas apturēt ekonomisko krīzi šajā stadijā, kad tā jau ir izgājusi tālu ārpus finanšu krīzes, ir visai niecīgas. Un tas pats sakāms arī par tās paredzēšanu un ierobežošanu. Kā nupat iznākušajā grāmatā Globālā finanšu krīze norāda Krievijas Alfa-Bankas izpilddirektors Saimons Vains, lai izvairītos no globālās finanšu krīzes, ASV, pirmkārt, būtu vajadzējis pastāvēt sistēmai, kad, pirmkārt, revidenti saņem lielāku atalgojumu par baņķieriem, lai labākie speciālisti būtu nevis tiem, kas rada bagātību, bet gan tiem, kas viņus kontrolē. Un, otrkārt, politiķiem būtu bijis jāspēj nerēķināties ar presi, lai nevajadzētu izdabāt kredītnespējīgu vēlētāju vēlmēm ņemt hipotekāros kredītus[ 5 ]. Abi šie nosacījumi varbūt arī palīdzētu izvairīties no tāda tipa krīzēm, kādas izveidojās 2007.gadā ASV un daudz primitīvākā veidā — jau pēc klasiska „burbuļa” shēmas — arī Latvijā. Tomēr šādi nosacījumi kapitālisma un demokrātijas apstākļos nav realizējami, jo ietver stagnācijas un diktatūras draudus.

Līdz ar to saprotam, ka mūsu politiskajai elitei nākas atbildēt par problēmām, kuras tā tiešā veidā nav radījusi un kuras ierobežot tai bija maz iespēju. Taču iemesls, kāpēc tieši tā tomēr izraudzīta par galveno vaininieci, visdrīzāk saistās ar solidaritātes trūkumu. Ja klasiskā kapitālisma formula paredz peļņas privatizāciju un zaudējumu socializāciju, tad valsts kā institūcijas funkcija būtu šo formulu mīkstināt, daļu peļņas tomēr socializējot un līdz ar to veidojot mehānismu, kas vēlāk palīdz socializēt zaudējumus bez tik lieliem satricinājumiem. Taču, ja politiskā elite rīkojas pēc šīs pašas kapitālisma shēmas, privatizējot peļņu un cenšoties iespēju robežās pati norobežoties no zaudējumu socializācijas, tas neveicina ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Naids pret šo grupējumu veidojas galvenokārt tāpēc, ka tas vienkārši atļaujas nesolidarizēties. Šī naida izpausmes, ja tās rezultētos politiskās elites gāšanā, protams, nekādā veidā neveicinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, drīzāk otrādi. Tomēr uz kādu brīdi rastos iespaids, ka triumfējis taisnīgums. Vismaz tās iedzīvotāju daļas vidū, kas ir noskaņoti politiski agresīvi un jūtas dezorientēti ekonomiskajos procesos.

Tādējādi politiskajai elitei būtu vienkāršs ieteikums — atcerēties, ka pirms 20-25 gadiem visi atradāmies nosacīti līdzīgā situācijā, un krīzes apstākļos solidarizēties ar pārējo sabiedrību . Ne jau kādu morālu apsvērumu vai līdzjūtības, bet savas personiskās fiziskās drošības dēļ. Apkārt notiekošie procesi liecina, ka risks tiešām pastāv, jo politiskas vardarbības precedenti jau ir bijuši —ekonomiski dezorientētākā un politiski visagresīvākā sabiedrības daļa „vainīgo” ir atradusi.

_______________________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Nja - MB 26.03.2009 15:35
Es tā īsti nesapratu terminu "ekonomiskā dezorientācija"

Vienā komentārā jūs teicāt, ja "ekonomiski dezorientētajiem" pateiktu visi dezorientētie savienojieties, tad parādītos orientieris, un līdz ar to parādītos orientieris un vairāk nebūtu jēgas šai savienībai (vai apmēram tā)

Jautājums: ja runa bija par ekonomisko dezorientāciju (kas neizslēdz situāciju, ka šie civlēki citās ziņās ir pilnīgi veselīgi vai normāli orientēti), kā var kaut kāda savienība piešķirt ekonomisko orientieri?
Kāds varētu būt ekonomiskais orientieris ekonomiski dezorientētajiem, jeb varbūt vajag kādu garīgo orientieri, kas vienlaicīgi saskaņā ar kādiem ezotēriem likumiem iegroza arī ekonomisko orientāciju. Ir taču dzirdēti stāsti, ka kāds dezorientēts cilvēks aizgājis uz baznīcu (Katoļu, vai Ļedjajeva, piemēram.) un ekonomikas jeb patēriņa jomā šis jau izsitās ļaudīs.

Jā vēl nav skaidrs, kā Jūs uztverat vārdu dezorientācija:
Piemēram, daži homoseksualitāti uzskata par orientāciju, citi atkal par dezorientāciju.
vai šai dezorientācijai ir pols (t.i. orientācija nepareizā,citāvirzienā), jeb tas ir pilnīgs orientācijas trūkums, nu varētu salīdzināt ar orientāciju sex ziņā, ka cilvēks vienlaicīgi ir biseksuāls, nekrofils, zoofils, t.i., viņam vienalga ar ko un kā, ka tik vieglāk paliek.

Labs vārds ir "dezorientācija", turklāt "ekonomiskā", tik daudz pārdomu rada, dažādas interpretācijas izraisa neizglītotajiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite - Māris Brants 24.03.2009 22:41
"Cilvēks saprot, ka nevar prognozēt, jo neuztver apkārt notiekošo procesu kopsakarības. Gan viens, gan otrs.

Un kā Jūs tad definējat tos, kas saprotot apkārt notiekošo procesu kopsakarības ir sapratuši, ka savus ienākumus nevar prognozēt? (un kurš gan patreiz tos var prognozēt? Pat pasaules slavenie ekonomisti un labi apmaksātie finašu tirgus analītiķi ir attapušie dziļi peļķē ar visām savām prognozēm). Pēc Jūsu definīcijas tie arī sanāk ekonomiski dezorientētie.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


HipnotiskaisBrauciens 24.03.2009 19:08
'' Šajā valstī politiķiem ir jāuzņemas atbildība par visu notiekošo valstī,kā arī par kredītiem nenormāliem '' - politiķiem būtu jāuzņemas visa atbildība par katras privātpersonas atbildīgi noslēgto juridisko līgumu ar atbildīgu kredītdevēju ? A kas ta uzņemsies ATBILDĪBU par atbildīgu pilsoņu atbildīgi ievēlētajiem politiķiem ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guntars Baumanis 24.03.2009 11:11
jeb kuru procesu valstī ietekmē politiķi,un tā ir cīņa par varu un naudu,kā arī,kā mazākumam spēja ietekmēt vairākumu pret viņu gribu.šeit politiskie lēmumi,kuri nav saistoši, ar šo pašu politiķu akceptu (parlaments) pārtop par tiesību aktiem,kuri sabiedrībai var būt gan labvēlīgi vai nelabvēlīgi,kuri liek veikt kādas darbības vai aturēties no kādām darbībām.Politiku var pielīdzināt šahu spēlei,kur tiek likta lietā psiholoģija gan stratēģija lai pakļautu pretinieku sev vēlajamam mērķim.

Šajā valstī politiķiem ir jāuzņemas atbildība par visu notiekošo valstī,kā arī par kredītiem nenormāliem.Mūsu valstī pastāvēja zemais slānis un augšējais,bet nebija paša galvenā videjā slaņa,tas ir mugurkauls,tad ar šo lielo kredītu piešķiršanu,tika veidots mākslīgi vidējais slānis,kurš nopērkot dzīvokli uz kredīta,ielīda pārādos līdz ausim,un nepar kapeiku nekļūst turīgāks ,jo viņš ir parādā bankai.Tāpat arī par daudziem citiem procesiem kuri notika LV ar mūsu politiķu svētību,kas noveda valsti uz finanšu krīzi,tautsaimniecības iznīcināšana,ar aizbildin';ašanos,ka valstij tas nav rentabli(piemēram, cukurs,piens)līdz ar to iznīcinot darba vietas.

Autoram, viela pārdomām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Māris Brants - Everite 23.03.2009 19:36
Tā šķita? Nu, var jau būt, ka tāds iespaids varētu rasties. Bet tā tomēr neuzskatu.

Ja nespēt prognozēt ģimenes ienākumus ir reālistiski, tad kāpēc gan šis reālisms nevarētu izrietēt no ekonomiskās dezorientācijas? Cilvēks saprot, ka nevar prognozēt, jo neuztver apkārt notiekošo procesu kopsakarības. Gan viens, gan otrs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Liene 23.03.2009 19:27
Cik dziļš aizvainojums! Un vēl skaudība (silta vietiņa)! Vispār jau tā ir klasiska socioloģijas problēma - pētījuma objektiem mēdz būt viedoklis par pētījuma rezultātiem. Vēl sliktāk - viņi makropieejas sniegtos rezultātus uztver ne tikai mikro līmenī, bet vēl personiski.

Te nu jāsaka, ka katrs pats izšķir, par ko apvainoties un kur saskatīt sevi. Mans mērķis nav bijis nevienu apvainot. Taču tiem, kas vēlas apvainoties, neko nevaru palīdzēt.

Savukārt Jums atvainoties nevajag ("Atvainojiet, bet..." ), jo nejūtos aizvainots.

Taču par savu rakstu tiešām neesmu augstās domās. Tā sanāca, ka to vajadzēja publicēt par nedēļu agrāk, neka biju iecerējis. Nākamreiz tā noteikti nedarīšu. Taču Jūsu komentāra teksts no tā, ka es iesniegtu, manuprāt, labāk sagatavotu rakstu, diez vai mainītos - atšķiras novērtējuma kritēriji (tas, kas Jums tajā nepatīk un kas man).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Memory - edgars_in@inbox.lv 23.03.2009 14:33
Nevajadzētu pārāk '' uzbraukt '' jaunajam studentam sociologam, kurš tikai sāk veidot savu karjeru un cenšas palīdzēt sabiedrībai izprast notiekošo Latvijā. Tā ķildojoties un apvainojot oponentus nekādas jēgsaturīgas diskusijas nevar notikt. Princips - ' duraks, pats duraks ' izslēdz kādu diskusijas kultūras veidošanos. Būsim toleranti ! Kas vēlas atrast kādus dziļākus analītiskus rakstus - iesaku: ''РОГАТЫЙ ЗАЯЦ'' http://www.zinoviev.ru/rus/rogsa.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Everite - Māris Brants 22.03.2009 23:18
Jūsu paša rakstīties liek domā, ka ekonomiski dezorientētie un reālisti ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Liene - Māris Brants 21.03.2009 23:02
Atvainojiet, bet viss raksts izskatījās pēc spriedelējumiem ar tabulām.Varbūt, ja nav nekā konkrēta, ko teikt, tad vajag būt nedaudz vairāk paškritiskam un nākamreiz publicēt tikai tabulas.
Mani ļoti nepatīkami pārsteidza autora augstprātīgais tonis un vēl tie mistiskie "ekonomiski dezorientētie" , aptuveni izklausās kā - "tie stulbeņi tur ārā". Vienīgais jautājums man radās, izlasot Jūsu sacrējumu ir - tieši cik siltā vietiņā Jūs pašlaik strādājat, ja varat kā no mākoņiem lūkoties uz mums visiem te lejā, tā saucamajiem "ekonomiski dezorientētajiem"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Everite 21.03.2009 20:37
Nesaprotu, kāpēc "ekonomiski dezorietnētie" un "reālisti" būtu jāskata kā alternatīvi, savstarpēji izslēdzoši apzīmējumi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Jandžs 21.03.2009 20:34
"Ja autors pieder pie politiskās elites, tad saprotu viņa velmi dezorientēt "ekonomiski dezorientētos"".

Autors nepieder pie politiskās elites, tādējādi nezina, ko saprot komentētājs Jandžs. :)



Lai dezorientētie apvienotos, viņiem vajag orientieri. Un tad viņi vairs nebūs dezorientēti. Tā kā sauklis "Pasaules dezorientēti, apvonojieties!" laikam nevarētu būt īsti adekvāts - pārāk pārejošs šādā situācijā tas dezorientēto statuss.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Burvis Imants - autors 21.03.2009 17:13
Vai nav laiks solidaritātes vektoru pagriez pretējā virzienā? Un solidaritāti izteikt augšā?

Valsts Prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam,

Šobrīd, valsts morālās un ekonomiskās krīzes apstākļos, tiek meklēts ceļš, lai atjaunotu tautas ticību valstij, tās vadītājiem. Tas ir iespējams tikai ja visi valsts pilsoņi ir vienādos apstākļos, vienādi atdod valstij to, ko var atdot nezaudējot iespēju normāli dzīvot. Valsts pārvalde, savu politiķu un ierēdņu personā, ir noteikusi to minimumu, kurš ir nepieciešams dzīvošanai.

Lai atjaunotu kaut minimālu uzticību valstij, Tēvzemes Nacionālo Spēku Savienība aicina šos spēles noteikumus attiecināt uz visiem valstī dzīvojošiem un noteikt valsts saimnieciskās dzīves vadītājiem - politiķiem un ierēdņiem ar likumu noteikt algas izmaksu naudā ģimenes iztikas minimuma apmērā, bet pārējo daļu izsniegt valsts aizņēmuma obligācijās ar termiņu 50 gadi.

Ja nu viss ko sola darīt būs izdarīts ar solītiem rezultātiem, tad arī zaudētājos nepaliks...

Cieņā arī pret citiem viedokļiem

Imants



5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 21.03.2009 11:10
Vai autors pa tiešām domā, ka viņa "vienkāršais ieteikums" politiskajai elitei, re "atcerēties, ka pirms 20-25 gadiem visi atradāmies nosacīti līdzīgā situācijā, un krīzes apstākļos solidarizēties ar pārējo sabiedrību . Ne jau kādu morālu apsvērumu vai līdzjūtības, bet savas personiskās fiziskās drošības dēļ. Apkārt notiekošie procesi liecina, ka risks tiešām pastāv, jo politiskas vardarbības precedenti jau ir bijuši —ekonomiski dezorientētākā un politiski visagresīvākā sabiedrības daļa „vainīgo” ir atradusi."

Ja autors pieder pie politiskās elites, tad saprotu viņa velmi dezorientēt "ekonomiski dezorientētos". No dezorientēto puses, tas varētu veidot viņiem jaunu saukli: "Pasaules dezorientētie apvienojaties!" Būtu vērts padomāt tuvāk, ko nozīmē būt dezorientētam, kas ir jautājums kuram Brants pārslido ar dezinformējošu veiksmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viesturs - Everita 21.03.2009 00:22
Ne visiem krīzes laikā samazinās atalgojums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite 20.03.2009 18:52
Hmm, var gan diskutēt vai tie, kas patreizējā ekonomiskajā situācijā nespēj prognozēt savas ģimenes ienākumus ir "ekonomiski dezorientēti"vai tomēr reālisti. Tad jau drīzāk tie, kas uzskata, ka viņu ienākumi palielināsies, ir ekonomiski dezorientētie, jo nesaprot, ka šis ir tikai ekonomiskās krīzes sākums un būs vēl sliktāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Memory 18.03.2009 21:24
Īsāk, skaidrāk un saprotamāk - pārdomām der pārlasīt un pārdomāt izcilā sociologa

А. А.ЗИНОВЬЕВА darbus oriģinālvalodā. Par eliti un ieteikumiem - ''Чем ОНИ ТАМ думают'' http://rusology.narod.ru/ru00/82.htm

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Iveta Kažoka 18.03.2009 00:10
1) Pilnvērtīgu salīdzinājumu manā rīcībā arī nav, tāpēc šeit diskusija ir par interpretācijām - kas vienam šķiet maz, citam daudz. Un tā var turpināt bezgalīgi. Jautājumu tuvākajos pāris mēnešos atkārtot tāpat nav jēgas - rezultāti būtiski neatšķirsies. Pēc tam var pamēģināt, lai argumentu "manuprāt" vietā varētu lietot "vairāk" un "mazāk". Ar starpvalstu salīdzinājumiem gan būtu jāuzmanās pat tad, ja tādi būtu, jo robeža starp atbalsta izteikšanu tai vai citai politiskās līdzdalības formai aptaujā un personisku piedalīšanos kādā akcijā dažādās valstīs var būtiski atšķirties.

Skrejlapu izlatīšana - tā pie mums vienkārši ir nepierasta politiskās līdzdalības forma. Subjektīvi šķiet mazefektīva. Līdz ar to arī nav atbalsta.

Tā doma par Centrālo Banku man patīk. Teiksim, Latvijas Bankas naudas glabātuve varētu būt laba vieta kādai akcijai. :)

Var jau būt, ka ir valstis, kur par pieļaujamajām politiskās līdzdalības formām daudz diskutē. Taču man drīzāk šķiet, ka te ir runa nevis par diskusijām, bet par precedentiem. Arī par mentalitātes un politiskās kultūras saderību u.tml. Interesants moments te ir spēka struktūru politiskā kultūra (ja atceramies, piemēram, kā pie antiglobālistu aktivitātēm nepieradušie Gēteborgas policisti izrēķinājās ar protestētājiem no citām valstīm), kas kaut kādā ziņā ir konkrētās sabiedrības spogulis.



2) "Šobrīdējā ekonomiskajā situācijā ļoti daudzi ir nedroši par saviem nākotnes ienākumiem. Tas nebūt nenozīmē, ka viņi " nesaprotot (vai nevēloties saprast) notiekošo procesu loģiku un visā vainojot valdošo eliti."

Attiecībā uz to, ka nesaprot - jā, daļā gadījumu noteikti nav korekts secinājums. Mēģinājumi drusku psiholoģiskā garā portretēt konstatēto mērķgrupu, protams, paspilgtina rakstītā jēgu, taču šādus rādītajus interpretējot jāsaprot, ka, kā jau parasti kvantitatīvajos pētījumos, runa ir tikai par tendencēm - ja ir viena pazīme, tad lielāka iespēja, ka būs cita. Ja es rakstīšu maksimāli korekti, tad nebūs šādu problēmu, bet raksts vienkārši būs ļoti garlaicīgs.



3) Zaudējumu socializācija jau var notikt ne tikai valsts ietvaros, bet arī sīkāku vienību - to pašu uzņēmumu - ietvaros. Labajos laikos īpašnieks pievāc peļņu, sliktajos izvairās no zaudējumiem uz savu darbinieku rēķina u.tml. Un ja sliktie laiki ir visā valstī summāri sanāk kaut kas līdzīgis arī bez valsts starpniecības, kad īpašnieks nosacīti iziet sausā. Vai arī apdrošināšanas afēras, kas ļāva bankrotējušam uzņēmējam iziet sausā uz citu (lai arī varbūt uzņēmēju) rēķina. Vai arī vienkārši bankrots - nu, nav no tā cilvēka vairs, ko paņemt - viņa kreditoriem nākas vien samierināties ar to, ka viņi naudu atpakaļ nedabūs. Tā kā šī formula noteikti ir daudz senāka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 17.03.2009 22:40
Es piekrītu aicinājumam politiskajai elitei solidarizēties, bet, iespējams, savādāk būtu interpretējusi šos datus:

(1) Manuprāt, ja tiešām 12% atbalsta sadursmes ar policiju, tad tas drīzāk ir vērtējams kā neliels skaitlis nevis tāds riska faktors, no kura kādam vajadzētu baidīties. Man nav starpvalstu salīdzinājumu, bet pieņemu, ka cilvēku skaits, kas atbalsta zināmu vardarbību politisko prasību paušanā, diez vai daudzās valstīs būs mazāks.

Kopumā šie dati parāda uz Latvijas sabiedrības mērenumu. Vismaz pagaidām. Par to liecina tas, ka liela Latvijas iedzīvotāju daļa neatbalsta arī tādas protesta formas, kas citur tiek uzskatītas par normālu politisku procesu (kaut vai ielu bloķēšana). Piemēram, man liels pārsteigums ir tas, ka 45%, izrādās, ir pretenzijas pret skrejlapu izplatīšanu.

Vardarbīgs atbildes variants bija tikai viens: sadursmes ar policiju. Parlamenta ieņemšana - ja tas nenotiek ar mērķi pārņemt valsts varu, bet tikai kā protesta akcija - atsevišķās civil disobedience/direct action koncepcijās var tikt uzskatīta par iespējamu rīcību. Piemēram, no man zināmajiem nesenajiem gadījumiem: Islandē gandrīz tika ieņemta Centrālās Bankas ēka, Briselē - aizmūrētas Eiropas Parlamenta durvis.

Manuprāt, Latvijā ir pietrūcis diskusijas par to, kādas protesta formas ir/nav pieļaujamas. Piemēram, vai drīkst/nedrīkst sviest tomātus/olas pa parlamenta ēku (vai par to draud 8 gadu sods, vai tas ir "sīkais huligānisms" vai vienkārši politiskā protesta izpausme)? Rezultāts ir tāds, ka šeit sabiedrība tiek mācīta dēvēt par ekstrēmām un nosodīt pat tādas protesta formas, kas neapdraud demokrātiju vai cilvēku veselību.

(2) "Tādējādi varam secināt, ka vislielākās simpātijas vardarbībai kā politiskās līdzdalības formai izrāda cilvēki, kas ir ekonomiski visdezorientētākie, pat aptuveni nesaprotot (vai nevēloties saprast) notiekošo procesu loģiku un visā vainojot valdošo eliti. "

Pagaidām man šķiet, ka šāds vispārinājums nav korekts. Šobrīdējā ekonomiskajā situācijā ļoti daudzi ir nedroši par saviem nākotnes ienākumiem. Tas nebūt nenozīmē, ka viņi " nesaprotot (vai nevēloties saprast) notiekošo procesu loģiku un visā vainojot valdošo eliti." Vismaz es nespēju saprast, kas ļauj izdarīt šādus secinājumus attiecībā uz šo grupu.

(3) "Ja klasiskā kapitālisma formula paredz peļņas privatizāciju un zaudējumu socializāciju"

Manuprāt, tā tomēr ir salīdzinoši nesena parādība - kas radās līdz ar finanšu institūcijām, kas ir "too big to fail" (pēdējie 20-30 gadi). Tas, ka šis princips ir kapitālisma pamatos, būtu vēl jāpierāda ...

Saistītie raksti

Pazuduši referndumā politika.lv

Citi autora darbi
Ritdiena kura pienaks

Rītdiena, kura pienāks 20 Autors:Māris Brants

Pretvalstisks jautajums

Pretvalstisks jautājums 10 Autors:Māris Brants