Sestdien bija lielisks laiks pastaigai un vispār lieliska diena, piesātināta ar dažādiem pozitīviem sīkumiem. Ar vienu lielu izņēmumu - mikroautobusa ar reģistrācijas numuru ES-883 šofera uzvedību.

Ar māsu gājām garām Statoilam Valdemāra un Zirņu ielas stūrī un sākām šķērsot iebrauktuvi Statoilā no Valdemāra ielas, vietā, kur iebrauktuve krustojas ar gājēju pāreju. Uzsākot gājienu, pēkšņi no automašīnu rindas Valdemāra ielā izspraucās mikroautobuss un brauca mums virsū. Mēs abas apstājāmies un ar rokām sākām rādīt, vai tad šoferis mūs neredz?! Mikroautobuss uz mirkli piebremzēja, bet uzreiz atkal turpināja strauji braukt mums virsū, gandrīz aizskarot manu māsu. Biju gatava auto iespert vai iesist, jo, acīmredzot, šoferis nāca no tās šķiras, kas domā, ka cilvēki ir tikai tie, kas sēž pie stūres; ka vietās, kur nav luksoforu, gājējiem ir jāgaida, kamēr visi ‘cilvēki’ aizbrauc garām, un tikai tad var uzdrīkstēties šķērsot ielu; ka var fiziski uzbraukt gājējam, ja šoferim liekas, ka viņam ir priekšroka.

Mana māsa paspēja reaģēt ātrāk un iesita mikroautobusa sānam. Sekoja auto apstāšanās un šofera izlekšana no mašīnas ar piecstāvīgiem lamu vārdiem krievu valodā. Viņš kliedza, ka viņam esot priekšroka tur braukt, jo tur neesot nekāda gājēju pāreja. Mēs abas, savukārt, latviešu valodā teicām, ka te ir priekšroka gājējiem. Neko vairāk arī nepaspējām pateikt, jo, laikam jau saprotot, ka mēs neesam uz mutes kritušas, šoferis vien nokliedzās “aizveries, rižā m****” un aizbrauca. Mēs tikai paspējām pierakstīt mikroautobusa reģistrācijas numuru un īsi pārrunājām, kāda varēja būt reakcija mikroautobusa pasažieru vidū uz šādu šofera rīcību, un, vai tiešām pēc šī šofera ieskatiem gājēju pāreja ir vienīgi vietas, kas iezīmētas ar zebras joslu…

Tā kā numurs mums ir, liecinieki arī, plānojam iesniegt sūdzību policijā. Lai šādi šoferi nebojā dienu citiem.