Atslēgvārdi:

Sociālo zinātņu doktorantūra – no “izņēmuma” uz “normu” 16

Vai Latvijā doktorantūra ir prestiža nodarbošanās? Skaidrs, ka par doktoranda stipendiju disertāciju uzrakstīt nav iespējams, parasti zinātnes studijas notiek „darbu apvienošanas kārtībā” un stresa, tempa un jezgas dēļ studiju process zaudē

Iesaki citiem:

To, ka mācīties ir labi, zina visi. Bet, vai nepamatotu institucionālu barjeru, nekārtību un resursu nepietiekamības dēļ šis process bieži vien nepārvēršas par „mocīšanos”? Doktorantūras problēmas Latvijā mēdz norakstīt uz studentu motivācijas trūkumu, bet vai runa nav arī par institucionālās vides nepilnībām?

Sociālās zinātnes – pretstatā dabas un inženiertehniskajām – Latvijā ir jaunas. Piemēram, no tām tikai ekonomika ir iekļauta piedāvāto atbilžu sarakstā 60. gados veiktā pētījumā par profesionālajām izvēlēm[2]. Tieši pēdējai Latvijā raksturīga arī salīdzinoši liela zinātnieku kopiena. Savukārt pārējās nozarēs – socioloģijā, politoloģijā, psiholoģijā un tiesībās – pētnieku ar doktora grādu ir samērā maz (īpaši tas attiecas uz pirmajām divām). Šie rādītāji diezgan izteikti kontrastē ar Rietumeiropas valstu datiem, kur sociālie zinātnieki veido samērā lielu akadēmiskās kopienas, kā arī doktorantūras studentu daļu. Atšķirības ir vēsturiski radušās, un tām nav viens cēlonis. No vienas puses, Eiropā norisinās process, ko apzīmē ar “inovācijās balstītas ekonomikas” veidošanu, kas lielā mērā saistīta tieši ar inženiertehnisko un dabaszinātņu attīstību. No otras – stabilu demokrātijas tradīciju iedibināšana Latvijā, šķiet, vismaz daļēji vēl ir nākotnes uzdevums.

Lai gan doktorandu skaits sociālajās zinātnēs samērā strauji palielinās, pagaidām tas pārsvarā ir noticis uz privāto līdzekļu pamata (īpaši ekonomikas studijās). Latvijas Universitātē, piemēram, no valsts budžeta finansēto vietu pašlaik šajās nozarēs ir aptuveni divas reizes mazāks nekā humanitārajās un dabaszinātnēs. Tas sociālo zinātņu doktorandiem uzliek samērā lielu papildus slodzi lekciju lasīšanā, jo šīs specialitātes maģistra un bakalaura līmenī apgūst liels studentu īpatsvars (aptuveni 50%).

Integrācija Eiropas pētniecības telpā pašlaik ir īpaši aktuāla tēma un, iespējams, piedāvā risinājumu arī samilzušajām doktorantūras problēmām Latvijā. Šajā kontekstā var nosaukt trīs programatiskus dokumentus – Boloņas procesu, Lisabonas stratēģiju un 6. ietvara programmu. Visos gadījumos uzsvērta nepieciešamība pēc dažādu valstu pārstāvju savstarpējās komunikācijas un mobilitātes pāri nacionālajām robežām – konkrētāk runa ir par „ekselences tīklu” veidošanu. Arī kāds respondents[3] par vēlamo situāciju izteicās, ka „vajag riņķot pa pasauli un aizņemties pasaules idejas.” Īpaši aktuāli tas šķiet tieši sociālo zinātņu gadījumā, kuru pārstāvji daudz biežāk nekā citās nozarēs par galveno resursu un vērtīgāko ieguvumu atzīst informāciju[4]. Arī pozitīvie doktorandu stāsti vēsta par „starptautiskiem kontaktiem, kas nostrādāja” disertācijas tapšanas gaitā.

Analizējot zinātnes studijas, jāatceras, ka tās Eiropas Savienībā - tāpat kā izglītības sistēma kopumā - lielā mērā ir nacionālo valstu kompetencē. Latvijas gadījumā aktuāli ir trīs aspekti – resursi, attieksme un normatīvais ietvars. Vispārzināma ir tēze par zinātnes trūcīgo finansējumu šajā valstī, no kā izriet ļoti daudz kas. Skaidrs, ka par doktoranda stipendiju disertāciju uzrakstīt nav iespējams. Tagad gan pastāv dažāda veida kreditēšanas iespējas, tomēr parasti zinātnes studijas notiek „darbu apvienošanas kārtībā”. Šādi bieži vien strādā arī pētnieki ar doktora grādu – vismaz socioloģijas, politoloģijas, ekonomikas un psiholoģijas nozarēs. Līdz ar to stresa, tempa un jezgas dēļ zinātnes studiju process visticamāk kaut ko zaudē. Cits jautājums ir – vai Latvijā doktorantūra ir elitāra un prestiža nodarbošanās kā tam it kā vajadzētu būt? Darbaspēka apsekojumos[5] sadaļa par cilvēkiem ar zinātnisko grādu ir parādījusies samērā nesen, kas liecina par izmaiņām šajā jomā. Tas ir likumsakarīgi, jo Eiropā doktoru īpatsvars strādājošo skaitā ir krietni vien lielāks.

Vispārzināma ir tēze, ka veiksmīgas izglītības sistēmas darbības pamatā ir ne vien resursi, bet arī attieksme. Doktorantūras gadījumā svarīga ir gan studentu, gan pasniedzēju, gan likumdevēju un administratoru ieinteresētība. Pēdējie – konkrēti Izglītības un zinātnes ministrija - nesen ir nākuši klajā ar iniciatīvu izdarīt grozījumus „Nolikumā par promocijas kārtību un kritērijiem”. Situāciju pašreizējo disertāciju kvalitātes jomā zināmā mērā raksturo šāda punkta ieviešana, ka „promocijas darbs parāda doktoranda spējas izanalizēt un kritiski vērtēt pētāmo materiālu.” Vai vispār drīkstētu būt savādāk? Tomēr nozīmīgākā, protams, ir piektā panta svītrošana – ja šīs izmaiņas stāsies spēkā, doktora grādam nepieciešamo publikāciju skaits vairs nebūs noteikts. Zinātniskos rakstus vajadzēs, bet – cik, tas jau būs atkarīgs no recenzenta vērtējuma.

Mani šajā kontekstā interesē divi jautājumi - Kāpēc tagad? Un kādas būs sekas? Iespējams, ka „Nolikuma par promocijas kārtību un kritērijiem” grozījumu pieņemšanas gadījumā, palielināsies aizstāvēto disertāciju skaits. Savukārt doktorantūrai tieši pašlaik ir jāmainās tāpēc, ka Eiropā attieksme pret zinātniekiem ir citāda – viņi ir „norma”, nevis „izņēmums”.

_________________

[1] Paldies Ditai Sīlei par vērtīgiem komentāriem raksta tapšanas gaitā!


[2] Vilciņš T. (1968) Profesiju prestižs un profesiju izvēle mūsdienās – vēsturiski socioloģisks pētījums. Rīga: Zinātne

[3] Raksts balstīts uz 12 daļēji strukturētām intervijām, kas veiktas 2003. gada pavasarī

[4] Eglīte P. (1996) Latvijas zinātnieku notikusī un paredzamā izceļošana. Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis 50. sēj. 1. nr. 64. – 78. lpp.

[5] LR CSP (2003) Darbaspēka apsekojumu galvenie rādītāji Latvijā 2002. gadā. Rīga


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (16) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

korman 22.07.2004 00:18
Pirmkārt - par doktorantūru. Raksta autore pieminējusi mazo doktora budžeta vietu skaitu humanitārajās zinātnēs. Tas ir kaut kas, kas man nav galīgi saprotams - kāpēc par doktora studijām LU Ekonomikas fakultātē vispār būtu jāmaksā? Ārzemēs universitātes pašas piešķir grantus no savas (nevis valsts) naudas, bet Latvijā jāmaksā. Turklāt par ko? Ekonomikas doktorantam (atšķirībā varbūt no materiālu pētniecības vai organiskās sintēzes) nav nepieciešama gandrīz nekāda materiāltehniskā bāze, turklāt viņš augstskolai pilnīgi noteikti maksā mazāk kā maģistrants, jo neapmeklē lekcijas un neaizņem daudz vietas fakultātē, turklāt vēl lasa lekcijas! Taču vai samaksa ir mazāka kā maģistratūrā?

Otrkārt - par maģistratūru. Ar to jau nu arī nav labāk. LU vestibilā stāv reklāmas plakāts "Maģistratūra nav greznums, bet nepieciešamība. Turklāt tu vari iegūt maģistra grādu citā specialitātē". Maģistra programmu kvalitāte uz papīra varbūt izskatās jauki, bet realitāte ir daudz skarbāka. Bez tam minētā iespēja iegūt grādu citā specialitātē jau vien neko labu nesaka par maģistra programmu, kuras mērķim normāli vajadzētu būt pētniecības iemaņu attīstīšanai un šaurākai specializācijai jau uzsāktajā studiju virzienā. Rezultāts - maģistra darbi - runā paši par sevi ... un kādas kvalitātes pastāvīgu pētījumu gan var gribēt no cilvēka, kurš pirms tam mācījies citu specialitāti?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Santa 05.07.2004 13:55
Ja runājam par tām izdevniecībām (Kluwer) - ja esi nopublicējis divus rakstus žurnālos, kas iekļauti Social Science Citation Index sarakstā, tev disertācija nav jāraksta, bet, kā noprotams, tas ir samērā nereāls pasākums. Tur Latvijas sociālajiem zinātniekiem ir maz publikāciju - kur nu vēl doktorantiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 02.07.2004 15:51
to Santa

Ja grib no doktoranta patiesi kvalitatiivu darbu, tad 3, 4 gados gruuti to veikt. Pirmais gads paiet, kameer lasa zinaatnisko literatuuru un ne tikai savaa jomaa, bet gan arii citaas jomaas, lai dabuutu "platlenkja skatiijumu". Tikai tad var apmeeram nojaust , kaads ir trends... protams, vienlaikus peetot reaalos situaaciju , kas ir praktiski un teoreetiski sheit . Tad rodas miglains priekshstats, kas mainaams kaada noteiktaa sisteemaa un tad var apjaust , kaadas konsekvences no ta izrietees. Tad var saakt rakstiit , bet neviljus pielaagojies autoritaateem. Sanaak samociiti. Seko parstraadaa shana, jo kaadaa konferencee saproti, ka uz novitaatii taadaa veidaa vairs nevelc... Raksti un labo, citee autoritaates:)...bet laikam tikai peec priekshaizstaaveeshanaas, kad tu esi savu domu jau publiski meegjinaajis aizstaveet un paarliecinaat vecos viipsnaataajus... rodas izpratnes, kas iisti buutu jaadara:). Lai vareetu dabuut 5 publikaacijas starptautiski recenzeetos izdevumos bija vajadziigs vismaz gads. Turklaat bez petiijuma praktiskas daljas rezultaatiem nevienu neinteresee tava teoretizeeshana. Luuk taa , kur nu veel pieredze savaa darbiibas jomaa, lai vispaar Tev buutu vajadziiba kaut ko mainiit un pamatot savu viiziju. Taa kaa es laikam esmu bijusi galiigi zinatniski beztalantiigs radiijums... un varu tikai apbriinot VIDA straadaajosho briinumbeenu, kursh 23 gados bija nobriedis doktora graadam:)

Par kopaa jautraak ir jau radusies zinaama pozitiiva pieredze, sadarbojoties vairaakiem doktorantiem vienaa profesora grupaa.

Par humanitarajaam zinatneem un kvalitaati:) ir ljoti gruuti veikt korektu peetiijumu, jo tas pamataa ir kvalitaatiivais petiijums, kura analiizees un apstraadei tikai tikko saak paradiities pirmas kompjuuterprogrammas pie mums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Santa 02.07.2004 14:14
Versija par to, ka humanitārajam blokam ar zinātnisko kvalitāti Latvijā iet vissmagāk ir kaut kur dzirdēta. Bet ideju autorības problēma ir sasāpējis jautājums ne tikai šajā jomā un ne tikai doktorantūrā. Par velosipēda izgudrošanu no jauna - ja maģistros to vēl var atļauties, tad zinātnes studijās, nē, iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc šis pasākums tik daudziem Latvijas doktorantiem ievelkas stipri ilgāk par tiem 3, 4 gadiem, kas ierakstīti normatīvajos dokumentos. Un vispār šajā jomā mācība "kopā jautrāk" ir vāji apgūta :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 02.07.2004 10:16
Jociigi, bet Lv zinatnieki veel joprojaam domaa, ka ikviens no vinjiem pacels savu nozari viens pats un taapeec biezhi vien "ljau sazelt " ap sevi fonam, lai ir pasham kur sauljoties... Kursh veelas sev speeciigus jaunus konkurentus??? (Taadas meedz buut parasti doktoranta- zinaatniskaa vadiitaaja attieciibas)... paareejais - tad sanaak atseedeeshana pie kompjuutera, visbiezhaak darba sakompeleeshana un ne reti ritenja izgudroshana no jauna... Atliek tikai pretendenta izbiidiishana , kas atkariiga no vadiitaaja caursishanas speejaam ( vai sarunaashanas) starp koleegjiem- es tev - tu man.

It iipashi humanitaarajaas zinaatnees...dazhriez var tikai pabriiniities, cik viegli pasaules dizhgaru darbu tulkojumi sarindojas zinaatnieka publikaaciju sarakstaa:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pofigovskis 01.07.2004 21:36
Reiz ,pirms 4 gadiem,sadomāju "doktorēt" LU,bet.......arogance,vērtētāju līmenis,korporatīvisms,utt..

Atmetu ar roku,lai jau šie "vārās savā suliņā".Pērngad pārdomāju un tagad jau mierīgi "doktorēju" kaimiņvalsts universitātē.Paša priekam,CV un vispārīgai lustei,lai katrs padlatvijas mērglis neplivinātos ar savu brežņevizēto grādu man degunpriekšā..:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.07.2004 10:44
Santai: Doktorants (vai maģ. students) viens pats tikai retos gadījumos būs patstāvīgi izraudzījies labu tēmu un vadītājam atliks tikai bijīgi to pieņemt un netraucēt. Vairāki doktorantūras studenti ir teikuši, ka viņiem galīgi pietrūkst ārējas struktūras. T.i.atšķirībā, teiksim, no bakalaura/maģistra programmām, kur studentam jau no pirmās dienas ir skaidrs, kurp jāiet un kas jādara, doktorantūrā struktūras nav gandrīz nekādas. Protams, ka tur ir darīšana ar pieaugušiem cilvēkiem, nobriedušām personībām, utml. Bet tikuntā būtu jānotiek pastāvīgai saziņai starp augstskolu (un potenciālo atestācijas komisiju) un doktorantu. Kvalitatīvs rezultāts (disertācija) var vieglāk rasties tad, ja viss doktorantūras process bijis kvalitatīvs un visi savlaicīgi zinājuši, ko viens no otra var sagaidīt.

Protams, ka priekšaizstāvēšanas, minimuma eksāmeni vai pat parasta kursu kredītpunktu vākšana ir tikai līdzekļi, kuri ir noderīgi tad, ja palīdz doktorantam iekļauties akadēmiska darba struktūrā un stiprināt savas zinātniskās dziņas. Protams, ka katrā nozarē doktorantūras procesa kvalitāti varētu nodrošināt nedaudz savādāk, tāpēc tās priekšaizstāvēšanas nav dogma, vienīgi tās, kā pats redzēju ASV, visai labi palīdz datorzinātņu studentu disertācijām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Santa 01.07.2004 09:49
Tīnai

Vēlreiz par VZKK – tas, ka šī institūcija ar īpašu „caurspīdīgumu” neizceļas ir fakts – doktorants sēdēs piedalīties nevar un vispār, cik zinu, šie pasākumi ir slēgti. Diskusiju gaitā par komisijas izveidošanu izskanēja versija, ka tās darbība varētu būt drīzāk pagaidu nekā ilgstošs risinājums, tomēr par likvidāciju pašlaik diez vai var runāt. Savukārt habilitāciju Latvijā atcēla samērā nesen un argumenti tur bija arī par zinātnes kā sistēmas elastīgumu.

Aleksim

Man patīk doma par tēmas „disertablitāti” – tikai doktorants viens pats to noteikti „izpīpēt” nevar, bet vai to ir iespējams izdarīt divatā ar vadītāju – tiešām nezinu. Atkal laikam ir jautājums par zinātni kā kopienu.

Attiecībā uz priekšaizstāvēšanām - par doktorantūru nezinu, bet maģistrantūras pieredze liecina, ka tas disciplinē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 30.06.2004 16:28
Santa: Ar tēmas izvēli kā lēmuma pieņemšanas procesu var sanākt problēmas, jo līdz šim kaut kā radies iespaids, ka bieži vien tas notiek pēc principa „ņuh, čuj i poņa”. Vieni saka, ka jāvadās no personiskajām interesēm, citi rēķina, kur var piesaistīt kaut kādus finansu resursus.

Savlaicīga tēmas apstiprināšana un apspriešana plašākā lokā, nekā tikai ar vadītāju, ir dikti nepieciešama. Nupat maijā pieteicās datorzinātņu maģistratūru beigt gribošs students, kurš teica, ka es esot viņa vadītājs un arī maģistratūras darba tēma jau ir pareizi apstiprināta un iegrāmatota. Varēju jau teikt taisnību, ka es viņu nepazīstu. Bet mana mantkārība guva virsroku, un teicu, ka viss ir kārtībā. Uztaisījām pāris fiksas apspriedes. Izvēlējāmies mīļu recenzentu, kurš darba tēmā ne visai gribēja iedziļināties. Darbu students pāris nedēļās sakompilēja no Interneta, un sekmīgi aizstāvēja uz astoņi...

Ja mēs jau februārī būtu rīkojuši priekšaizstāvēšanu un saskaņojuši tēmas, tad es tamlīdzīgai haltūrai nebūtu piekritis - būtu teicis, ka maģistra darbs nedrīkst būt 100% atgremojums; vajag maģistranta personīgo ieguldījumu. Un 2-3 pasniedzēju komisija varētu jau savlaicīgi atšķirot galīgos slaistus no tiem, kuri maģistra darbu grib rakstīt nopietni. Tos, kuri nebūtu gatavi, ielūgt uz priekšaizstāvēšanu vēlreiz, utml. Bet maijā visi jau nostādīti fakta priekšā - kā nepalīdzēsi grūtībās nokļuvušam studentam.

Protams, gan maģistra gan doktora darba tēmas izvēlē ir arī visādi politiski aspekti - vadītāju intereses, nauda, utml. Tomēr svarīgākais, lai tēma būtu "disertabla" - lai tajā varētu pietiekoši izvērsties cilvēka oriģinālās pieejas savai specialitātei. Kamēr tēmas saskaņošana paliek starp studentu un viņa vadītāju, arvien pastāv paviršības risks, kuru neviens, izņemot reizēm studentu un viņa vadītāju nepamana. Ceru, ka doktorantūrā (doktorantūras komisijās neesmu piedalījies) viss notiek drusku nopietnāk nekā te aprakstīts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 30.06.2004 15:34
Neapshaubaami starptautiskaas zinatniskaas recenzijas spees nodroshinaat doktordarbu kvalitaati vismaz saliidzinaamaa Eiropas liimenii. Gruuti vieniigi izprast, kaa tad issti tas ir ar to doktora graadu... Pie mums tas ir vienpakaapes, citur pastaav habilitaacija...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 30.06.2004 15:29
To Santa.

Par VZKK... Man domaat, buutu lieliski , ja muusu eksperti uznjemtos atbildiibu par savaam recenzijaam un nesuutiitu pretendenta darbu uz kaut kaadu mistisku VZKK, kur nolemj, vai tas ir labs, vai slikts (pat bez iespeejas pretendentam buut klaat- tas disciplineetu), balsojot ( kam negadaas 5 dienas vakaros nogurums)... biezhi vien nepaarzinot zinaatnes jomas specifiku, kur nu veel citus smalkumus...Taapeec es ierosinaaju kaut ko mainiit, tas ir,shii struktuura, ja taada tiks saglabaata, vareetu paarraudziit promocijas padomes darbiibu (ekspertu recenziju atbilstiibu muusdienu prasiibaam, ja jau VZKK pretendee buut viszinosha) un raudziities, kaadas kvalitaates doktora darbi tiek aizstaveeti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Santa 30.06.2004 15:14
Runā, ka politikas analīzes sliktākā rekomendācija esot „dodiet vairāk naudas”. Līdzekļu nepietiekamība ir arī bieži izskanējusi tēze gan izglītības, gan zinātnes politikas sakarā un finansējums, protams, nav mazsvarīgs, tomēr man ir iepatikusies kaut kur aizgūta doma par to, ka ģimenē ir jābūt tradīcijai cieņas pret zināšanām jomā (šķiet, lasīju datus - veiksmīgāk aizstāvoties tie, kam doktori tālākos vai tuvākos rados jau ir).

Par tīnas teikto - „derētu uzraudzīt promocijas padomes ekspertu darba kvalitāti”. Man kaut kā radies iespaids, ka to „kontrolētāju” Latvijas gadījumā bieži vien ir par daudz. Te ir runa par izglītības sistēmas birokratizāciju, kas līdzi nes arī „nevajadzīgu papīru kalnus”. VZZK, iespējams, ir vēl viens šī procesa piemērs.

Ar tēmas izvēli kā lēmuma pieņemšanas procesu var sanākt problēmas, jo līdz šim kaut kā radies iespaids, ka bieži vien tas notiek pēc principa „ņuh, čuj i poņa”. Vieni saka, ka jāvadās no personiskajām interesēm, citi rēķina, kur var piesaistīt kaut kādus finansu resursus. Optimālākais variants droši vien būtu jau pastāvoša pozitīva komunikācija ar eventuālo darba vadītāju, kurš tad, iespējams, varētu norādīt, "kurā virzienā rakt”, un vēl jo derīgākas var izrādīties iestrādes konkrētajā jomā.

Aleksi, tam ka doktorantūru nedrīkst pataisīt par joku, piekritīšu gan, tomēr filozofa (konkrēti – Vitgenšteina) tēzi „par ko nevar runāt, par to jāklusē” neatbalstīšu vis :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ijabs 30.06.2004 13:53
Pilniibaa piekriitu Aleksim attieciibaa uz priekshaizstaaveeshanaas proceduuras ievieshanu. Taa buutu visai sveetiiga. Par publikaacijaam - izmainjas shajos noteikumos, manupraat, bija vajadziigas jau sen. Pirmkaart tamdeelj, ka shaada norma bija unikaala - citur ir, augstaakais, divu publikaaciju prasiiba. Otrkaart, shii norma veicinaaja dazhaadu iipatnu "starptautiski recenzeejamo" izdevumu vairoshanos pie mums Latvijaa, nevis muusu jauno zinaatnieku reaalu paraadiishanos starptautiskajaa apritee. Taa tam nebuutu jaabuut - viena publikaacija "Kluwer" ir veertiigaaka par daudzaam publikaacijaam muusu pashu "recenzeejamajos izdevumos", kuru iznaakshanu, kopaa "sametoties", reizeem finanseeja pashi doktoranti. Shajaa gaismaa arii laikam buutu jaaapluuko otra raksta autores mineetaa norma - galvenais promocijas kriteerijs tomeer ir disertaacija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 30.06.2004 12:16
Par zinātnisko grādu kvalitāti vajadzētu rūpēties jau savlaicīgi. Var, protams, uzlikt kaut kādu VZKK bremzi vai skaitīt publikācijas tad, ,kad doktorants disertāciju jau iesniedzis un aizstāvējis.

Doktorantu jau pirms tam vajag noeksaminēt specialitātē (piemēram, pārbaudīt, vai viņš orientējas paša izraudzītajā literatūrā, kura tieši attiecas uz disertācijas tēmu); kā arī rīkot priekšaizstāvēšanu - doktorants pasniedzēju komisijai pamato, ka izraudzītā tēma ir tiešām cienīga, lai par to rakstītu disertāciju. Ja notiktu šādi pasākumi, tad priekšaizstāvēšanas vai "kandidāta minimuma" eksāmena komisija varētu arī ieteikt un formāli fiksēt, cik un kādas ārzemju publikācijas doktorantam būtu jāuztaisa.

Eksāmens specialitātē un priekšaizstāvēšanas procedūra pastāvēja PSRS laikos un joprojām pastāv daudzās ASV universitātēs. Doktorantūras studiju programmai jābūt elastīgai un jāatbilst pētniecības tēmai un raksturam. Bet nedrīkstētu doktorantūru pataisīt par joku, jo tā tomēr nav obligātā izglītība (atšķirībā no maģistratūras, kas dod iespēju strādāt normālu darbu kā arī izvairīties no armijas).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 30.06.2004 11:30
Doktora graads ir ne tikai graads par zinaatnisko pienesumu, tas ir arii graads par personiibas kvalitaati. Promocijas proceduuraa ir taada instance kaa VZKK. Vai taada struktuura vispaar ir vajadziiga, ja Eiropas valstiis pietiek ar triju dazhaadu augstskolu profesoru pozitiivaam recenzijaam, kas arii uznjemas atbildiibu par darba kvalitaati. Interesanti , kaadas buus turpmaak VZKK funkcijas? Vai tai beidzot nevajadzeetu uzraudziit promocijas padomes ekspertu darba kvalitaati nevis skatiit katra pretendenta darbu, kuru konkreetaas nozares promocijas padomes eksperti , uzskatot par labu esam, virza uz aizstaaveshanos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Juriste 30.06.2004 09:58
Uzskatu, ka doktorantūras studijas noteikti ir prestiža nodarbošanās. Ja maģistra grādu mūsu apstākļos bieži vien iegūt ir nožēlojami viegli (ir dzirdēts par maģistra darbiem, kas tapuši kompilācijas rezultātā vienas diennakts laikā), turklāt daudzi ļaudis maģistratūrā iestājas, lai izvairītos no obligātā militārā dienesta, tad doktorantūra tomēr, pirmkārt, gandrīz vienmēr ir brīvprātīga uzņemšanās, otrkārt, cilvēks, kas uz kaut ko tādu iet, tomēr kaut cik māk lietot savas smadzenes. Un tieši tāpēc šādi cilvēki ir pelnījuši cieņu. Piekrītu raksta autorei, ka doktorantūrai būtu jābūt normai, nevis izņēmumam. Protams, ne normai tādā nozīmē, ka doktora grādu iegūtu vairums studējošo. Taču tādā nozīmē, ka doktora grādu būtu iespējams iegūt jebkuram, kam ir akadēmiska interese un attīstītas pētnieciskās/analītiskās spējas.

Saistītie raksti