Atslēgvārdi:

Sociālie tīkli darba vietā – vai drīkst? 11

Mani vienmēr ir izbrīnījušas darba vietas (agrāk nācās tādā strādāt), kuras bailēs par to, ka darbinieki atļausies atrauties no saviem tiešajiem darba pienākumiem darba laikā, noslēdz jebkādu pieeju sociālajiem tīkliem (facebook, draugiem, twitter, one.lv u.c.).

Iesaki citiem:

Šodien, piemēram, Lielbritānijā 76% kompāniju izvēlas bloķēt pieeju sociālajiem tīkliem, 52% bloķē iepirkšanos internetā, 51% sporta saitus, 58% web epastu.

Saprotamas ir darba devēja bailes par to, ka tā vietā, lai strādātu (piemēram, ministrijās-rakstītu MK noteikumus, veikalos-apkalpotu klientus, bankās-aizpildītu exel tabulas), cilvēki visu darba dienu var nosēdēt šajos saitos. Tajā pašā laikā vai tad, ja cilvēks negribēs strādāt, viņš tā vai tā to nedarīs? Ir taču vēl iespēja spēlēt kārtis (ar to slaveni mūsu deputāti), bieži doties uz virtuvi pēc kafijas vai ik pēc 30 minūtēm iet uzsmēķēt, vai galu galā vienkārši skatīties ekrānā un nedarīt neko. Tādējādi, manuprāt, tie, kuri negribēs strādāt, atradīs veidus, kā nestrādāt pat tad, ja internetu darba vietā atslēgs pilnībā. Un te nu ir jautājums pašam darba devējam – varbūt vienkārši ir jāveido cilvēku darba laiks tā, lai viņiem būtu ko darīt? Un izveidot tādu sistēmu, kur padarāmais darbs būtu atbilstošs tam, ko var izdarīt vidēji 8 stundu darba dienas laikā? Un izveidot sistēmu, kurā viegli redzams padarītā/nepadarītā apjoms?

Vai tiešām iespēja, ka darbinieks ik pa brīdim iemet acis draugos vai tviterī ir drauds viņa produktivitātei? Ir taču zināms, ka cilvēks patiesībā nevar koncentrēties 8 stundas no vietas. Kāds iemet acis ziņu portālā, iziet cauri jaunākajām sporta ziņām, kāds aizraksta vēstuli draugam, kāds atjauno savu profilu twitter.

Tas, ka kolēģi ir kopā ar tevi sociālajos tīklos, ir gan labas, gan sliktas ziņas vienlaicīgi. No vienas puses, tu redzi, ka tas dīvainais un nerunīgais IT speciālists ir parasts cilvēks, kam, izrādās, tāpat kā tev patīk Zvaigžņu kari un konspirācijas teorijas par AL Qaeda. Varbūt kādam priekšniekam tas palīdz parādīt saviem darbiniekiem, ka arī viņš ir parasts ģimenes cilvēks ar problēmām, interesēm un sapņiem par nākotni. No otras puses, tas dzēš līniju starp tavu privāto un darba dzīvi. Jo varbūt tu nemaz nevēlies, lai citi zina, ko tu dari privātajā dzīvē? Varbūt tu darbā esi vienmēr uzvalkā ģērbtais ekonomists, bet ikdienā cilvēks, kurš nepalaiž garām nevienu klubu pasākumu vai smagās mūzikas koncertu? Un tu negribi, lai kolēģi tevi ierauga tavā brīvā laika ampluā? Šādos gadījumos var slēpt savu privāto dzīvi un neapstiprināt draudzību ar kolēģiem, bet tad tu viņiem liksies nedraudzīgs un aizdomīgs. Risinājums ir vairāku profilu izveide, ko praktizē, piemēram, skolotāji, augstskolu pasniedzēji, slavenības un politiķi.

Vēl vairāk problēmu sākas, ja arī tava priekšniecība parādās šajos tīklos. Iedomājieties, tu ieraksti twitterī „Mans boss ir aprobežots idiots.Vienīgais, kas mani te tur, ir nauda un Z-svētku prēmija“. Draugi sapratīs, priekšniecība var izrādīties mazāk asprātīga. Turklāt, šodien, kad ikviens var būt online 24/7, visiem apkārt ir telefoni ar kameru un iespēja izlikt bildes/video internetā, tu katru minūti esi sava uzņēmuma pārstāvis. Arī brīvdienās un pēc darba laika beigām.

Vēl jau arī tas, ka ne visi cilvēki ir iecietīgi. Un tiem, kuri strādā klientu apkalpošanas jomā, ai kā patīk „nolaist tvaiku“ par kārtējo „kaitinošo idiotu“. Agrāk par to varēja paķiķināt aiz kases. Tagad to var izstāstīt twitter. Nesen kādu London Underground darbinieku atlaida pēc tam, kad viņš atļāvās internetā izvietot rupjus komentārus par vecāka gadagājuma pasažieri.

Bet varbūt šīm problēmām nav sakara ar jaunajiem medijiem, tās rodas, jo cilvēki aizmirst savas manieres tad, kad atrodas online. Līdzīgi kā ārzemēs tūrists bieži vien atļaujas izdarīt to, ko ikdienā nekad neatļautos. Šodien mēs dzīvojam publiskas dzīves, pat tad, ja neesam slavenības.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva Treija, http://marketingfans.blogspot.com 22.11.2009 21:12
Ir vēl viena ļoti būtiska lieta, kas šeit nav pieminēta. Sociālajos portālos katrs darbinieks būvē savu personīgo zīmolu, kas ietver arī runāšanu par savu darbavietu, produktiem, pakalpojumiem. Un katram uzņēmumam un tā vadītājam vajadzētu apzināties šī faktora nozīmīgumu. Darbinieks nav vainīgs pie tā, ja viņa priekšnieks ir, es atvainojos, kretīns. Tā ir viņa abildība - teikt to publiski vai nē. Bet uzņēmumam vajadzētu padomāt par to, kāpēc ir bail ļaut pieeju sociālajiem medijiem saviem darbiniekiem. Vairāk mans viedoklis šeit

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


linda. to aij 19.11.2009 11:37
patiesībā es esmu strādājusi tādā darba vietā. Kur ne minūti nedrīkst nokavēt. Kur pusdienlaiks ir tiesi 30 minūtes. Sajūta it kā tu būtu robots, nevis dzīvs cilvēks.
Es domāju, ka darba devējs maksā nevis par strādāšanu (kas noved nereti pie intensivas darba imitesanas), bet gan padarīto darbu. Varbūt rūpnīcā, pakojot olas, tikai par strādāšanu, bet darot intelektuālu darbu, tomēr par padarīto.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aij 18.11.2009 23:22
Saki paldies, ka tev nav nācies vēl strādāt tādā darba vietā, kur mobilo tālruņu izmantošana ir aizliegta un iešana uz kafijas pauzēm tiek fiksēta pēc pulksteņa laika, kur jāatzīmē cikos tiek iets un nākts, jo darba devējs tev maksā algu par reālu strādāšanu. Un dažās darba vietās par atlaišanu lēmumu var pieņemt pēc apmeklēto resursu analīzes darba laikā.
Un šis ir viens no iemesliem, ka Latvijā darbinieki it kā strādā daudz stundas, bet produktivitāte ir vairākas reizes zemāka par to pašu UK.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

silikons 17.11.2009 21:59
Manuprāt, šis ir pietiekami nopietns temats un darbiniekam, arī ja ir daudz darba un liela motivācija to izdarīt, reizēm pašdisciplīna var izrādīties vājais posms. Kad strādāju valsts iestādē, daudz kas likās ķekša pēc darāms un tāpēc bija grūtāk nodoties darbam ar visu sirdi. Domāju, ka, ja darbinieki zinātu, ka viņu darba devējs redz interneta adreses, kurās padotie dzīvojas un laiku, cik procentuāli cilvēks ir aktīvs kurā saitā, tas kaut ko mainītu. Un, protams, jāņem vērā arī darba specifika - daudziem uzturēt kontaktus ar saviem bijušajiem, esošajiem un potenciālajiem klientiem sociālajos tīklos varētu būt nozīmīga darba sastāvdaļa. man personīgi šķiet, ka darba devējam ir jāuzticas saviem cilvēkiem un jāprasa rezultāts, nevis jākontrolē personīgās sarakstes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


linda. to Anete 17.11.2009 21:03
varbūt jāpieņem, ka normāli ir tad, ja darba devējs liedz pieeju nelegālām, kriminālām un sabiedrībā vispārpieņemti amorālām darbībām internetā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. to pt 17.11.2009 21:00
ne jau vienmēr pieesi pie katra kolēģa parunāt, jo īpaši, ja liekas, ka nav nekā kopīga ar viņu. nez vai priekšniecībai ir īsti laiks sarunām par un ap ikdienas problēmām. un man liekas, ka rokeris var būt ekonomists. Kāda starpība ko viņš dara brīvajā laikā, ja vien viņš ir profesionāls savā darbā? Jautājums ir par to, vai viņš grib, lai citi zina, kāda ir viņa otra identitāte. varbūt tas tāds ekstrēms piemērs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Anete 17.11.2009 17:06
Ir normāli sociālie tīkli, piemēram LinkedIn, zināmā mērā arī Facebook. Tur portāla infrastruktūra ir virzīta uz to, lai lietotāji varētu atrast citus cilvēkus ar līdzīgām profesionālām interesēm, utml.

No otras puses, ir arī tādi sociālie tīkli, kuru vienīgais esības attaisnojums ir - parādīt lietotājiem daudz apmaksātu reklāmas baneru. Ja kādam darbiniekam visu laiku ir tieksme uz plašajām darbaļaužu masām domātajiem portāliem - visādiem tur draugiem.lv, Oho, one.lv - tad šādiem darbiniekiem ir jāpārdomā kādu iespaidu par sevi viņi rada uzņēmumā. Turklāt uzņēmumam bieži vien kaut kur jāvelk robeža. Nu labi - sociālos tīklus atļaujam. Ko darīt ar mūzikas failu apmaiņu? azartspēļu vietnēm? erotiska un pornogrāfiska satura lapām? bērnu pornogrāfiju? Visu laiku lejupielādējot smukas bildītes, dziesmas, draugu fotoalbumus tiek patērēta Interneta josla (t.i. citiem, kuri vēlas strādāt, nevis darba laikā velk MP3 failus vai porno, viss strādā lēnāk), turklāt noteikta veida faili uz darbinieku datoriem var radīt uzņēmumam arī nepatikšanas.

Ja uzņēmums ir liels un ir spiests ievērot kaut kādas rietumvalstu tiesību normas, tad agri vai vēlu rodas problēmas ar tām lapām, ko darbinieki apmeklē. Un kaut ko filtrēt tik un tā vajag - tātad tiek ieviesti starpniekserveri (prokši) un satura filtri. Ja nu kāds vēlas "pieaugušajiem domāto" saturu apmeklēt - to taču var darīt arī mājās. Tad tas vismaz nerada šaubas par cilvēka profesionalitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sems 17.11.2009 16:16
Manās līdzšinējās darba vietās šādi ierobežojumi nav bijuši, un līdz šim nebija nācies dzirdēt kādus pārmetumus no priekšniecības, ka tas traucētu darba produktivitātei. Pareizi jau tika minēts,ka ir citi veidi, kā motivēt darbiniekus. Un man kā darbiniekam arī ir patīkamāk, ka savā darba vietā varu nezaudēt saikni ar draugiem, būt informēts par notiekumiem valstī un pasaulē, utt. Un jo apmierinātāks darbinieks, jo pozitīvāks darba rezultāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš 17.11.2009 16:07
Skaidrs, ka darbā nav vēlams slinkot un sociālie portāli to veicina.
Un ja rokeris strādā par ekonomistu viņš nav īstajā vietā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 17.11.2009 14:30
Lai noskaidrotu IT speciālista, priekšnieka utt labās īpašības, vislabāk ir ar viņu parunāt. Jēdzienā "virtuāla realitāte" ir jāuzsver vārds "virtuāla".
Par darba devēju noteiktajiem ierobežojumiem - ja kādu darbinieku uztrauc šāds aizliegums, iespējams, tas nozīmē, ka viņam laika pavadīšana virtuālajos sociālos tīklos ir pārāk svarīgi un tātad - traucējoša darbam.

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi