Atslēgvārdi:

Sociālā Latvija 19

Sociālā Latvija

Sociālo zinātņu studenti pārpludina Latviju. Katru gadu paliek arvien vairāk un vairāk žurnālistu, PR speciālistu, juristu un politologu. Vismaz pēdējos 5 gadus dzirdam kliedzienus – mācieties eksaktās zinātnes, bet studenti neklausa. Kāpēc tā?

Iesaki citiem:

Mana versija ir sekojoša. Pirmkārt, tāpēc, ka liekas, ka tas ir vieglāk. Liekas, ka vieglāk ir iemācīties skalot smadzenes ar reklāmu palīdzību, gudri runāt par valsts pārvaldi, nekā iekalt formulas, analizēt ķīmiskos procesus un mācīties katra kaula nosaukumu latīņu valodā.

Otrkārt, tāpēc, ka acīmredzot skolas laikā skolotāji nespēj ieinteresēt par eksaktajiem priekšmetiem, nespēj iemācīt tos tā, lai liktos, ka to var apgūt arī augstskolā. Laikam vēl joprojām vieglāk aizmigt ir bioloģijas stundā, klausoties par vienšūņu vairošanos, nekā vēstures stundā, klausoties par Senās Romas sabrukumu.

Treškārt, paskatoties uz darba tirgu ar vidusskolnieka acīm, nav pārliecības, ka tādam inženierim, biologam vai farmaceitam Latvijā vispār būs, kur strādāt. Loģika varētu būt arī sekojoša - sabiedrībā veiksmīgie cilvēki, bagātnieki – kas zina, ko ir studējuši - bet nodarbojas taču ar politiku, reklāmu, ekonomiku, jurisprudenci, vai ne?

Pēc vidusskolas beigšanas jaunajam cilvēkam ir jāiztur milzīga spriedze, izdarot izvēli par labu savai nākotnei, izturot spiedienu no mediju (studē inženierzinātnes!), vecāku (galvenais-lai būtu darbs!), draugu (ai, es iešu uz juristiem!) un savu interešu puses. Šajā cīņā pagaidām uzvar sociālo zinātņu jomas.

Jo īpaši pēc gana neveiksmīgajiem mēģinājumiem Portugālē atrast darbu man ir nācies no jauna pārvērtēt savu CV, kur gozējas RSU maģistra grāds politikā. Par mācību kvalitāti sūdzēties patiesībā nevaru, jāmācās bija intensīvi un studijas likās jēgpilnas. Vismaz manu IQ tās spēja palielināt (bet vai bija vērts par to maksāt vairākus tūkstošus?). Dīvainā kārtā ar katru gadu studiju kvalitāte arvien kritās, līdz maģistrantūras studiju laikā nereti pārklājās kursu tēmas un radās sajūta, ka jaunie, progresīvie pasniedzēji ir aizbēguši uz kādiem citiem medību laukiem. Runājot par studiju kvalitātes krišanos, varu izvērtēt ikgadējos sociālo zinātņu praktikantus no Vidzemes Augstskolas un RSU, kas ierodas PROVIDUS – ar nožēlu jāsecina, ka RSU pārstāvji ar katru gadu ir arvien vājāki un vājāki, kamēr VA studentu zināšanu kvalitāte liekas nemainīga.

Ir diezgan skumji, ja tu pēc 6 gadiem augstākās izglītības iestādē tā īsti neko neesi iemācījies. Es domāju-nav nekādu praktisku zināšanu, kādas man būtu, ja es būtu studējusi bioloģiju, farmāciju vai fiziku. Kopumā visas manas zināšanas, ar kurām varu lepoties un kurām ir pārdodama vērtība ne-akadēmiskajā darba tirgus sektorā, ir iegūtas manā darba pieredzē. Bet ja es 6 studiju gadus būtu tikai studējusi, nevis pēc iespējas ātrāk sākusi strādāt? Kādas tad būtu manas izredzes šodienas darba tirgū? Tāpēc es sev pirms 10 gadiem lūgtu izvēlēties nestudēt politiku, bet gan ķīmiju vai aviāciju. Tā, lai es mācētu ko vairāk, kā tikai gudri spriest.

Prātoju - vai citiem, kas ir studējuši sociālās zinātnes, arī uzmācas šādas domas? Vai Jūs šodien paklausītu Koķes aicinājumam un izvēlētos studēt eksaktās zinātnes?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 20.08.2010 11:27
>> tas varētu pastāvēt arī tādā valstī kā PT

Tad kā tad īsti – ir pieprasījums vai nav? Nu lūk, par to jau es arī runāju, ka tu vienkārši neproti sevi pārdot. Un vai tas nav ironiski, ka to neprot cilvēks ar humanitāro izglītību?

Latvijas (un arī Portugāles) problēma ir nevis eksaktās vai humanitārās izglītības proporcija, bet diletantisms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo->linda 03.08.2010 15:11
Ari mani spriedumi ir subjektivi. Nekeriet krenki par sikumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda.->Avo 03.08.2010 14:34
Nez vai Jums būtu interesantāk lasīt manus, iespējams, gudros spriedelējumus par koalīcijas teorijām. Blogs tomēr dod vairāk brīvības izteikumos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 02.08.2010 17:54
Autore, apgalvojot, ka prot vien gudri spriest, nopietni sirgst ar paskritikas trukumu. Tas, ka Jus domajat, ka gudri spriezat, ir loti subjektivi. Es, piemeram, Jusu spriedumos neka gudra nesaskatu:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kristīne 02.08.2010 17:54
pilnīgi noteikti pārvērtētu savas izvēles. iespējams jau pat atkāpjoties vēl mazliet atpakaļ pagātnē un pēc pamatskolas ietu studēt arodviduskolā. un ari politoloģiju neizvelētos. godīgi sakot nespēju argumentēt savu izvēli, laikam jau vienkārši bija slinkums domāt, tagad gan vairs tā nav

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Lilo 02.08.2010 10:56
Es pazīstu vairākus bezdarbniekus inženierus, ķīmijas un mikrobioloģijas doktorus. Neviens no viņiem nav slikts speciālists. Toties vienīgā man zināmā humanitārā bezdarbniece ir skolotāja, kura ne par kādu naudu vairs nevēlas atgriezties skolā :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 02.08.2010 10:42
Nē, domāju, ka problēma nav manā attieksmē-ja Latvijā uz mani kā speciālistu gan akadēmiskā ziņā, gan profesionālā ziņā ir pieprasījums, tas varētu pastāvēt arī tādā valstī kā PT. Turklāt, attieksmi pret darbu jau neredz no mana CV, bet no darba pārrunām, un te nu nevar teikt, ka esmu bijusi uz daudzām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 30.07.2010 17:49
Es pilnībā piekrītu Kalvim. Nav tik svarīgi, kādu nozari izvēlies studēt, bet ir svarīgi, cik liela ir tava interese par to.

Pat vislabākajam inženieriem nebūs darba, ja rūpnīca nepratīs pārdot savu produkciju (VEF sāga). Tas ir tikai šķietami, ka mums ir par daudz ekonomistu, juristu vai PR speciālistu. Patiesībā mums ir tikai daudz cilvēku ar diplomiem, bet īstu profesionāļu šajās jomās trūkst. Vairums tirgotāju tā arī vēl nav neesam iemācījušies pārdot vai sastādīt juridisku pareizu vienošanos utt.

Jāsaprot, ka neviena augstskola nesagatavos speciālistu darba tirgum. Tas, ka Linda nevar atrast darbu Portugālē, nav diploma vai CV vaina, bet visdrīzāk kaut kā pietrūkst savā attieksmē pret darbu. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 29.07.2010 15:31
Represē un depresē interesi zinātnēs arī tas, ka Latvijas mēdiji rāda tikai sevi un politikāņus. Visa cita Latvija tiek rādīta kā kāda kūts vai strausu un kamieļu ferma. Tad kad mēdiji sāks rādīt zinātniekus (politologi Latvijā īsti nezin politikas vēsturi un nav pieskaitāmi pie zinātniekiem) un Zatlers ies darīt to, ko zin vislabāk, tad varbūt arī radīsies iedvēsma pašķirstīt ķīmijas grāmatu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jads 29.07.2010 15:29
Represē un depresē arī tas, ka Latvijas mēdiji rāda tikai sevi un politikāņus. Visa cita Latvija tiek rādīta kā kāda kūts vai strausu un kamieļu ferma. Tad kad mēdiji sāks rādīt zinātniekus (politologi Latvijā īsti nezin politikas vēsturi)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

WC 29.07.2010 13:06
Paldies autorei par blogu. Patiesi skumji, ka no tik saulainas vietas dveš stindzinošas vēsmas . Turieties , pie mums arī ir karsti un neliels vēsums nekaitētu!
Nesaprotu -kāda tur šķirba - eksaktā vai humanitārā izglītība?
Izglītība , tāpat kā cilvēktiesības- vai nu ir, vai nav. Punkts. Ja es esmu beidzis 4 klases nu tad esmu beidzis 4 klases. Punkts.
Ir skumji , ka pat EU jau sāk diskriminēt pēc iegūtās izglītības. Nu cik var ? Jau diskriminē pēc dzimuma, ādas krāsas, profesijas, seks-orientācija, ģimenes. Pat tik publiskā vietā kā tualete (WC) tur vienās tualetēs pisuāri ir, bet citās nē.
Nu jau liekas , ka esam tik tālu, ka nekāds cilvēktiesību tiesības vairs nepalīdz! Ārprāts! Pie tam esmu dzirdējis par pētījumiem, ka eksakto izglītību ieguvušie vairāk ticot Dievam. Un tas iekš EU, kur kristietība svītrota no hartas? JA būtu mana vara tad es eksaktās zinātnes iekš EU aizliegtu ar likumu! Par kādu vienlīdzību, velns parāvis, mēs te galu galā runājam?
Es cien autorei ieteiktu nesamierināties un sākt cīņu/ kustību, dibināt atbalsta centrus, jo tur tie darbā pieņēmēji noteikti diskriminē un tāpēc, man liekas , ka autorei darbu nesanāks atrast (Jāpalasa, jāstudē Ļeņins, šim tas algoritms bija izstrādāts. Jāsāk sistēma ārdīt no iekšām)
Mans ieteikums- kustību varētu saukt par Saulessargu kustību, kas varētu pāraugt revolūcijā. Tāpat ir skaidrs , ka turot rokas klēpī un neko nedarot nekas arī nenotiks. Tā droši uz priekšu jo sēklai jau daudz nevajag. A tālāk redzēsim, moš filantropi pieslēgsies, jo pasaulei jau naudas pieteiks, bet šī gadsimta vaina – maz pavļiku morozovu .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 28.07.2010 23:27
ir ražojošās(radošās) profesijas un ir tērējošās profesijas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

fab 28.07.2010 16:54
Manai māsai ir ķīmijas maģistra grāds. Pēc augstkolas pabeigšanas ātri atrada darbu kādā no ražošanas uzņēmumiem, bet alga bija smieklīga - 170Ls pirms nodokļiem (laikā, kad vidējā alga bija 300Ls). Salīdzinājumam- viņas draudzene, kas tajā pat te kritizētajā RSU studēja laikam komunikāciju zinātnes, dabūja darbu kādā no apdrošināšanas firmām par administratori, ar algu 290Ls. Un nejau šie ir vienīgie piemēri...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 28.07.2010 14:34
Jā, pārskatot stipendiju un mācību iespēju piedāvājumu, man ir skaidrs, ka lielākas iespējas būtu tad, ja ņemtos ar gēniem un, nezinu, bioķīmiju. Bet tie, kam savs lauciņš patīk un interesē, iegūst darbu un iespējas jebkurā jomā. Ne jau visus fascinē matemātika. Diemžēl daudzus, tā vien šķiet, pa īstam neinteresē nekas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 28.07.2010 13:35
>>> humanitaras zinatnes vismaz atljauj kada recepcija vai biroja stradat:):)
======
Šāda pieeja nav laba priekš izglītības saņēmēja. Cilvēkam, kurš pārdod savu darbaspēku, savas prasmes tirgū, ir labāk, ja viņa/viņas prasmes ir deficītas (skills have "scarcity value"). Jo tad var pretendēt uz augstu algu.

Ja izglītības mērķis ir "spēja strādāt kādā recepcijā vai birojā", šāds darbinieks būs viegli aizstājams ar citu darbinieku un viņa atalgojums visdrīzāk būs zems.

Bet maldīgi iedomāties, ka humanitāriem cilvēkiem nevarētu būt deficītas prasmes (vai arī, ka visiem eksaktajiem tādas ir). Eksaktajās zinībās ir nedaudz grūtāk (bet arī iespējams) no izglītošanās procesa uztaisīt galīgu farsu.

Jautājums humanitārās izglītības noliedzējiem - cik mums ir humanitāristu, kuri brīvi pārvalda četras Eiropas tautu valodas, spēj saistoši un skaidri rakstīt, prot strādāt ar vēsturiskiem avotiem, pārzina dažādu laikmetu mākslas, kultūras un zinātnes sasniegumus; prot lietot statistikas instrumentus u.c. kvantitatīvas metodes, spēj saredzēt tipiskas loģisko secinājumu kļūdas un tendenciozi pasniegtus faktus. Te pat nav runa par specififiskām prasmēm, kas atšķirtos filozofiem, sociologiem, psihologiem, vēsturniekiem - bet vienkārši par labi apgūtu humanitārās izglītības ābeci.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 28.07.2010 12:57
aicinajums pec 'transferrabke skills'- par LV naudu, bet izmantojums vien arzemes?:):)
humanitaras zinatnes vismaz atljauj kada recepcija vai biroja stradat:):)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 28.07.2010 11:37
Esmu mācījies LU fizmatos - tāpat kā I.Godmanis, T.Ždanoka, E.Repše un V.Dombrovskis :)) Man nešķiet, ka būtu milzīga plaisa starp eksaktu un humanitāru specialitāšu absolventiem - un būtu pasaule jādala "fiziķos un liriķos". Kā redzam, fiziķi var gluži labi strādāt ar cilvēkiem (kā radio dīdžeji, banku vadītāji vai premjerministri), savukārt vienu no maniem iepriekšējiem IT (programmēšanas) projektiem vadīja ļoti sakarīgs cilvēks ar ekonomista izglītību, kurš bija nedaudz piemācījies klāt datorzinātnes.

Ir cita lieta - dažas Latvijas studiju programmas dod maz konkrētu zināšanu, vienkārši izklāsta kaut kādu akreditācijas programmās uzskaitītu materiālu bez kādas dziļākas sajēgas. Šādas specialitātes mēdz būt gan eksaktas, gan humanitāras. Man ir nācies sastapt datorzinātņu maģistratūras studentus, kuri ir saņēmuši ieskaites par uzņēmumu informatīvajām sistēmām, automatizāciju, robotiku, datorredzi un mākslīgo intelektu (pārsvarā gadījumu pasniedzēji "atgremo" 90-tajos gados vai vēl senāk apgūtas zināšanas), tomēr nespēj bez palīdzības uzrakstīt pat vienkāršu datorprogrammu ar desmit rindiņām. Ir gadījies redzēt arī filozofijas studentus, kuri pārvalda knapi vienu svešvalodu un neizceļas ar erudīcijas plašumu - tomēr mācās izsmalcināti nosauktus kursus par fenomenoloģiju un vēl nezko.


Protams, atrodas studenti, kuri spēj gūt labus rezultātus par spīti tam (jo vairumā lielo augstskolu intelektuālā vide ir pietiekami rosinoša - un ko nemāca oficiālajās nodarbībās, to var apgūt kaut kā citādi). Bet sanāk, ka "slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās".

Kas attiecas uz sociālajām zinātnēm RSU - nemāku teikt. Bažas rada Sergeja Kruka neviennozīmīgās izdarības Latvijas mēdijos. Viņa pētījumu atreferējums, ka esot "jācinās pret dažām latviešu kultūras vērtībām" - sensacionāli pasniegts mēdijos, ko S.Kruks īsti riktīgi nepaskaidroja (sk. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/201210 ). Un tālāk vēl - http://www.regnum.ru/news/economy/1308340.html .

S. Kruka citāti Regnum aģentūras pārstāstā (t.i. kādēļ ir tik labi, ka Pirmais Baltijas kanāls sākšot tulkot raidījumus latviski): "Первый Балтийский канал способен нанести серьезный удар по сознанию латышского общества, считает медиаэксперт, преподаватель Университета им. Страдыня Сергей Крук: "Все латышское информационное пространство - такое "хорошее и правильное". Сейчас же появится канал, показывающий совершенно иной взгляд на события и исповедующий иное мировоззрение. В этом заключается серьезная культурологическая опасность для латышского общества". В итоге официальная латвийская пропаганда, по мнению Сергея Крука, может стать менее эффективной. При этом "привлечь" ПБК за двуязычие никто не сможет, поскольку он будет отвечать тем самым языковым нормам, которые приняли латвийские политики: "Борцы за язык вырыли яму, в которую сами и угодили"."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

taa ir 28.07.2010 11:29
Jaa, sodien es noteikti izveletos kaut ko ar biologiju,geologiju, kimiju vai medicinu sasititu.
Vesturi skolaa maacija atraktivi cilveki, bet parejos prieksmetus- ne tik saistosi pasniedzeji.

Saistītie raksti

www.miomilo.lv miomilo.lv

Citi autora darbi