Slēptās reklāmas mīlas nogrieznis 2

Katrā valstī ir nepieciešami mediji, kas raksta par slavenību ikdienu, paradumiem, dzīves uzskatiem un dzīves stilu. Vienlaikus, ir nepieciešami arī mediji, kas kritiski uzmana katru pie varas esošo politiķu soli, uzdod jautājumus par to rīcības motivāciju, atgādina agrāk sacīto, solīto.

Iesaki citiem:

Katrā valstī ir nepieciešami mediji, kas raksta par slavenību ikdienu, paradumiem, dzīves uzskatiem un dzīves stilu. Publikai tas interesē un sabiedrība labprāt šīs lietas uzzina, jo, cita starpā, tas nodrošina iespēju kaut īsu mirki iedzīvoties aprakstāmās slavenības “ādā”. Vienlaikus, ir nepieciešami arī mediji, kas kritiski uzmana katru pie varas esošo politiķu soli, uzdod jautājumus par to rīcības motivāciju, atgādina agrāk sacīto, solīto. Piemēram, Lielbritānijā vēl nesen starp premjerministru Toniju Blēru un vadošajiem preses izdevumiem izcēlās strīds par to, ka atbilžu pēc būtības vietā Blērs tikai atrakstās ar PR “brīnumdakteru” sacerējumiem. “Prezentācija valda pār politiku!”, sašutuši sauca britu laikraksti.

Nav grūti iedomāties, ka tad, ja medijs vai žurnālists pieņem un akceptē samaksu par kādas partijas vai deputāta kandidāta popularizēšanu, zem lielas jautājuma zīmes liekama visa viņa darbība un spēja kritiski raudzīties uz politisko partiju aktivitātēm. Medijs vai žurnālists, par samaksu reklamējot kādu partiju vai kandidātu, patiesībā nostāda sevi situācijā, kurā neatkarīgai žurnālistikai vairs nav vietas.

Kāpēc slēptā reklāma ir izplatīta?

Mediji veido to informatīvo telpu, kurā sabiedrība izdara savu politisko izvēli. Sabiedrības uzticība Latvijas politiskajai elitei ir jau ierasti zema – vēl jūnijā, pēc Latvijas faktu datiem, Saeimas reitings bija mīnus 11,6. Tas nozīmē, ka vismaz Saeimā ievēlētajām partijām sabiedrība neuzticas. Domājams, šādā situācijā politiķiem tikpat lielā mērā kā to PR “brīnumdakteriem” ir skaidrs, ka, parādoties partijas reklāmas rullītim, liela daļa sabiedrības nodomā: “Šī nu ir kārtējā smadzeņu ķemmēšana, par ko izdota milzu nauda”. Vienlaicīgi sabiedrība ļoti lielā mērā uzticas medijiem. Latvijas faktu dati liecina, ka radio reitings ir plus 71,6, televīzijas - plus 68, preses - plus 48. Tas nozīmē, ka medijiem publika tic, uzticas un vērtē tos kā neatkarīga un kritiska viedokļa pārstāvjus.

Aritmētika vienkārša – ja politisko partiju reklāma tiek pasniegta kā avīzes, televīzijas vai radio ikdienas darbs, tās iedarbīgums ir daudz lielāks, jo tā tiek uztverta kā neatkarīgas un uzticamas žurnālistikas galaprodukts.

Slēptās reklāmas apburtais loks

No augstākminētā izriet – partijas vēlas pirkt slēpto reklāmu, mediji to piedāvā. Pienāk vēlēšanas, sākas pļaujas laiks, katrs sapļauj, saliek vezumā. Partijas sapļauj vietas Saeimā, mediji – līdzekļus tālākai eksistencei… un politikas rati ripo tālāk.

Tiem, kas brīnās, kāpēc šiem ratiem ir ļodzīgi riteņi, atbilde ir vienkārša – tāpēc ka visgrūtāk ir mainīt tās lietas, kas vismaz divām pusēm ir izdevīgas, jo tās katru maiņas mēģinājumu var itin viegli apkarot. Tāpēc partijas turpina iepirkties mediju slejās un raidlaikos, un mediji ar savu vārdu un labo slavu garantē vēstījuma efektivitāti, vienlaicīgi nodrošinoties finansiāli.

Jā, bet…. ko lai dara?

Slēptas reklāmas definēšana, šķiet, ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem mediju analīzes jomā. Ne velti neviens likums slēptu politisku reklāmu pašlaik nedefinē, nav arī starptautiski atzītas metodoloģijas, kā to mērīt. Slēptā reklāma ir kā ūdens – slapjš paliec, bet plaukstās saturēt grūti… Vienīgā izeja ir mēģināt sasmelt ar katliņa, spaiņa, bļodas vai tovera palīdzību.

Pamatjautājums tomēr ir un paliek – kamēr neviens pie rokas konkrēti nav pieķerts, kamēr nav konstatēts pats naudas došanas/saņemšanas fakts, vienmēr var runāt par to, ka smeļamais katliņš, spainis, kastrolis vai bļoda pēc savas būtības ir nepareizs, neatbilstošs, nepareizi izvēlēts.

Mēģinot atrast un atklāt slēpto reklāmu caur pirkšanas/pārdošanas gala iznākumu – materiālu, kas izvietots medijos, saduramies ar daudziem un dažādiem jautājumiem. Kā nošķirt slēpto reklāmu no žurnālista neprofesionalitātes – ne visi zina, ka viedokļu vienpusīgums ir slikta žurnālistika. Kā atdalīsim slēptu kādas partijas vai kandidāta reklamēšanu no leģitīmas avīzes, radio vai TV politiskas nostājas, no medija vadītāja simpātijām pret vienu vai otru politisku spēku, kas licis tam noticēt un radījis vēlmi atbalstīt vienu vai otru valsts attīstības kursa redzējumu? Kā nošķirt draudzīgu un visnotaļ labdabīgu interviju par deputāta kandidāta bērnību, kas taču vēlētājus interesē, no apmaksāta PR darba? Visbeidzot, pats svarīgākais un grūtākais uzdevums ir panākt to, lai jelkādi secinājumi par slēpto reklāmu netiktu izmantoti savstarpējiem mediju apsaukāšanās un apkarošanas gadījumiem, bet gan tiktu ņemti vērā ar tālejošu mērķi – attaisnot tiem dāvāto uzticību.

Saskaroties ar šiem jautājumiem, uzdevums šķiet nepieveicams, jo vienmēr paliek jautājumus par to, kurš būs tas gudrais, kas izdomās, kāds katliņš, toverītis, spainītis vai bļodiņa būs piemērots slēptās reklāmas ūdeņu sasmelšanai?

Projekts Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm, pamatojoties uz projekta mērķiem atklāti runāt gan par partiju atklātajām, gan par slēptajām naudām, ir mēģinājis definēt kritērijus, kuri būtu lietojami slēptās reklāmas noteikšanai. Pagaidām projekts apspriešanai piedāvā kritērijus slēptās reklāmas analīzei TV un radio, jo to definēšana ir sekmējusies raitāk, savukārt kritērijus drukātajai presei piedāvāsim plašai apspriešanai augusta sākumā.

Vienīgais veids, kā nodrošināt vienas vai otras metodes ticamību, ir iesaistīt pēc iespējas plašāku informēto cilvēku loku to definēšanā. Šo kritēriju izveidē jau ņemts vērā dažādu pušu viedoklis, līdz 2002.gada 22.jūlijam tie nodoti visu mediju pārstāvju apspriešanai un ieteikumus aicinām sūtīt Lolitai Čigānei uz e-pasta adresi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 23.07.2002 17:03
Runājot par iepriekšējo komentāru un par tēmu vispār, gribas atgādināt salīdzinājumu, ko Sorosa fonda Latvija sabiedriskās politikas forumā pagājušajā nedēļā izteica Uģis Rotbergs no Pasaules Dabas fonda - dabā ir nepieciešama daudzveidība, jo tas nodrošina stabilitāti.



Tas, ka mūsu informatīvā telpa ir asimetriska un tajā kā īleni maisā milzīgu prominenci iegūst atsevišķas tēmas, ir nenoliedzami. Tagad tiešām sanāk tā, ka runu par slēpto reklāmu ir ka biezs. Tas ir tāpēc, ka informatīvajā telpā dzīvojas tikai nedaudzi pietiekami skaļi viedokļa paudēji, bet ir vesela plejāde tādu, kas pēc tam ap šo viedokli darbojas, nesamērīgi ilgi to staipa un loka. Ja vērtējumi, komentāri un viedokļi par slēpto reklāmu nāktu arī no žurnālistu savienības, žurnālistiku studējošajiem, pašiem žurnālistiem, komunikāciju speciālistiem un daudziem citiem avotiem, vēstījums nebūtu tik laikā un telpā sakoncentrēts un smagnējs... tā nu būtu tā vēlamā daudzveidība, kas (cita starpā) nodrošina stabilitāti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liepnieks 23.07.2002 14:54
Sveicināti!

Pirmkārt, ļoti žēl, ka tik maz cilvēku lasa šādus rakstus, interesējas par šīm problēmām (to saku pamatojoties uz komentāru skaitu), bet laikam jau vasaras laiks arī vainīgs - nu cik gan var runāt par to politiku!

lasot šo rakstu, saprotu, ka lielākā problēma šajās mēdiju un partiju attiecībās ir tā, ka abas puses tajā ir ieinteresētas. Bet tā arī īsti nesaprotu, kā šo problēmu atrisināt. Būs likums - varbūt tad kaut kas mainīsies, vai arī līdzīgi kā ar korupciju - novērst to pilnībā nav iespējams, var tikai tuvoties tai pilnībai!?

vēl gribas piebilst, ka nav jau tādu kritēriju pēc kā pateikt, vai tā ir vai nav slēptā reklāma. tas viss, par ko pēdējā laikā saistībā ar šo lietu runā, jau kļūst tik nenormāli apnicīgi. es ar to domāju situāciju, ka aiz visa kā stāv kaut kādas intereses. ir slikti, ka Latvijas sabiedrība, vēlētājs ir kļuvis tik pārspīlēti aizdomīgs, ka tas jau vairs nav normāls politikas process. ar šiem rakstiem par slēpto reklāmu

(peimēram, par komentāriem Delfos un ne tikai, par to, ka tur strādājot jaunieši, Šķēle viņiem maksā, un top tur tāds oranžs komentāru klāsts, bet vai nevarētu būt, ka šim jaunietim pret kādu partiju ir vienkārši simpātijas, ka viņš tās izsaka šajos komentāros un tas arī viss, bet nē - šo rakstu autori tā nedomā. kaut arī viņiem neko nevar pārmest - kaut kādā mērā tas viss pēc tā jau izskatās. tikai viens bet - tiek radīts vēl viens iemesls, kāpēc neinteresēties par politiku, un tas jau ir slikti. un rodas nevēlēšanās iet uz vēlēšanām - un tas jau ir ļoti slikti, rodas izjūta, ka nekas nav ietekmējams - tas ir vēl sliktāk).

ar šiem rakstiem, tātad, tiek panākts pretējs efekts. es jau negribu teikt, ka pret slēpto reklāmu nevajag cīnīties, bet tikai to, ka tas rada citus, blakus aspektus, kas arī jāņem vērā, kas ir it kā par iemeslu tam, lai pret to necīnītos. būtu jāsāk ar termina 'slēptā' reklāma definēšanu. ceru, ka vismaz tas būs topošajā likumā rakstīts. vai slēptā reklāma ir tā, par kuru nav samaksāts, vai tā par kuru beigās netiek pateikt, ka tā ir bijusi reklāma, vai ir vēl kādi varianti! lūdzu, jautājumi, par kuriem jādomā, un domājams, par tiem jau tiek domāts.

paldies!

cieņā

Ivars

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

2006.gada Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un slēptā reklāma (pētījums) Autors:Anda Rožukalne, Tatjana Hanova, Marks Jermaks, red.Lolita Čigāne