Raksts

Slēptās politiskās reklāmas “zemādas injekcija”


Datums:
26. septembris, 2006


Autori

Anda Rožukalne


Foto: politika.lv

Lai arī "pozitīvistu" centieni politiķu daudzināšanā ir ārēji spilgtāki, Latvijas medijos arī šoruden sastopami gan pavisam naivi iespējamās slēptās politiskās reklāmas gadījumi, gan tendences, kas raksturo tikai šo priekšvēlēšanu laiku.

7.augustā sākās projekta 9.Saeimas vēlēšanas medijos: partiju reprezentācija un iespējamā slēptā reklāma mediju monitorings, kas ir daļa no projekta Atklāti par 9.Saeimas vēlēšanu kampaņas finansēm. Projekta uzdevums ir redakciju piedāvātajā saturā analizēt partiju un deputātu kandidātu parādīšanos, jo tieši žurnālistu materiālos paslēptā, kādam politiskajam spēkam izdevīgā informācija auditorijai ir visgrūtāk pamanāma un izvērtējama.

Šāds projekts tiek veidots jau ceturto reizi. Providus darbošanās panākusi, ka iespējamās slēptās reklāmas gadījumi Latvijas medijos sastopami retāk. Arī šogad var runāt par tā saukto Heisenberga efektu, kad mērījuma procesu ietekmē pats mērījuma fakts, proti, pētījuma veikšana liek mainīties arī pētāmajai videi.

Kāda šogad ir slēptā reklāma?

Materiālu vienpusība, deputāta kandidāta kā vienīgā notikumu komentētāja izmantošana, pseidonotikumi, kas pārpludina mediju telpu, jo deputātu kandidāti izmanto mazāko iespēju, lai liktu par sevi runāt — tie ir jau pazīstami iespējamās slēptās reklāmas indikatori. Politiķu skrējieni, akcijas, apsveikumi bērniem skolas gada sākumā, sporta būvju atklāšanas pasākumi mediju saturā ir jau agrāk piedzīvoti. Slavēšana, pašslavināšana, pakalpīga godināšana reģionālajos medijos ārpus jebkāda atbilstoša konteksta — to visu var atrast arī šajos mēnešos.

Tomēr šogad daļa politisko spēku ieguvusi vēl spēcīgākas priekšrocības un iespējas iedarboties uz vēlētāju prātiem. Dažu mediju žurnālisti, respektēti komentētāji, redaktori un īpašnieki ne vien kandidē vēlēšanās (kas nebūtu nekas īpašs), bet arī neslēpti izmanto savas darbavietas konkrētu politisko spēku popularizēšanai. Šajos apstākļos iespējamā politiskā reklāma iegūst pavisam jaunas krāsas.

Kāpēc projektu turpināt?

Pētījumi par mediju efektu ietekmi pirms vēlēšanām uzsver, ka vēlētāju domas ietekmē gan informācijas atlase, gan mediju veidotā dienaskārtība, sabiedrības uzmanības lokā izceļot atsevišķus notikumus un personības. Tieši šo iemeslu dēļ Latvijas situācijā, kad nereti mediji tiek izmantoti nevis auditorijas interesēs, lai tā iegūtu objektīvu informāciju, bet kā ideoloģiskās cīņas ierocis, joprojām ir aktuāls jautājums par to, lai priekšvēlēšanu situācijā mēs atšķirtu slēpto politisko reklāmu no mediju ikdienas darba.

Mediju efekti ir ļoti spēcīgi. Ne velti vienu no tiem tā arī sauc — zemādas injekcija. Mediju piegādātā informācija kļuvusi par mūsu daļu, un mēs nejūtam tās ietekmi. Ja mediji intensīvi producē viena veida informāciju, mūsu iespējas to neuztvert, kritiski izvērtēt un analizēt samazinās. Šādā situācijā iespējamās slēptās reklāmas identifikācijai ir svarīga nozīme — kāds pasaka, ka ir pēc noteiktiem kritērijiem atpazīstamas mediju satura daļas, kuru mērķi ir negodīgi. Izvēle — ticēt slēptajai reklāmai, atļaut sevi mānīt — ir katra indivīda ziņā.

Kāpēc meklēt izaicinājumus?

Šāgada projektā ir vairāki būtiski jauninājumi. Tiek pētīta ne vien iespējamā slēptā reklāma, bet politisko partiju reprezentācija medijos. Tā iespējams noskaidrot, kuros medijos noteiktas partijas aprakstītas vairāk, par kurām vairāk sniegtas pozitīvas, par kurām — negatīvas ziņas.

Vēl svarīgāks par to, cik bieži daudzināt noteiktas partijas, ir jautājums, kā to darīt. Projekts paredz izvērtēt, kāpēc tiek veidota publikācija par partiju. Vai izcelta tās programma, personības, vai mediji savās publikācijās galvenokārt seko partiju aktivitātēm, tādējādi atbalstot to publicitātes kampaņas. Vai mediji iet partiju aktivitāšu pavadā vai tomēr veido savu dienaskārtību, sniedzot lasītājiem vispusīgu informāciju?

Jau tagad mēs redzam, ka partiju pasākumi ir ikdienišķa mediju satura daļa un iespēja partiju pārstāvjiem demonstrēt sevi. Vislielākās iespējas parādīties medijos ir dažāda līmeņa amatpersonām, kuras nemitīgi kaut ko paziņo, izsaka viedokļus, aizdomas, jūtas apdraudētas vai iedvesmotas. Šo publikāciju slānis veido kā miglas aizsegu, neļaujot politiķiem uzdot būtiskus jautājumus par viņu darbību pagātnē un aktuālajām programmām.

Kas aiz tās slēpjas?

Sabiedrībā pārāk bieži tiek kultivēts uzskats par žurnālistikas lielo neatkarību, par preses brīvību un šīs brīvības neaizskaramību. Taču preses brīvības shematiska absolutizācija liek domāt, ka mediju saturs ir atkarīgs no žurnālistu profesionālisma. Nepārspīlēsim šo ietekmi. Laikmetā, kad mediji darbojas tirgus apstākļos, žurnālistikas brīvība ir ierobežotāka nekā citu brīvo profesiju pārstāvju, teiksim, ārstu vai advokātu brīvība. Žurnālistiem par darbu nemaksā to “pakalpojuma” saņēmējs — auditorija. Žurnālistu darbu apmaksā mediju uzņēmumi, kuru īpašnieki, dažāda līmeņa menedžeri un redaktori ļoti būtiski ietekmē mediju saturu un žurnālistu darbu. Žurnālisti ne tikai kalpo savai auditorijai, bet arī izpilda darba pienākumus. Diemžēl nereti abi šie uzdevumi nonāk pretrunā.

Galvenos lēmumus par slēptās politiskās reklāmas formām un noteikumiem pieņem mediju vadītāji, tos ietekmē īpašnieki, bet realizē redaktori. Līdz ar to sarunai par slēpto reklāmu jāietver mediju īpašnieku ētika.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!