Slēptā “lobēšana” – sabiedrības iesaistīšanas lēmumu pieņemšanas procesā indikators 0

Tēzes runai seminārā "Valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu loma sabiedrības iesaistīšanā lēmumu pieņemšanā" 2003. gada 12. februārī

Iesaki citiem:

  • Sabiedrības iesaistīšanas lēmumu pieņemšanas procesā mērķis – padarīt Latvijas demokrātiju atvērtāku un plašākai publikai pieejamāku

  • Politologi lieto apzīmējumu – tiešā demokrātija – process, kad lēmumu pieņemšanā iesaistās visi vēlētāji. Parasti tikai vēlēšanās vai referendumos. Pieticīgāka izpausme - sabiedriskās apspriešanas (ja viedoklis tiek ņemts vērā). Dārgi, sarežģīti.

  • Lobēšana (latv. vārda nav) – lēmumu pieņemšanas procedūras ietekmēšana. Cēlusies ASV, no vārda lobby – halle, uzgaidāmā telpa.

  • Definīcija (Webstera vārdnīcā) – tādu darbību veikšana, kuru mērķis ir ietekmēt publiskās pārvaldes, it īpaši likumdevēja un citu amatpersonu pieņemtos lēmumus. Veicināt vai nodrošināt, ka tiek pieņemts lēmums lobista interesēs, ietekmējot publiskās pārvaldes amatpersonas.

  • Lobists – tā ir ikviena persona, kas apspriež ar kādu amatpersonu, it īpaši likumdevēja pārstāvi kādus jautājumus, vēloties ietekmēt pieņemto lēmumu vai likumdošanas procesu. Tādēļ ikviens iedzīvotājs vai ikviena organizācija, kas apspriež lēmumu pieņemšanas dienaskārtību var tikt uzskatīts par lobistu.




Tiktāl par definīcijām. Tomēr regulētam lobēšanas procesam ir savas likumības:

- atklātība – pieejama informācija, kas nodarbojas ar lēmumu ietekmēšanu (var apzināties savus pretiniekus, uzzināt, kādēļ tavējais priekšlikums netika ņemts vērā)

- vienlīdzība – visiem ir vienādas (potenciāli) iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu



Latvijas situācija

  1. NAV normatīva akta vai cita dokumenta, kas reglamentētu lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanu

  2. Līdz ar to NAV:
    - atklātības - nav zināmas citas personas – konkurenti vai sabiedrotie – lobēšanā
    - nav zināmi citu personu ARGUMENTI
    - nav zināms, KĀDĀ VEIDĀ – godprātīgi vai koruptīvi lēmumu pieņēmēji tiek ietekmēti
    - vienlīdzības – ja nav atklātības, tad nav vienlīdzības

  3. Lobēšana norit stihiski:
    - organizētā sabiedrība - sabiedriskās un profesionālās organizācijas, kad uzzina par viņus interesējošu jautājumu izskatīšanu, mēģina ar vēstulēm un citos nevainīgos veidos (presē, plakāti, piketi) izteikt savu viedokli
    - darbojas dažādu institūciju konsultatīvajās padomēs (institūcijas izmanto kā informācijas sūkni, bet reti, kad “ļaujas” ietekmēšanai un ņem vērā organizāciju ieteikumus, bieži “ķeksīša pēc”, nav aktivitātes sabiedrības iesaistīšanā no daudzu institūciju puses, organizāciju pārstāvji mēdz pārstāvēt tikai paši sevi nevis visas organizācijas viedokli)
    - nav nekādu ziņu par neorganizētās sabiedrības pārstāvju jeb atsevišķu indivīdu (t.sk. komercstruktūru) ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu
    - DILEMMA: Kas ir politiskās partijas – interešu grupa, kas lobē savās vai visu savu vēlētāju interesēs?

  4. Lobēšanas rezultāti Latvijā
    - parasti ir neprognozējami – netiek saņemta argumentācija, kādēļ priekšlikumi nav ņemti vērā (nepieciešams personisks kontakts)
    - nav pārliecības, ka pieņemtie lēmumi ir visas sabiedrības interesēs, vai nedominē individuālu ietekmētāju vai ekonomisko grupējumu un partiju sponsoru intereses
    - prasa organizācijām milzu pūliņus un finansu resursus, lai panāktu vēlamo rezultātu atklātā ceļā (tie, kam ir nauda, var efektīvāk ietekmēt procesu)

  5. Nepieciešamie risinājumi:
    - Sabiedriskās apspriešanas – grūti, pat neiespējami par visiem jautājumiem
    - Sakārtots lobēšanas process – prasība pēc atklātības, lobistu reģistrācija, prasība amatpersonām deklarēt lēmumu ietekmes avotus (potenciālu interešu konfliktu novēršana) arī sponsorus vai finansētājus




NVO loma sabiedrības iesaistīšanā:

  • Pašiem lobēt un spēcīgākajām NVO iesaistīt citas sabiedriskās organizācijas šajā procesā

  • Iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā tikai tad, ja esi gatavs sniegt detalizētas atskaites par savu līdzdalību personām, ko pārstāv, un medijiem





Sekmīgas lobēšanas nosacījumi

  • Plānot un īstenot sekmīgu kampaņu – apzināt iesaistāmās personas un nepieciešamos finansu resursus, noteikt atbalstītāju loku, saprast, vai ieteiktie priekšlikumi saskan ar valsts un pēc iespējas plašāka sabiedrības slāņa interesēm

  • Pašiem sagatavot likumprojektu, kas visticamāk tiktu pieņemts

  • Motivēt deputātus un amatpersonas viņus atbalstīt

  • Apspriesties un panākt vienošanos ar citām interešu grupām

  • Būt veiksmīgiem sabiedriskajās apspriešanās (ja tādas notiek)

  • Piedalīties darba grupās un komisiju (komiteju sēdēs), kur dabūt šo institūciju amatpersonu atbalstu

  • Izmantot valsts institūciju darbinieku palīdzību un atbalstu


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733