Atslēgvārdi:

Slēgt skolu, slēgt pagastu, slēgt... 1

Teritorijas attīstības plānošanai jārada priekšnoteikumi iedzīvotāju vēlmei un iespējām dzīvot laukos un nejusties “apdalītiem”. Vai maza skola jāslēdz tāpēc, ka nav, kas tajā mācās, vai varbūt iedzīvotāju nav tāpēc, ka nav skolas?

Iesaki citiem:
0 pastalas 255x203
Foto:AFI

Reformas, gan dzīves nepieciešamības diktētas, gan tās, kuras rodas vēlmē radīt darbības ilūziju, notiek daudzās jomās, kas svarīgas katram iedzīvotājam, neizbēgami skarot arī valsts izglītības sistēmu. Diemžēl, šie procesi nespēj novērst arvien izteiktāku sabiedrības noslāņošanos pēc ienākumu un dzīves līmeņa, kam raksturīgs sociālās spriedzes pieaugums un lielas atšķirības gan sociālajā dzīves līmenī, iespējās iegūt darbu, saņemt veselības aprūpi, pilnvērtīgas kultūrvides un infrastruktūras pakalpojumus un konkurētspējīgu izglītību, kas vismaz deklaratīvi ir viena no valsts galvenajām prioritātēm.

Kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, sabiedriskajām, demogrāfiskajām norisēm ik pa brīdim dažādos valsts nostūros aktuāls kļūst jautājums par kādas mazas skolas pastāvēšanu.

Atzīstot, ka Latvijai kā valstij ar ierobežotiem dabas resursiem lielākā nacionālā bagātība ir cilvēkresursi, saprotams, ka nākotne atkarīga no iedzīvotāju zināšanu un iemaņu līmeņa, kas ļautu konkurēt globālās ekonomikas apstākļos.

Izglītības likums paredz “..nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību”. Taču kā tas realizējas dzīvē? Skolēnu sasniegumu starpība ir ievērojama, kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas ir atšķirīgas. Taisnība tiem, kuri apgalvo, ka lauku skolēni tiek diskriminēti, līdz ar to nereti zaudējot konkurencē par iestāšanos labākajās vidusskolās, ģimnāzijās, augstākajās mācību iestādēs. Taču šīs tendences nav atraujamas no kopējās problēmas “pilsēta – lauki”. Ne tikai izglītības ieguves iespējas un kvalitāte ir iedzīvotājiem trūkstošais lauku apvidos. Daudzos gadījumos ģimenes ar augstāku sociālo statusu cenšas savus bērnus izglītot prestižākās skolās, vecāki, nereti arī labākie skolotāji tiecas atrast darbu pilsētās, iedzīvotāju, tai skaitā, skolēnu skaitu nosaka demogrāfiskie procesi.

Savukārt, daudziem lauku iedzīvotājiem nav izvēles iespēju. Kāds liktenis sagaida mazās lauku skolas?

Šī raksta mērķis nav noskaidrot, cik lielā mērā izglītība ir valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu, pedagogu vai pašu skolēnu un viņu vecāku rokās. Jau ar likumu noteikts, ka skola ir pašvaldības iestāde un pašvaldība atbildīga par izglītojošo funkciju savā teritorijā, par skolas uzturēšanu, taču finansējums ir nepietiekams. Būt vai nebūt mazajām skolām – tas ir jautājums, uz kuru nevar atbildēt viennozīmīgi.

Kā jebkurā situācijā, arī mazo skolu pastāvēšanā vai likvidēšanā ir savi ieguvumi un zaudējumi. Tā vai citādi skola ir neatņemama katras pašvaldības daļa - kultūras un izglītības centrs, inteliģences avots. Pastāvot skolai, priekšrocība ir tās atrašanās tuvums bērnu dzīvesvietai, klasēs ar mazāku skolēnu skaitu pedagogam iespējams vairāk strādāt individuāli, ņemot vērā katra skolēna īpatnības (mācīšanās stilu, uztveres tempu, veidu utt.).

Savukārt, kā trūkums mazajās skolās jāmin lielas uzturēšanas izmaksas uz vienu skolēnu, kuras, salīdzinājumā ar lielākajām skolām, var pat dubultoties. Situācijās, kad skolā ir apvienotās klases, nenoliedzami cieš mācību procesa kvalitāte.

Ieguvums, likvidējot mazās skolas, būtu uzturēšanas izmaksu samazināšanās, galvenokārt, pedagogu algām, taču pašvaldību finansiālajai situācijai tas diez vai radītu ekonomiju - uzturēšanas izdevumu vietā nāk savstarpējie norēķini, maksas par internātu segšana, lielāki izdevumi par ēdināšanu, kā arī līdzekļi ceļa izdevumu segšanai.

Skolas likvidēšana radīs arī vairākas citas problēmas. Līdzās neērtībām, kādas rodas, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu skolā, daļa gados jaunu cilvēku, kuriem ir bērni skolas vecumā, pārceļas uz dzīvi tuvāk lielākiem centriem, un pagasts zaudē cilvēkresursus, zūd kultūras un izglītības centrs, samazinās inteliģences īpatsvars pagastā, palielinās bezdarbnieku skaits – darba meklētāji kļūst gan pedagogi, gan tehniskie darbinieki, pašvaldībai rodas papildus rūpes par lietderīgu skolu ēku apsaimniekošanu.

Taisnība – skola ir dzīvība, sabiedrības nākotne un veselība, attīstības garants.

Līdz ar skolas slēgšanu izmirst arī vieta.

Valsts politika teritorijas līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai būtu virzāma pirmām kārtām, priekšnoteikumu iedzīvotāju vēlmei un iespējām dzīvot laukos un nejusties “apdalītiem” radīšanai, iespēju saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus un laikmetam atbilstoša dzīves līmeņa nodrošināšanai. Tad ir jautājums par to, vai maza skola jāslēdz tādēļ, ka nav, kas tajā mācās un strādā, vai varbūt iedzīvotāju nav tādēļ, ka nav skolas.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 27.01.2002 17:06
Caur dziļām domām rodas panākumi ...Uz pēdejo jautājumu varētu viegli un pat pavirši izteikt, “jā nu … tā tas ir! Izsaku līdzjūtību!” Dzīve mainās, apstākļi mainās, nav jau krīze. Dzīves iekārta pielāgojas laikmetīgām iekārtēm. Cilvēki aiziet un tikai kaut kur tumsā gauži dzirdam “varbūt ir kaut kaada maza cerība” kad radīsies iemeslis un cilvēki pamazām atgriežas uz “laukiem.”

Bet, paga, paga … netik strauji facilis descensus Averno. Domu apraksts pieņem kad mazām skolām, dzimtens laukiem un pagstiem kur dieviņš reiz staigāja un tauta līksmi dziedāja mūsu “Dainas” … gals ir klāt!



Kas būtu iemeslis lai radītu iedzīvotāju pieaugumu? Nedomāju kad tā būtu skola kas stāv un gaida jauniedzīvotājus. Vispirms mums jāliek zirgs ratu priekšgalā jo grūžot ratus no muguras nav tik viegli. :--



Cilvēku pārgājiens uz pilsētām jau notiek ilgi, sākot sen jau ar rūpniecības apvērsuma laikmetu kad sāka pārvērsties lauksaimniecība. Tā tad negluži jauna parādība.

Vai Latvijas lauksaimniecība cīnās pret straumi jeb peld ar straumi? Vispirms lauku rajonā iedzīvotājiem un viņu tiešai valdībai ir jāizdomā ko darīt ar rajonu. Kādas iespējas ir rajonam attīstīties un veidot dzīves pilnu un rosīgu sabiedrību. Neticu kad iespējas glābt apstākļus nebūtu kur ir griba un spēja domāt ārpus parastām domas robežām. Jāsaprot kad kultūra un dzīve mainīsies un peldot ar straumi bez emocijām var radīt nozīmīgus rezultātus kur bizness niša pasākumus var pat veidot un ražot šķūnī.



Kā jau vienmēr, vajag būt izvēlētam un noteiktam mērķim kas nāktu caur domu vienošanos starp profesionāļiem ierēdņiem kuri saprot sabiedriskas vajadzības ar spēju virzīt projektu izvēlētā mērķa virzienā. Pašam gala rezultātam jābūt reāli sasniedzamam un jau iepriekš izstrādātam un analizētam.

Lauciniekiem vajag veidot nākotnes iespējas -- salikt galvas kopā, izmanot kompetences, veidot plānus un ievest stratēģiskus pasākumus no apakšas uz augšu. Nevaja vienmēr gaidīt uz valsts valdību. Visu paši ar savām spējām un mēs redzēsim kad iespējas netrūks. Pēc visa tā pēdejais jautājums izpaliks.

Nota bene -- facilis descensus Averno = vieglis kāpiens elē

Saistītie raksti