Foto: AFI
Desmitā daļa visu Latvijas skolu aptuveni 5 gados pa dažādiem ceļiem nonākušas līdz savām mājas lapām. Tām nepastāv nekāds ārējs pasūtījums vai reglaments, pat ne sacensības elements, tāpēc varam tās aplūkot kā epizodiski veicinātu skolēna un skolotāja radošo laboratoriju un cerēt uz pozitīvām pārmaiņām, tuvojoties e-laikam.
Kad parādījās pirmās Latvijas skolu mājas lapas? Nekādu dokumentālu liecību par šo faktu nav. Mājas lapu veidošana praktiski varēja sākties ar IBM datoru ienākšanu skolās, bet internets iezvanpieejas formātā reāli un puslīdz masveidīgi Latvijas skolās ienāca vien ap 1995.gadu. Droši var apgalvot, ka 1996. gadā jau daudzviet bija radīti priekšnoteikumi savas skolas interneta mājvietas izveidei.
1996. gadā ar Sorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīvu un atbalstu tika likti pamati gan pēc satura, gan pēc formas nebijušam projektam – International Education and Resources Network (I*EARN). Tajā konkursa kārtā apvienojās 11 Latvijas skolas, kurās atradās skolotāji un vadība, kas spēja saskatīt IT (informācijas tehnoloģiju) vietu izglītības procesa attīstībā. Tālākajos gados projektā iesaistījās vēl 12 mācību iestādes.
Pārsteidzoši rezultāti var atklāties, meklējot informāciju par Latvijas skolām internetā. Tā, piemēram, IZM mājas lapā kā saite uz Latvijas skolu mājas lapām internetā publicēta www.lanet.lv skolu saraksta lappuse, kurā atrodam 82 vispārizglītojošo skolu un 23 “citu skolu” mājas lapu sarakstu. Bet valstī, 2001./2002. mācību gadu sākot, bija 1074 vispārizglītojošās mācību iestādes! Latvijas lielāko portālu katalogos nav viennozīmīgu sadaļu, kas uzrādītu visas internetā sastopamās skolas vienuviet: Delfi piedāvā saites uz 33 Rīgas skolu lapām un 69 ārpus galvaspilsētas; Apollo ar pamata un vidējo izglītību domā arī interešu izglītību, kas attiecināma uz šo vecuma posmu; Latnet uzrāda 37 Rīgas un 65 skolas ārpus Rīgas. Pieņemot, ka runa ir par gandrīz vai vienām un tām pašām skolām, aptuvenais internetā atrodamo Latvijas skolu lapu skaits mazliet pārsniedz 100 – tātad desmitā daļa visu Latvijas skolu aptuveni 5 gados pa dažādiem ceļiem nonākušas līdz savām mājas lapām.
Kādas ir Latvijas skolu mājas lapas? “Ja tevis nav Internetā, tad tevis nav vispār!” Šis pārfrāzējums var provocēt minimālās programmas izpildi – publicēt pašu būtiskāko informāciju par savas skolas atrašanās vietu, koordinātēm. Skolu lapās īpaši aktuāla ir informācijas atjaunošanas tēma, jo pat dažos gados nomainās tās veidotāju sastāvs.
Runājot par skolu pašreklāmu, potenciālajam jaunajam skolēnam ir svarīgi atrast informāciju par skolas uzņemšanas noteikumiem, mācību plāniem, piedāvātajām iespējām ārpusstundu darbam, bet skolai – nodrošināt nepieciešamo klašu kvantitatīvo vai kvalitatīvo piepildījumu. Gluži normāli ir publicēt šādus datus laikā, kad arī izglītība top par preci. Noteikti tas attiecināms uz profesionālo izglītību.
Skolas tēls būtībā jau veidojas ikkatrā lapā, tomēr skolas kā mājas veidols ietver ne tikai stāstiņus par skolas vēsturi, bet arī cilvēkus, kas veido to, un absolventam šī mājas lapa paliek kā allaž aizsniedzama skolas daļiņa. Ar absolventu galerijām, viesu grāmatām, aptaujām īstenojas šī saite. Tomēr gauži maz atradās mājas lapu, kur absolventi uzskatīti par paliekošu un allaž aktuālu skolas sastāvdaļu.
Skolas hronikas on-line versija – varbūt nākotnē noderīga ideja laikā, kad skolas avīžu vai gadagrāmatu tipogrāfiskais variants izmirst kā pārāk statisks šim laikmetam?.
Portāli – vai vismaz pretenzijas uz tik profesionālu interneta formātu – ir sevišķi prasīgs darbs, jo bez zināšanām un prasmēm www redaktoru un grafiskajās programmās vēl jāpārzina un zināmā mērā pat jāadministrē webservera procesi. To var atļauties skolas, kurās ir ne vien ieinteresēts informātikas skolotājs, bet arī skolēni, kuru zināšanas un prasmes tālu pārsniedz skolas standartos iedomājamo. No Engures vidusskolas (http://www.engure.edu.lv) tālu tautās aizsoļojis ir skolēnu portāls http://www.eizklaide.times.lv (autors Gatis Veikšins), kas reāli ir gluži suverēna interneta vienība un lieliski rāda, kā no skolu webmastera izaug augsta līmeņa profesionāļi. Auces vidusskolai Juris Valdovskis radījis savu skolas portāla versiju http://www.avd.edu.lv, – šo adresi droši vien pazīst daudzi arī kā cienījamu izglītības resursu krātuvi. Zinot, ka profesionālu webmasteru neviena valsts mācību iestāde negatavo, atzīsim, ka tieši skolas ir tā vide, no kuras nāk tie, kas veido plašāka mēroga Interneta teritorijas. Un skolas lapas – šo speciālistu laboratorijas.
Tendences un problēmas
Skolu mācību programmas ietvaros lietišķās informātikas profilkursā paredzēts 11 mācību stundas atvēlēt tēmai “Datortīkli”, un te, bez lokālo un globālo tīklu apskata, ir tikai dažas stundas mājas lapas izveidei. Vidusskolas pamatkursa standarts paredz vien interneta iepazīšanu no fasādes puses. Pamatskolas 70 mācību stundās, protams, nemeklēsim šādu tēmu. Reāli ieguldāmais darbs pie daudzmaz nopietnas mājas lapas prasa desmitiem (!) reižu vairāk zināšanu, prasmju, laika, un tāpat jārēķinās ar šim darbam piemērotākas (kā Office) programmatūras un aparatūras klātbūtni. Tātad laba skolas lapa ir skolēnu, skolotāju milzu liels darbs ārpus stundām, ko var provocēt vien vai nu liels entuziasms skolēna gadījumā vai arī kāda nebūt administrācijas piemeklēta ailīte tarifikācijā – skolotāja gadījumā.
Kopš 1997. gada LIIS veikusi plašu darbību skolu datorizācijā, skolotāju apmācībā – tātad ir veidots pamats pašreizējiem informatizācijas procesiem Latvijas skolās. Tuvākajos gados LIIS starp citiem uzdevumiem paredz e-pārvaldi katrā izglītības iestādē, visu valsts pakļautības mācību iestāžu informatizāciju.
Skolām neviens netraucē publicēt internetā visu, ko tās vēlas saskaņā ar savu izpratni par www funkcijām un mērķiem. Taču šī interneta brīvība līdzinās izjūtai, ka tā arī īsti neesi ar savu mājas lapu nevienam vajadzīgs.
Ir jābūt pamatīgam un skaidram motīvam, kāpēc ar www skolās vispār nodarboties – ja jau reiz nepastāv nekāds ārējs pasūtījums vai reglaments, pat sacensības elements, kas rada kvalitāti, ir rets. Varbūt tad arī uztversim 2001. gada rudenī internetā atrodamās Latvijas skolu mājas lapas kā epizodiski veicinātu, epizodiski nepieciešamu skolēna un skolotāja radošo laboratoriju un cerēsim, kā allaž, uz pozitīvām pārmaiņām, tuvojoties e-laikam.
International Education and Resource Network
Katrīna Sataki, Andrejs Siliņš "Kā pieslēgt internetam Nezkurciemu?"