Atslēgvārdi:

Skolu mājas lapas 5

Desmitā daļa visu Latvijas skolu aptuveni 5 gados pa dažādiem ceļiem nonākušas līdz savām mājas lapām. Tām nepastāv nekāds ārējs pasūtījums vai reglaments, pat ne sacensības elements, tāpēc varam tās aplūkot kā epizodiski veicinātu skolēna un skolotāja radošo laboratoriju un cerēt uz pozitīvām pārmaiņām, tuvojoties e-laikam.

Iesaki citiem:
Laiks 255x203
Foto:AFI

Kad parādījās pirmās Latvijas skolu mājas lapas? Nekādu dokumentālu liecību par šo faktu nav. Mājas lapu veidošana praktiski varēja sākties ar IBM datoru ienākšanu skolās, bet internets iezvanpieejas formātā reāli un puslīdz masveidīgi Latvijas skolās ienāca vien ap 1995.gadu. Droši var apgalvot, ka 1996. gadā jau daudzviet bija radīti priekšnoteikumi savas skolas interneta mājvietas izveidei.

1996. gadā ar Sorosa fonda - Latvija (SFL) iniciatīvu un atbalstu tika likti pamati gan pēc satura, gan pēc formas nebijušam projektam - International Education and Resources Network (I*EARN). Tajā konkursa kārtā apvienojās 11 Latvijas skolas, kurās atradās skolotāji un vadība, kas spēja saskatīt IT (informācijas tehnoloģiju) vietu izglītības procesa attīstībā. Tālākajos gados projektā iesaistījās vēl 12 mācību iestādes.

Pārsteidzoši rezultāti var atklāties, meklējot informāciju par Latvijas skolām internetā. Tā, piemēram, IZM mājas lapā kā saite uz Latvijas skolu mājas lapām internetā publicēta www.lanet.lv skolu saraksta lappuse, kurā atrodam 82 vispārizglītojošo skolu un 23 "citu skolu" mājas lapu sarakstu. Bet valstī, 2001./2002. mācību gadu sākot, bija 1074 vispārizglītojošās mācību iestādes! Latvijas lielāko portālu katalogos nav viennozīmīgu sadaļu, kas uzrādītu visas internetā sastopamās skolas vienuviet: Delfi piedāvā saites uz 33 Rīgas skolu lapām un 69 ārpus galvaspilsētas; Apollo ar pamata un vidējo izglītību domā arī interešu izglītību, kas attiecināma uz šo vecuma posmu; Latnet uzrāda 37 Rīgas un 65 skolas ārpus Rīgas. Pieņemot, ka runa ir par gandrīz vai vienām un tām pašām skolām, aptuvenais internetā atrodamo Latvijas skolu lapu skaits mazliet pārsniedz 100 - tātad desmitā daļa visu Latvijas skolu aptuveni 5 gados pa dažādiem ceļiem nonākušas līdz savām mājas lapām.

Kādas ir Latvijas skolu mājas lapas? "Ja tevis nav Internetā, tad tevis nav vispār!" Šis pārfrāzējums var provocēt minimālās programmas izpildi - publicēt pašu būtiskāko informāciju par savas skolas atrašanās vietu, koordinātēm. Skolu lapās īpaši aktuāla ir informācijas atjaunošanas tēma, jo pat dažos gados nomainās tās veidotāju sastāvs.

Runājot par skolu pašreklāmu, potenciālajam jaunajam skolēnam ir svarīgi atrast informāciju par skolas uzņemšanas noteikumiem, mācību plāniem, piedāvātajām iespējām ārpusstundu darbam, bet skolai - nodrošināt nepieciešamo klašu kvantitatīvo vai kvalitatīvo piepildījumu. Gluži normāli ir publicēt šādus datus laikā, kad arī izglītība top par preci. Noteikti tas attiecināms uz profesionālo izglītību.

Skolas tēls būtībā jau veidojas ikkatrā lapā, tomēr skolas kā mājas veidols ietver ne tikai stāstiņus par skolas vēsturi, bet arī cilvēkus, kas veido to, un absolventam šī mājas lapa paliek kā allaž aizsniedzama skolas daļiņa. Ar absolventu galerijām, viesu grāmatām, aptaujām īstenojas šī saite. Tomēr gauži maz atradās mājas lapu, kur absolventi uzskatīti par paliekošu un allaž aktuālu skolas sastāvdaļu.

Skolas hronikas on-line versija - varbūt nākotnē noderīga ideja laikā, kad skolas avīžu vai gadagrāmatu tipogrāfiskais variants izmirst kā pārāk statisks šim laikmetam?.

Portāli - vai vismaz pretenzijas uz tik profesionālu interneta formātu - ir sevišķi prasīgs darbs, jo bez zināšanām un prasmēm www redaktoru un grafiskajās programmās vēl jāpārzina un zināmā mērā pat jāadministrē webservera procesi. To var atļauties skolas, kurās ir ne vien ieinteresēts informātikas skolotājs, bet arī skolēni, kuru zināšanas un prasmes tālu pārsniedz skolas standartos iedomājamo. No Engures vidusskolas (http://www.engure.edu.lv) tālu tautās aizsoļojis ir skolēnu portāls http://www.eizklaide.times.lv (autors Gatis Veikšins), kas reāli ir gluži suverēna interneta vienība un lieliski rāda, kā no skolu webmastera izaug augsta līmeņa profesionāļi. Auces vidusskolai Juris Valdovskis radījis savu skolas portāla versiju http://www.avd.edu.lv, - šo adresi droši vien pazīst daudzi arī kā cienījamu izglītības resursu krātuvi. Zinot, ka profesionālu webmasteru neviena valsts mācību iestāde negatavo, atzīsim, ka tieši skolas ir tā vide, no kuras nāk tie, kas veido plašāka mēroga Interneta teritorijas. Un skolas lapas - šo speciālistu laboratorijas.
Tendences un problēmas

Skolu mācību programmas ietvaros lietišķās informātikas profilkursā paredzēts 11 mācību stundas atvēlēt tēmai "Datortīkli", un te, bez lokālo un globālo tīklu apskata, ir tikai dažas stundas mājas lapas izveidei. Vidusskolas pamatkursa standarts paredz vien interneta iepazīšanu no fasādes puses. Pamatskolas 70 mācību stundās, protams, nemeklēsim šādu tēmu. Reāli ieguldāmais darbs pie daudzmaz nopietnas mājas lapas prasa desmitiem (!) reižu vairāk zināšanu, prasmju, laika, un tāpat jārēķinās ar šim darbam piemērotākas (kā Office) programmatūras un aparatūras klātbūtni. Tātad laba skolas lapa ir skolēnu, skolotāju milzu liels darbs ārpus stundām, ko var provocēt vien vai nu liels entuziasms skolēna gadījumā vai arī kāda nebūt administrācijas piemeklēta ailīte tarifikācijā - skolotāja gadījumā.

Kopš 1997. gada LIIS veikusi plašu darbību skolu datorizācijā, skolotāju apmācībā - tātad ir veidots pamats pašreizējiem informatizācijas procesiem Latvijas skolās. Tuvākajos gados LIIS starp citiem uzdevumiem paredz e-pārvaldi katrā izglītības iestādē, visu valsts pakļautības mācību iestāžu informatizāciju.

Skolām neviens netraucē publicēt internetā visu, ko tās vēlas saskaņā ar savu izpratni par www funkcijām un mērķiem. Taču šī interneta brīvība līdzinās izjūtai, ka tā arī īsti neesi ar savu mājas lapu nevienam vajadzīgs.

Ir jābūt pamatīgam un skaidram motīvam, kāpēc ar www skolās vispār nodarboties - ja jau reiz nepastāv nekāds ārējs pasūtījums vai reglaments, pat sacensības elements, kas rada kvalitāti, ir rets. Varbūt tad arī uztversim 2001. gada rudenī internetā atrodamās Latvijas skolu mājas lapas kā epizodiski veicinātu, epizodiski nepieciešamu skolēna un skolotāja radošo laboratoriju un cerēsim, kā allaž, uz pozitīvām pārmaiņām, tuvojoties e-laikam.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maruta 16.11.2001 08:55
Atvainojos visiem, kuri jūtas aizskarti, par nezinātniski traktējamo teikumu - SFL nopelniem I*EARN dibināšanā. Iespējams, ka raksta tālākais konteksts būtu vērsis šo traģēdiju par mazāku.

Diskusijas autore Silva, acīmredzot, ir šīm norisēm tuvu stāvoša persona, un līdz ar to nevar neieklausīties viņas viedoklī. Vienlaikus - kā vainīgā raksta autorei (nevis autoram, kā norāda cienījamā diskusijas oponente) - man arī še rodas neizpratne par tālāk lasāmo:

"Domāju, būtu korekti norādīt, ka 8 gadus pēc I*EARN pastāvēšanas tajā iesaistījās arī Latvija ar SFL atbalstu."

Man līdz šim bija licies, ka Latvijas skolas iesaistījas I*EARN vēl šī projekta pastāvēšanas laikā - nevis pēc tā pastāvēšanas(?) (Arī citātā izceltais 1998. gads nenes skaidrību par citētājas nolūkiem.)

<Based on the successful project work completed between 1990 and 1994, iEARN opened its network to schools worldwide and currently works with schools in over 90 countries. (www.iearn.org)>

Ja arī raksta autore I*EARN vēsturi sāk no 1990.gada, 8 gadi nebūs īsti korekti - jo Latvija šim projektam pievienojās 1996.gadā....

"Neraugoties uz šo autora neprecīzo formulējumu, raksts ir aktuāls un diskusijas vērts - cik ātrā solī mācību iestāde kā mācīšanās centrs un zināšanu gaismas nesējs spēj iet līdzi laikam."

Paldies par pamanīto - diskusija par šo tēmu tiešām būtu bijusi vērta! :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzidra 15.11.2001 16:14
Ja Latvija tik tiešām iesaistījās I*EARN ar SFL atbalstu tik un tik gadus vēlāk nekā tas tika dibināts, vai tad to nedrīkst pieminēt? Manuprāt, galvenais, ka šis atbalsts ļāva veidot starpskolu tīklu un veicināt izpratni par IT Latvijas skolēniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silva 15.11.2001 13:51
"1996. gadā ar Sorosa fonda - Latvija (SFL) iniciatīvu un atbalstu tika likti pamati gan pēc satura, gan pēc formas nebijušam projektam - International Education and Resources Network (I*EARN)."

No rakstītā izskatās, ka Latvijai ir kāds sakars ar pamatu likšanu I*EARN. Kā var lasīt www.iearn.org mājas lapā:

"iEARN .. is a non-profit .. organization made up of almost 4,000 schools in over 90 countries, that empowers teachers and young people (K-12) to work together online at very low cost through a global telecommunications network. Since 1988, iEARN has pioneered on-line school linkages .."

Domāju, būtu korekti norādīt, ka 8 gadus pēc I*EARN pastāvēšanas tajā iesaistījās arī Latvija ar SFL atbalstu.

Neraugoties uz šo autora neprecīzo formulējumu, raksts ir aktuāls un diskusijas vērts - cik ātrā solī mācību iestāde kā mācīšanās centrs un zināšanu gaismas nesējs spēj iet līdzi laikam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Antra Mengele 14.11.2001 17:16
Šai rakstā skarta ļoti aktuāla problēma, kuras nozīmība aizvien pieaugs, plašāk attīstoties "virtuālajai realitātei". Komentējot šo rakstu, gribētu apstāties ne tikai pie vispārizglītojošo skolu mājas lapu izveides problēmām, to kvalitātes, bet runāt kopumā par visu pakāpju un veidu izglītības iestāžu kvalitatīvu mājas lapu izveidi, informācijas pieejamību par tām utt. Tā kā strādājam Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās orientācijas informācijas centrā, kurš izveidots 2000.gada nogalē Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrā, ES Leonardo da Vinci programmas ietvaros, aplūkotā problēma mums ir ļoti aktuāla, jo viens no mūsu pamatuzdevumiem ir informācijas apkopošana par izglītības iespējām Latvijā, padarot to pieejamu gan Latvijā, gan ārvalstīs, jo esam arī vienota informācijas tīkla "Euroguidance" dalībnieki (vairāk par to var uzzināt Internet adresē - http://www.euroguidance.org.uk ). Internetā pieejamo informācijas resursu nozīmīgums īpaši pieaug starptautiskajā aspektā, jo tas ir vislētākais un visātrākais informācijas ieguves veids par citu valsti, organizāciju, izglītības un studiju iespējām utt. Tādējādi Internet resursus izmantojam gan mēs, gan arī mūsu partneri "Euroguidance" tīkla ietvaros, atbildot uz dažādiem jautājumiem, sniedzot informāciju utt. Tas vēlreiz apstiprina nepieciešamību pēc Internetā pieejamas kvalitatīvas, labi saprotamas un savlaicīgi aktualizētas Latvijas izglītības informācijas gan latviešu, gan arī citās valodās.Ņemot vērā attīstības tendences gan pasaulē, gan arī mūsu pašu valstī, aizvien biežāk tiek un tiks dota priekšroka e-informācijas meklēšanas iespējām, jo īpaši populāri tas ir un būs jauniešu vidū. Ir novērojams, ka organizācijas un institūcijas pamazām apzinās jaunā informācijas izplatīšanas veida iespējas un priekšrocības, veidojot savas mājas lapas, palēnām atsakoties no dažāda veida drukātās informācijas. Jo informāciju e-formā ir iespējams ātrāk un lētāk atjaunot un papildināt, padarīt pieejamāku plašākai auditorijai.Aplūkojot izglītības iestādes informācijas satura aspektus, jāatzīst - kurš gan labāk spēs aprakstīt savas piedāvātās izglītības programmas, iegūstamās kvalifikācijas, iestāšanās noteikumus, iestājpārbaudījumus utt.,ja ne pati izglītības iestāde. Ievietojot šo informāciju izglītības iestādes mājas lapā, to var padarīt pieejamu plašam interesentu lokam. Tādējādi iespējams popularizēt savu izglītības iestādi ne tikai nacionālajā līmenī, bet arī starptautiski.Velkot paralēles rakstā izteiktajām domām un saistot tās ar personīgo pieredzi / vērojumiem, gribētos atzīmēt šādus risināmos jautājumus:1) nevienā Internet portālā, ne arī kādas institūcijas mājas lapā līdz šim nav izdevies atrast pilnīgu Latvijas izglītības iestāžu mājas lapu adrešu apkopojumu, pie tam - tādu apkopojumu, kurš arvien tiktu aktualizēts; līdz ar to izglītības iestādei tiešām var šķist, ka tā ar savu mājas lapu vienkārši "pazūd" plašajā "tīmeklī";2) esošo, jau izveidoto mājas lapu kvalitāte, t.i., informācijas ticamība, apjoms, saturs un aktualizēšanas biežums. Cik lielā mērā un droši uz šo informāciju iespējams paļauties?3) kā mudināt / pārliecināt visu veidu un pakāpju izglītības iestādes par mājas lapas izstrādes nepieciešamību / nozīmību? Vai kaut kādā veidā nepieciešams koordinēt / atbalstīt vismaz valsts pārziņā esošo izglītības iestāžu mājas lapu izveides procesu?Mums uzticēto funkciju / pilnvaru ietvaros cenšamies šos jautājumus risināt. Esam izveidojuši Profesionālās orientācijas informācijas centra mājas lapu (Internet adrese: http://www.piapa.lv/Euroguidance (latv. versija); http://www.piapa.lv/En/Euroguidance (angl. versija)),kur jau tagad iespējams atrast noderīgu informāciju par izglītību mūsu valstī un kura aizvien tiks aktualizēta un papildināta. Patreiz strādājam pie izglītības iestāžu sadaļas, kurā būs pieejama daudzpusīga informācija, t.sk., izglītības iestāžu mājas lapu adrešu apkopojums. Šobrīd visvājākā vieta ir informācijas trūkums Internetā par vidējā līmeņa profesionālās izglītības iestādēm. Turpretī praktiski visām augstskolām jau ir savas mājas lapas, saites uz kurām esam apkopojuši starptautiskās Internet resursu datubāzes ESTIA ietvaros (Internet adrese: http://www.piapa.lv/estia/edu/universities.html ).Aleksandra Joma, POIC programmas koordinatoreAntra Meņģele, POIC programmas speciāliste

Saistītie raksti