Foto: I.Kalniņš © AFI
Jaunajos decentralizācijas apstākļos pašvaldībām jāuzņemas arvien lielāka atbildība par izglītību. Tāpēc ir svarīga pašvaldības sadarbība ar skolu, lai cilvēku vēlmi pēc iespējami kvalitatīvas izglītības sabalansētu ar pašvaldību iespējām to realizēt.
Skolas un pašvaldības sadarbība ir paredzēta gan likumā Par pašvaldībām, gan Izglītības likumā, gan citos svarīgos dokumentos, tātad – ar likumiem viss ir kārtībā.
Pastāv pieņēmums, ka laba skola var sekmēt pašvaldības attīstību vai arī tālredzīgi politiķi var sekmēt labas skolas veidošanos pašvaldībā. Kamēr politiķi un amatpersonas prāto par skolu tīkla optimizāciju, vecāki rīkojas – realizē personiskās varas līmeņa iespējas, izvēloties skolas saviem bērniem un arī paši savām mūžizglītības vajadzībām. Šī izvēle parāda pagasta vai mazpilsētas attīstības un diemžēl arī pastāvēšanas iespējas pēc 10 –15 gadiem – ja iedzīvotāji saviem bērniem pat pirmo izglītības iestādi ir sameklējuši tālu no mājām, nez vai izskolotie jaunieši atgriezīsies pagastā vai mazpilsētā.
Nākošais līmenis šajā varas ķēdītē ir pašvaldība, tad – valsts, un visbeidzot – globālā ietekme (sadarbība vai tās trūkums). Šajā rakstā gribu dalīties pārdomās par pašvaldības varas līmeņa realizēšanu izglītības jomā, pārstāvot Dobeles pilsētas domi, jo mana dienesta tiešais pienākuma ir veidot pašvaldības un izglītības iestāžu sadarbību. Dobelē ir 13 izglītības iestādes ar gandrīz 4000 audzēkņu, tāpēc sadarbības partneru skaits ir ievērojams.
Kā veidot labu sadarbību starp skolu un pašvaldību, lai sekmētu pašvaldības ilgtspējīgu attīstību, kādas sadarbības formas un metodes izvēlēties? Iespējams, pagastā ar vienu skolu un vienu pirmsskolas izglītības iestādi ir vienkāršāk – direktors vai kāds pedagogs ir pašvaldības deputāts, un politiskais līmenis tādējādi ir aptverts. Sarežģītāka situācija ir mazpilsētās ar vairākiem tūkstošiem skolēnu un 10 – 15 izglītības iestādēm, kur viens vai labākajā gadījumā divi pedagogi, kas ir ievēlēti par deputātiem, nevarēs būt zinoši par visu izglītības iestāžu problēmām. Pašvaldības ziņā ir tas, kā plānot un realizēt dzīvē ilgtspējīgu attīstību. Reģionālās attīstības likums paredz vietējās pašvaldības attīstības programmas izstrādi, kas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās vietējās pašvaldības attīstības prioritātes.
Grūti iedomāties, kā Dobelē varētu tikt izstrādāts šāds dokuments, kurā būtu izglītības sadaļa, ja nebūtu par šo darbu atbildīgas institūcijas. Jau 1999.gadā Izglītības un jaunatnes lietu dienests uzsāka pilsētas izglītības sistēmas attīstības plānošanu. Tā kā bija iecerēts izveidot dokumentu reālam darbam, ne “ielikšanai vāciņos”, tad ļoti nopietni uzsākām plānošanu. Jāteic, ka skolu un pirmsskolas iestāžu vadītāji regulāri aicināja vecākus iesaistīties pilsētas izglītības problēmu risināšanā, tomēr šādi aicinājumi nebija efektīvi. Tobrīd bija nostabilizējusies Izglītības un jaunatnes lietu dienesta organizētā izglītības iestāžu vadītāju savstarpējā sadarbība, un tieši iestāžu vadītāji bija tie darba grupas dalībnieki, kuri izveidoja izglītības attīstības sadaļu pilsētas attīstības plānam. Dokumentā tika noteiktas prioritātes izglītības attīstībai, izstrādāts kopējās rīcības plāns tuvākajam gadam.
Piemēram, šī gada prioritāte pilsētas mērogā – uzsākt sabiedrības iesaistīšanu izglītības pārvaldīšanā. Izglītības vadītāju darba grupa ieteica kārtējo Dobeles skolotāju zinātnisko konferenci veltīt tieši šai problēmai. Daži no konferences ierosinājumiem bija izveidot apvienību no izglītības iestāžu padomēm darbības uzlabošanai un pieredzes apmaiņai un uzsākt aktīvāku sadarbību ar darba devējiem.
Pašvaldības devums ir karjeras izvēles konsultācijas, kas Dobelē radītas skolēniem un vajadzības gadījumā arī pieaugušajiem iedzīvotājiem. Izglītības un jaunatnes lietu dienestā strādā karjeras izvēles centrs, kura darbības mērķis ir palīdzēt skolēnam nonākt līdz apzinātai, motivētai profesijas izvēlei. Centra darbība vērsta divos virzienos – informācijas sniegšana par izglītības ieguves iespējām un individuālas konsultācijas skolēniem, lai palīdzētu noskaidrot viņu profesionālās intereses, spējas, vērtības un vajadzības, kā rezultātā viņi izvēlētos sev piemērotāko darbības jomu. Centra speciālistes rīcībā ir plaša informācija par studējošajiem jauniešiem no Dobeles skolām, tomēr līdz šim darba devēji nav to izmantojuši speciālistu meklēšanai savam uzņēmumam.
Viens no pašvaldības uzdevumiem ir kopā ar administrāciju veicināt labvēlīgu gaisotni, pilsoniskuma apziņu skolotājos. Tikai pedagogi, kas ir pārliecināti par piederību savai pilsētai, varēs šo pārliecību ieaudzināt skolēnos. Tāpēc tiek rīkoti kopīgi izglītības darbinieku un pašvaldības pasākumi, tādi kā Skolotāju diena, kurā pašvaldība ar atzinības rakstiem apbalvo veiksmīgākos gada pedagogus, nu jau par tradīciju kļuvusī Dobeles skolotāju zinātniskā konference, pilsētas skolotāju sporta diena ar balli noslēgumā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta izglītības iestāžu – bērnu bibliotēkas, visu skolu, pirmsskolas iestāžu – vadītājiem, kuri reizi mēnesī tiekas, lai pārrunātu gan likumdošanas aktualitātes, gan daudzas ikdienišķas lietas kopā ar domes dienestu vadītājiem vai speciālistiem. Tradicionāla ir Izglītības un jaunatnes lietu dienesta organizētā iestāžu vadītāju un vietnieku kopēja Ziemassvētku eglīte mežā ar iešanu rotaļās, dzejoļu skaitīšanu rūķim, desiņu cepšanu un pikošanos.
Mūsu pieredze rāda, ka sadarbība starp pašvaldību un izglītības iestādēm var būt veiksmīga, ja tiek sekmētas abu pušu vēlmes, izvēlētas dažādas formas un metodes. Vairāku gadu laikā esam pārliecinājušies, ka sadarbības process jāveido demokrātiski un lietišķi, kurā izglītības vadības attīstības veicināšana kā izglītības iestādēs, tā pašvaldībā paliktu prioritārs darbības virziens, domājot par ilgtspējīgu pašvaldības attīstību.