Raksts

Skats no attālākas malas


Datums:
13. jūnijs, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Britu žurnāls The Economist nekad nestrebj karstu. Informāciju tas pārbauda uzmanīgi, un tā attieksmi pret žurnālistiku uzrāda tas, ka par spīti tam, ka vizuāli tas nepārprotami ir žurnāls, Ekonomists sevi sauc par laikrakstu. Ar visu no tā izrietošo, ja runa ir par Rietumos aprobētajiem žurnālistikas principiem.

Šonedēļ The Economist uzmanību pievērš Latvijai. Lūk, ko par mūsu valsti raksta neitrāli žurnālisti no Rietumiem (žurnāls nekad neuzrāda autora uzvārdu):

Problēmas latam
Pāri Latvijai riņko maitasputni

Latvija, tāpat kā daudzas mazas valstis, ir pūlējusies piesaistīt uzmanību no ārpuses. Tagad tā ir slavena, un tā šo apstākli ienīst. Tautsaimniecības sašaurināšanās ir līmenī, kāds miera laikā reti redzēts — IKP samazinājums par gandrīz piekto daļu, importu un eksportu samazināšanās par vairāk kā 40 procentiem. Tautsaimniecību pie dzīvības tur ārvalstnieki. Ārvalstu bankas nervozē. Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai parlaments akceptēs vēl vienu kārtu ievērojamu budžeta samazinājumu — šogad gandrīz vienu miljardu ASV dolāru un tikpat daudz nākamajā gadā. Plānos paredzēta atteikšanās no vienādas ienākuma nodokļa likmes. Valdība ar nokavēšanos jauno budžetu apstiprināja 8. jūnijā.

Tam vajadzētu nodrošināt nākamo palīdzības kārtu no Eiropas Savienības un SVF — 1,67 miljardi dolāru, kas ir daļa no 10,6 miljardu dolāru aizdevuma, kuru sarunāja pagājušā gada beigās. Bet vai tā ir velti izdota nauda? Šur tur ir pozitīva informācija, kura liecina, ka sabrukums, iespējams, ir beidzies. Latvijai ir elastīga tautsaimniecība, un tas nozīmē, ka tā varbūt ieviesīs sāpīgas pārmaiņas, kuras vērtējamas kā “iekšēja devalvācija.” Tas var atjaunot konkurētspēju un izaugsmi.

Taču citi uzskata, ka Latvijai jāatsakās no lata saistības ar eiro, kas visu laiku ir bijis ekonomiskās politikas centrālais elements. Latvijas banka pēdējo divu nedēļu laikā izdevusi vairāk kā desmito daļu savu rezervju, lai uzturētu lata vērtību. Pacēlušās procentu likmes un pagājušajā nedēļā valdībai neizdevās iztirgot parāda vērtspapīrus. Zviedrijas centrālā banka no Eiropas centrālās bankas aizņēmusies 3 miljardus eiro, ja nu gadījumā jāpalīdz tām zviedru bankām, kuras ir aizdevušas naudu Latvijā. Te ir baisas atbalsis no krīzēm Latīņamerikā un Austrumāzijā. Zviedru padomnieks Latvijas valdībā Bengts Deniss uzskata, ka lata devalvācija ir neizbēgama.

Taču lata sargs ir Latvijas bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, un viņu nekas no tā netraucē. Viņš uzskata, ka lata piesaiste eiro ir “skaista.” Visus apgrozībā esošos latus atbalsta eiro. Ja cilvēki vēlas mainīt vienu pret otru, viņi to var darīt, taču paceļoties procentu maksājumiem, lats kļūst atraktīvāks — tā Rimšēvičs. Centrālās bankas neatkarība no valdības ir juridiski nelokāma.

ES monetāro lietu komisārs Hoakins Almunia šonedēļ atbalstīja piesaisti. Taču Latvijas iespējas joprojām aizēno politiskais vājums. Rimšēviča kungs ir dzelžains (kritiķi uzskata — uzpūtīgs). Viņš absolūti nav nekāds premjerministra draugs — viņi pat reti sarunājas viens ar otru. Latvijas patiesais trūkums nav publiskajās finansēs, tas ir valsts uzticamībā, kuru pagātnē ir izšķieduši Latvijas izšķērdīgie un netīrie politiķi.

Lūk. Te ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, tipogrāfiju prasības ir nelokāmas, un ir skaidrs, ka minētais raksts tipogrāfijā tika nodots laikā pirms Latvijas valdība nonāca pie galīgajiem secinājumiem. Progresīvais ienākuma nodoklis tomēr netiks ieviests. Taču lielākā lieta ir saprašana ārzemēs par to, cik briesmīga bija valdošā kliķe, kura Latvijai uzsēdās uz kakla 2004. gada decembrī un no kuras mums izdevās atbrīvoties tikai šī gada sākumā. Izšķērdīgi un netīri. Jā. Un tāpēc arī man ir tik milzīgi lieli iebildumi pret to, ka viens no visizšķērdīgākajiem un netīrākajiem politikāņiem patlaban cierē Rīgas domes priekšsēdētāja virzienā. Ne mirkli viņš nav atzinis, ka “gāze grīdā” politika bija tas, kas iedzina Latviju pašreizējā postā. Tieši pretējais, viņš uzskata, ka šī politika ir jāturpina. Labi vismaz, ka Londonā ir žurnāls, kurš var plaši izplatīt brīdinājumus par šo milzīgo problēmu. Kaut nu ataustu gaisma arī mūsu pašu “gudro galvo” smadzenēs.

Es šovakar uz žurku Kornēliju. Gribas pasmieties.

Jauku visiem dienu!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!