Atslēgvārdi:

Skats no attālākas malas 18

Labdien, lasītāji!

Britu žurnāls The Economist nekad nestrebj karstu. Informāciju tas pārbauda uzmanīgi, un tā attieksmi pret žurnālistiku uzrāda tas, ka par spīti tam, ka vizuāli tas nepārprotami ir žurnāls, Ekonomists sevi sauc par laikrakstu. Ar visu no tā izrietošo, ja runa ir par Rietumos aprobētajiem žurnālistikas principiem.

Iesaki citiem:

Šonedēļ The Economist uzmanību pievērš Latvijai. Lūk, ko par mūsu valsti raksta neitrāli žurnālisti no Rietumiem (žurnāls nekad neuzrāda autora uzvārdu):

Problēmas latam
Pāri Latvijai riņko maitasputni

Latvija, tāpat kā daudzas mazas valstis, ir pūlējusies piesaistīt uzmanību no ārpuses. Tagad tā ir slavena, un tā šo apstākli ienīst. Tautsaimniecības sašaurināšanās ir līmenī, kāds miera laikā reti redzēts -- IKP samazinājums par gandrīz piekto daļu, importu un eksportu samazināšanās par vairāk kā 40 procentiem. Tautsaimniecību pie dzīvības tur ārvalstnieki. Ārvalstu bankas nervozē. Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai parlaments akceptēs vēl vienu kārtu ievērojamu budžeta samazinājumu -- šogad gandrīz vienu miljardu ASV dolāru un tikpat daudz nākamajā gadā. Plānos paredzēta atteikšanās no vienādas ienākuma nodokļa likmes. Valdība ar nokavēšanos jauno budžetu apstiprināja 8. jūnijā.

Tam vajadzētu nodrošināt nākamo palīdzības kārtu no Eiropas Savienības un SVF -- 1,67 miljardi dolāru, kas ir daļa no 10,6 miljardu dolāru aizdevuma, kuru sarunāja pagājušā gada beigās. Bet vai tā ir velti izdota nauda? Šur tur ir pozitīva informācija, kura liecina, ka sabrukums, iespējams, ir beidzies. Latvijai ir elastīga tautsaimniecība, un tas nozīmē, ka tā varbūt ieviesīs sāpīgas pārmaiņas, kuras vērtējamas kā "iekšēja devalvācija." Tas var atjaunot konkurētspēju un izaugsmi.

Taču citi uzskata, ka Latvijai jāatsakās no lata saistības ar eiro, kas visu laiku ir bijis ekonomiskās politikas centrālais elements. Latvijas banka pēdējo divu nedēļu laikā izdevusi vairāk kā desmito daļu savu rezervju, lai uzturētu lata vērtību. Pacēlušās procentu likmes un pagājušajā nedēļā valdībai neizdevās iztirgot parāda vērtspapīrus. Zviedrijas centrālā banka no Eiropas centrālās bankas aizņēmusies 3 miljardus eiro, ja nu gadījumā jāpalīdz tām zviedru bankām, kuras ir aizdevušas naudu Latvijā. Te ir baisas atbalsis no krīzēm Latīņamerikā un Austrumāzijā. Zviedru padomnieks Latvijas valdībā Bengts Deniss uzskata, ka lata devalvācija ir neizbēgama.

Taču lata sargs ir Latvijas bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, un viņu nekas no tā netraucē. Viņš uzskata, ka lata piesaiste eiro ir "skaista." Visus apgrozībā esošos latus atbalsta eiro. Ja cilvēki vēlas mainīt vienu pret otru, viņi to var darīt, taču paceļoties procentu maksājumiem, lats kļūst atraktīvāks -- tā Rimšēvičs. Centrālās bankas neatkarība no valdības ir juridiski nelokāma.

ES monetāro lietu komisārs Hoakins Almunia šonedēļ atbalstīja piesaisti. Taču Latvijas iespējas joprojām aizēno politiskais vājums. Rimšēviča kungs ir dzelžains (kritiķi uzskata -- uzpūtīgs). Viņš absolūti nav nekāds premjerministra draugs -- viņi pat reti sarunājas viens ar otru. Latvijas patiesais trūkums nav publiskajās finansēs, tas ir valsts uzticamībā, kuru pagātnē ir izšķieduši Latvijas izšķērdīgie un netīrie politiķi.



Lūk. Te ir sakāmas divas lietas. Pirmkārt, tipogrāfiju prasības ir nelokāmas, un ir skaidrs, ka minētais raksts tipogrāfijā tika nodots laikā pirms Latvijas valdība nonāca pie galīgajiem secinājumiem. Progresīvais ienākuma nodoklis tomēr netiks ieviests. Taču lielākā lieta ir saprašana ārzemēs par to, cik briesmīga bija valdošā kliķe, kura Latvijai uzsēdās uz kakla 2004. gada decembrī un no kuras mums izdevās atbrīvoties tikai šī gada sākumā. Izšķērdīgi un netīri. Jā. Un tāpēc arī man ir tik milzīgi lieli iebildumi pret to, ka viens no visizšķērdīgākajiem un netīrākajiem politikāņiem patlaban cierē Rīgas domes priekšsēdētāja virzienā. Ne mirkli viņš nav atzinis, ka "gāze grīdā" politika bija tas, kas iedzina Latviju pašreizējā postā. Tieši pretējais, viņš uzskata, ka šī politika ir jāturpina. Labi vismaz, ka Londonā ir žurnāls, kurš var plaši izplatīt brīdinājumus par šo milzīgo problēmu. Kaut nu ataustu gaisma arī mūsu pašu "gudro galvo" smadzenēs.

Es šovakar uz žurku Kornēliju. Gribas pasmieties.

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (18) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 15.06.2009 12:17
Piekrītu,ka Šķēles uzticība un svētība Kalvīša valdībai 2004.gada decembrī bija robežšķirtne Aigara Kalvīša dzīvē.Taču tautai kārtējā valdība nozīmēja vienīgi valsts nozagšanas turpināšanu.Skat.manu komentāru.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 15.06.2009 10:58
Un tikai Kalvītis, nepamatoti sasapņojoties uz savu faktiski nospiedošo uzvaru vēlēsanās un iegūto, saskaņā ar Latvijas Satversmi, tieši Latvijas vēlētaju mandātu, dažus mēnešus vēlāk pēc dec-2004 bija pirmais, kurš atļāvās tik acīmredzami, bez jebkādas notušēšanas runāt pretī, "neieklausīties labprātīgi" un ignorēt kārkluamerikāņu un viņu izcelsmes un sapņu zemes vietvalžu pavēles.
Visi LAtvijas premjari kaut kādā ziņā un kaut kādā jomā pielaida dažadas kļudas, kas bieži bija dauz ekonomiski smagākas - Kalvītis radikali atškiras no priekšgājējiem un pēctečiem tikai ar šo vienīgo aspektu.
Tāpēc, neapšaubāmi, tikai ar viņu vienīgo sākās visas Lavija posta vēsture. Tikai viņs ir jāapkaro līdz saknēm kaut vai ar dustu, pat gadu pēc premjerēšanas beigām, jo nevar būt nekā šausmīgaka, ja vēl kādreiz Latvijas vēsturē parādīsies kaut viens politiķis, kurš līdz kaulu smadzēnēm nebūs iebaidīts runāt pretī Kanādas omām, todām beilijām un visiem vietējajiem kirheinšteiniem, lāciem un vosiem amerikāniskā tūlkojumā. Latvijā visu drīks, tikai nekādā gadījumā ne pušplēstu vardu pret kādu no patrizējās Lielvaras parstāvjiem!
Nu kā to var nesaprast?!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips > archivāram 15.06.2009 10:07
2004. gada decembrī Aigars Kalvītis kļuva par Ministru prezidentu. Lūk, robežšķirtne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 15.06.2009 00:44
Gribētu kādu analīzi par šlesera ģenialitāti biznesa jomā ,nevis kupi-prodai,sagaidīt? Jābūt totālam analfabētam ,lai nesaskatītu ,LV izlietotos resursus un to atdevi-kur nu esam? Ja nu mums neuzspīdēs citu dimensiju gaisma,tad laikam vakars:DDDDDDDD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 15.06.2009 00:32
Mulsina autora minētais 2004.g.decembris,jo pēc masu mediju informācijas vērienīgākā valsts nozagšana līdz 2005.gadam jau bija pabeigta.Palikušas tikai drupačas.Kāds mērs bija prihvatizējis pilsētu ar visām trubām.Kāds ministra vietnieks - ienesīgākos valsts uzņēmumus.Pēc tam abi sadalījuši interešu sfēras - kam tiks kuģniecība,kam digitālā TV utt.
Trauksmi par valsts nozagšanu jau 2000.gadā sita arhibīskaps Vanags un ASV vēstniecība.Nesadzirdēja.Vēlāk atbrauca amerikāņu mājsaimniece un,atšķirībā no Streipa,ātri atkoda,ka lēmumus Latvijā pieņem mākoņos un pie jūras,bet pastnieki Saeimā lēmumus tikai noformē.Pie tam Andra un Aleksandra vēsturiskā vienošanās tika noslēgta nevis 2oo4.,bet 2001.gadā.
Arī kontrolpakete valdošajā koalīcijā joprojām pieder abiem kungiem - 38 deputāti.Bet pirms minētā datuma bija pat 41 deputāts.
Varbūt 2004.gada decembris ir kāda astroloģiski svarīga robežšķirtne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 14.06.2009 23:09
Ko mācīs strādāt, ja nu pēc nelieliem aprēķiniem iznāk, ka jāraksta atlūgums? Būšu pašnodarbināta persona - un iepūtiet!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agris to aka saka 14.06.2009 21:23
Varētu vispirms iemācīties lasīt un palasīt, kas rīkoja pensiju referendumu un tad mācīt bikses gludināt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vecais zirgs 14.06.2009 17:33
Ko Jūs visi uzbrauc Šleseram. Tas ir viens skaidri izlēmīgs cilvēks, kas zina ko grib un savus mērķus sasniedz - skaidrs līderis. Bet problēma ir vidē kur viņš darbojas, nav nekādu bremžu mūsu oligarhiem ne juridisko likumu, ne tiesiskās uzraudzības, jo pašiem gadiem varas partijas (arī Šlesers) radīja sistēmu - ofšoru valsti, kas balstās uz korupciju, Grūtupa likumdošanu un tiesu sistēmas vājumu. Rezultāts - nekontrolējama valsts līdzekļu izšķērdēšana.
Bez fundamentālām valsts vadības principu reformām nav izejas. Ja arī tiksim ārā no šīs bedres, tad nākošā iekšā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DOMATAJS 14.06.2009 14:18
JAAAAAAAUTAJUMS ,KAS VARETU PALIDZET RIGAS DOMEI IZDARIT PAREIZO IZVELI-LAIPAR MERU NEKLUTU CILVEKS ,KURS SEVI APSAUKA VISADOS VARDOS --PASARGI D I E V S RIDZINIEKUS NO SIS MSINAS,TA NOSLAUCIS VISU SAVA CELA ,JO VINAM GALVENAIS IR NAUDA ,TAS KURS NAUDU LIEK D I E V A VIETA TALU NEVAR TIKT.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jazz57 14.06.2009 13:48
Ja jau Šlesers visus savus iztēlotos panākumus ir saniedzis manipulējot ar valsts naudu,tad loģiski no viņa viedokļa būtu pašlaik nekur neiesaistīties,jo JL un Repše diez vai viņam pašreizējā situācijā dos valsts naudu,tātad Rīgas galvas godu atstāt kādam citam,lai tas izgāžas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips 14.06.2009 13:38
Par Šlesera darīšanu šaubu nav:

1) Jūrmalgeita
2) Latvijas pasta bankrotēšana
3) Sevis reklamēšana ar ES naudu
4) Apgalvojums, ka Valsts kontrolierei ir personīgas intereses
5) Apgalvojums, ka vides aizsardzības aktīvisti ir idioti
6) Konkurences iznīcināšana Rīgas lidostā

Ja viņš kļūs par mēru, tad lai veicas ar visiem daudzajiem solījumiem, bet arī tie ļoti daudzi ir baltiem diegiem šūti. Rīgas mērs personīgi nevar darba vietas radīt. Viņš var meklēt investīcijas, bet tās te nāks tikai tad, ja investori būs pārliecināti par valsts tautsaimniecību, kuras graušanā viņš ar savu "gāzi grīdā" filozofiju bija viens no galvenajiem autoriem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris1 14.06.2009 12:06
Par Šleseru jāsaka - nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Mums nevajag noriet tos nedaudzos, kuri vēl var un cenšas kaut ko darīt, lai tiktu laukā no krīzes. Turklāt tas ir arī attieksmes jautājums... Priekš ņaudētājiem 90-to gadu sākums, pašreizējā dzīve - saucas krīze. Šlesers to uzskata par izdevības laiku. Ir pat tāda Naomi Klein grāmata "Shock Doctrine", kur lielus satricinājumus uzskata par ekonomikas dzinējspēku.

Mēs nevaram paši radīt viļņus globālajā ekonomikā, bet mums jāmācās tie izmantot. Kamēr caurmēra Latvijas iedzīvotājs nav ar divām augstākajām izglītībām, kamēr mūsu eksports nav ar lielu pievienoto vērtību -- tikmēr mums ir vajadzīgs Šlesers un citi biznesmeņi, kas netic asarām, bet liek mūs pie darba, kādu nu katrs no mums māk darīt.

Ar laiku cilvēki kļūs kulturālāki un izglītotāki un tad arī sabiedrības vadītāji kļūs tādi paši. Nedomāju, ka Šleseram būtu labas izredzes kļūt par "mainstream" politiķi kaut kur Nīderlandē. Tur pat visādi jokaini margināļi (Geert Wilders) ir apveltīti ar tiesisko apziņu, nevēršas pret dabu putniņiem, utml.

Tādēļ - jāatrota piedurknes un jāstrādā par godu mūsu pilsētai. Gan pirmās 100 dienas, gan arī pēc tam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zws 14.06.2009 11:54
Redzēsim, kā Šlesers pildīs savus solījumus (ja vispār kaut kas tamlīdzīgs tiks darīts). No vienas puses baisi, no otras interesanti vērot turpmākos gājienus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bacils 14.06.2009 10:05
Līdzšinējās valdībās bija vienīgi "vēsie" un "pareizie", bet tiem,šobrīd, mums nav ko piedāvāt. Šlesers ir "traks", taču, arī Ameriku uztaisija tādi, tad,varbūt, tieši tāds mums tagad ir vajadzīgs, kau vai salīdzinājumam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aka saka 14.06.2009 09:25
Vai jūs esat aizmirsuši nepilnu gadu vecus notikumus, kad JL rīkoja referendumu par pensijām. Tagad , kad ir pie šprices, viss ir tieši otrādi.Tik melīgu partiju laikam vairs neatradīsim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nu nu 14.06.2009 01:38
viss ir "ljoti skaisti" ir tikai viens bet zurnala "baigais" ekonomists domajot par lata dev neizbegamibu nesaprot to ka parastajiem (nee ne tiem Latvijas ~1000miljonariem kam nauda ir dazadaas valutas dazadaas arvalstu bankaas) lata devalvacija nozimetu pilnigu un galigu bankrotu pec kuras sekotu sociali nemieri jo visiem gribas est un dzivot kaa cilvekiem nevis eksistet, arii eksistenes princips tiks iznicinats!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips > peter 13.06.2009 22:43
Amerika tomēr nav Latvija. Amerikai ir daudz milzīgāka tautsaimniecība, daudz, daudz zemāka inflācija un ļoti, ļoti daudz zemāks samazinājums IKP.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

peter 13.06.2009 22:37
Vai gadījumā Obama tieši to arī nedara - Gāzi grīdā? Tur budžetu neapgriež, bet tērē uz nebēdu.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips