Skaistā jaunība — 2018 0

Gadiem ilgi jaunatnes politika nav valstij šķitusi nedz aktuāla, nedz būtiska. To, vai “ledus ir sakustējies”, pierādīs valdības gatavība ieviest jauniešu izstrādātās jaunatnes politikas pamatnostādnes.

Iesaki citiem:

Rīcībspējīga, izglītota un pilsoniski aktīva jaunatne, kurai ir pilnvērtīgas, uz zināšanām balstītas iespējas iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, mācību procesā un darba tirgū — tādu vīziju par Latvijas jaunatni pēc desmit piedāvā Latvijas jaunatnes padome (LJP), kas piecu mēnešu garumā veica aptauju visā Latvijā un izstrādāja uz jauniešu un ar jaunatnes jautājumiem strādājošo viedokļiem un rekomendācijām balstītas pamatnostādnes jaunatnes politikai nākamajiem desmit gadiem. Jauniešu izveidotais pamatnostādņu projekts tiks ņemts vērā, veidojot Valsts jaunatnes politikas pamatnostādnes 2008–2018. gadam.

Latvijas jauniešiem no šā gada maija līdz oktobrim tika dota vēl nebijusi iespēja izteikt savu viedokli par to, kam, viņuprāt, mūsu valstī būtu jānotiek nākamajos desmit gados — kas līdz Latvijas valsts simtgadei būtu ne tikai jāsaprot par jauniešu vajadzībām, bet arī kas valstij sadarbībā ar jaunatnes organizācijām un jauniešiem iespēju robežās jācenšas īstenot, lai 2018.gadā jaunieši Latvijā justos labi.

LJP ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) finansiālu atbalstu īstenoja projektu Valsts Jaunatnes politikas pamatnostādņu izstrāde 2008 – 2018 gadam. Jaunieši visos Latvijas reģionos tika aptaujāti par tādām jaunatnes politikas jomām kā brīvprātīgais darbs, izglītība, veselība, nodarbinātība, jaunatnes organizācijas, kultūra, sports un brīvā laika pavadīšana. Projekta galvenā ideja — balstoties uz apkopotajiem jauniešu viedokļiem, sniegt rekomendācijas, lai padarītu efektīvāku jaunatnes politikas plānošanu un īstenošanu nākotnē. Par tālāku jauniešu ideju virzību un ieviešanu atbild jaunatnes politiku koordinējošā institūcija — BĢLM, no kuras atkarīgs, kādas aktivitātes tiks tālāk īstenotas un kā tās tiks finansētas, vai būs nepieciešams izveidot struktūrvienības un izstrādāt citus pakārtotus politikas plānošanas dokumentus.



Bezmaksas prezervatīvi un literatūra

Pamatnostādņu projekts satur unikālu informāciju — vairāku tūkstošu jauniešu viedokļus, kas darbojas jaunatnes NVO (piemēram, Skautu un gaidu centrālajā organizācijā, Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnē, Jaunatnes atturības federācijā, jaunatnes politiskajās organizācijās u.c.), kā arī vairāk nekā 300 dažādu pilsētu jaunatnes darbinieku, jauniešu ekspertu un skolu pašpārvalžu aktīvistu nākotnes redzējumu. LJP video intervijās uz ielām un anketējot aptaujāja arī tādus, kuri ikdienā nav pilsoniski aktīvi vai ir pieskaitāmi sociālā riska grupai, tādējādi iekļaujot pamatnostādnēs viedokļus no visdažādākajām sabiedrības grupām. Dažas idejas ir ļoti progresīvas, piemēram, visiem nodrošināt bezmaksas augstāko izglītību, izvietot bezmaksas prezervatīvu automātus Latvijas pilsētās u.c. Dažus no uzdevumiem var paveikt tuvākajā laikā, piemēram, pieņemt Jaunatnes likumu un izveidot stingrāku kontroles mehānismu brīvprātīgā darba nodrošinātājiem. Interesants un tuvākajā laikā īstenojams šķita arī jauniešu ierosinājums ieviest inovatīvas darba formas, kas jauniešiem ar kustību traucējumiem mājas apstākļos dotu iespēju strādāt valsts pārvaldē.

Visasākās diskusijas izvērsās par izglītību, tās kvalitāti un finansiālo atbalstu jauniešiem. Guntars no Daugavpils anketā raksta: „Domāju, ka skolotājiem, pirms viņi dodas pie skolēniem, ir jāliek kāds īpašs eksāmens motivācijā un pasniegšanas mākslā, pirms ļauj strādāt ar klasi. Mana pieredze ar skolotājiem ir vienkārši graujoša! Zūd motivācija, kad svarīgo priekšmetu pasniedzēji lieliski pārzina zinātniski, taču neprot vielu paskaidrot skolēniem..” Kāds anonīms anketas aizpildītājs ierosināja ieviest līdzīgu sistēmu kā Somijā, kad skolēni jau no pirmā mācību gada pedagogus vērtē, ik pēc pusgada liekot viņiem atzīmes, lai uzturētu skolotāju interesi veicināt savu izaugsmi un papildināt zināšanas, kā arī lai noteiktu, vai pasniedzējs ir piemērots darbam ar skolēniem.

Arī jauniešiem draudzīgas veselības aprūpes sistēmas izveide bija viens no pirmajiem punktiem, kas tika minēts diskusijās. Visās aptaujās izskanēja viedokļi, ka jauniešiem ir nepieciešami īpaši veselības centri, kuros iespējams konsultēties ar psihologu, ginekologu un narkologu, lai savlaicīgi palīdzētu krīzes situācijā nonākušajiem, kas kautrējas doties pie ģimenes ārsta. Visās diskusijās izskanēja viedoklis, ka valstij vairāk preventīvi jārūpējas par jauniešu veselību, sakārtojot infrastruktūru — beidzot izveidojot skrējēju celiņus un veloceliņus, sniedzot bezmaksas pieeju baseiniem un ledus hallēm. Reģionos jaunieši norādīja, ka ir maz iespēju piekļūt un iegādāties sezonālo inventāru, lai sportiski pavadītu brīvo laiku, tāpēc jauniešiem arī radās ideja, ka nepieciešams izveidot sporta inventāra bāzes visā Latvijā.

Anketēšanā aptaujātie arī pārliecinoši pierādīja, ka būtiski jāatvieglo pieeja literatūrai — gandrīz ikkatrā no 319 anketām kultūras sadaļā jaunieši minēja, ka ļoti vēlētos, lai internetā bez maksas būtu pieejami literatūras klasiķu darbi.



Ledus laikmets jaunatnes politikā

Jaunatnes politika kopš neatkarības atgūšanas nav bijusi aktuāla un būtiska valsts līmenī, to apliecina kaut vai fakts, ka Jaunatnes likuma izskatīšana tiek atlikta jau divus gadus. Atbalsts jaunatnes nevalstiskajām organizācijām ir nesistemātisks un jaunatnes ieguldījums sabiedrības attīstībā netiek saskatīts un atzīts. Jaunatnes organizāciju iniciatīvām nav patstāvīga atbalsta un tām līdzekļi regulāri jāmeklē ārvalstu fondos. Jaunatnes organizācijas veic brīvprātīgu darbu, bieži vien risinot ar jaunatni saistītas problēmas, ko nespēj atrisināt valsts institūcijas. Piemēram, sociālā riska grupu jauniešu integrācija sabiedrībā, izglītošana par dažādām atkarībām ar neformālās izglītības metodēm, izpratnes veicināšana par vides saglabāšanas nozīmi un attīstības sadarbības jautājumiem u.c. Nepastāvīgais finansējums liek jaunatnes organizācijām cīnīties par administratīvajiem līdzekļiem (telpām, kancelejas precēm), nespējot vairs pildīt daudzu organizāciju tiešo misiju. To atzīst lielākā daļa jaunatnes organizāciju vadītāju. Šobrīd daudzas nacionāla līmeņa jaunatnes organizācijas — Jaunie Vanagi, IMKA Latvija, attīstības izglītības biedrība GLEN Latvija u.c. — ir bez uzturēšanās telpām. Jaunatnes NVO zemās kapacitātes dēļ nav spējīgas būt pilntiesīgs partneris valstij administratīvu šķēršļu dēļ.

Jauniešu atbilde uz jautājumu, kā situāciju uzlabot, ir — nepieciešams strukturēts, pastāvīgs un ilglaicīgs finansiālais atbalsts. 2006.gadā jaunatnes politikai no valsts budžeta tika piešķirti Ls 15 022. 2007. gadā notika pārmaiņas — no budžeta piešķīra 358 000 latus, no kuriem diezgan ievērojama summa BĢLM konkursos piešķīra jaunatnes NVO aktivitātēm. Patlaban jaunatnes organizācijas gaida lēmumu, cik liela summa jaunatnes politikai un organizācijām valsts budžetā būs paredzēta 2008.gadā. Vai atbalsts, kā tas bija 2007.gadā, turpināsies arī nākamajos gados, vai varbūt tā bija tikai nejaušība, un jaunatnes organizācijām spēks un intelektuālā kapacitāte būs atkal jāveltī nevis savas misijas īstenošanai, bet gan cīņai par izdzīvošanu?

Ledus kušana jaunatnes politikā Latvijā ir manāma — 2007.gadā pirmo reizi ir atbalstītas nacionālā līmeņa jaunatnes organizācijas, notiek aktīvākas konsultācijas ar jauniešiem, ir noskaidroti jauniešu viedokļi, gūts atbalsts starptautiskās Jaunatnes dienas organizēšanai u.c. Taču mūsu valstī ir vēl 14 ministrijas un 2 īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, tāpēc jautājums, vai citas nozaru ministrijas apzinās jauniešu izglītošanas un atbalstīšanas nozīmi, kas notiek ar jaunatnes NVO un neformālās izglītības starpniecību? Skautu un gaidu centrālās organizācijas izpilddirektore Agnija Jansone norāda, ka valsts institūcijām nav vienotas izpratnes par neformālās izglītības lomu bērnu un jauniešu attīstībā, un tas skaidrojams ar skaitliski nelielo sabiedrības iesaistīšanos NVO. Salīdzinājumam — Latvijā NVO iesaistīti 7%, Skandināvijā —35%, bet ASV 55% iedzīvotāju.



Vajadzīgs koordinators

To, cik lielā mērā jaunatne Latvijas valstij ir nozīmīga un nepieciešama, to pierādīs gatavība īstenot jauniešu izstrādātās pamatnostādnes un uzlabot jauniešu situāciju valstī.
Protams, pārlasot pamatnostādnes, tās šķiet salīdzinoši utopiskas valstī aktualizētās taupības politikas kontekstā. Tomēr LJP uzskata, ka visi prioritārie uzdevumi jaunatnes politikas jomā ir svarīgi.

Kā panākt to īstenošanu? Atbilde ir gaužām vienkārša — valsts pārvalde ir jāpadara efektīvāka un jāpastiprina ministriju sadarbība jaunatnes politikas jomā. Šī būtiskā loma — būt jaunatnes politikas koordinatoram starp institūcijām — ir pilntiesīgi jāuzņemas BĢLM, lai pierādītu, ka valstī ir institūcija, kas ir gatava aizstāvēt jauniešu intereses un veidot labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām. Patiesībā tas ir vienīgais ceļš uz to, lai es, būdama trīsdesmitgadniece, varētu lepoties ar savu valsti, jo tā ne tikai runā par jauniešiem kā valsts nākotni, bet sadarbībā ar pašiem jauniešiem šādu nākotni arī veido. LJP ir gatava ne tikai dot padomus pamatnostādņu formā, bet — tāpat kā lielākā daļa jaunatnes organizāciju Latvijā — būt arī partneris, padomdevējs un izpildītājs, lai paveiktu šajā dokumentā ierakstīto.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti