Atslēgvārdi:

Simetriskais nacionālisms 27

Valsts joprojām īsteno politiku “Latviju latviešiem”, tikai šis lozungs tagad ir vairāk aizplīvurots. Mūsu lozungi ir tie paši, kas cīnoties LTF pusē: “Latvija ir mūsu kopējās mājas”. Latvijas stabilitāte var balstīties uz divām kopienām: latviešu un krievu.

Igoru Vatoļinu, vēstures skolotāju un Krievu skolu pedagogu apvienības aktīvistu, kas badastreikā trīs nedēļas protestējis pret izglītības reformu, intervē Dmitrijs Petrenko, LTV*.

Iesaki citiem:

Kāpēc Jūs izvēlējāties tik radikālu cīņas veidu? Vai tas nozīme, ka politiskās metodes jau ir izsmeltas?

Runājot par pašu cīņu, es atbildēšu jā. Taču šis badastreiks nebūt nav izmisuma žests vai fanātiķu akcija. Manuprāt, tas ir ļoti loģisks solis. Pietiek tikai palūkoties uz to, ar ko viss aizsākās. Pašā sakumā mēs rīkojām diezgan mierīgas vecāku sapulces, pirmā notika 1995. gadā – vēl pirms tam, kad tika pieņemti strīdīgie grozījumi Izglītības likumā. Jau toreiz vecāki formulēja savu attieksmi pret reformu – mēs izlēmām, ka paši gribam noteikt, kādā valodā mūsu bērniem ir jāmācas. Taču likums tika pieņemts. Pēc tam notika līdzīgas sapulces. Vēlāk – jau paši skolēni protestēja pret Izglītības likumu.

Zīmīgi ir tas, kas visas šis aktivitātes – gan vecāku sapulces, gan skolēnu protestus – varas pārstāvji pilnīgi ignorēja. Vēl vairāk, vienu no mītiņiem toreizējais premjers Einārs Repše nosauca par “komunisma pēdējo gulbja dziesmu.” Tādējādi oficiālā vara parādīja savu attieksmi pret mums. Mēs mēģinājām vākt parakstus, taču arī tas beidzās ar neko. Analizējot visu šo vēsturi, mūsu badastreiks, manuprāt, ir ļoti loģisks solis. Mēs turpināsim badastreiku līdz brīdim, kad sāksies reāls dialogs ar varas pārstāvjiem. Mums bija cerība uz jauno likumprojektu par mazākumtautību skolām, taču tagad mēs saprotam, ka uz to paļauties nevar.


Kas Jums ir zināms par šo likumprojektu? Vai tas spētu atrisināt izglītības problēmas?

Par to sīkāk var pastāstīt tikai tie, kas to ir redzējuši. Tie ir autori – LAŠOR pārstāvji un Tautas saskaņas partijas deputāti, kā arī koalīcijas partneri. Tieši pēdējie visvairāk arī negrib, lai šis likums tiek vispār apspriests, jo tā projekts faktiski ievieš izglītības reformas moratoriju. Pie varas esošajiem politiķiem šis likumprojekts bija ļoti nepieciešams pavisam citu iemeslu dēļ – iedomājāties, kas notiktu, ja 1. septembrī protesta akcijas izvērstos par īstiem nemieriem valstī? Tad premjers Indulis Emsis gluži kā īsts burvju mākslinieks izņemtu no cilindra likumprojektu par mazākumtautību skolām un teiktu: “Lūk, ņemiet šo un nomierinieties!” Bet mēs ticam, ka tikai moratorijs spētu tagad atrisināt problēmas krievu skolās.


Ko tas nozīme? Ja runa ir par izglītību tikai krievu valodā, vai tas nenostiprinātu “sociālu sienu” starp latviešiem un cittautiešiem un neradītu “krievu nacionālismu?”

Moratorijs nebūt nenozīme virzīšanos atpakaļ. Tā varētu būt reformas iesaldēšana un sarunas uzsākšana.

Bet krievu nacionālisma pazīmes mūsu sabiedrība pastāv jau tagad. No kurienes šīs tendences nāk? Šī ir simetriska atbilde varai par to politiku, ko tā īsteno jau gandrīz 15 gadus. Jo politiķi ignorē vēl vienu svarīgāko mūsu prasību – paaugstināt latviešu valodas pasniegšanas kvalitāti cittautiešu skolās. Mēs visu laiku lūdzam gan palielināt latviešu valodas stundu skaitu, gan izmantot jaunākas tehnoloģijas valodas apgūšanā, gan palielināt algas latviešu valodas skolotājiem. Taču valstsvīri joprojām domā, kā mēs negribam zināt valodu. Mēs gribam! Pat neskatoties uz to, ka valsts, īstenojot savu politiku, ir jau radījusi ļoti negatīvu motivāciju bērniem mācīties valodu un runāt latviski. Valdošie politiķi nu laikam domā, ka pie tādas attieksmes ir vainojama “Maskavas roka”. Kaut gan šī ir viņu pašu roka, kas nemitīgi kaut ko uzspiež, neapspriežot to ar minoritātēm.


Vai jaundibināmā Krievu kopiena spēs pārstāvēt vietējo krievu intereses?

Mēs nedomājām, ka šī būs viena liela organizācija, kas apvienos visas citas krievu organizācijas. Mēs iecerējām to drīzāk kā tīklu – tie, kas iekļausies šajā vienotajā tīklā, iegūs pieeju svarīgiem resursiem. Mēs plānojam, ka tur tiks sniegts gan juridisks, gan finansiāls atbalsts. Ir iecere iekļaut šajā tiklā arī “Uzņēmēju klubu”. Tas ir nepieciešams, lai mūsu ideju realizēšana kļūtu daudz vieglāka. Ceram arī paaugstināt krievu cilvēku pašapziņu.


Kādas tieši intereses tiks pārstāvētas?

Būtībā izglītības problēmas ļāva mums ieraudzīt vairākus citus trūkumus. Protestējot pret reformu, mēs arī izsakām savu neapmierinātību ar krievu valodas statusu Latvijā. Mēs gribam panākt, lai šī valodā tiktu atzīta par oficiālo, jo to lieto ļoti liela iedzīvotāju daļa. Protestējot pret reformu, mēs arī protestējam pret cittautiešu stāvokli valstī, jo lielai nelatviešu daļai nav balsstiesību vēlēšanās. Pašlaik valsts joprojām īsteno politiku “Latvija ir latviešiem”, tikai šis lozungs tagad ir vairāk aizplīvurots. Mūsu lozungi palikuši tādi paši, kādi tie bija toreiz, kad mēs cīnījāmies Tautas frontes pusē: “Latvija ir mūsu kopējās mājas”. Valdošajiem politiķiem ir jāsaprot, ka Latvijas stabilitāte var balstīties uz divām kopienām: latviešu un krievu.

Svarīgi ir arī tas, ka jaunā organizācija nebūs orientēta uz Krieviju. Mēs centīsimies dibināt kontaktus ar krievu kopienām citās valstīs. Un te runa ir ne tik daudz par etnisko piederību, bet par cilvēkiem, kuriem ir interese par krievu kultūru, par tiem, kas grib saglabāt un attīstīt šo mantojumu. Tā kā Krievijai šeit drīzāk ir sekundāra loma. Tāpēc visi tie, kas apgalvo, ka mēs nepārtraukti saņemam finansiālo atbalstu no Maskavas, kļūdās. Var būt kāds no tiem, kam ir šāda informācija, var pateikt, kur es beidzot varu saņemt savu naudu?


Vai šis tīkls nav domāts, lai politiķi gūtu vēl lielāku atbalstu?

No vienas puses, mēs negribam, lai politiķi lielā mērā iejaucas organizācijas darbā, jo tādējādi pastāv risks, ka organizācija var pārtapt par politisku. Taču no otras puses, mēs nevaram vienkārši izstumt no šī kopējā darba tos politiķus, kas jau ilgāku laiku cenšas palīdzēt mums cīnīties, piemēram, PCTVL deputātus. Droši vien viņi arī turpinās strādāt kopā ar mums, bet ne organizācijas valdē. Tādējādi ir iespējams saglabāt organizāciju kā sabiedrisku, nevis politisku veidojumu.


Kādu reakciju Jūs esat saņēmuši badastreika laikā? Vai Jūs nebiedē tas, ka vara faktiski ignorē šo akciju?

Kad pagāja pirmā badastreika nedēļa, mēs paziņojam par to ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos. Mēs aizsūtījām informāciju par to, cik cilvēku piedalās badastreikā un kādas ir mūsu prasības. Trešajā streika dienā mūs apciemoja arī Britu-Helsinku [British Helsinki Human Rights Group] grupas pārstāvji, kuri solīja sekot notikumiem. Vēlāk, septiņpadsmitajā dienā, ciemos atnāca Krievijas vēstnieks, kurš bija satraukts par mūsu veselības stāvokli. No valdības pārstāvjiem pie mums bija atnācis tikai īpašu uzdevumu ministrs integrācijas jautājumos Nils Muižnieks.

Mēs paši negribējām speciāli celt ažiotāžu, piemēram, saukt katru stundu ātro palīdzību. Atšķirībā no mītiņiem, badastreiks tomēr ir ļoti personiska akcija. Katram ir ne tikai sabiedriski politiskie motīvi, bet arī personiskie. Es, piemēram, pasniedzu skolā vēsturi. Un es sapratu – ja es neizdarīšu visu, ko vien varu, lai nepieļautu reformas īstenošanu, es jutīšos daudz sliktāk, nekā 20. badastreika dienā.


Kā Jūs jūtaties šobrīd?

Emocionāli jūtamies labi, taču ir dažas fizioloģiskas nianses. Ārsti nepārtraukti mūs pieskata. Vienam no mums – 66 gadus vecajam Jurijam Kotovam – veselības problēmas bija ļoti nopietnas un viņam nācās pārtraukt badoties. Ārsti teica – var gadīties tā, ka ātrā palīdzība var vienkārši nepaspēt atbraukt. Tagad problēmas ir arī mums. Tā ka viss mums ir ļoti nopietni.

_____________
* Intervija notika 10.septembrī, badastreika deviņpadsmitajā dienā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (27) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Esa 10.12.2005 00:40
Hello, kas par sviestu, sakarā ar lielāko daļu cittautiešu, kuriem nav balss tiesību Latvijā, 75% no manas ģimenes un radiem ir poļi un visiem ir balss tiesības!!!! Problēma ir nevis nevarēšanā, bet gan negribēšanā!!! Kas tad traucē cittautiešiem apgūt laviešu valodu un naturalizēties? Visi šie "argumenti" nav nekādi argumeneti, tās ir tikai un vienīgi atrunas!!! Nu kad vienu reizi latvietis savaā valstī piecelsies kājās un pateikš kurš šeit ir samnieks, taču veiz ir jāatnet savas mentalitātes īpatnības un jāsāk saimniekot SAVĀ valstī, zviedru, vāciešu un krievu laiks Latijā taču ir cauri, nu kad tad vēl, ja ne tagad!!!!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MartinalSmith 01.12.2004 15:13
Ka Tavu Māmiņu!!!!!!

Tādi "cilvēki" kā Voroņins maitā gaisu Latvijā. Latviešiem vienreiz vajadzētu saprast to ka nav pieļaujama otra valsts valoda vai 800 000 naidīgu (vai potencionāli naidīgu) elementu pēkšņa iekļaušana valsts dzīvē.

Atzīsim vienu lietu : Ir jābūt pilnīgi debīlam lai 14 (15) gadu laikā neiemācītos valodu un nenoliktu eksāmenu. No tā izriet, ka lielākā daļa krievu ir (spriediet paši). Nolikt naturalizāciju nav grūti. tas eksāmens ir vieglāks kā vidusskolas. Un kā vispār var būt runa par par tādu elementu turēšanu valstī kas 45-60 gadu laikā nav iemācījušies ne viena vārda latviski?

Risinājums : Noteikt vēl 1-2 gadus naturalizācijai un tad nepilsoņiem godpilni iedot bezvalstnieka statusu vai arī izraidīt no valsts atpakaļ uz "roģinu", lai sēž savā "Lielkrieviskajā" pagrimumā un kaļ savus pasaules kundzības plānus tālāk.

Viens ir skaidrs!!! Latvija nekad vairs neielaidīs iekšā krievus, jo pat šie krievi ir Krievijas kliķes ierocis, ko var "kruķīt un verķīt" uz kuru pusi grib.

Tie Krievvalodīgie, kas gribēja dabūt pilsonību to jau dabūja, bet tos kas te skaļi bļustās par kautkādām tur savām tiesībām vjag pārstumt pār robežu.

PCTVL jāaizliedz ar likumu par pretvalstisku darbību, jo nu nebūsim stulbi - tur visur redzams Krievijas pirksts.

Otrs utopisks risinājums - izspiest atpakaļ no krievijas abreni un pāris simtus miljonu $. izveidot autonomu Mazkrievijas Republiku (izbūvējot infrastruktūru) ar valsts valodu krievu (tikai) un nometināt spītīgos haja cēlājus un viņu līdzskrējējus tur.

tas būtu izdevīgi gan latvijai gan krievijai jo varētu fiziski piepildīties viņas vēlmes par kr. val. oficiālo statusu Briselē.

Tie kas gribēja dabūja pilsonību un var dabūt arī tagad. Katrs latvietis zina labāk krievu valodu nekā krievs latviešu un ja redz, ka krievs cenšās paprasīt kautko latviski, tad izmanto kr. val. (nepareizi. vajag labot kļūdas un palīdzēt mācīties(integrēties))

Bet klausīties tekstus - e ganz pastoi shas operaciju na glazah zdelaju, vai - shas ubju syka latiskaja vai kauko tadu es negribu vairs dzirdeet un ja kaadam veel nav saprotams draudiigais staavoklis latvijaa lai D++ nokachaa (alpha omega) mp3 failu ar nosauk AntiLatvian tas iisi un smalki apraksta vidusmeera urljika atieksmi pret mums. un tas tagad aug augumaaa. nav vairs labi.........

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Billijs 22.09.2004 11:16
nav laika mēģināt atbildēt kādam punktu pēc punkta,tekšu tikai to,ka Vatoļins sevi ir ielicis pie ekstrēmistiem.un par to liecina prasības pēc krievu kā oficiālās (?) valodas un pēc vēlēšanu tiesību piešķīruma visiem gribētājiem un negribētājiem. un ekstrēmistu viedoklis nemaz neprasās komentēties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.09.2004 10:31
To Cynic: "Latvijas Republikas Augstākā Padome" ir drīzāk pārejas perioda varas struktūra (tāpat kā bija ap 1920.g. "Satversmes sapulce"). Tā nav leģitīma Latvijas Republikas varas struktūra (jo Latvijas Republikas Satversmē nekāda "Augstākā Padome" nav minēta). Tādēļ šajā pagaidu likumdevējā varēja piedalīties nepilsoņi, un bija arī citas anomālijas, par kurām Jūs droši vien zināt labāk.

Es nepavisam neuzskatu, ka "LR AP" bija perfekta vai nekļūdīga - tomēr tā spēja atjaunot neatkarīgās Latvijas Republikas pilsoņu kopumu un atdot šiem pilsoņiem viņu likumīgās tiesības. Ja piemēram, kāds man uz ielas atdotu kādu man agrāk nolaupītu mantu (vai izlabotu citu kādu acīmredzamu netaisnību), tad es neuzskatu, ka šādam tuvākmīlestības žestam būtu vajadzīgas īpašas tiesības un autoritāte - to var izdarīt jebkurš. Tādēļ arī es ar pateicību pieņemu visu pozitīvo, ko šī neparastā varas struktūra "Latvijas Republikas Augstākā Padome" ir izdarījusi.

Gluži tāpat arī Borisam Jeļcinam (tāpat kā dažiem citiem politiķiem ārpus Latvijas) ir izcila loma Latvijas Republikas neatkarības faktiskā atzīšanā. Varam strīdēties par to, kāds bija Jeļcina varas mandāts 1991. gadā un pilnvaras atzīt Latvijas neatkarību pirms PSRS formālas likvidācijas, bet mani tas, godīgi sakot, neinteresē. Svarīgi ir tas, ka Jeļcins palīdzēja atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Latvija pateicoties tam tagad ir neatkarīga valsts un spēj attīstīties kā 1918. gadā proklamētās Latvijas Republikas tiesību pārmantotāja.

Ļoti formāli diskutēt par tautas suverenitātes saknēm, kuras minētas Satversmes 2.pantā un tautu "dievišķajām" tiesībām uz kādu zemi neesmu gatavs (sk. http://chronicle.com/free/v51/i03/03b01101.htm par suverenitātes jēdziena relatīvumu). Tādēļ nebrīnīšos, ja paliksim katrs pie saviem uzskatiem. Piemēram, jūs, Cynic, varat dzīvot alternatīvā pasaulē, kur ir daudzas dažādas "Latvijas Republikas" vai, teiksim, kur PSRS likvidācija joprojām neskaitās likumīga. Es izvēlēšos reālo pasauli - ar vienu pašu Latvijas Republiku, kuru atzīst visas lielākās pasaules valstis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ambar 21.09.2004 19:04
@AK

>> 1991. g. par pilsonību lēma pēc padomju likumiem vēlētā Augstākā Padome, nevis pēc 1. Republikas likumiem veidota Saeima - divreiz vienā upē ieiet nevar, kā lai daži to negribētu.

Par kuru pilsoniibu un ko tieshi leema peec padomju likumiem veeleetaa Augstaakaa Padome, ja nav nosleepums?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ambar 21.09.2004 18:58
>> Vai Jus nevarat man ludzu pateikt, kura pilsoniba (jeb pavalstnieciba) bija pashreizejam nepilsoniem laika posma no 1990. 4. maija lidz 1991. 18. oktobri?

PSRS.

Nezinu gan kuraa briidii vinjiem shii pilsoniiba (jeb pavalstnieciiba) "izbeidzaas". Droshi vien tad, kad "izbeidzaas" PSRS.

Un kas tieshi Juus mulsina LPSR Konstituucijas 61. pantaa? :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 21.09.2004 14:47
Nesaprotu, kādēļ nepieciešama šāda matu skaldīšana. Latvijas Republika bija, ir un, es ceru, arī turpmāk būs viena un tā pati - 1918. gada 18. novembrī nodibinātā. 1990.-1993. g. bija pārejas periods, tālaika varas struktūras nevar uzskatīt par pilnīgi leģitīmām - tas ir skaidrs. Bet vai vispār pārejas periodā ir iespējama pilnīga, juridiski rafinēta leģitimitāte? Skaidrs, ka nē. Bet pieminētajā LPSR konstitūcijas labojumā atslēgas vārdi ir alternatīvais dienests, viss pārējais ir dekorācija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic 21.09.2004 11:09
To Aleksis:

* Viņi bija PSRS un droši vien arī LPSR pilsoņi - ja jau LPSR varas iestādes attiecināja uz viņiem militāro dienestu kā tas redzams Jūsu atrastajā citātā. Latvijas PSR konstitūcijā, starp citu, bija formulēts, kuri PSRS pilsoņi ir uzskatāmi par LPSR pilsoņiem. Precīzi neatceros, bet faktiski visi tie PSRS pilsoņi, kuri dzīvoja Latvijas teritorijā bija arī LPSR pilsoņi.*

Pagaidiet druscinj, ludzu, cilveks miljais! :-) Vai Jus tiesham Latvijas Republikas Augst. Padomi devat par LPSR varas strukturu?

Ja ne, tad sanakas visai sirreali: 1990-1991. gg. eksisteja kada «Latvijas Republika», ar pamatlikumu - Konstituciju - kura defineja ari shis it ka «Latvijas Republikas» pilsonju loku jeb kopumu, kuriem, citu pienakumu starpa, bija ari pienakums dienet shis «LR» brunotajos spekos.

Bet 1991. g. rudeni shi itka «Latvijas Republika» pekshni pazaudeja vienu pedinju, un kljuva par vel kaut kadu, citu, «Latvijas Republiku - bet ar tiem pashiem likumdeveju, izpildvaru, teritoriju, budzhetu, karogu, gjerboni un himnu, bet ar citu pilsonju kopumu...

Un vel pec diviem gadiem shita te «vienpedinju» «LR ari pazuda, jo ar 5. Saeimas ieveleshanu 1993. g. 5-6. junija paradijas itka ista, jau visai «bezpedinju» LR, bet tiesiskais pamats shis LR paradishanai bija «vienpedinju» «LR likumdoshana, taja skaita 1992. g. likums par Saeimas veleshanam...

Bet mes tachu nerunasim nopietni par tas, ka 1990. g. 4. maija Latvijas Republika un 1991.g. 21. augusta Latvijas Republika ir divas dazhadas Latvijas Republikas? Domaju, ka tomer nerunasim - jo, imho, acimredzams, ka 21. augusta LR ir 4. maijas Republikas konstitucionalas attistibas rezultats. Un tad 1993. g. Republika ir 1990-1991.g. Republikas turpinajums - jo nekadas 1993. g. LR nebutu, ja nebutu 1990.-91. Republikas.

* Protams, būtu galīgi aplami, ja tagad Latvijas Republikā prasītu no nepilsoņiem militāru dienestu, kas saskaņā ar starptautisko praksi ir vienīgi pilsoņu pienākums.*

Pedeja man zinama nepilsonja demobilizacija no LR brunotiem strukturam notika 1992. g. rudeni. Un vel - starp Augst. Padomes deputatiem lidz AP pedejai dienai bijusi ari LR nepilsonji :-)) Neskatoties uz tas, ka pilsonibas vinjiem nav bijusi, vinji bija basstiesigie. Tatad, vinjiem bija iespejas balsot APadome par likumiem jau pec 5. Saiemas ieveleshanas (AP rudens sessija), bet balsot Saeimas veleshanas vinjiem tiesibu nebija. :-))))))))))))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.09.2004 22:41
Vai Jus nevarat man ludzu pateikt, kura pilsoniba (jeb pavalstnieciba) bija pashreizejam nepilsoniem laika posma no 1990. 4. maija lidz 1991. 18. oktobri?

Viņi bija PSRS un droši vien arī LPSR pilsoņi - ja jau LPSR varas iestādes attiecināja uz viņiem militāro dienestu kā tas redzams Jūsu atrastajā citātā. Latvijas PSR konstitūcijā, starp citu, bija formulēts, kuri PSRS pilsoņi ir uzskatāmi par LPSR pilsoņiem. Precīzi neatceros, bet faktiski visi tie PSRS pilsoņi, kuri dzīvoja Latvijas teritorijā bija arī LPSR pilsoņi.

Bet PSRS un LPSR ir neeksistējošas valstis - nesaprotu, kāds šādiem pārspriedumiem varētu būt sakars ar Latvijas Republiku un tās pilsoņu kopumu. LPSR laikā izdeva daudz un dažādus likumus, bet tikai daļa no tiem turpināja būt spēkā arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - tādēļ vajadzīga detalizētāka analīze par to, kā šo LPSR konstitūcijas labojumu (vai ar to saistītos likumus) piemēroja pēc 1991.gada augusta. Protams, būtu galīgi aplami, ja tagad Latvijas Republikā prasītu no nepilsoņiem militāru dienestu, kas saskaņā ar starptautisko praksi ir vienīgi pilsoņu pienākums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 20.09.2004 21:31
To Aleksis

*Bet runas par to, ka pilsonību kādam 1991.gada rudenī "atņēma" ir galīga demagoģija. PSRS imigranti bija PSRS pilsoņi, bet nekad nav bijuši Latvijas Republikas pilsoņi - tātad viņiem nevarēja atņemt to, kas viņiem nekad nav piederējis.*

Vai Jus nevarat man ludzu pateikt, kura pilsoniba (jeb pavalstnieciba) bija pashreizejam nepilsoniem laika posma no 1990. 4. maija lidz 1991. 18. oktobri?

Jusu zinashanai - lai atildi butu vieglak argumentet - neliels citats:

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) 61. pantā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izteikt Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) 61. pantu šādā redakcijā:
«61. pants. Latvijas Republikas pilsoņiem un PSRS savienoto republiku pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir pienākums pildīt karadienestu vai alternatīvo dienestu likumdošanā noteiktajā kārtībā.»

Likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 14. maijā
(http://www.likumi.lv/doc.php?id=75649)

Paldies jau ieprieksh :-P

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Miaja 20.09.2004 14:58
Claudio,

nav ko te biedēt ar to, ka iebraucēji, kas stāsies "aizbraukušo dārgo krievu" vietā, mus melnādaini un vēl nez kādi. Tā nu tas pasaulē ir pieņemts, ka cilvēki, ierodoties kādā valstī, pieņem tajā valdošos noteikumus - valsts valodu ieskaitot. Un, ja notiek tā kā Francijā, kad islāma fundamentālisti ar vardarbīgām metodēm, sagrābjot ķīlniekus, mēģina piespiest ieviest savus noteikumus (te domāju musulmaņu sieviešu galvassegas), viņi nekādas simpātijas neizpelnās ne tajā valstī, ne arī pasaulē. (Par krustiņu publiskas nēsāšanas aizliegumu pat Vatikāns nekā neteica...)

Nu bet kāpēc (!!!???) tiem krievvalodīgajiem te nu nekādi nav labi? Taisa savus biznesus tā, kā Krievijas skarbajos apstākļos nevarētu, dzīvo, teroristu neapdraudēti, bet latviešu vēl te esot pārāk daudz - ja būtu mazāk, tad jau sen Saeima būtu tāda, kas i pilsonību uzreiz iedotu, i Latviju par Krilatviju pārdēvētu, i krievu valodu padarītu par valsts valodu, bet latviešu - par "publiskai lietošanai atļautu" valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.09.2004 13:08
AK: Paskatīsimies, kas lēma par to pašu pašreizējo pilsonību, diplomātiskām attiecībām ar ASV un denacionalizācijas gaitu... Padomju Latvijas pilsoņu pēc LPSR likumiem vēlētā Augstākā Padome. Tāpēc pašreizējā Latvijas valsts ir radusies no LPSR 1990. g. Uzdrīkstēšos nefilozofēt par to, kopš kura laika eksistē Latvija, bet ierobežoties ar esošās Latvijas Republikas tiesiskiem pamatiem.

Augstākā padome, protams, faktiski atjaunoja 1940.g. pilsoņu kopumu un Saeimas pilnvaras. Svarīgi atšķirt divus jautājumus:

(1) Vai Augstākā Padome 1990.-91. gadā bija pilnvērtīgs likumdevējs Latvijas teritorijā?
Manuprāt, nē. Jo to ievēlēja pēc nelikumīgi Latviju anektējušās valsts PSRS likumiem un šajās vēlēšanās piedalījās ne vien PSRS laiku iebraucēji, bet pat Latvijā izvietotie obligātā dienesta PSRS armijas zaldāti.

(2) Vai Augstākajai Padomei bija vajadzīga leģitimitāte, lai pārtrauktu Latvijas nelikumīgās inkorporācijas turpināšanos un atdotu Latvijas tautai zaudēto suverenitāti?
Manuprāt, nē. Novērst nelikumības un atdot varu likumīgajai institūcijai (konsitucionāli ievēlētai Saeimai) drīkst jebkura institūcija - arī tad, ja tā pati ir neleģitīma.

(3) Vai Latvijā varēja rīkoties tāpat kā Lietuvā un piešķirt pilsonību uz iesnieguma pamata visiem, kuri likumīgi dzīvo Lietuvas teritorijā?
Varēja, bet Latvijā tas nebija vajadzīgs. Lietuva 1991. gadā (salīdzinot ar 1940.gadu) bija pievienojusi papildu teritoriju - Viļņas apgabalu, tādēļ bija jāatrod cits atskaites punkts pilsonības piešķiršanai, nevis stāvoklis 1940.gadā. Aplūkosim hipotētisku situāciju - ja Latvija pēc vienošanās ar Krieviju tagad pievienotu Pitalovas rajonu, tad arī likumsakarīgi izvirzītos jautājums par pilsonības piešķiršanu VISIEM šī rajona iedzīvotājiem.

Tāpēc pašreizējā Latvijas valsts ir radusies no LPSR 1990. g.

Kā zināms, ASV nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā par juridiski spēkā esošu. Tas izpaudās arī simboliski - visos aukstā kara gados Vašingtonā darbojās neatkarīgās Latvijas vēstnieks. Praktiski varam uzskatīt, ka LPSR bija tikpat likumīgs veidojums kā nacistu iedibinātais "Bohēmijas-Morāvijas protektorāts" Čehijā. Manuprāt, Latvijas pievienošana PSRS 1940.g. nenotika saskaņā ar Latvijas Satversmi - jo bija vajadzīgs referendums, lai mainītu 1,2,3,4 Satversmes pantus. Bet nekāda referenduma nebija - tikai Saeimas vēlēšanu farss, kuru inscenēja Višinskis.

Ja nu Jūs, AK, gribat pārvērtēt vēsturi, tad varbūt varat mēģināt pārliecināt ASV Valsts Departamentu par to, ka viņu interpretācija šiem notikumiem ir nepareiza. Vai arī paskaidrot, ka 1940.gadā viss notika perfekti likumīgi un saskaņā ar Latvijas Satversmi.

Var, protams, diskutēt par pilsonības iegūšanas procesa pilnveidošanu, piemēram, lai noņemtu dažus birokrātiskus šķēršļus un sekmētu Latvijai nepieciešamāko cilvēku palikšanu Latvijā. Bet runas par to, ka pilsonību kādam 1991.gada rudenī "atņēma" ir galīga demagoģija. PSRS imigranti bija PSRS pilsoņi, bet nekad nav bijuši Latvijas Republikas pilsoņi - tātad viņiem nevarēja atņemt to, kas viņiem nekad nav piederējis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 19.09.2004 18:10
Kalvis Apsitis

AK: Iespējas sniegt un saņemt valsts vai pašvaldību iestādēs informāciju dzimtajā valodā aptuveni 37% iedzīvotāju - visai liels ieguvums. Iespējams, ka vairākumam tas nepatiks, bet... nedrīst ļaut vairākumam represēt mazākumu, citādi var arī visus vīriešus nošaut.

[Neizteikšos par pārspīlēto salīdzinājumu, kur informācijas sniegšana latviski pielīdzināta represijām vai nošaušanai...]

Salīdzinājums nav pielīdzināšana, bet populārās loģikas iespējamo seku rādīšana. Es nekad nebiju pret informācijas sniegšanu latviski - esmu pret tās sniegšanu TIKAI latviski, krieviski utt.

B.Cileviča izteikumi, ka etnopolitikā "slikta uzvedība atmaksājoties" un štābistu nesenajos paziņojumos minētā Maķedonija kā atdarināšanas cienīgs paraugs, manuprāt, nav pārliecinoši argumenti par labu krievu valodas oficiālam statusam.

Maķedonijā ass konflikts bija tieši tā dēļ, ka albāņu tiesības bija krietni šaurākas par maķedoņiešu tiesībām. Manuprāt, tas ir arguments par to, lai nepieļautu līdzīgu notikumu attīstību, novēršot tās sakni - diskrimināciju. Cileviča viedoklim var piekrist vai nepiekrist - vai tāpēc jāturpina krievu kopienas tiesību ierobežošana? "Atmaksu", ja tāda ir iespējama, vislabāk novērstu labrātīgais nodarītā atlīdzinājums.

-------------------------------------

AK: Problēma ir, ka LR atteicās atzīt tos, kas šo valsti radīja 1990. g. - vēlētājus, LPSR pilsoņus, par LR pilsoņiem. Visiem latviešiem un līviem bija dota iespēja iegūt LR pilsonību reģistrācijas ceļā, citiem ne.

Šo valsti radīja 1918. gadā. (..) Ja nu kāds, atšķīris kalendāru, vēl šaubās, ka Latvija eksistē kopš 1918.gada 18.novembra (nevis kopš 1990.gada), tad pilsonības likums, mūsu vēstniecības adrese Vašingtonā un pat nekustamo īpašumu denacionalizācijas gaita to viņam lieku reizi atgādinās :))

Paskatīsimies, kas lēma par to pašu pašreizējo pilsonību, diplomātiskām attiecībām ar ASV un denacionalizācijas gaitu... Padomju Latvijas pilsoņu pēc LPSR likumiem vēlētā Augstākā Padome. Tāpēc pašreizējā Latvijas valsts ir radusies no LPSR 1990. g. Uzdrīkstēšos nefilozofēt par to, kopš kura laika eksistē Latvija, bet ierobežoties ar esošās Latvijas Republikas tiesiskiem pamatiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 19.09.2004 17:51
latvis

Visiem latviešiem un līviem bija dota iespēja iegūt LR pilsonību reģistrācijas ceļā
---------
Iegūt? Tie visi to jau bija ieguvuši piedzimstot. 1991. gadā notika nevis LR pilsonības piešķiršana, bet tās aktualizācija.

1991. g. par pilsonību lēma pēc padomju likumiem vēlētā Augstākā Padome, nevis pēc 1. Republikas likumiem veidota Saeima - divreiz vienā upē ieiet nevar, kā lai daži to negribētu.

Prasība ir atzīt, ka tā ir arī to Latvijai lojālu cilvēku, kas vēlas saglabāt savu nelatviešu etnicitāti (..)
Krievu vairākums neprasa kaut ko atņemt latviešiem - kur pretlatviskums??
---------
Nu bet etnisko latviešu vairākums arī neprasa minoritātēm atteikties no to etnicitātes - kur diskriminācija? (Ar piebildi: ja vien ar etnicitātes saglabāšanu nav domāta krievu valodas rupjā, vardarbīgā uzspiešana itin visās dzīves jomās - kā tas, diemžēl, ir, un kas Jums, dārgais AK, ir lieliski zināms).

Kas "diemžēl, ir"? Nodokļu maksātāji nevar studēt latviski, un viņus piespiež studēt krieviski? Valsts iestādes pieņem krieviski rakstītus iesniegumus, nepieņemot latviskus? Ja jūs par to, ka ķīniešiem nav iespēju mācīties savā valodā - diemžēl, trūkst pieprasījuma, lai tas būtu iespējams, bet krieviem, kā rāda 6% zviedru paraugs Somijā, iespēja nodrošināt izglītību ir (un ķīniešus Latvijā drīzāk pārlatvisko, nevis pārkrievo). "Vardarbīgi" - par atšķirīgu rīcību draud sodi? 37% krievvalodīgo var kaut ko "rupji uzspiest" latviešvalodīgajam vairākumam?? ... bet latviešu vairākums atbalsta tās partijas, kas atņem krieviem minētās tiesības.

Okupācija ir juridiski nekorekta 1940. g. notikumu kvalifikācija
---------
Piekrītu. Daudz precīzāks apzīmējums būtu 'anšluss'. Bet ko tas maina?

Tāpēc uz padomju laika iebraucējiem Latvijā neattiecas prasības aizbraukt, kas noteiktas attiecībā uz iebraucējiem no okupētājvalstīm. PS "Anschluss", ja es nemaldos, ir vācu vārds, kas citās valodās piemērojams tikai attiecībā uz vācu vēstures notikumiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 18.09.2004 21:31
Lai nu mani lamā vai apsaukā, bet, manuprāt, samilzušās problēmas efektīvākais risinājums ir civilizēta dekolonizācija ! Lai tiem, kuriem te liekas, ka viņus "apspiež un diskriminē", pat finasiāli palīdzētu aizvākties uz savu etnisko dzimteni, kurai tā sāk trūkt iedzīvotāju.

Uz iebildumu, ka te viņi ir dzimušii un te ir viņu mājas var atbildēt, ka arī franči no Alžīras, beļģi no Kongo un arī daudzas citas tautas, kas kolonijās bija dzīvojušas gadsimtus, no tām aizvācās. Arī vācieši, kas Latvijā valdīja 700 gadus, aizvācās ! Ar ko krievu kolonistiem būtu kādas lielākas tiesības ? Diemžēl okupācijas laikā Latvijā iebrauca un tika iesūtīta ne jau Krievijas tautu labākā daļa. Vairumā tie bija laimes meklētāji un salašņas, kam nepatika savās mājās un atklāti krievu šovinisti, tik tiešām okupanti. Tie gan vairums bija svēti pārliecināti, ka ir mums atnesuši "brīvību un kultūru'!

Tajā pat laikā ir jāsaka, ka lielumlielais vairums šeit dzīvojošo cittautiešu tomēr ir godīgi un kārtīgi cilvēki, ar kuriem var un vajag atrast savstarpēju sapratni, cieņu un sadarbību ! Cita ceļa vispārējas globalizācijas procesu gaisotnē taču nav.! Un nevajag te palikušos Latvijai lojālos cittautiešus padarīt par latviešiem, lai taču viņi ir, kas viņi ir, tās taču ir cilvēku elementārtiesības ! Nesaskaņas provocē visādi plīneri, gilmani, ždanokas, zelcermani, buzajevi, petropavlovski un vēl vesela rinda citu neliešu, kurus tiešām vajadzētu izmēzt no Latvijas. Manuprāt vajadzētu pieņemt likumu, ka par pretvalstisku darbību un kūdīšanu uz nacionālu naidu vat atņemt pilsonību un izraidīt no valsts ! Starp citu - vai nav dīvaini, ka visi tie, kuri tā vai citādi no Latvijas ir izraidīti, par katru cenu plēšas tikt atpakaļ, kur viņus tā "apspiež un pazemo" !? Laikam jau tas ir Krievijas impēriskās ģeopolitikas rezultāts, tai cenšoties saglabāt un nostiprināt savu iespaidu. Diemžēl izskatās, ka to atbalsta arī savtīgie Rietumu politikāņi, iespējams, ka pat pastāv kādi citi Molotova-Ribentropa nelietīgā pakta atvasinājumi. Nez par ko tad Sočos Šreders, Širaks un Putins tik draudzīgi runāja un par ko vienojās ? Atkal laikam uzzināsim tikai pēc gadu desmitiem ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 16.09.2004 19:21
B.Cileviča izteikumi, ka etnopolitikā "slikta uzvedība atmaksājoties" un štābistu nesenajos paziņojumos minētā Maķedonija kā atdarināšanas cienīgs paraugs, manuprāt, nav pārliecinoši argumenti par labu krievu valodas oficiālam statusam.

-----------

Vēl vairāk - tie ir vispārliecinošākie argumenti par sliktu šādam statusam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 16.09.2004 17:53
AK: Iespējas sniegt un saņemt valsts vai pašvaldību iestādēs informāciju dzimtajā valodā aptuveni 37% iedzīvotāju - vaisai liels ieguvums. Iespējams, ka vairākumam tas nepatiks, bet... nedrīst ļaut vairākumam represēt mazākumu, citādi var arī visus vīriešus nošaut.

[Neizteikšos par pārspīlēto salīdzinājumu, kur informācijas sniegšana latviski pielīdzināta represijām vai nošaušanai...]
Ja reiz AK gluži pamatoti uzskata, ka vairākumam nepatiks vairāku oficiālo valodu ieviešana, tad nav skaidrs, kā to vispār kāds grasās panākt. Pat, ja nemainītu Satversmes 4. pantu (t.i. runa būtu par otru oficiālu valodu atsevišķās pašvaldībās, nevis otru valsts valodu) ir skaidrs, ka šāda iniciatīva visdrīzāk beigtos ar zaudētu referendumu. B.Cileviča izteikumi, ka etnopolitikā "slikta uzvedība atmaksājoties" un štābistu nesenajos paziņojumos minētā Maķedonija kā atdarināšanas cienīgs paraugs, manuprāt, nav pārliecinoši argumenti par labu krievu valodas oficiālam statusam.

AK: Problēma ir, ka LR atteicās atzīt tos, kas v\šo valsti radīja 1990. g. - vēlētājus, LPSR pilsoņus, par LR pilsoņiem. Visiem latviešiem un līviem bija dota iespēja iegūt LR pilsonību reģistrācijas ceļā, citiem ne.

Šo valsti radīja 1918. gadā. Šo faktu, protams, var arī noliegt - tāpat kā gravitācijas likumu. Ja nu kāds, atšķīris kalendāru, vēl šaubās, ka Latvija eksistē kopš 1918.gada 18.novembra (nevis kopš 1990.gada), tad pilsonības likums, mūsu vēstniecības adrese Vašingtonā un pat nekustamo īpašumu denacionalizācijas gaita to viņam lieku reizi atgādinās :))
Turklāt ir normāli atviegloti piešķirt pilsonību pēc etniskās pazīmes. Vācija un Somija, piemēram, arī ir līdzīgā veidā naturalizējušas daudzus tautiešus no bijušās PSRS.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 16.09.2004 17:31
2 AK

Visiem latviešiem un līviem bija dota iespēja iegūt LR pilsonību reģistrācijas ceļā
---------
Iegūt? Tie visi to jau bija ieguvuši piedzimstot. 1991. gadā notika nevis LR pilsonības piešķiršana, bet tās aktualizācija.

Prasība ir atzīt, ka tā ir arī to Latvijai lojālu cilvēku, kas vēlas saglabāt savu nelatviešu etnicitāti
..................
Krievu vairākums neprasa kaut ko atņemt latviešiem - kur pretlatviskums??
---------
Nu bet etnisko latviešu vairākums arī neprasa minoritātēm atteikties no to etnicitātes - kur diskriminācija? (Ar piebildi: ja vien ar etnicitātes saglabāšanu nav domāta krievu valodas rupjā, vardarbīgā uzspiešana itin visās dzīves jomās - kā tas, diemžēl, ir, un kas Jums, dārgais AK, ir lieliski zināms).

Okupācija ir juridiski nekorekta 1940. g. notikumu kvalifikācija
---------
Piekrītu. Daudz precīzāks apzīmējums būtu 'anšluss'. Bet ko tas maina?

Millers izsauc Štirlicu pie sevis un saka:
- Štirlic, es jūs atmaskoju! Jūs esat ebrejs!
- Nē, es esmu krievs! - godīgi atzinās izlūks.

vai arī:

Kādā raidījumā Kas notiek Latvijā? biedrs Rubiks, 'atspēkojot' 'melus' par 1991. gada augusta notikumiem, teica, ka uz Rīgas ielām tanki nemaz neesot bijuši - tie bijuši tikai bruņutransportieri!

Na und?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 16.09.2004 15:46
latvis

"šīs valsts nosaukums ir Latvija, nevis Latkrievija, tāpēc, manuprāt, nebūtu korekti latviešu kultūrai pielīdzināt jebkuru citu kultūru, it īpaši krievu, jo visi taču zinām, kādā kontekstā tās ietekme drastiski pastiprinājās pirms 65 gadiem."

Kādreiz šo zemi sauca par Livoniju - vai tikai līviem bija tiesības te pilnvērtiģi dzīvot? Krieviju sauc par Krieviju - vai tatāriem nedrīkst savā reģionā mācīties tatāriski?? Nosaukums nav arguments, tam var būt vāja saikne ar dzīvi. Krievu kultūras pastiprināšanas saikne ar latviešu, krievu un citu vēsturiskām ciešanām - nav iemesls to represēt. Starp citu, Vatoļins neprasa krievu valodai otrās valsts valodas ("pielīdzināt") statusu.

Jaanis

"1) nav notikusi Latvijas okupacija un tai sekojosais genociids pret Latvijas tautu (uzsveru - Latvijas tautu, ne tikai latviesiem, jo izniicinaja neatkariigi no tautiibas tos, kas vareeja buut okupacijas valsts oponenti); 2) krievu vairaakuma nacionalistiskaa un pretlatviskaa opziicija ir atbilde latviesu nacionalismam. "

Okupācija ir juridiski nekorekta 1940. g. notikumu kvalifikācija, tāpat kā "genocīds pret Latvijas tautu" - kas to vēlējās iznīcināt??

Krievu vairākums neprasa kaut ko atņemt latviešiem - kur pretlatviskums??

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 16.09.2004 15:39
Kalvim Apsītim

"Es arī lietoju krievu valodu, bet, manuprāt, tai nevajag oficiālu statusu. Nevaru saredzēt nekādu ieguvumu no tā - ne sev, ne citiem krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem, ne arī valstij kopumā."

Iespējas sniegt un saņemt valsts vai pašvaldību iestādēs informāciju dzimtajā valodā aptuveni 37% iedzīvotāju - vaisai liels ieguvums. Iespējams, ka vairākumam tas nepatiks, bet... nedrīst ļaut vairākumam represēt mazākumu, citādi var arī visus vīriešus nošaut.

"Te nu ir uzrakstīts tā, it kā nelatvieši tiktu diskriminēti pie balsošanas urnām. Vai šāds I.Vatoļina apgalvojums domāts, lai pārliecinātu lētticīgus ārzemniekus?
Latvijā ir spēkā divi fakti, kam nav sakara ar "cittautiešiem" vai "nelatviešiem": (1) Daļa no PSRS laika imigrantiem nav Latvijas pilsoņi, (2) Nepilsoņiem (atšķirībā no dažām citām valstīm) Latvijā nav tiesību vēlēt pašvaldības."

Problēma ir, ka LR atteicās atzīt tos, kas v\šo valsti radīja 1990. g. - vēlētājus, LPSR pilsoņus, par LR pilsoņiem. Visiem latviešiem un līviem bija dota iespēja iegūt LR pilsonību reģistrācijas ceļā, citiem ne. Un daļa pat pašlaik nevar naturalizēties politisko apstākļu dēļ.

UldisV

"Katram krievam šodien Latvijā ir brīnišķīga iespēja pierādīt savu attieksmi pret Latviju un latviešiem. Vai nu tu nostājies vienā pusē un esi draugs, vai arī pretinieks"

Kļūda - katram, latvietim vai krievam, ir iespēja pierādīt savu attieksmi pret lielas Latvijas tautas daļas diskrimināciju mācībvalodas un publiskās sakarsmes valodas, pilsonības jomā. Abās puses ir krievi un latvieši, tāpēc etniskās dimensijas šim konfliktam būtībā nav. Diemžēl latviešu vidū vairums ir par diskrimināciju.

latvis

"Lozungam 'Latviju latviešiem' nav ne vainas, jo tas taču nav jāsaprot 'Latviju etniskiem latviešiem'. Latvietis ir ikviens, kas dzīvo Latvijā un ir lojāls šai zemei (es uzsveru - zemei, ne tikai valstij). Ja nu Vatoļina kungam un viņa domubiedriem šāda latvieša definīcija nav pa prātam, te arī lien ārā āža kāja - ļoti pavirši un nemākulīgi maskēta, toties dedzīga vēlme pārveidot Latviju par Krieviju - vienalga, pēc 'Kipras', 'Piedņestras', 'Taivānas', 'Maķedonijas' vai kāda cita scenārija. Tā kā Vatoļina kungs ir pārliecināts un nelokāms visa latviskā nīdējs, tad nav gan skaidrs, kādā veidā un formātā būtu iespējams viņa proponētais dialogs. Un kas tā tāda - 'latviešu kopiena'? Mums laipni piedāvā labprātīgi piekrist indiāņu statusam Amerikā, bet savu zemi atdot mīļajiem krieviņiem pat ne par sviestmaizi, bet par baltu velti?"

1. Kas lems par lojalitāti zemei (augsne??)? Jūs te spriežat, ka V. esot visā ;latviskā nīdējs, bez jebkādiem argumentiem... 2. Maķedonija, Piedņestra utt. nav Krievija - tās ir valstis ar vairākām valodas kopienām, kur garantē identitātes saglabāšanu ne tikai vairākumam. 3. Neviens nepiedāvā latviešus ielikt rezervācijās vai atdot savu zemi. Prasība ir atzīt, ka tā ir arī to Latvijai lojālu cilvēku, kas vēlas saglabāt savu nelatviešu etnicitāti, daļas zeme.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaanis 16.09.2004 13:37
Vatolina kungs savu poziiciju balsta uz pamatos nepareiziem pienemumiem. Proti, 1) nav notikusi Latvijas okupacija un tai sekojosais genociids pret Latvijas tautu (uzsveru - Latvijas tautu, ne tikai latviesiem, jo izniicinaja neatkariigi no tautiibas tos, kas vareeja buut okupacijas valsts oponenti); 2) krievu vairaakuma nacionalistiskaa un pretlatviskaa opziicija ir atbilde latviesu nacionalismam.

Sikak par otro punktu. Krievu nacionalisms sodien ir tikai turpinajums jau caru laikaa iesaktajam "lielkrievismam" attieciba pret "visadiem nekrieviem". Tagad Vatolina domubiedri var teikt - tas Jums par savu nacionalismu. Bet neaizmirsisim, ka latviesi par nacionalistiem tika saukti visu padomju okupacijas laiku. Katrs, kurs iebrauca seit dzivot, jau naakamaja dienaa uz ielas un varas kabinetos mums atriebaas par musu nacionalismu. Sobriid, vienkarsi, domaju pec tiiras inerces vini nevar apstaties. Iemesls ir ari tas, ka krieviem veel nav vesturiskas (gimeniskas) pieredzes dziivot Eiropaa, kur vienmer blakam ir dzivojusas dazadas tautas. Tam vajadziigs laiks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 16.09.2004 09:49
Manuprāt, jāveido abu kultūru dialogs un sadarbība

------------------

Cienījamo Vidzemniek, vai Jūs nevarētu konkretizēt, kādā veidā būtu īstenojams Jūsu pieminētais dialogs un sadarbība? Atļaušos atgādināt, ka šīs valsts nosaukums ir Latvija, nevis Latkrievija, tāpēc, manuprāt, nebūtu korekti latviešu kultūrai pielīdzināt jebkuru citu kultūru, it īpaši krievu, jo visi taču zinām, kādā kontekstā tās ietekme drastiski pastiprinājās pirms 65 gadiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 15.09.2004 22:39
Pirmkārt - pilnīgi piekrītu Igoram, ka "...šī ir viņu pašu roka", t.i. mūsu politiķu rīcības sekas. Uz to, kas ir iebilstams pret Igora izteikumiem jau pareizi norādījis Kalvis Apsītis. Kopumā pārdomāts un ļoti loģisks viedoklis. Paldies, Igor ! To, ka daži izteikumi ir "pretstāves pozīcijas" diktēti nevis naidīgi, arī jāsaprot. Un nekādi nevaru piekrist pārējiem trim diskutantiem, jo seviški "latvim". Manuprāt, jāveido abu kultūru dialogs un sadarbība, tas ir galvenais. VIENA VAI OTRA VALODA IR TIKAI LĪDZEKLIS. Un dēvēt mūs par kopienām tad nebūs pamata.

Ar viskielāko cieņu pret Igora pozīciju Vidzemnieks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 15.09.2004 16:06
Vatoļina kungs velti uztraucas par lozungiem. Lozungam 'Latviju latviešiem' nav ne vainas, jo tas taču nav jāsaprot 'Latviju etniskiem latviešiem'. Latvietis ir ikviens, kas dzīvo Latvijā un ir lojāls šai zemei (es uzsveru - zemei, ne tikai valstij). Ja nu Vatoļina kungam un viņa domubiedriem šāda latvieša definīcija nav pa prātam, te arī lien ārā āža kāja - ļoti pavirši un nemākulīgi maskēta, toties dedzīga vēlme pārveidot Latviju par Krieviju - vienalga, pēc 'Kipras', 'Piedņestras', 'Taivānas', 'Maķedonijas' vai kāda cita scenārija. Tā kā Vatoļina kungs ir pārliecināts un nelokāms visa latviskā nīdējs, tad nav gan skaidrs, kādā veidā un formātā būtu iespējams viņa proponētais dialogs. Un kas tā tāda - 'latviešu kopiena'? Mums laipni piedāvā labprātīgi piekrist indiāņu statusam Amerikā, bet savu zemi atdot mīļajiem krieviņiem pat ne par sviestmaizi, bet par baltu velti? Krievi šādus 'konstruktīvus' piedāvājumus komentētu - atdod sievu onkulim, bet pats ej pie... hm... sievietes ar ne visai augstu morāles līmeni!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Claudio 15.09.2004 09:05
latvieshi pashi sev ir vislabaakie ienaidnieki, taa ka draugu vinhiem buut nevar. kaa vakar krievu delfos kaads pareizi iemineejaas -- riigas krievi sanhems latvju pilsoniibas, aizbrauks uz eiropu un vinhu vietaa riiga buus pilna ar treshaas pasaules nebaltaas rases imigrantiem.

buus jautri, ko es visiem no visas sirds arii noveelu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

UldisV 14.09.2004 22:02
Pagaidām tās visas ir pupu mizas. Pāris simts cilvēku tas ir tikai tād interešu pulciņš. Vai viņi spēs tik masveidīgi un ilglaicīgi mobilizēties, kā to izdarīja latvieši - redzēsim. Katram krievam šodien Latvijā ir brīnišķīga iespēja pierādīt savu attieksmi pret Latviju un latviešiem. Vai nu tu nostājies vienā pusē un esi draugs, vai arī pretinieks. Tā pat kā visās lielās lietās, arī šeit vidusceļa nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kalvis.apsitis@navig 14.09.2004 20:50
I.Vatoļina viedoklis par izglītības reformu izskatās pārdomāts. Intervijā tomēr ir arī vāji argumentēti izteikumi:

I.Vatoļins: Būtībā izglītības problēmas ļāva mums ieraudzīt vairākus citus trūkumus. Protestējot pret reformu, mēs arī izsakām savu neapmierinātību ar krievu valodas statusu Latvijā. Mēs gribam panākt, lai šī valodā tiktu atzīta par oficiālo, jo to lieto ļoti liela iedzīvotāju daļa.

Es arī lietoju krievu valodu, bet, manuprāt, tai nevajag oficiālu statusu. Nevaru saredzēt nekādu ieguvumu no tā - ne sev, ne citiem krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem, ne arī valstij kopumā.
(1) Jau viena (latviešu) oficiālā valoda Latvijā reizēm rada grūtības - ne visi, kuriem to vajadzētu zināt, pārvalda to vajadzīgajā līmenī. Ja būs divas oficiālās valodas, šī problēma neizzudīs - toties būs jādublē visi oficiālie dokumenti un uzraksti. Un jāapmāca cilvēki prast brīvi lietot divas, nevis vienu oficiālo valodu. Tātad problēmu kļūs vairāk nevis mazāk.
(2) Angļu valodas piemērs Latvijā apliecina, ka valodai nav nepieciešams oficiāls statuss, lai cilvēki to gribētu mācīties un lietot visdažādākajās dzīves jomās. Tie, kam angļu (krievu, vācu, franču, utml.) valodas ir jāzin, tās arī iemācās un lieto - līdz šim tas ir noticis bez jebkāda oficiāla statusa.

I.Vatoļins: Protestējot pret reformu, mēs arī protestējam pret cittautiešu stāvokli valstī, jo lielai nelatviešu daļai nav balsstiesību vēlēšanās[K.A. izcēlums].

Te nu ir uzrakstīts tā, it kā nelatvieši tiktu diskriminēti pie balsošanas urnām. Vai šāds I.Vatoļina apgalvojums domāts, lai pārliecinātu lētticīgus ārzemniekus?
Latvijā ir spēkā divi fakti, kam nav sakara ar "cittautiešiem" vai "nelatviešiem": (1) Daļa no PSRS laika imigrantiem nav Latvijas pilsoņi, (2) Nepilsoņiem (atšķirībā no dažām citām valstīm) Latvijā nav tiesību vēlēt pašvaldības.
Varbūt vajadzētu vispirms noskaidrot savu attieksmi pret šiem diviem faktiem pirms sākt runāt par "cittautiešu stāvokli".

Ar cieņu, Kalvis Apsītis

Saistītie raksti
Citi autora darbi