Siltumnīcas efekts — draudīgs un (ne)izbēgams 17

Ir jāsaprot, kuros sektoros un ar kādiem pasākumiem mēs varam samazināt Latvijas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Iesaki citiem:
Alingis 255x203
Foto:Erik

CO2 nodoklis, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju standarti un uzraudzība ir, iespējams, daži no vārdu salikumiem, ar kuriem ikvienam nāksies sastapties tuvākajos gados. Fosilo degvielu apliekot ar augstākiem nodokļiem, apkure daudzviet kļūs dārgāka. Tas savukārt mudinās iedzīvotājus izmantot valsts atbalstu, kas paredzēts ēku energoefektivitātes pasākumiem un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Privātā automašīna vairs nebūs modē, jo degviela un autostāvvietas pilsētās būs dārgas, bet sabiedriskais transports — parocīgs un ērts. Tāpat arī ar augstiem nodokļiem tiks apliktas automašīnas ar lielām emisijām. Lai mazinātu organisko atkritumu radītos metāna izmešus emisijas, katrs mājās šķiros ne tikai stiklu, plastmasu un papīru, bet arī pārtikas un dārza atkritumus, kuri tālāk kompostēs. Tāpat pārmaiņas sagaidāmas arī citos sektoros. Lauksaimnieki tiks motivēti pāriet uz videi draudzīgāku mēslošanas metožu pielietošanu, mežsaimniekiem būs jārūpējas par ogļskābās gāzes piesaisti, bet rūpniekiem un enerģētiķiem nāksies pāriet uz efektīvākām tehnoloģijām un atjaunojamajiem energoresursiem.

It kā aina nav nemaz tik slikta. Tiks uzlabota vides kvalitāte, mūsu ekonomika kļūs efektīvāka un līdz ar to arī konkurētspējīgāka, radīsies jaunas darbavietas atjaunojamo energoresursu sektorā un efektivitātes palielināšanā. Cilvēkiem būs pieejami līdzekļi un piedāvātas iespējas atjaunot un nosiltināt savus mājokļus. Taču būs arī zaudētāji — tie, kas tagad savu labklājību balsta uz importētiem fosilajiem resursiem un nebūs gatavi pārmaiņām, noteikti pretosies šādas nākotnes attīstībai. Taču līdz tam vēl ir patāls ceļš ejams. Gan globālā līmenī, gan Latvijā šie šobrīd ir iespējamie pasākumi, kas varētu tikt iekļauti jaunajā klimata pārmaiņu samazināšanas politikā.


Aukstas ziemas, karstas vasaras

Klimata pārmaiņu jautājums kļūst arvien aktuālāks. Par to tiek runāts ne tikai nākotnes izteiksmē, uzsverot nepieciešamību saglabāt kvalitatīvu dzīvesvidi nākamajām paaudzēm, bet krasas laikapstākļu izmaiņas un dabas postījumi arvien biežāk ir novērojami jau šīs paaudzes dzīves laikā.

Zinātniskie pētījumi apliecina, ka pēdējos 150 gados vidējā gaisa temperatūra ir pieaugusi gandrīz par 0,8º C pasaulē un par aptuveni 1º C Eiropā. Vienpadsmit no pēdējiem divpadsmit gadiem (1995.–2006.) ir 12 siltāko gadu skaitā, kopš no 1850. gada tiek reģistrēta globālā virsmas temperatūra. Ja globāli netiks samazināts emisiju daudzums, Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change jeb IPCC) paredz līdz 2100. gadam iespējamu globālās temperatūras tālāku paaugstināšanos par 1,8-4,0 ºC. Tiek uzskatīts, ka, pārkāpjot 2,0 ºC temperatūras pieauguma slieksni, iestāsies neatgriezeniskas un, iespējams, katastrofiskas pārmaiņas.

Latvijas Universitātes (LU) zinātnieku pētījumi[1] liecina, ka Latvijā ir statistiski novērots būtisks temperatūras pieaugums janvārī, februārī un martā un kopumā pēdējos 50 gados atmosfēras nokrišņu gada summām ir tendence palielināties (nokrišņu daudzums visvairāk ir palielinājies janvārī, februārī un martā). Ir samazinājies dienu skaits ar sniega segu un kopumā pieaudzis veģetācijas perioda ilgums. Pēdējos gados izteiktās laikapstākļu izmaiņas arvien vairāk tiek apspriestas dažādos sabiedrības līmeņos, apsverot arī pielāgošanos tām.

Nākotnes klimata scenāriji paredz, ka krasas svārstības ar izteikti aukstām ziemām un karstām vasarām kļūs biežākas[2]. No vienas puses klimats vienmēr ir mainījies un mainīsies dēļ tādiem dabiskiem cēloņiem kā saules starojuma izmaiņas, vulkānu izvirdumi, kuri var ietīt Zemi putekļu mākonī, kas saules siltumu atstaro atpakaļ kosmosā, kā arī pašas klimata sistēmas dabiskās svārstības. Taču vispāratzītie zinātniskie pētījumi pierāda, ka klimata pārmaiņas saasina arvien pieaugošais antropogēno emisiju daudzums atmosfērā. Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, ir jāveic pasākumi tieši antropogēno siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanā.


Lielvalstis izvairās

Klimata pārmaiņu samazināšana ir globāli risināms jautājums. ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām tika pieņemta 1992. gadā, un to ir parakstījušas 194 valstis. Tas ir galvenais politiskais starpvalstu vienošanās dokuments. 1997. gadā Konvencija tika papildināta ar Kioto protokolu, ar kuru tika nosprausti konkrēti SEG emisiju samazināšanas mērķi un izveidota globālo SEG emisiju tirdzniecības sistēma.

Pašlaik Kioto protokolu ir parakstījušas 184 valstis. Taču ASV, Japānas un Krievijas attiekšanās pievienoties Kioto protokolam būtiski kavē globālo klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanu. Šīs valstis kopumā rada vairāk nekā pusi globālo SEG emisiju. Lai gan Japāna nav parakstījusi Kioto protokolu, tās virzība klimata pārmaiņu samazināšanā tika novērtēta kā ļoti veiksmīga, turpretim ASV un Krievija joprojām izvairās no stingras klimata politikas.

Lai globāli apspriestu klimata pārmaiņu politiku, dalībvalstu pārstāvji ik gadu tiekas Konvencijas līgumslēdzēju pušu konferencēs, sauktās par COP (Conference of Parties). Iepriekšējā konference — COP 15 — notika Kopenhāgenā, un tai bija pievērsta plaša mediju un dažādu sabiedrisko organizāciju uzmanība. Sanāksmes izskaņā tika pieņemta Kopenhāgenas vienošanās (Copenhagen Accord). 2010. gada nogalē Kankūnā, Meksikā, norisinājās COP 16, kur tika apspriesti mehānismi, kā šo vienošanos praktiski realizēt. Šis gads ir iezīmēts kā termiņš, lai precīzi izstrādātu globālo rīcības plānu klimata pārmaiņu samazināšanai. Ir paredzēts, kā 2011. gadā Durbanā, Dienvidāfrikas Republikā, COP 17 būs sākums, lai sāktu īstenot stingru klimata pārmaiņu novēršanas politiku.


Tikai tukša runāšana

Lai samazinātu antropogēno ietekmi, pēc klimata analītiķu organizācijas Climate Action Tracker aprēķiniem, nākamajos desmit gados globāli SEG daudzumam vajadzētu būt zem 40–44 miljardiem tonnu gadā (2009. gadā tās bija 48 miljardi tonnu gadā). Pēc valstu emisiju samazināšanas plānu analīzes Climate Action Tracker ir konstatējusi, ka, izpildot nospraustos emisiju samazināšanas mērķus, SEG emisijas tik un tā šo kritisko robežu pārsniegs par 12 miljardiem tonnu. Kankūnā valstis vienojās par papildus pasākumiem, kā emisijas varētu vēl samazināt par 4 miljardiem tonnu, taču, pat izpildot šīs apņemšanās, joprojām netiks novērsta cilvēces kaitīgā ietekme uz klimatu, un Zemes temperatūras pieaugums ir neizbēgams.


Climate Action Tracker scenārijs paredz, ka, turpinot īstenot esošo politiku, tas ir, izvairoties no stingru pasākumu ieviešanas, emisiju daudzums turpinās palielināties un, turpinot pieaugt patēriņam un iedzīvotāju skaitam, 2020. gadā SEG emisiju būs pat vairāk nekā šobrīd[3].

No vienas puses Kankūnas sanāksme tiek raksturota kā būtisks solis uz priekšu, jo dalībvalstīm ir izdevies vienoties par vairākiem būtiskiem jautājumiem — kas veicams gan attīstības, gan arī attīstītajām valstīm. Ir nolemts izstrādāt detalizētāku rīcības mehānismu, kā ar Zaļā klimata fonda (Green Climate Fund) palīdzību attīstības valstīm sniegt kopumā 100 miljardu dolāru atbalstu. Tika apspriesti jautājumi, kā ar REDD+ programmas palīdzību samazināt mežu izciršanu un degradāciju. Tāpat tika nolemts, ka jārada caurspīdīga uzraudzības politika, jāveido vienota sistēma emisiju uzraudzībai un vienota un visiem pieejama atskaitīšanās sistēma.[4]

ajā pašā laikā Greenpeace pauž bažas, ka šī sanāksme ir bijusi kārtējā tukšā runāšana. Sanāksmē lielāks spiediens tika izdarīts uz attīstības valstīm, lemjot par vairumu pasākumu, kas ieviešami tieši attīstības valstīs. Turklāt Greenpeace norāda, ka šīs sanāksmes un izstrādātās vienošanās apdraud patlaban spēcīgākā globālās klimata politikas mehānisma Kioto protokola pastāvēšanu un nozīmību.[5]


Latvijas klimata spolitika

Latvijas SEG emisijas ir salīdzinoši nelielas — nedaudz virs 5 tonnām uz vienu iedzīvotāju gadā. Taču pastāv risks, ka, atjaunojoties ekonomiskajai izaugsmei, emisijas var strauji augt. Atkarība no neatjaunojamajiem fosilajiem resursiem, kuru iegādei mēs tērējam tik dārgo valūtu, rada arī politiskus riskus, jo šie energoresursi pamatā nāk no nestabiliem nedemokrātiskiem režīmiem. Energoefektivititāte ir arī viens no efektīvākajiem veidiem, kā ietaupīt līdzekļus un palielināt savu konkurētspēju.

Latvija ir parakstījusi ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un pievienojusies Kioto protokolam, kā arī īsteno ES Klimata un enerģētikas politiku un tagad veiksmīgi citām valstīm pārdod savas neizmantotās emisiju kvotas. 1/3 emisiju (pamatā liela apjoma ražošanas un enerģētikas sektorā) aptver emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), kas ir brīvā tirgus mehānisms emisiju apjoma ierobežošanai. Atlikušās emisijas veidojas tā saucamajos ne-ETS sektoros, kas ir transports, lauksaimniecība, mežsaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, mājsaimniecības, rūpniecība. Tieši šie sektori būs pamats Latvijas jaunajai klimata politikai, kas šī gada sākumā ir jāpieņem Latvijas valdībai.

Atbilstoši ES noteiktajiem mērķiem līdz 2020. gadam Latvijas SEG emisijas šajos sektoros varēs palielināties ne vairāk kā par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Taču pēc Fizikālās enerģētikas institūta aprēķiniem, neko nedarot, šo mērķi mums neizdosies sasniegt. Tāpēc ir jāsaprot, kuros sektoros un ar kādiem pasākumiem mēs varam samazināt Latvijas radītās SEG emisijas. Šajā procesā ir iesaistījušies gan zinātnieki, gan nevalstiskās organizācijas, taču gala lēmums būs jāpieņem politiķiem.


____________________________

[1] Kļaviņš, M. (Edi.) (2007) Climate Change in Latvia, Latvijas Universitātes zinātnisko rakstu krājums, LU Akadēmiskais apgāds, 268 lpp.

[2] Āboliņa K., Andrušaitis A., Blumberga D., Briede A., Bruņeniece I., Grišule G., Kļaviņš M. (2008) Klimata mainība un globālā sasilšana, LU akadēmiskais apgāds.

[3] Chen C., Hare B., Hagemann M. et al. (2010) Cancun climate talks – keeping options open to close the gap, Climate Action Tracker.

[4] World resources institute http://www.wri.org/stories/2010/12/reflections-cancun-agreements

[5] Greenpeace International „Cancun agreement builds towards a global climate deal” http://www.greenpeace.org/international/en/..

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (17) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 10.01.2011 22:59
Uz ledaina ceļa var noslīdēt jebkādā stāvoklī. Un kā delfos nesen bija fočka - pat pie 20km/h mašīna var noslīdēt un būtu pilnībā apgāzusies, ja vien krūmi nebūtu to noturējuši...

Un valdības politikas iekārtojot vidi rēķinās nevis ar lieliskiem cilvēkiem, bet ar standarta. Un standarts LR ir ierāvējs pie stūres vismaz 2x gadā. Vai vismaz divreiz gadā ceļi ir pilni ar ierāvējiem, ja izsakos precīzāk.

P.S.
Koki man patīk, un es tos nevainoja. Alkohols man nepatīk 7 gadus neesmu to dzēris.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

umberta - Ahmedam 10.01.2011 20:42
Koki nevar būt bīstami.

Bīstami ir tas, ka gadās nobraukt no ceļa,
tātad bīstams ir tikai paša stāvoklis un dzelži, kuros sēž.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 10.01.2011 19:35
Tu domā alejas un tamlīdzīgi pie paša ceļa? Koki ceļa malā ir bīstami, ja gadās nobraukt nost no ceļa...
Caurtece jau ir cits gadījums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors - Ahmedam 10.01.2011 10:51
Vecie ceļi tika apstādīti ar kokiem, ne jau tikai smukuma dēļ. Koki aiztur vēju , sniegu un lietu, mazina vides nelabvēlīgo ietekmi uz ceļa segumu. Tas pats arī laukos. Kurzemē aizlaistas postā lielas mežu platības, jo ceļus uzbūvēja bez caurtecēm un meži pārpurvojās. Stulbais industrializētais cilvēks......

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds - jumoram 09.01.2011 17:25
Esmu par vides aizsardzību un ilgtermiņa attīstību. Es tikai runāju par "zaļo mēri", - NVO, kuras diskreditē dabas aizsardzības aktivitātes, kuru ideoloģija ir balstīta uz to, ka atstājam visu Latviju zīriņiem (un paši acīmredzot izmirstam vai dodamies uz Īriju). Par ilgtermiņa attīstību šo zaļgano NVO prasības un vēlmes nevar nosaukt. Tik tādas nomaldījušos ļautiņu "zabavas".

Kas ir "ceļi bez kulisēm"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 09.01.2011 14:24
Protams, ka mums katram savs krekls tas tuvākais, bet tauriņa spārnu efektu tomēr nevajag aizmirst. Un tad, kad mūsu senči līda līdumus- vini to darīja tik cik fiziski spēja. Šodien to cilvēka vietā izdara mašīnas un daudz lielākā apjomā. Kas nav redzējis, kā izmainās ceļi bez "kulisēm" un lauki bez "vējlaužiem", ar tiem veltīgi diskutēt. Un kas notiek debesīs virs "miljonu pilsētām"? Pa lidmašīnas logu neviens nav pabrīnījies? To neviena daba pati nespēj, to spēj tikai industrializētais un atvainojiet, stulbais cilvēks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 09.01.2011 11:31
taču latviešiem tā dabas vērtība jau no seniem laikiem
=========
Senie latvieši bija kārtigi mužiki. Mūsdienu zaļie viņus pasludinātu par zemeslodes ienaidniekiem un globālās sasilšanas veicinātajiem. Tie bija kārtīgi veči, kuri līda līdumus un sita nost čūskas.
Ja mūsdienu LR kāds nolīstu 10 000 hektāru mežu, lai ierīkotu tur sev lielsaimniecību, viņu lamātu no visām pusēm. (Pat 30-to gadu LR mežu bija 22% pretstatā mūsdienu 44-52%.)
Protams, bija arī jaunuves, kuras gāja caur sidraba birzstalu, pat lapiņu nenoplūktdamas un zariņu nenolauzdamas un nenoliektdamas. Bet tās bija vēl neprecētas jaunuves, kuras ēda no to pašu mužiku salīstā līduma izaudzēto maizi. Un dziesma ir tikai pašslavinājums un reklāma, lai iespējamie precinieki zinātu, kāda viņa princese, ka uz lauka palīdzet vīram neies.
Bet kad apprecējās, tad arī dziesmas kļuva prakstiskākas.


Nedaudz atgādina mūsdienas. Ja kāds uzņēmējs, kurš baro visus pārējos un zina reālo dzīvi (kā un no kurienes rodas nauda), vēlas uzsākt kādu projektu, tad saskrien jaunuves no NVO, un kliedz, ka redz kādai pīlei nebūs ligzdas dēļ ostas, vai kāds tārpiņš cietīs tur un tur, vai stirna apskrāpēs nagus, ja nāksies šķērsot jaunuzbūvēto šoseju utt.

Bet bija laiks, kad latviešu sievietes staigāja apģērbtas (paskatieties Broces bildes, lielā daļā novadu gandrīz kā muslimas), dzemdēja bērnus, vīri līda līdumus un negaidīja Zviedrijas karaļa izsniegtu līzingu ("parāds nav brālis"!), un pat kādu dezertieri spēja apslaktēt ar cirvi.
Bet mūsdienās rūpes par tārpiem un zīriņiem ir lielakas kā par pilsoņiem un tās pašas pilsētas iedzīvotājiem. LR tiek gatavota par lielu rezervātu - cilvēki atdod LR tārpiem, zīriņiem un pāris NGO, kuri to visu pieskatīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


styxnet - xxx 09.01.2011 11:29
Visticamā jautājumā par klimata pārmaiņām ieviesīs projekts live earth simulator,jo pašreizējā brīdī vēl nav pārstrādāts pietiekami liels informācijas daudzums par notiekošajiem procesiem ,kuri norisinās uz mūsu planētas,arījautājums par globālo sasilšanu nav pietiekami izstrādāts.Atcerēsimies kāds skandāls bija deviņdesmitajos gados,kad izrādījās ,ka ozonu noārdošās vielas ir ne tikai cilvēka darbības rezultāts,bet piedevām vēl izdalās no jūras sāls.Kāda savstarpēja apvainojumu lavīna kompetences trūkumā un korupcijā bija starp zinātniekiem un valdībām.Tagad vairs par ozona caurumiem tik bieži nedzird,tikai par ultravioletā starojuma līmeni karstās vasarās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

E. Līce 08.01.2011 19:52
Paldies par komentāriem.

Es piekrītu, ka klimata pārmaiņas dažviet tiek piesauktas un ir izdevīgas kādām industrijām reklamējot jaunos produktus, preces u.c.. Taču, daudz vairāk ir tādu, kam CO2 samazināšana ir neizdevīga un nevēlama. Līdz ar to, manuprāt, arī atbildība daļēji tiek novelta, raugoties ar skepsi un aizdomām par klimata pārmaiņu patiesumu. Piemēram, es neredzu īpašus ekonomiskos ieguvējus, ja pilsētnieki vairāk sāktu pārvietoties ar velosipēdiem, lai samazinātu CO2. Diez vai arī būtu citi būtiski ekonomiskie ieguvēji, ja mājas iedzīvotāji vairāk siltinātu mājas, izņemot viņus pašus.

Droši vien ka tā ir, ka Latvijā šobrīd klimata pārmaiņas nav problēma Nr. 1, taču latviešiem tā dabas vērtība jau no seniem laikiem un, man tomēr šķiet, ka tā cilvēksapratne un pastāvēšana tāpat ir lielā mērā jāveido arī ar būšanu un dzīvošanu harmoniski apkārtējai videi. CO2 samazināšana, tāpēc arī ir viens, ko vajadzētu censties darīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pētniece - autoriem 08.01.2011 18:17
Paldies par rakstu, par šo ir jārunā vēl un vēl.
Mana piezīme tikai par, manuprāt, neprecizitāti virsrakstā lietotajos terminos:
siltumnīcas efekts ir fizikāla parādība (gluži tāpat kā gravitācija), kas uz zemeslodes ir darbojies kopš vien zemei ir atmosfēra (un zinātniski aprakstīts 19 gs.). Efekts protams ir neizbēgams, bet pēc būtības nav draudīgs.
Klimata pārmaiņas gan ir draudīgas (un siltumnīcas efekts ir tikai mehānisms, caur kuru klimata pārmaiņas var notikt).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jurists >>>Kalvis 08.01.2011 12:59
Varam redzēt, ka simtiem miljonu ieguldīto $, lai antihumāni cīnītos pret vides aizsardzību, darbojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

feja 08.01.2011 11:08
Šī lapele ik pa laikam publicē absurdus, korporātijai tīkamus, rakstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 08.01.2011 10:49
Kādēļ ne 1.5 vai 2.5 grādi?
========
Vietā ir jautājums par viduslaikos/renesanses laikos fikksētajiem siltuma un aukstuma uzplūdiem. Acīmredzot tad pie vainas nebija ne amerikāņu mašīnas, Ķīnas TES vai austrālijas govis. Un jūras līmenis tāpēc ne pacēlās, ne nokritās....
Īstenībā nebūtu slikti, ja būtu iespējams reģionāli pamainīt temperatūras. Piemēram, Sibīrijā dabūt dažus grādus augstāk, Sahārā dažus grādus zemāk. :-)
Situāciju gan neglābs, bet patīkami.
Vajag caur milzīgām caurrulēm pārpumpēt Amazones grīvas saldūdeni uz Mauritānijas krastu un sākt apstādīt visu Sahāru ar enerģētikā izmantojamiem eļļas kokiem/krūmiem. Vienīgi, ja aizdegsies!
:-(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 08.01.2011 00:18
Kādēļ joprojām tiek noklusēti klimatgeitas skandālā nopludinātie e-pasti (kuros daudzi pazīstami klimata zinātnieki ir apzināti nodarbojušies ar datu slēpšanu, lai varētu turpināt stāstīt savas pasakas par "hokeja nūjas grafikiem" un citām iemīļotām pseidoteorijām). Un, starp citu, kādēļ tieši divi celsija grādi ir maksimums, par ko var pieaugt globāli vidējā gada temperatūra. Kādēļ ne 1.5 vai 2.5 grādi? Kādēļ parunāt par klimata izmaiņām netiek pieaicināti kvalificēti speciālisti - meteorologi, ģeologi, fiziķi un matemātiķi. Latvijā tādu nav? Vai raksta autori ir mācījušies kaut vai vienkāršākos diferenciālvienādojumus un matemātiskās fizikas vienādojumus? Ja cilvēki to visu nezina, viņi nevar pat adekvāti iepazīt aktuālos pētījumus, atšķirt labi pamatotas hipotēzes no tenkām, atrast vajadzīgās atsauces uz citu zinātnieku rakstiem.

Demagoģija ir jāizbeidz. Par to CO2 un sasilšanu - sen vairs nav zinātne bet kaut kāda antihumāna reliģijas nozare. Vēl jo vairāk Latvijas apstākļos, kur ir daudz neizmantotas biomasas - visa teritorija vieni vienīgi purvi un meži. Un tad nezkāpēc atrodas gudrinieki, kuri CO2 emisijas uzskata par lielāko pasaules problēmu. Nevajag jaukt Latviju ar Brazīliju. Latvijā lielākā problēma ir nevis tā, ka te nebūs koku (koki te būs un zaļos vēl ilgi) - bet gan tā, ka te nebūs cilvēku, nebūs latviešu, kuri te dzīvos. Vai nebūtu laiks padomāt par mūsu sabiedrības tikumisko stāvokli, par mūsu vērtību sistēmu? Par to, ka vajag nevis reliģijas surogātu, bet tiešām kaut kādu cilvēcīgu pasaules uzskatu, mīlestību pret bērniem?

CO2 emisijas jau tagad tiek kontrolētas ar akcīzes nodokli (t.i. fosilā kurināmā pircēji papildus piemaksā par savām tiesībām to dedzināt) - nesaprotu, par ko te vēl jālauza galva.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds - Zaļganajiem 07.01.2011 23:27
Problēma ar zaļajiem ir tā, ka viņi lielākoties dzīvo paši savos maldos un fantāzijās. Daudzas no šīm zaļo ideoloģijām ir absurdas, bērnišķīgas un liekulīgas, jo viņi paši tās neievēro.
Vienas no lielākajām problēmām ar zaļajiem, kuras diskreditē lielāko daļu šo organizāciju ir šīs:
1) Ekofašisms.
Tas pats britu karaliskās ģimenes loceklis, kurš dibināja Pasaules Dabas Fondu bija ekofašists. Tā ir ideoloģija, kura vēlas cilvēka skaitu samazināšanās vai pat visas cilvēces bojāeju lai zvēriņiem un tārpiņiem cilvēki netraucētu dzīvot.
Vienmēr tārps ir svarīgāks nekā cilvēks. Šīs "zaļo" kustības nereti ir viens no neoimperiālisma instrumentiem. Viņi uzspieduši vairums āfrikas valstu noklāt lielu daļu savas teritorijas kā ekonomikā īsti neizmantojamos rezervātus un dabas parkus.
2) Pērkamība un politikānisms.
Gluži tāpat kā liela daļa NVO, tās ir "pērkamas'. Ne jau tā, ka visi tur esošie ir pārdevušies, gluži vienkārši ar laiku salasās attiecīgajām idejām ticošie nomaldījušies indivīdi. Gluži tāpat kā politika.lv . Bet sākums tomēr ir tam, ka pret AES kustību apmaksā TES kompānijas...
3) Neprakstiskums, nekompetence un īstas alternatīvas nepiedāvāšana.
Nu labi, AES ir slikti, tāpat arī TES un HES. Un mašīnas un vispār viss ir slikts. Un jo sevišķi Ģenētiski Modificētā Pārtika (kāpēc? Tāpēc, ka dzīvojam EU!).
4) Apzināti meli.
"Mēs jau tikai pārspīlējam, lai cilvēki pievērstu uzmanību problēmai."
5) Jampampiņi.
"Free Tibet!" "No GMF!" utt. Mode tāda mūsdienās. Citiem citi hobiji.
Protams, ka vairums līdzskrējēju un atbalstītāju ir nekompetenti un ākstīgi. Kad LR bija "halal kaušanas" skandāls, tad tautu politikāņi (Līdaka, kurš pats neoficiāli atzina pēc halal lopkautuves apmeklējuma, ka viņam nav taisnība, bet neko vairs nevar mainīt, jo vēlēšanas tuvojas) dezinformēja un saskrēja visāds zemas morāles sabiedrības krējums ādas jakās pirms un pēc pasākuma sasildoties štopējot kotletes. Būtu painteresējušies kā tās tika iegūtas.
Šeit ir par halal skandālu:

Rakstu kopums: Par halal lopkautuves skandālu, par halal kaušanu un atklātā vēstule par tematu http://www.islammuslim.lv/Muslims/Latvija/Jaunumi/Par_halal_...



Tāpēc šīs mūsdienu "zaļo" kustības kaitē praktiskam un piemērotam balansam starp vides aizsardzību un ekonomiskajām aktivitātēm lauksaimniecībā, mežizstrādē, kalnrūpniecībā, transportā, enerģētikā utt.
Drīz šie tārpu aizstāvji pieņems likumu par malārijas odu aizsardzību un cērmju vides subsidēšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 07.01.2011 23:11
Nav jau, nav izdomājums. Mums vēl veicas, ka nav taifūnu un zemestrīču. Bet parmaiņas pasaulē ir un tieši tāpēc abas lielvalstis netaisās to pieņemt un izplata pretējus paziņojumus, jo pārprofilēt lielrūpniecību, kas orientēta uz peļņu..........

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 07.01.2011 21:00
Pievienojos daudziem cienījamiem cilvēkiem, ka visa šī padarīšana par sasilšanu ir izdomājums ar kādiem konkrētiem, savtīgiem mērķiem.

Saistītie raksti
Radiators 255x203

Tāds karstums! 17 Autors:Reinis Āboltiņš

Zemene 255x203

Neēd zemeni ziemā 16 Autors:Jānis Brizga

Kioto protokols likumi.lv

COP 16 cc2010.mx

UN-REDD programme un-redd.org

Copenhagen Accord unfccc.int

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

Zemes stunda 5 Autors:Jānis Brizga