Sildīt, apdomīgi samazinot

Mums ir jāapgūst visa pieejamā nauda ekonomikas sildīšanai un jābūt gataviem paņemt to, kas tūlīt vēl nāks no pasaules kā palīdzība Austrumeiropai.

Iesaki citiem:
Sildit apdomigi samazinot
Foto:Alan Bell

Jaunveidojamajai Valda Dombrovska (JL) valdībai būs maz laika, lai iešūpotos. Tai jāpārņem iepriekšējās valdības iesāktais plāns ekonomikas sakārtošanā, tas jāpapildina un jāīsteno ar jaunu enerģiju un skatījumu. Tai būs gan jāsakārto valsts finanses atbilstoši situācijai, gan sekmīgi jāsadarbojas ar Latvijas valsts kreditoriem, gan arī jānomierina sabiedrība un jāatbalsta ekonomika.

Situācija ir ļoti nopietna un sarežģīta un prasa plašu visu institūciju un sabiedrības iesaistīšanos. Jautājums nav tikai par ministriem, bet par visiem vadošajiem ierēdņiem, speciālistiem, Saeimas deputātiem. Vai viņiem pietiks spēka vienoties par galvenajām vadlīnijām un steidzami īstenot tās?

Ir divi galvenie pasākumu bloki — valsts izdevumu samazināšana un ekonomikas aktivizēšana. Abi ļoti svarīgi, bet pirmais ir ārkārtīgi svarīgs jau tūlīt. Lai mēs tiešām varētu teikt, ka Latvija regulāri un pa daļām saņems 7,5 miljardu eiro ārējo palīdzību, mums jau tuvākajās nedēļās ir jāizpilda mūsu apņemšanās būtiski koriģēt valsts izdevumu līmeni. Līdz šim gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), gan Eiropas Komisija (EK) un citi kreditori ir pozitīvi novērtējuši Latvijas valdības un sabiedrības rīcību un izpratni par nepieciešamajiem pasākumiem, lai ekonomika pēc pāris gadiem atgrieztos normālā gultnē. Tieši sākums ir pats svarīgākais, jo tieši tad tiek likts pamats tam, kā Latviju vērtēs pasaule. Līdz ar to Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai tomēr atrastu būtiskus ietaupījumus valsts budžetā. Ja arī neizdosies samazināt izdevumus par 500—700 miljoniem latu, neapšaubāmi tiks novērtēti mūsu centieni darīt visu iespējamo ļoti īsā laika sprīdī šajā ļoti sarežģītajā situācijā. Galvenais, lai ir rīcība samazinājumu virzienā kopā ar dialogu ar sabiedrību un Latvijas kreditoriem.

Runājot par izdevumiem, pēc iespējas mazāk ir jāaiztiek sociāli jūtīgie faktori: pabalsti, pensijas, zem valstī vidējā atalgojuma esošās darba algas, sociāli svarīgo sfēru darbinieki, pamatfunkciju īstenotāji — medicīna, izglītība, kultūra, iekšlietas, pašvaldības. Ir jārod būtisks izdevumu samazinājums tādās izdevumu kategorijās kā valsts institūciju skaits un funkcijas, darba samaksa un citi atlīdzības izdevumi, jāpanāk daļas funkciju deleģēšana privātajam sektoram. Griežot izdevumus, nevajadzētu pieļaut tādu situāciju, ka valsts centrālajam aparātam tas ir krietni mazāk sāpīgs nekā pašvaldībām, kuras tieši izjūt sociālo spriedzi un kuras ar savu investīciju budžetu ir iesaistītas Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē. Ir jāmēģina vienoties ar SVF un EK par iespēju pieļaut šogad kaut nedaudz lielāku budžeta deficītu par akceptētajiem 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), to pamatojot ar būtiski pasliktinājušos situāciju pasaules ekonomikā un ļaujot veikt daļēju restrukturizāciju esošās 7,5 miljardu eiro lielās palīdzības programmas ietvaros.

Ekonomikas aktivizēšana un restrukturizācija ir ārkārtīgi svarīga, jo no tās ir atkarīgs gan valsts attīstības ceļš turpmāk, gan arī no tā ir atkarīga iespēja izvairīties no smaga ekonomikas krituma. Mums joprojām ir iespēja šajos pamatīgajos apjukuma laikos ielikt labu pamatu turpmākajai valsts attīstībai. Lai to darītu, sabiedrībai un visām institūcijām ir jānovāc jebkādas bremzējošas barjeras, kas apgrūtina uzņēmējdarbību vai arī to nostāda sliktākā situācijā nekā kaimiņvalstīs. Mums ir jāapgūst visa pieejamā nauda ekonomikas sildīšanai un jābūt gataviem paņemt to, kas tūlīt vēl nāks no pasaules kā palīdzība Austrumeiropai. Tātad — realizējam energoefektivitātes programmu, veicinām vietējo energoresursu izmantošanu, būtiski uzlabojam maksātnespējas procesu. Nodokļu politikā nepieļaujam nepārdomātus lēmumus. Nodokļu paaugstināšana dzītu biznesu un patēriņu pelēkajā ekonomikā. Kā vienīgo iespēju šogad saskatu lielāku akcīzi tabakai un alkoholam, varbūt arī kapitāla nodokli. Pārējais — pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nekustamā īpašuma nodoklis, sociālās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) — prasa pamatīgus aprēķinus un to nedrīkst darīt steigā.

Rezumējot sacīto, koncentrējamies uz pāris galvenajiem pasākumiem.


  1. Objektīva, bet ne mehāniski vienāda pieeja izdevumu samazināšanai;

  2. Situācijas skaidrošana un pragmatisks dialogs ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju, Pasaules Banku un citiem kreditoriem;

  3. Sabiedriskās domas un Valsts Kontroles atziņu izmantošana valsts aparāta efektivitātes palielināšanā;

  4. Visas šogad Latvijai pieejamās naudas izmantošana ekonomikas sildīšanai caur dažādām programmām un instrumentiem (uzņēmēju priekšlikumi, valdības izstrādātie priekšlikumi, pašvaldības);

  5. Būt gataviem nekavējoties izmantot Austrumeiropai paredzētos naudas līdzekļus, ja tādi būs;

  6. Administratīvi birokrātisko barjeru novākšana uzņēmējiem, efektīvāka un atbilstošāka likumdošana;

  7. Sabiedrības netracināšana ar nepārdomātiem populistiskiem pasākumiem, piemēram, ar būtiskām nodokļu politikas izmaiņām;

  8. Energoefektivitātes programmas uzsākšana, liekot pamatu vairāku gadu stabiliem, ekonomiku veicinošiem pasākumiem;

  9. Maksimāli veicināt vietējo enerģētikas resursu izmantošanu;

  10. Lai mazinātu sociālo spriedzi, nepieļautu dziļu kritumu nekustamā īpašuma nozarē un nemazinātu komercbanku kreditēšanas potenciālu, sniegt valsts garantijas problēmās nonākušajām mājsaimniecībām — mājokļu kredītu ņēmējām vienīgajam īpašumam, saņemot no komercbankām samaksu par šo garantiju izmantošanu;

  11. Sniegt garantijas uzņēmējiem, kā kritērijus izvirzot to devumu tautsaimniecībā un sociālo nozīmīgumu, lai varētu atsākties uzņēmējdarbības kreditēšana nepieciešamajā līmenī.



Optimālākais variants būtu veikt būtiskāko samazinājumu daļu tagad, atstājot ļoti sociāli jūtīgo un valsts pamatfunkciju bremzējošo daļu uz gada otro pusi ar cerībām, ka to atlikušo daļu būs jāaiztiek pēc iespējas mazāk. Tas notiktu tad, kad ekonomiku sildošie pasākumi, kurus, ceram, valdība aktivizēs jau otrajā ceturksnī, jau gada otrajā pusē dotu savu pozitīvo pienesumu — nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Tas, protams, ir riskanti, tāpēc jau tieši tagad ir jāmazina izdevumi tur, kur reāli tas ir izdarāms.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Gazi grida bez merka un benzina

Gāzi grīdā! Bez mērķa un benzīna 1 Autors:Andrejs Jakobsons, Andrejs Jākobsons

Citi autora darbi