Septembris. Kefīrs. Izglītība. Skola.

Kāpēc kefīrs? Uzmanības pievēršanai, loģiskais tests – atrodi neatbilstošo vārdu! Arī marketinga paņēmiens kā piesaistīt lasītāju interesi! Vai arī tāpat vien, lai nav garlaicīgi, lai ir pārsteigums, kam nedēļas beigās vajadzētu stiprināt ierēdņa miesu un garu, kurš (ārēju apstākļu ietekmē) ir spiests atteikties no bulciņām un kafijas!

Iesaki citiem:
161424618 472ee2f50b
Foto:J.Star

Viens Twitter ieraksts, kura autoru esmu jau piemirsis, secināja - „1.klase. Vairāk nekā 20 000 personu. Aptuveni 20 gadu. Publiskais finansējums”. Mikrobloga izteiksme līdzekļi un „revolverteikumu” stils atklāj šīs situācijas nozīmību, atbildību, dramatismu un nopietnību. Mēģināšu par jaunākām tendencēm valsts pārvaldes politikā izklāstīt ar „revolvera” pieskaņu, saitēm, norādēm, lai tālāk Jūs pētītu un izmantotu šīs norādes paši.

Un kefīrs ir tāpēc, lai ļautos mazam neticības vilinājumam, pārbaudot un vēlreiz pārbaudot it kā pašsaprotamās zināšanas, arī tādas, kuras balstītas respektablos zinātniskos izvērtējumos. Pirmais un jaunākais, ko varu ieteikt ir šarlatānpolitikas pirmo izdevumu. Nekad netici „tas jau visiem zināms” patiesībām. Man personiski ir pārliecība, ka muļķības tiek plānotas nepārtraukti. Metodes kā atpazīt tās ir šajā vietnē.

Iespējams skepticismu nostiprinās arī veselīgs pārskats par Zviedrijas valsts pārvaldes „noslēpumiem”, vai arī pēdējās krīzes norises izvērtējums no valdību spēju skatījuma puses.

Valsts pārvaldes attīstības „jaunākās modes” kontekstā vienmēr „pareizi” ir sākt ar informāciju un datiem. Lielie cipari ir svarīga sadaļa. Tas ļauj veidot pārvaldi ātrāku, gudrāku un personiskāku. Tēlaini sakot – CocaCola personificēto produktu marketings tiešā veidā atspoguļojas arī valsts pārvaldības dienaskārtībā. Jaunākā tēze šajā kontekstā ir mazāka, labāka, ātrāka un stiprāka, lai arī ko tas nozīmētu. Ko nozīmē maza pārvalde krīzes apstākļos? Protams, ka nekas nevar būt labāks par mazu, simpātisku revolūciju valsts pārvaldē?

Citas labas, vairāk vai mazāk specializētas lietas ir pieejamas pētniecības centra vietnē internetā. Jāmeklē vadoties pēc interesēm un noskaņojuma. Piemēram, ja mums īpaši gribas iepazīties ar atkarības no sociāliem pabalstiem politiku.

Lielbritānijas „smagsvars” valsts pārvaldes jautājumā kā pēdējo ir publicējis monitoringa ziņojumu. Aprakstot arī metodes un paņēmienus, kā vērtēt valdības darba efektivitāti un tās plānotos reformu pasākumus, piemēram, civildienesta reformu, savietojot plānošanu ar praksi, aicinot uz finanšu līderību un ieceļot valsts sekretārus.

Pārējās idejas ir pieejamas domātavas mājas lapā, bet vienai gribētos pievērst īpašu uzmanību – kā strādāt opozīcijas apstākļos. Britiem šāda situācija ir pārsteigums, bet mums ierasta lieta. Interesantākā publikācija ir sava veida rokasgrāmata un tests visiem valsts pārvaldes reformu speciālistiem, kas izstrādā pārvaldības politikas. Citus līdzīgus gadījumus varam aplūkot UK parlamenta vietnē (I sējums) un arī šeit (II sējums)

Pabeidzot Lielbritānijas resursu pārskatu, nevaru nepievērst uzmanību šādai „neatkarīgai” domātavai. Protams vienmēr ir jāskatās, kādu politisko spēku vai ideju pārstāv katra no tām. Parasti 2-3 domātavas „strādā’ uz vienu partiju, tāpēc parādās arī viedokļu dažādība.

Pārlūkojot valstisko resursus, ieteiktu uzmanību pievērst Lielbritānijas valsts pārvaldes reformu plānam un tā atvasinājumiem. Iepazīties ar pašu plānu var šajā vietnē.

Vairāk informācijas par Lielbritānijas valdības paveiktu var meklēt valdības publikāciju datu bāzē, piemēram par vadības informācijas nozīmi un tā pielietošanu lēmumu pieņemšanā. Jautājums atjautībai, - cik ministru ir Lielbritānijas valdībā? Pareizi – 121 ministrs. Lai veikli iegūtu šādu informāciju tiek attīstīta atvērtās valdības ideja.

Protams nevajadzētu aizmirst NAO jeb valsts kontroles institūciju, kas iegulda būtisku darbu valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanā, īpaši finanšu pārvaldē, augstākajā vadības ešelonā.

Daži aicina iebūvēt valsts pārvaldē uzņēmējdarbības garu, uzņemoties lielākus riskus. Šajā kontekstā ir vairākas publikācijas, bet to galvenā jēga – valsts ieguldot jaunu ideju attīstība rada „vilkmi” uzņēmējiem un ekonomikai.

Starptautiskās organizācijas, piemēram OECD, iesaka koncentrēties uz risku pārvaldīšanu, tāpēc būtiski ir pārzināt ir visas darbības risku pārvaldības jomā, jo tas var noderēt arī valsts pārvaldes kontekstā. Īpaši nozīmīga valsts pārvaldes speciālistiem varētu būt publikācijas par konkrēto valstu sasniegumiem pārvaldības efektivitātes nodrošināšanā. Jaunākais piemērs ir Norvēģija, bet pēdējo gadu laikā ir aplūkotas arī Dānija, Polija un Nīderlande. Citi, ar attīstību, ne tikai valsts pārvaldi saistīti pārskati ir atrodami šajā vietnē.

Pasaules banka un SVF arī sniedz savu ieguldījumu. Vispirms jau par vēlmi mācīties un valsts pārvaldes kvalitāti, tad mēģinot noskaidrot, kas tad ir valsts pārvalde.

Viss plūst un viss mainās. Šajā kontekstā gribētos atzīmēt šādu vietni, kura jau divus gadus (Grieķijas krīze?) nav aktīva, bet resursi vēl joprojām ir noderīgi.

Visaptverošs skatījums uz valsts pārvaldes reformām. Vairāk koncentrējas uz eksotiskām valstīm, bet tēmu aptvērums ir visplašākais.

Tikpat plašu skatījumu uz pasauli un tās glābšanas plānus izstrādā arī ar labiem nosaukumiem gratulētas institūcijas. Tomēr dažas publikācijas ir vērtas.

Arī zinātnei ir sava nozīmē pārvaldības politikā.

Tuvākais un pēc sastāva interesantākais simpozijs būs Londonā. Tiekamies pie Tauera mūriem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!