SDS: izglītotu zemnieku Latvija NATO sastāvā

Egila Baldzēna domubiedriem atšķeļoties no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas šī gada sākumā, lēni un mierīgi bija iezīmējušās zināmas idejiskās atšķirības starp šo grupējumu un pārējo partiju. Iegūstot Rīgas mēra amatu, LSDSP visā krāšņumā sāka demonstrēt savu austrumnieciski orientēto ārpolitisko domāšanu, kā arī uzsāka J.Bojāra radītā jaunās Satversmes projekta popularizēšanas kampaņu. Pretošanās abām šīm tendencēm ļāva “baldzēniešiem” apaudzēt personiska rakstura nesaskaņas starp abiem līderiem ar visnotaļ cienījamiem ideoloģiskajiem argumentiem.

Iesaki citiem:
Tels 255x203
Foto:Romāns

Sociāldemokrātu savienības (SDS) izveidošanās mazliet uzmundrināja valdošo koalīciju, kas saskatīja šai piecu deputātu frakcijā potenciālu atbalstu dažām labējo partiju iniciatīvām vēl šai Saeimā un varbūtēju sadarbības partneri turpmāk. Neba nu velti tika runāts par cerībām uz “eiropeiskas sociāldemokrātu partijas” rašanos Latvijā.

Lai gan šāda sadarbība patiešām bija vērojama, būtiskus programmatiskus pavērsienus SDS nepiedāvāja. E.Baldzēns savulaik skaidroja, ka daļu LSDSP programmas ir sarakstījuši tagadējie SDS biedri un būtu dīvaini, ja īsā laikā viņi kardināli pārskatītu savus principus. Vai tas nav gana labs skaidrojums viegli sapņainam kreisumam?

SDS priekšvēlēšanu programma itin skaidri iezīmē tās iedzīvotāju grupas, uz kurām tā orientēsies cīņā par vietām 8.Saeimā. Lielu labvēlību izpelnījušies lauksaimniecībā nodarbinātie, kuri varēs baudīt SDS proponētā valsts protekcionisma augļus, veidojot lauksaimniecību kā sociāli orientētu nozari. Saprotams, par pieaugošajām pārtikas cenām nebūs iepriecināti tie vismaz 70% Latvijas iedzīvotāju, kuriem lauku problemātika ir sekundāra. Nav izslēgts, ka Eiropas Savienība nemaz nepaspēs kaut ko iebilst (ja nu vienīgi ieviest kādas saimnieciskus pretpasākumus), jo SDS pauž piesardzīgu attieksmi pret dalību ES vispirms jau lauksaimniecības politikas dēļ. Bez rūpīga skaidrojuma nepārdomāti, pat utopiski skan solījums atcelt 18% PVN likmi “Latvijas zemnieku ražotai lauksaimniecības produkcijai” – ko iesāksim ar Latvijā slauktu pienu, ko jogurtā pārstrādā kādā Igaunijas rūpnīcā?

Otra (un gluži klasiska) mērķauditorija ir sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas (pensionāri, invalīdi utt.). Solīto veselības aprūpes budžeta palielināšanu vēlas daudzi, taču jau šobrīd ir redzams, ka nav jēgas bērt naudu pašreizējās veselības aprūpes sistēmas melnajā caurumā. Šai problēmai Saeimas pulveri ostījusī SDS veltī vien virspusēju un pilnīgi neko neizsakošu solījumu uzlabot sistēmu.

SDS panākumu gadījumā līksmot varētu pensionāri un pirmspensijas vecuma ļaudis. Ikviena pensija nebūtu mazāka par iztikas minimumu, turklāt šo garantēto labumu cilvēki varētu iegūt jau no 60 gadu vecuma, bet mātes (tātad Latvijas sieviešu absolūti lielākā daļa!) – no 55 gadu vecuma. Ja vēl SDS pārstāvji varētu paskaidrot, kā iespējams strauji palielināt pensijām atvēlētos naudas līdzekļus, samazinoties sociālā nodokļa maksātāju skaitam un nepaaugstinot gana iespaidīgo sociālā nodokļa likmi, tad nebūtu iemesla dēvēt viņus par pašreizējās pensiju sistēmas populistiskiem grāvējiem.

SDS programmatiskie dokumenti vedina domāt, ka partija netradicionāli saredz Latvijas nākotni gan teļos, gan zināšanās, uz ko norāda apjomīgais veltījums izglītības politikai. Tomēr mulsinošs ir uzsvars uz dārgajiem, taču privātuzņēmējiem pievilcīgajiem formas jautājumiem (aprīkojuma pieejamība, visu līmeņu bezmaksas izglītība), vienlaikus nedefinējot nozares prioritātes, kas ļautu optimizēt valsts budžeta izdevumus.

Ja SDS iegūs pārstāvniecību 8.Saeimā un savā rīcībā dzelžaini turēsies pie priekšvēlēšanu programmas, valsts budžeta pārkarsumu var prognozēt ar lielu ticamības pakāpi, ja vien dzīve un koalīcijas partneri neslāpēs šīs partijas azartu pārdalīt. SDS frakcijas personā LSDSP dabūs pastāvīgas zobu sāpes, “zaļie zemnieki” iegūs vēl vienu eiropiesardzīgu sadarbības partneri, bet “tēvzemiešiem” būs plašākas iespējas stiprināt sabiedrības nacionālo mugurkaulu. Bet vēlētāji gluži tāpat kā tālajā 1922.gadā varēs prātot, vai intelektuāļa vadīta sociāldemokrātu grupa var pretstāvēt LSDSP kreisajai mašinērijai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pārskats par tautas attīstību 2008/2009 Autors:Juris Rozenvalds, Ivars Ījabs, Tālis Tīsenkopfs, Jānis Ikstens, Iveta Reinholde, Andrejs Jakobsons u.c.

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā 2 Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

„Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā” („Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions”) Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis