Atslēgvārdi:

SCP atbild uz politika.lv kritiku

Dažos medijos ir parādījušies partiju Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu programmu iztirzājumi, kas partijām uzdod papildus jautājumus. Tas ir visnotaļ apsveicami, jo rosina vēlētājus analizēt partiju programmas, nevis tikai skatīties uz kandidātu fotogrāfijām.

Iesaki citiem:

Turklāt arī radušies jautājumi ir visnotaļ loģiski, jo priekšvēlēšanu programmām ir noteikts limits — 4000 zīmju, kas neļauj tajās sniegt detalizētu pārskatu par visiem vēlētājus interesējošiem jautājumiem. Šī iemesla dēļ sabiedriska priekšvēlēšanu programmu apspriešana ir vēlama un atbalstāma. Kas attiecas uz Sabiedrības Citai Politikai (SCP) programmu, tad es centīšos sniegt atbildes attiecībā uz Lindas Jākobsones rakstu Visiem pēc vajadzības portālā politika.lv, kā arī uz laikrakstā Diena un portālā diena.lv publicēto Daces Akules, Andra Gobiņa un Aināra Dimanta programmas vērtējumu.

Tikai iedzīvotāju pilnvērtīga iesaistīšana demokrātijas mehānismos ir spējīga atdzīvināt viņu interesi par politiskajiem procesiem. SCP ir padomā īstenot dzīvē tos pamatprincipus, kas ir demokrātiskas politiskās iekārtas neatņemama sastāvdaļa. Tie ir pilsoņu politiskā izglītošana un politiķu atbildības nodrošināšana pilsoņu priekšā. SCP deputātu kandidāti ir profesionāļi savās jomās, taču mēs apzināmies, ka nevaram zināt visu. Mums ir savs redzējums par aktuālākajiem darbiem Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tomēr, tikai uzklausot Latvijas sabiedrības vēlmes un rūpes, mēs varēsim kopā formulēt tādas Latvijas intereses, kas atbilst sabiedrības vairākuma viedoklim. SCP skaidri apzinās, ka Valsts nav tikai valdošās elites un ierēdņu kopums. Tie esam mēs visi — šeit dzīvojošie bērni, jaunieši, vecāki, pensionāri, invalīdi, uzņēmēji, skolotāji, ārsti, lauksaimnieki, nevalstiskās organizācijas utt. Ja viena sabiedrības grupa mēģinās citām uzspiest savas intereses, tad ilgtermiņā tas ne pie kā laba nenovedīs. Tādēļ SCP uzklausīs visus.

SCP izveidos EP deputātu birojus Latvijā ar tādu nodarbināto skaitu, lai tie varētu kalpot par kontaktpunktu starp šiem deputātiem un Latvijas sabiedrību. Tiks izveidota arī labi attīstīta platforma regulārai domu apmaiņai ar interneta palīdzību, kura piedāvās informāciju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem. Bez tam SCP deputātu biroji ieviesīs regulārus iedzīvotāju pieņemšanas laikus, lai nodrošinātu pastāvīgu saikni ar saviem vēlētājiem. Mēs centīsimies palīdzēt ikvienam. Gadījumā, ja konkrētais jautājums nebūs EP kompetencē, mēs palīdzēsim attiecīgajam sabiedrības pārstāvim atrast īsto sarunu partneri valsts pārvaldē un izmantosim mūsu partijas pārstāvniecību pašvaldību un nacionālā līmenī, lai tālāk risinātu konkrēto jautājumu, t.sk. veicinot citu ES dalībvalstu labās prakses pārņemšanu Latvijā. Saikne ar iedzīvotājiem ārpus Rīgas tiks nodrošināta, deputātiem regulāri apmeklējot dažādas Latvijas pilsētas un novadus, lai apmainītos ar viedokļiem arī ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav pieejams internets un kuri nevar atbraukt uz Rīgu. Tās ir tikai dažas no mūsu idejām, kā likt katram vēlētājam justies sadzirdētam. EP deputātiem tiek nodrošināti pietiekami resursi, tādēļ nebūtu pamats apšaubīt šos mūsu plānus.

Visbeidzot, atbildot uz izskanējušo jautājumu, — protams, SCP plāno iegūt visus Latvijai atvēlētos EP deputātu krēslus. Taču šī visnotaļ ticamā scenārija nepiepildīšanās gadījumā gribam paskaidrot, ka mūsu programma ir viennozīmīgi skatāma kontekstā ar mūsu EP deputātu kandidātu specializāciju. Tas nozīmē, ka kāda kandidāta neievēlēšanas gadījumā SCP attiecīgās specializācijas komitejā varētu arī nebūt pārstāvēta. Tādējādi papildus iespējai balsot par mūsu programmu vēlētājiem ir arī iespēja noteikt savas prioritātes mūsu programmas ietvaros. Katra SCP deputāta kandidāta dzīves gājuma apraksts (CV) ir atrodams mūsu kampaņas mājaslapā internetā. Tātad SCP deputāti strādās attiecīgajās komitejās atbilstoši savai specializācijai, lai panāktu mūsu programmā izklāstītos mērķus.



Labi apmaksātas darbavietas

SCP viennozīmīgi ir sociālliberāla partija — mēs veicināsim efektīvu tirgus ekonomikas funkcionēšanu un atbalstīsim uzņēmējus, lai nodrošinātu nepieciešamos nodokļu ieņēmumus taisnīgākas sociālās politikas īstenošanai. Pašreiz atkal pieaug bezdarbs, bet darba ražīgums krītas. Tuvākajā nākotnē būs jāpieliek arvien lielākas pūles, lai nodrošinātu sociāli visneaizsargātāko grupu pieeju darba tirgum un darba ražīguma pieaugumu, kurš Latvijā tiek prognozēts jau vairs tikai 50,6% līmenī no ES vidējā. Labāk apmaksātu darbu Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā var nodrošināt tikai augstāks darba ražīgums, nevis ekonomiski nepamatota algu celšana uz aizņemšanās rēķina. To var panākt ar darbaspēka izglītošanu un apmācību, kā arī veicinot inovatīvas sabiedrības nostiprināšanos Latvijā. Saskaņā ar Komisijas 2008.gada Inovāciju rezultatīvo vērtējumu, Latvija patlaban visā ES ir priekšpēdējā vietā.

ES līmenī galvenais instruments darba ražīguma kāpināšanai ir Ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības stratēģija (t.s. Lisabonas stratēģija), kas tiek īstenota, koordinējot dalībvalstu ekonomisko politiku un nodarbinātības jautājumus, ar mērķi padarīt ES par investīcijām un strādāšanai labvēlīgu vietu. Starp citu, arī lielākā daļa ES struktūrfondu naudas tiek piešķirta tieši šīs stratēģijas mērķu sasniegšanai. Nākamajā gadā pašreiz spēkā esošā stratēģija beigsies un tiks veidots jauns ietvars laika periodam līdz 2020.gadam. Šīs stratēģijas ietvaros nākamā perioda laikā būs jārisina tādi jautājumi kā izeja no pašreizējās krīzes un valsts izdevumu samazināšana, uzņēmumu konkurētspēja un pieeja resursiem pasaules mērogā, sabiedrības novecošanās, tehnoloģiskās pārmaiņas, klimata pārmaiņas un dabas piesārņojums, augstas enerģijas cenas un enerģētiskā atkarība, ciešāka ekonomiskā integrācija un sociālā kohēzija.

Tehnoloģiskais progress un labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir galvenie darba ražīguma dzinuļi. Tādēļ galvenajai prioritātei ir jābūt ciešas saiknes veidošanai starp pētniecību un attīstību, izglītību un uzņēmējdarbību, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pielietojumam visās jomās. Svarīga loma būs arī vispārējai izglītības un iemaņu apgūšanas veicināšanai, darbaspēka pielāgošanās spēju palielināšanai, ES vienotā tirgus tālākai integrēšanai, kā arī labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai kopumā, t.sk. administratīvā sloga samazināšanai un labākam regulējumam. Nākamie desmit gadi mūsu ekonomiskajā attīstībā būs izšķiroši, jo Latvijā pieejamais darbaspēks sarūk, taču pēc 2020.gada ievērojami pieaugs iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem. Tas nozīmē, ka vienam strādājošajam pēc 2020.gada būs jānodrošina tādi nodokļu ieņēmumi, no kuriem būtu iespējams uzturēt lielāku skaitu nestrādājošu iedzīvotāju. To, savukārt, ir iespējams izdarīt tikai, kāpinot katra strādājošā darba ražīgumu.

EP sāks nopietnas konsultācijas par Lisabonas stratēģijas nākotnes veidolu, vēlākais, 2010.gada pirmajā pusē. SCP deputāti EP strādās, lai šīs stratēģijas virsmērķis arī turpmāk būtu darba ražīguma pieauguma veicināšana, kura sasniegšanai tiek sniegts finanšu atbalsts no ES budžeta. Tādēļ SCP deputāti arī strādās pie ar šiem jautājumiem cieši saistītās ES budžeta reformas, t.sk. nepieļaujot tiešu nodokļu ieviešanu ES līmenī. Dalībvalstu iemaksām arī turpmāk pamatā jābalstās uz attiecīgās valsts IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, bet izdevumu pusē ir jānostiprina ES finanšu atbalsts konkurētspējas celšanai un jānodrošina kohēzijas politikas saglabāšana. Mēs arī sekosim, lai ES budžeta līdzekļi Latvijā tiktu efektīvi izmantoti, jo tikai tā Latvijas iedzīvotājiem būs iespējams nodrošināt augstu dzīves līmeni nākotnē un atdot patlaban ņemto starptautisko aizdevumu. EP debates par ES budžeta reformu varētu sākties vēl šajā gadā.

Visbeidzot, SCP deputāti pievērsīs īpašu uzmanību ES stratēģijai Baltijas jūras reģionā (BJR), daļu no kuras varētu uzskatīt par Lisabonas stratēģijas īstenošanu reģionālā līmenī. Ņemot vērā to, ka ES stratēģijai BJR nav paredzēts piešķirt īpaši iezīmētus finanšu resursus, SCP deputāti ES budžeta reformas un Lisabonas stratēģijas atjaunināšanas ietvaros veicinās maksimāli lielu resursu atvēlēšanu BJR stratēģijā paredzēto mērķu īstenošanai. Patiesībā šīs stratēģijas īstenošanai jākļūst par vienu no galvenajām mūsu deputātu darbības prioritātēm nākamā EP sasaukuma laikā, lai tuvinātu Latviju tajā noteiktajiem mērķiem: pārtikušai, pieejamai, pievilcīgai, drošai un vides aizsardzības ziņā ilgtspējīgai sabiedrībai. Visas pārējās mūsu programmā minētās prioritātes lieliski iederas šajā kopējā ietvarā.



Vienotā tirgus un ārējo tirgu apgūšana

Šis SCP uzstādījums ir jāskata labi apmaksātu darbavietu izveides un cilvēka cienīgas sociālās politikas nodrošināšanas kontekstā. Latvijai ir jāveicina eksporta attīstība, lai sabalansētu savu tekošo maksājumu kontu un veicinātu uzkrājumu veidošanos, ko ieguldīt tālākā ekonomikas un eksporta jaudu attīstīšanā. Kopš mūsu pievienošanās ES Latvijas tirdzniecība ar eirozonas valstīm ir sarukusi — 2008.gadā pat absolūtos skaitļos! Eirozonas valstu īpatsvars Latvijas eksporta bilancē ir sarucis no 62% 2003.gadā līdz nieka 37% 2008.gadā. Neapšaubāmi, jebkura veida eksports ir labs Latvijas ekonomikai, taču rodas iespaids, ka mēs negūstam pietiekošu labumu no sava fiksētā valūtas kursa pret eiro, kura dēļ Latvija tagad esot gatava iet caur uguni un ūdeni. Kāda jēga fiksētam valūtas kursam, ja mēs pilnībā neizmantojam tās priekšrocības, ko tas dod tirdzniecībā ar eirozonas valstīm? Sanāk, ka vienīgais «labums», ko mēs guvām no fiksētā valūtas kursa, bija iespēja aizņemties eiro par negatīvām reālajām procentu likmēm, lai atbilstošas nodokļu politikas vakuumā sabrucinātu ekonomiku.

Eirozonas valstis ar apmēram 320 miljoniem patērētāju ir lielākais vienas valūtas tirgus pasaulē, kuru ekonomikas svars ir ap ¾ no visas ES ekonomikas un trīsarpus reizes pārsniedz visu NVS valstu ekonomikas kopā, bet iedzīvotāju pirktspēja ir divreiz augstāka nekā Krievijā. Eirozonai paplašinoties, tās ekonomikas svars pasaulē nemitīgi augs. Turklāt, eirozonas ekonomika veicina veselīgu uzņēmumu attīstību, jo tajā valda augsta konkurence, kas ir laba inovāciju veicinātāja. Nesenā ārpus eirozonas esošo Latvijas tirdzniecības partneru valūtu vērtības krišanās ir tikai papildus arguments, lai mūsu eksportētāji pārorientētos uz eirozonas valstīm. SCP deputāti aktīvi veicinās Latvijas uzņēmumu darbību eirozonā, kā arī ES Vienotajā tirgū kopumā. Tas pamatā tiks panākts, uzlabojot Vienotā tirgus likumdošanu un sekojot tās īstenošanai, lai novērstu atlikušos šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai kustībai ES iekšienē.

Līdz šā gada beigām dalībvalstīm ir pilnībā jāievieš t.s. Pakalpojumu direktīva, kas nodrošinās brīvu pakalpojumu kustību ES. Celt darba ražīgumu pakalpojumu sektorā ir īpaši svarīgi, jo tas Latvijas ekonomikas struktūrā sastāda līdz pat 86% no IKP (ieskaitot būvniecību, kā arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens piegādi). Kaut neliels darba ražīguma kāpums šajos sektoros Latvijas ekonomikai nozīmētu būtisku pieaugumu kopumā. Ikviens atceras bēdīgi slaveno Latvijas celtniecības uzņēmuma Laval lietu, kuru zviedru arodbiedrības nelikumīgi iedzina bankrotā. SCP deputāti veicinās Pakalpojumu direktīvas un Kopienu tiesas lēmuma Laval lietā ieviešanu dzīvē, lai novērstu līdzīgus starpgadījumus nākotnē, kā arī pretosies iespējamām EP iniciatīvām uzspiest pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem vietējās dalībvalsts koplīgumus. Tieši tuvākajā laikā Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi attīstīt savu eksportu ārpus valsts robežām, jo pēckrīzes pirktspēja diemžēl Latvijā tik ātri neatjaunosies. Tam ir daudzi iemesli, no kuriem galvenie ir augsts parādu līmenis un ierobežotāka finanšu pakalpojumu pieejamība nākotnē. Būvniecība ir viens no tiem sektoriem, kurš jau šodien ir gatavs eksportēt savus pakalpojumus — tiem tikai ir janodrošina brīva pieeja ES tirgum.



Patērētāju tiesību aizsardzība

SCP uzskata patērētāju tiesību aizsardzību par vienu no galvenajiem tirgus attiecību pamatprincipiem, kas aizstāv iedzīvotāju veselības, drošības un ekonomiskās intereses. Eiropā jau izsenis ir ticis organizēts valsts sektora dialogs ar darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem. Taču tirgus bez patērētājiem nevar eksistēt, tādēļ ir jāstiprina arī šī trešā tirgus spēlētāja interešu aizsardzība. Arī Latvijā patērētāju tiesību aizsardzība līdz šim ir palikusi novārtā un tikai līdz ar šo krīzi pamazām rodas izpratne par šī jautājuma aktualitāti. SCP nevēlas izcelt kādu īpašu jomu, jo uzskata, ka patērētāju tiesības ir jāievēro visās jomās. EP šajā ziņā ir plašas pilnvaras, jo patērētāju tiesību jautājumi ir jāņem vērā visā ES Vienotā tirgus likumdošanā, kuras pieņemšanā EP ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei. Lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzības kultūras ātrāku nostiprināšanos ES, SCP deputāti atbalstīs dažādu dalībvalstu patērētāju tiesības apvienoties un aizstāvēt savas tiesības kolektīvi.



Lauksaimniecība

Atbildot uz jautājumu, kāpēc KLP ietvaros SCP ir izcēlusi tieši piensaimniecības nozari, mēs varam paskaidrot sekojošo. 2008.gada novembrī Padome vienojās par KLP «veselības pārbaudi», lai vēl vairāk pietuvinātu KLP brīvā tirgus mehānismiem. SCP uzskata šajā reformā paredzēto piena tirgus liberalizāciju līdz 2015.gadam par visbūtiskākajām izmaiņām, jo piensaimniecība Latvijā ir viena no galvenajām lauksaimniecības nozarēm. Tās devums kopējā lauksaimniecības preču produkcijas struktūrā ik gadus veido 20—25%, un tā ir arī viens no galvenajiem lauksaimniecībā nodarbināto Latvijas iedzīvotāju ienākumu avotiem. Turklāt nevienam nav noslēpums, ka tieši piensaimniecības nozarē pastāv nesaskaņas starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem. Tādēļ SCP pievērsīs īpašu vērību tieši šīs reformas sadaļas īstenošanai, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāk negatīvu iespaidu uz Latvijas piensaimniecību.



Ārpolitika

Ārpolitikas jautājumi mūsu programmā patiešām netiek īpaši izcelti, jo SCP skaidri apzinās, ka Latvijas astoņi EP deputāti nevar nosegt visas jomas. Tas ir prioritāšu jautājums. SCP vēlas likt galveno uzsvaru uz ekonomiskās politikas un nodarbinātības jautājumiem, lai veicinātu taustāmu Latvijas dzīves līmeņa celšanos. Tas pats attiecas uz jautājumiem par solidaritāti. Tas, ka SCP programma paredz solidaritātes principa ievērošanu visās Latvijai svarīgākajās nozarēs, nebūt nenozīmē, ka mēs esam pret solidaritātes principa ievērošanu citur. Vienkārši Latvijas ierobežotie resursi prasa koncentrēšanos uz konkrētām prioritātēm. Kā jau minēju, SCP izpratnē tās ir ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība. Tādēļ ārpolitikas kontekstā SCP deputāti iespēju robežās veicinās Latvijas uzņēmēju pieeju mūsu tradicionālajiem noieta tirgiem austrumos ES Austrumu partnerības un ES—Krievijas stratēģiskās sadarbības ietvaros, kā arī pieeju citu trešo pasaules valstu tirgiem citu ES divpusējo sadarbības līgumu ietvaros. Turklāt, tas ietver ne tikai pieeju noieta tirgiem, bet arī pieeju šo valstu ražotajām izejvielām. ES sadarbības ietvars paredz arī attiecīgo valstu demokratizācijas veicināšanu, kas viennozīmīgi ir Latvijas interesēs.





Šajā rubrikā publicēti redakcijai iesūtītie viedokļi. Redakcija to tapšanā nepiedalās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!