Atslēgvārdi:

Savstarpējās atkarības simetrija 10

Gan sabiedrībā, gan diemžēl arī valdībā vismaz publiski ir dominējusi nostāja, ka mēs esam spiesti pakļauties aizdevēju prasībām, jo esam no viņiem pilnībā atkarīgi.

Iesaki citiem:

Latvijas tautsaimniecības lejupslīde mūsu valsts sabiedriskajā telpā tiek aplūkota nerimtīgi, tomēr šajā ekonomisko procesu atspoguļojumā izteikti dominē šaurs, nacionāli izolēts skatījums. Iekšēja orientācija ne vienmēr ir peļama — pakāpeniski pieaugusī kopīgā apzināšanās, ka Latvijas lejupslīdes dramatiskā ātruma iemesls ir pašu ekonomiskās struktūras nesabalansētība, ir vērtīga un, cerams, nākotnē noderīga. Tomēr Latvijas tautsaimniecības mijiedarbe ar reģiona, Eiropas Savienības (ES) un citu pasaules valstu ekonomikām tiek aplūkota virspusēji, lielākoties aprobežojoties ar diviem konstatējumiem: pirmkārt, finanšu tirgi ir „sasaluši“, un, otrkārt, Latvijas eksporta tirgos krītas pieprasījums.

Latvija, būdama ļoti maza un ļoti atvērta ekonomika, ir vislielākajā mērā atkarīga no lielāku spēlētāju ekonomiskās un politiskās rīcības. Tomēr jautājums, kuru vēlos aplūkot, ir šāds — vai šī atkarība ir vienpusēja un vai tiešām Latvijas rīcībā nav neviena trumpja?


Līdzvērtīgs partneris vai mazais brālis

Ir plaši zināms, ka daudzos būtiskos makroekonomiskajos rādītājos Latvija ir bijusi pirmrindniece starp ES dalībvalstīm — gan attiecībā uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, gan darba algu pieaugumu un inflāciju (aizvadītajos gados), gan arī straujo lejupslīdi pērnā gada laikā. Tomēr šie ekstrēmie rādītāji tikai daļēji izskaidro uzmanību, kas pasaules medijos tiek pievērsta norisēm Latvijā. Nozīmīgākajos ekonomikas un finanšu laikrakstos, piemēram, The Financial Times, The Economist, The New York Times tiek regulāri publicēti gan redakcijas darbinieku, gan neatkarīgo apskatnieku raksti par Latviju, kā arī par reģiona ekonomiku, un tajos Latvijas situācijai ir ierādīta būtiska vieta. Pasaule mūs vēro un, manuprāt, par to savā ziņā ir arī iemesls priecāties. Proti, ir acīmredzami, ka Latvijai pievērstā uzmanība nav saistīta vien ar iepriekš minēto līderību negatīvo makroekonomisko rādītāju jomā, bet, domāju, tas liecina arī par zināmu sistēmisku lomu, kas Latvijai piemīt esošajā pasaules ekonomiskajā situācijā.

Šis jautājums visai detalizēti aplūkots pasaules presē, piemēram, The Economist 26.februāra rakstā „The Whiff of Contagion[ 1 ], kurš lielā mērā kalpoja par šo pārdomu publicēšanas iemeslu. Šajā un citos avotos minētais liecina, ka Latvija tiek uzskatīta savā ziņā par “ugunsgrēka” perēkli, no kura potenciālās maksātnespējas, devalvācijas un banku noguldītāju panikas liesmas var pārsviesties uz citām valstīm, radot lavīnas efektu un nodarot milzīgu kaitējumu ne vien jaunajām ES ekonomikām, bet arī, maigi izsakoties, nopietni iedragājot visu ES ekonomisko un politisko celtni. No šī viedokļa šonedēļ izskanējušo ES lielāko dalībvalstu vadītāju pausto nevēlēšanos atbalstīt Austrumeiropas valstu ekonomikas uztveru vien kā uz pašmāju elektorātu vērstu retoriku.

Centrālā nozīme Latvijas un pasaules ekonomiskajās attiecībās, protams, ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas un pārējo aizdevēju izsniegtajam aizdevumam. Attieksme pret aizdevumu Latvijā svārstās amplitūdā no piesardzīga atvieglojuma līdz dusmām par „uzkundzēšanos“ un aizdomām par atbalsta „patiesajiem“ motīviem. Tomēr man ir radusies sajūta, ka dominē tradicionālā „mazā brāļa“ un lūdzēja nostāja — kā teiksit, tā būs. Kā var nojaust, nebūt ne visi no aizdevuma izsniegšanas nepopulārajiem noteikumiem, kas fiksēti parakstītajos nodomu protokolos un saprašanās memorandos, ir aizdevēju uzspiesti, daži no būtiskākajiem uzdevumiem, šķiet, ir mūsu pašu valdības izdomāti. Tomēr, gan sabiedrībā, gan diemžēl arī valdībā līdz šim vismaz publiski ir dominējusi nostāja, ka mēs esam spiesti pakļauties aizdevēju prasībām, jo esam no viņiem pilnībā atkarīgi. Ja nu gadījumā tā ir bijusi tikai retorika, tad patiešām jāpriecājas, kaut arī iepriekšējā valdība nav ļāvusi skaidri noprast savas patiesās rūpes par Latvijas ekonomiskajām un valstiskajām interesēm.


Jutīgums un ievainojamība

Starpvalstu attiecību praksē ir pazīstams savstarpējās atkarības (interdependence) princips, kuru savulaik definēja un aprakstīja Hārvarda universitātes profesors un vairāku ASV demokrātiskās partijas prezidentu administrāciju ārlietu darbinieks Džozefs Naijs (Joseph S. Nye) un viņa kolēģis Roberts Keohans (Robert Keohane)[ 2 ]. Savstarpējo atkarību raksturo divi atkarības līmeņi — jutīgums (sensitivity) un ievainojamība (vulnerability) — atkarībā no tā, vai vienas puses nevēlamas rīcības vai notikumu sekas otrai pusei ir iespējams īstermiņā novērst vai nē. Jutīgums un ievainojamība ir galvenie parametri, kas nosaka, vai savstarpējā atkarība ir līdzsvarota vai asimetriska.

Pāris piemēru — ja kādam liekas, ka Krievija var neierobežoti šantažēt ES ar tās atkarību no Krievijas gāzes, tad tā ir kļūda. Krievija tikpat lielā mērā ir atkarīga no ES samaksātās naudas par šo gāzi, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti savā valstī. Vēl vairāk — Krievijai pašai ir lieli parādi un nav resursu, lai nākotnē attīstītu līdz šim neizmantotās dabasgāzes atradnes Krievijas ziemeļos, kas nodrošinātu piegādes un ienākumus nākotnē. ES un Krievija šajā ziņā ir savstarpēji atkarīgas. To vislielākajā mērā nosaka arī abpusējs alternatīvu trūkums — ES trūkst alternatīvu piegādes avotu, savukārt Krievijai šobrīd nav citu nopietnu noieta tirgu, jo piegādāt gāzi uz Dienvidaustrumu Āziju liedz esošās infrastruktūras ierobežotā jauda. Alternatīvo risinājumu uzlabošanās vienā vai otrā pusē, savukārt, var radīt savstarpējās atkarības asimetriju. Uz līdzīgu loģiku būtībā balstījās arī aukstā kara līdzsvars — neviena puse nevarēja nesodīti uzsākt kodoluzbrukumu.


Domāju, Latvijas šī brīža attiecības gan ar aizdevējiem, gan ES un citām valstīm būtu atbilstoši skatīt tieši šādā griezumā — no savstarpējās atkarības simetrijas un pieejamo alternatīvu viedokļa. Iespējams, Latvijas vienpusējas rīcības vai nekontrolētas notikumu attīstības gadījumā ievainojama ir ne tikai Latvija, bet arī tās ārvalstu partneri. Situācijas analīze varētu uzrādīt, ka Latvijas rīcībā patiesībā ir diezgan nopietni argumenti, kas vai nu ļautu cerēt uz papildu atbalstu, vai arī radītu pamatojumu esošo aizdevumu nosacījumu pārskatīšanai. Piemēram, varētu pārskatīt budžeta deficīta pieļaujamo apmēru. Iespējams, ka mēs tomēr varam pacīnīties par pirmstermiņa pievienošanos eirozonai uz atvieglotiem noteikumiem, ko, šķiet, vairums sabiedriskajā telpā aktīvo ekonomistu vērtē kā labāko izeju no šī brīža situācijas. Domāju, ka Latvijas interesēs būtu arī meklēt koalīcijas partnerus sarunām Briselē — jādomā, ka Lietuvas un Igaunijas valdības lieliski apzinās, ka ugunsgrēka gadījumā liesmas vispirms pārsviedīsies uz šīm valstīm.

Šobrīd mūsu sabiedrība ir aizņemta ar jaunās valdības veidošanu. Tā mantojumā no iepriekšējām valdībām saņems teju nepārvaramu izaicinājumu sarakstu — milzīgu sabiedrības neuzticēšanos un komunikācijas deficītu, dziļu ekonomisko krīzi, neīstenotas struktūrpolitikas reformas, uzblīdušu un neefektīvu pārvaldes aparātu u.t.t.

Tomēr viena no būtiskākajām lietām, kas būs jāīsteno jaunajai valdībai, — jāved sarunas ar aizdevējiem par turpmāko aizdevumu administrēšanas gaitu un risinājumiem Latvijas ekonomiskās lejupslīdes apturēšanai. Mans novēlējums jaunajai valdībai — neieslīgt bezpalīdzīga lūdzēja lomā, bet izpildīt mājasdarbu, izanalizēt pušu alternatīvas un izprast Latvijas neviennozīmīgo lomu ES ekonomikas kopainā. Domāju, tas radītu pamatu līdzsvarotākam dialogam ar lielākām izredzēm rast Latvijas saimnieciskajām un politiskajām interesēm iespējami atbilstošu risinājumu, kas vienlaikus nav pretrunā ar citu ES dalībvalstu interesēm. Latvijas rīcībā šoreiz ir trumpji, kas nostāda mūsu mazo valsti neierastā situācijā un ļauj mazināt mums tik pierasto savstarpējās atkarības asimetriju.


_______________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM 13.03.2009 22:41
Es ļoti cienu baņķierus un esmu gatavs šo to upurēt viņu labklājībai, jo uz vispārējā fona viņi tomēr to savu "Cirku" prot spēlēt ļoti labi (pat ja dzīve reizēm apliecina, ka tā nav gluži īstā spēle).
===
Es ļoti ceru, ka Dievs par jums apžēlosies un dos prātu ņemt savus vārdus atpakaļ (nožēlot), un ka tas nebūs par vēlu jums personīgi un daudziem citiem, kas vēl joprojām dzīvo tādos "gudros" maldos.. Jo haizivju "problēmas" nepavisam nesaucas "gudram gudra nelaime"... Skatos, ka jums ir kaut kāda "iedzimta bijība" pret intelektu. Bet intelektam mūsdienās nav nekāda sakara ar patiesību, godīgumu, taisnīgumu, tas ir labi maskēts parazīts uz sabiedriskā organisma.
Runājot par tiem diviem minētajiem personāžiem - tā ir pilnīga kultūras devalvācija. Viņi nespēj savādāk domāt kā tikai "nauda, nauda!" Viņi neredz tos kritiskos ierobežojumus, kurus rada saprašanas un sirdsapziņas trūkums, bet tikai tos, kurus rada naudas trūkums. Viņi grib atstāt iespaidu ar savu neparasto kulturālību, ar savu izcilo spēli uz savas iedomātās skatuves. Bet patiesībā viņi nogalina kauna jūtas, sirdsapziņu, ticību, ka patiesība un taisnīgums uzvar - viņi ir kultūras likvidatori. Viņi ir akli, un tagad ierosina pabiedēt citus "partnerus", ka ar šo akluma sērgu ir ļoti viegli aplaist arī kaimiņus... Un tas skaitās "gudri" un "stratēģiski"! Tā nav stratēģija, kura balstītos uz darbu, bet stratēģija, kura balstās un parazītismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

upene 13.03.2009 22:37
Viņu problēmu nesauc "gudram gudra nelaime". Drīzāk jau: "rupjam klucim ir vajadzīgs rupjš ķīlis". Iedzīvošanās shēmas ar runājošiem akmeņiem... Ar "Gaismas pils" līgumiem kopā ar visām soda naudām... Ar LNSO diriģenta Glinkas uzspiešanu orķestrim... Ar ļaundabīgi īstenotiem plāniem aplikt ar valsts nodevu datu nesējus...
---------------------------------------------------------------------------------
Katru dienu slavēju visaugstāko, ka šis `speciālists` ir prom no Kultūras ministrijas un vispār - kultūras jomas. Var jau būt, ka valstij tas izmaksā vēl vairāk, bet sirds tomēr atvieglota...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kalvis - AM 13.03.2009 11:51
>>> Tā teikt, kādam taču jāmaksā par mūsu kļūdām, citādi mēs izdarīsim tā, ka tie, kas negribēs iesaistīties mūsu glābšanā, paši dārgi par to samaksās? ... TĀDS IR TAS KULTIVĒTAIS DOMĀŠANAS MODELIS.
Un kas mūs par tādiem ("kulturāliem") sūdiem pataisījis???
Jūsu versija?
=====
Vai tas būtu jautājums par "Parex"? Es nezinu - finansu jautājumos tādā mērā neorientējos.

Daļa nelaimju varētu būt tā, ka cilvēki iedomājas, ka viņi var kontrolēt un saprast to, ko viņi nespēj kontrolēt un saprast. Kaut vai par to, pēc kādām likumībām attīstās finansu tirgi. Cilvēki ir pieraduši regulēt procesus, kuri pakļaujas ikdienas mehāniskajai intuīcijai (un mazliet vulgāri izprastai varbūtību teorijai) - tādēļ ikviens var puslīdz normāli iemācīties vadīt automašīnu vai saprast, kas notiek, metot metamo kauliņu.

Tiklīdz kā procesi var attīstīties nelineāri - tad šāda intuīcija noder tikai procesam atrodoties stabilitātes un linearitātes apgabalā. Ja nepareizi vada automašīnu, to var sanest un var iestūrēt grāvī. Ja nepareizi vada Černobiļas tipa reaktoru - notiek kaut kas gluži negaidīts (un cilvēkam autovadītāja intuīcijas līmenī gluži nesaprotams)... Finanšu tirgus reizēm nedaudz pakāpjas, reizēm nedaudz nokrīt - kādu brīdi finansu eksperti var spēlēt savu riču-raču (vai labākajā gadījumā - "Cirku") un mēģināt savu fišku aizbīdīt līdz kārotajam mērķim. Viņiem nav laba priekšstata, kā spēlēt savu "Cirku" tad, ja pēc nošļūciena uz leju pāri puslaukumam, uz metamā kauliņa pēkšņi sāk krist tikai negatīvi cipari...

19.gs. dinamīta ražošanas pionieri (Nobels un viņa draugi) šāda stila varbūtību teoriju saprata labāk - Nobela mūža laikā uzsprāga neskaitāmas laboratorijas un sprāgstvielu rūpnīcas. Nebūtu slikti, ja mūsdienu finansu eksperti apzinātos, ka viņi dzīvo uz pulvera mucas - varbūt izdosies savu produkciju pārdot klientam pirms pašiem viss ir uzlidojis gaisā... Bet visdrīzāk lielie finansisti mierīgi spēlēs tālāk nedaudz advancētāku "Cirku", kuru universitātēs ir iemācījušies no akciju tirgus matemātiskajiem modeļiem. Un pie dinamīta fabrikas dzīvos kādi pavisam citi ļaudis, kuri vispār neko nespēlēs, bet būs gatavi novērst postījumus.

Es ļoti cienu baņķierus un esmu gatavs šo to upurēt viņu labklājībai, jo uz vispārējā fona viņi tomēr to savu "Cirku" prot spēlēt ļoti labi (pat ja dzīve reizēm apliecina, ka tā nav gluži īstā spēle). To labi apraksta agrākais Volstrītas spekulants, matemātiķis un filozofs Nasims Talebs - http://en.wikipedia.org/wiki/Nassim_Taleb - savos stāstos par "melnajiem gulbjiem", naratīvajiem maldiem (pēc notikuma visi ir gudri piedāvāt izskaidrojumu), spēles maldiem (ilūzija, ka īstajā dzīvē darbojas klasiski "godīgas" varbūtību teorijas likumi); un regresiju analīzes maldiem (tītars, kurš ar statistikas palīdzību kļūst jo dienas jo pārliecinātāks, ka cilvēki kalpo viņa labklājībai, līdzkamēr viņu nokauj).

Bet ar Demakovu un Pavļutu ir nedaudz cita problēma. Viņu problēmu nesauc "gudram gudra nelaime". Drīzāk jau: "rupjam klucim ir vajadzīgs rupjš ķīlis". Iedzīvošanās shēmas ar runājošiem akmeņiem... Ar "Gaismas pils" līgumiem kopā ar visām soda naudām... Ar LNSO diriģenta Glinkas uzspiešanu orķestrim... Ar ļaundabīgi īstenotiem plāniem aplikt ar valsts nodevu datu nesējus... Bet Latvijas sabiedrība ir trula - un ir labi, ka Pavļuts kopā ar AKKA/LAA parādīja, kā viņu var vislabāk izdrāzt. Tas notika bez jebkāda cirka - tāpat kā manā padomjlaiku bērnībā, kad uz ielas pienāca lielāks puika un vienkārši paprasīja - "10 kapeikas, bļ...".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AM - Kalvim 13.03.2009 09:56
Nu bet vai tad šī proponētā "savstarpējās atkarības simetrija/asimetrija" nav par to pašu? Tā teikt, kādam taču jāmaksā par mūsu kļūdām, citādi mēs izdarīsim tā, ka tie, kas negribēs iesaistīties mūsu glābšanā, paši dārgi par to samaksās? Tā pati nesodāmība. tas pats "elites visatļautības" princips - mēs visi esam sasmērējušies, tad nu nemēģināsim tēlot, ka tikai vienā valstī vien tiktu tas kauns, bet citi izietu sveikā. TĀDS IR TAS KULTIVĒTAIS DOMĀŠANAS MODELIS.
Un kas mūs par tādiem ("kulturāliem") sūdiem pataisījis???
Jūsu versija?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - AM 12.03.2009 13:08
Diez vai te ir kāda atkarība (kur nu vēl - savstarpēja). Cita lieta, ka Latvijas iedzīvotāji galu galā cieš no valsts varas ļaunprātībām - un valsts savukārt cieš no savdabīga iedzīvotāju nihilisma. Pret D.Pavļutu man nekādu pretenziju nav - vnk. viņš ir savulaik iesaistījies kļūdaina lēmuma pieņemšanā, kas mazināja manu (un arī IT un telekomunikāciju asociācijas - LIKTA) uzticēšanos valsts pārvaldes gudrībai.

ES rekomendācija par to, kā autoriem saņemt kompensācijas par elektroniski izplatāmiem darbiem, kuriem to pircēji legāli izgatavo rezerves kopijas, pārtapa par miljoniem vērtu "roku sildīšanas" pasākumu priekš dažiem izredzētajiem no AKKA/LAA.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AM 11.03.2009 22:29
Autors & Kalvis = savstarpējas atkarības simetrija (asimetrija?)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 11.03.2009 13:30
Pielikumā - viedoklis par datu nesēju likumu: http://pods.lv/2005/01/03/datu_neseju_likums/ . Pret šo likumu savulaik ir iestājušies arī RITI (tagad Exigen Latvia struktūrvienība) institūta direktors Juris Borzovs; Latvijas datorražotāju asociācijas vadītājs Dzintars Zariņš un citi pazīstami cilvēki. Diez vai ir kaut viens IT speciālists, kurš Latvijā pastāvošo nodevu atzītu par taisnīgu vai pamatotu. Tagad jau padzītajai Kultūras ministrijas elitei nozares profesionāļu viedoklis nekad nav interesējis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kalvis 11.03.2009 13:23
Daniela Pavļuta paraksts ir uz bēdīgi slavenajiem noteikumiem par datu nesēju nodevām - viņš acīmredzot atbalsta to, ka valsts atbalstīta reketa struktūra AKKA/LAA iedzīvojas uz IT nozares rēķina. Esmu programmētājs un esmu bijis spiests visu laiku izmantot ārzemēs iepirktus vai kontrabandas ceļā ievestus diskus, flash atmiņas vai CD matricas. Atmiņas nesēji ir vajadzīgi darbam (rezerves kopijas dažādiem projektiem, darbs ar studentiem, utml.) Man nav ne mazākās intereses nodarboties ar Latvijas mūzikas vai Latvijas filmu pirātisku pavairošanu (pret ko it kā cenšas cīnīties "audiolikme" un "videolikme", kuru maksā visi tie, kuri iegādājas datu nesējus Latvijas veikalos.)

"Pateicoties" šīm nodevām nevienam nav morālu argumentu nosodīt tos, kuri tiešām nelikumīgi pārraksta un izplata mūziku un filmas - jo ir taču samaksājuši indulgenci. H.Demakovas un D.Pavļuta apstiprinātie noteikumi ir viens no pretīgākajiem gadījumiem, kā parazītiskas iestādes (un mūsdienu apstākļiem pielāgoties nespējīgie mūzikas/filmu izplatītāji) var iedzīvoties uz IT un telekomunikāciju nozares rēķina, kā arī ir netieši veicinājuši autortiesību pārkāpumus. Šādi vienas dienas saimnieki ir lielā mērā atbildīgi par situāciju, kurā nonākušas valsts finanses.

Nav nekāds brīnums, ka SVF misijas pārstāvji mūsu valsts ierēdņiem vēlas izgriezt rokas - pat ja viņi nezina visas nianses, bet tomēr labi saprot, ar ko viņiem ir darīšana. Atliek cerēt, ka šādi ļaudis iztiku turpmāk pelnīs godīgi un vairs nelīdīs ministriju amatos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Baņuta Rubesa - Daniēls 11.03.2009 08:28
Paldies par saturīgo rakstu - tādus vajag! Linkotu uz Facebook, ja te būtu tāda podziņa!

Saistītie raksti
Gazi grida bez merka un benzina

Gāzi grīdā! Bez mērķa un benzīna 1 Autors:Andrejs Jakobsons, Andrejs Jākobsons