Satversmes tiesa neērta varai 0

"Neatkarīgā rīta avīze", 13.05.2002.

Iesaki citiem:

Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto likumā paredzēto iespēju un iesniedz sūdzības Satversmes tiesā (ST). Šā gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Saeima veica grozījumus Satversmes tiesas likumā, un šajā laikā ST saņēmusi jau turpat 500 privātpersonu iesniegumu, ir izskatītas 10 lietas.

Vairākas lietas jau rosinājušas aktīvas diskusijas sabiedrībā, valdībā un Saeimā. Viena no tām – ST lēmums par ierobežojumiem strādājošiem pensionāriem, otra – par pienesumu aizliegumu ieslodzījuma vietās. Abos gadījumos Satversmes tiesas lēmums izraisījis valsts institūciju neapmierinātību – pirmajā gadījumā Finansu ministrijas, otrā – Ieslodzījuma vietu pārvaldes. Kopš 1999. gada augusta, kad augstas valsts amatpersonas (toreizējais tieslietu ministrs Valdis Birkavs un premjers Andris Šķēle, kuri gan publiski vēlāk šādu vēlmi noliedza) aicināja apspriest Satversmes tiesas likvidāciju, pagājuši tikai nepilni trīs gadi.


Tiesa gūst uzticību

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārskats Cilvēktiesības Latvijā 2001. gadā liecina, ka ST kļuvusi par nozīmīgu cilvēktiesību aizsardzības instrumentu – kopš pagājušā gada 1. jūlija par savu pamattiesību pārkāpumiem ST var sūdzēties arī privātpersonas. Un ST jau saņēmusi jau 489 privātpersonu iesniegumus. Tiesas kolēģijām izskatīšanai nodoti 177 iesniegumi, taču pagaidām ierosinātas tikai 15 lietas, spriedums pasludināts 10 lietās.

Viena no skaļākajām ST izskatītākajām lietām bija trīs strādājošo pensionāru sūdzības izskatīšana par Pensiju likumā noteiktiem ierobežojumiem strādāt un saņemt pensiju pilnā apjomā. Par skaļu to var nodēvēt tāpēc, ka lietas virzībai sekoja turpat visi pensionāri – vairāk nekā 500 000 Latvijas iedzīvotāju – un šādu grozījumu atcelšana būtu kārtējais norādījums valdībai un likumdevējiem pirms kādu grozījumu pieņemšanas tos izvērtēt. Pēc strādājošo pensionāru uzvaras finansu ministrs ST lēmumu atzina par īpatnēju.

2001. gadā ST jau pasludināja spriedumu lietā par sociālajām garantijām tiem iedzīvotājiem, par kuriem sociālās iemaksas veic darba devējs. Tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā bija sociāli neaizsargāti tikai tāpēc, ka darba devēji bija deklarējuši sociālās iemaksas, taču reāli tās neveica. Pēc ST lēmuma sociāli aizsargātas ir arī tās personas, kas skaitās sociāli apdrošinātas, bet par kurām darba devējs nav reāli veicis iemaksas. Valstij sociālās garantijas cilvēkiem jānodrošina, bet līdzekļi jāpiedzen no negodīgajiem darba devējiem.


Nepatīk cietumiem

Pēdējās nedēļās asu kritiku ST saņem no Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP). Cietumu uzraugi pārmet tiesai narkotiku izplatības cietumos netiešu veicināšanu. IeVP priekšnieka vietnieks Aleksandrs Točelovskis uzskata, ka ST lēmums atzīt par nelikumīgu aizliegumu piegādāt pirmstiesas ieslodzījumā esošajiem pārtikas pienesumus veicinājis narkotiku izplatību un radījis administrācijām neatrisināmas grūtības. ST pēc vairāku ieslodzīto prasības atzina par neatbilstošiem Satversmei un spēkā neesošiem Tieslietu ministrijas ierobežojumus pienesumu piegādē pirmstiesas apcietinājumā esošajām personām. Pašlaik cietumos pienesumi personām, kas ir pirmstiesas izmeklēšanā, ir atļauti.

Kopumā ieslodzītie ir viena no aktīvākajām iedzīvotāju grupām, kas iesniedz sūdzības.


Kā dadzis acī

Daudziem ST ir kā dadzis acī, tāpēc ikvienā lietā kāds vēlas novelt vainu uz tiesu, atzina A. Endziņš. Ne velti 1999. gada vasarā bija mēģinājumi likvidēt ST pēc tiesas lēmumiem Valsts Nekustamo īpašumu aģentūras (dzīvokļu piešķiršanas) lietā un vadības līgumu atklātību. ST par nelikumīgu atzina gan VNĪA nolikumu par dzīvokļu piešķiršanu, gan valdības noteikumus par vadības līgumu konfidencialitāti. 1999. gada augustā A. Endziņš paziņoja – laikā, kad tiek izskatīta VNĪA lieta, augstas amatpersonas uz tiesu mēģinājušas izdarīt spiedienu. Tikai pateicoties masu mediju saceltajai ažiotāžai, ST tika saglabāta.

Pašreizējos dažādu iestāžu izteikumus A. Endziņš neuzskata apdraudējumu ST. Valdība un likumdevēji vairāk rēķinās ar ST, apsver un analizē savus lēmumus. Tiesai ir arī preventīva loma, jo jau divas reizes valdība ir atcēlusi savus noteikumus, pirms vēl ST izskata lietu. Viena no tām bija par skolotāju tiesībām saņemt atvaļinājuma naudu pirms došanās atpūtā, otra – par privātpersonu rīcību ar privātpersonu sertifikātiem.

***

Viedokļi

Andris Šķēle, pašlaik Saeimas deputāts, 1999. gadā kā Ministru prezidenta viedoklis:

– Nekad neesmu runājis par Satversmes tiesas iespējamo likvidāciju. Ja ir radusies tāda izjūta par vienas vai otras lietas ietekmēšanu, tas bija jāpasaka uzreiz. Ikviena no skandālā iesaistītajām personām izdarīs vajadzīgos secinājumus. Darbs pie tālākas konstitucionālās uzraudzības nostiprināšanas valstī turpināsies un, lai to nodrošinātu, notiks profesionāļu diskusija (Neatkarīgās arhīvs).

Neatkarīgā 1999. gada augustā rakstīja: «Augusta sākumā premjers ar preses sekretāra starpniecību paziņoja, ka Satversmes tiesas funkcijas pietiekami efektīvi varētu veikt arī Augstākā tiesa.» Šis viedoklis tika pamatots ar Satversmes tiesas nelielo noslogotību, tāpēc par lietderīgāku A. Šķēle uzskatīja īpaša departamenta izveidošanu pie Augstākās tiesas, kas veiktu konstitucionālās uzraudzības funkcijas.


Aivars Endziņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs:

– Dažādu iestāžu neapmierinātība vai izteikumi par Satversmes tiesas darbu un tās pieņemtajiem lēmumiem norāda uz šo pašu iestāžu neizdarību. Daudziem Satversmes tiesa ir kā kamols kaklā, tādēļ ikvienā lietā kāds vēlas novelt vainu uz tiesu. Ne velti 1999. gada vasarā bija mēģinājumi likvidēt tiesu pēc tiesas lēmumiem Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (dzīvokļu piešķiršanas) lietā un par vadības līgumu atklātību. ST par nelikumīgu atzina gan VNĪA nolikumu par dzīvokļu piešķiršanu, gan valdības noteikumus par vadības līgumu konfidencialitāti. Pašlaik ar Satversmes tiesu vairāk rēķinās. Tiesai ir arī preventīva loma, jo jau divas reizes valdība ir atcēlusi savus noteikumus, pirms vēl Satversmes tiesa izskata lietu.


Valdis Birkavs, Saeimas deputāts, bijušais tieslietu ministrs:

– Man nekad nav bijis nolūks likvidēt Satversmes tiesu, jo arī manā kā ministra pirmo 100 dienu darbības plānā bija mērķis izveidot Satversmes tiesu. Latvijā pašlaik Satversmes tiesā var vērsties daudz plašāks iedzīvotāju un juridisku personu loks un Satversmes tiesa rāda paraugu, kādā veidā izmantot visplašāko argumentāciju, spriežot lietas, neko Satversmes tiesas darbā nav nepieciešams grozīt. Iepriekš Satversmes tiesa bija daudz slēgtāka iestāde nekā tagad, taču pašlaik nekādas izmaiņas nav nepieciešamas. Satversmes tiesai nav ne jāizpatīk varai, ne jābūt konfrontācijā. Tai ir jāspriež par likumu atbilstību Satversmei un jāizvairās no politizēšanās. Satversmes tiesai jābūt neērtai tiem, kuri veido likumus neatbilstoši Satversmes garam.


***

Fakti

Satversmes tiesas (ST) pirmā sēde notika 1996. gada 11. decembrī.

1999. gadā ST lēma, ka Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) nolikums par dzīvokļu piešķiršanu ir nelikumīgs. Vēlāk Ģenerālprokuratūra cēla tiesā septiņas prasības pret bijušajiem VNĪA darbiniekiem, viņu radiniekiem un biznesa partneriem par īres līguma laušanu. ST arī atzina, ka valdības noteikumi par vadības līgumu konfidencialitāti ir nelikumīgi. Pēc šiem spriedumiem amatpersonas aicināja apspriest ST likvidēšanu.

2001. gadā pēc 20 deputātu iesnieguma Satversmes tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu normu, kas liedz saņemt pabalstus personām, par kurām darba devējs nav veicis sociālās iemaksas (2001. gads).

Kopš 2001. gada 1. jūlija Satversmes tiesā var vērsties privātpersonas.

Kā pirmo privātpersonas lietu ST skatīja Vācijā dzīvojošās Latvijas pilsones Jutas Mencenas sūdzību par uzvārda latviskošanas atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa atzina Valsts valodas likuma normas par personu vārdu latviskošanu atbilstību Satversmei, un Jutas Mencenas uzvārda Mentzen latviskotās formas ierakstīšanu pasē par likumīgu.

Pirmā lieta, kurā Satversmes tiesa apmierināja privātpersonu iesniegtu sūdzību, – divu apcietināto Kaspara Zandberga un Aivara Andersona sūdzības par pienesumu aizliegumu cietumos. Tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) apstiprinātos izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus daļā par pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti