Atslēgvārdi:

Sastrēgušais Metalurgs 8

Abstrahējoties no LTV raidījuma "Sastrēgumstunda" teatrālā aspekta un dažu vakarēšanas dalībnieku iestudētās demagoģijas, kā arī noklausoties visu, kas tika teikts, jāsecina, ka Latvijā lielākā elektroenerģijas patērētāja darbības problēmas salīdzinoši mazāk ietekmē tieši tas faktors – elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) – par ko visskaļāk notikusi sūdzēšanās publiskajā telpā.

Iesaki citiem:

1.Šo bloga ierakstu izprovocēja piedalīšanās 6. februārī notikušajā Latvijas televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda. Raidījuma tematiskā ievirze – Liepājas metalurga (LM) nedienas, kas pie tām novedis un ko tālāk iesākt. Mazliet šaurāki aplūkojamie temati – elektrības cenu, ārējo faktoru, vadības saimniekošanas un akcionāru domstarpību ietekme uz LM darbu. Studijā bija aicināti: Liepājas mērs Uldis Sesks, LM padomes loceklis Andris Deniņš, LM izpilddirektors Leons Ptičkins, finanšu ministrs Andris Vilks, akcionārs Kirovs Lipmans. Vērotāju lomas bija iedalītas dažiem komentētājiem un Liepājas metalurga darbiniekiem, kuri, kā varēja noprast, uz Rīgu bija atceļojuši kopīgā autobusā, kas, iespējams, bija uzņēmuma autobuss.

Sabiedrības maldināšana

2.Ir nepārprotami skaidrs, ka ne tikai Liepājas metalurgs, bet arī citi lieli uzņēmumi aktīvi veic lobēšanas darbības, kuru mērķis ir samazināt enerģijas izdevumus un gūt valdības atbalstu biznesam vienā vai citā veidā. LM intereses gan ir izskanējušas visskaļāk un tas liek domāt, ka pārējie dalībnieki vienkārši sēž uz jautājuma aktualitātes viļņa un lai arī atšķirībā no Liepājas metalurga pierādījuši savu spēju sekmīgi darboties brīvā tirgū un bez valdības tieša atbalsta, tomēr nekautrējas izmantot LM bēdīgo situāciju savās interesēs. Protams, Liepājas metalurgam šāds kolektīvs atbalsts ir izdevīgs un svarīgs, jo palielina izredzes sarunās ar valdību panākt savu.

3.Jau labu laiku sabiedrība tiek metodiski maldināta, ka Liepājas metalurgu bankrotā dzen zaļā enerģija. Pēc publiskajā telpā par šādu nepatiesību izskanējušās kritikas LM pārstāvji ar milzu mokām izspiež, ka, nu labi, nav jau tā, ka tikai zaļā enerģija vainīga, tā jau ir, ka daļu obligātā iepirkuma maksājam arī par dabasgāzi. Tātad, beidzot ir skaidrs, ka OIK nav tas pats, kas zaļā enerģija, jo OIK veido gan mazāka daļa zaļās, gan lielāka daļa gāzes elektrības. Apbrīnojams progress retorikā?

Negribas nevienu sarūgtināt, tomēr pat tikai no publiski pieejamās informācijas, raidījumā dzirdētā un redzētā jāsecina, ka Liepājas metalurga problēmu portfelī OIK ieņem salīdzinoši maznozīmīgu vietu.



4.Uzņēmuma vadības pārstāvji sūdzas brīžiem par dārgu elektrību vispār, brīžiem par slikto obligāto iepirkumu. Raidījumā LM padomes loceklis Andris Deniņš neizturēja spriedzi un savā ziņā sakliedza pats uz sevi, publikai un Ekonomikas ministrijas pārstāvei jautājot, kādēļ kādam (piem., Liepājas metalurgam) jāatbalsta nerentabli uzņēmumi, maksājot par elektrības obligāto iepirkumu. Pirmkārt, LM pašam pieder 50% uzņēmumā Sātiņi Energo LM, kas pēdējos divos gados obligātā iepirkuma ietvaros saņēmis vairāk kā 500 tūkstošus latu. Otrkārt, situācijā, kad uzņēmuma vadība nav spējusi īstenot pārdomātu uzņēmuma darbību, ir nepārdomāti vērsties pret tiem (šajā gadījumā – zaļās enerģijas ražotājiem), kam ar uzņēmuma problēmām ir visai maz sakara. Treškārt, vai valsts garantēts aizņēmums, visu elektrības lietotāju apmaksāts augstsprieguma pieslēgums un iespēja nemaksāt elektrības cenas sadales pakalpojumu daļu (ap 30% no gala cenas) nav valsts atbalsts privātam uzņēmumam? Tātad valsts atbalsts jau sen ir. Izskatās, ka trūkst LM vadības spējas nepieļaut kļūdas, atzīt kļūdas un uzņemties atbildību.

5.Ja nu hipotētiski Ekonomikas ministrija nopietni apsvērtu un valdība atbalstītu iespēju ļaut LM un varbūt vēl dažiem citiem uzņēmumiem nemaksāt OIK, tad tas būtu precedents, no kura vēlāk būtu ārkārtīgi sarežģīti atteikties. Kļūtu arvien grūtāk novilkt robežu starp tiem, kam īpaša labvēlība pienākas un tiem, kam jāmaksā pēc pilnas programmas.

Īstie cēloņi

6.Studijā notiekošais patiešām bija stunda sastrēguma, kas stiprināja līdz šim radušos pieņēmumus par LM problēmu īstajiem cēloņiem.

7.Publiskajā telpā no LM izskanējusi gaušanās, ka, plānojot savu darbību, uzņēmuma vadība nav rēķinājusies ar elektrības cenu augšanu. Šis ir ļoti neparasts arguments tāda mēroga uzņēmumam, kā Liepājas metalurgs.

Ir dīvaini un maz ticami, ka, lemjot par investīcijām jaunā tērauda ražošanas tehnoloģijā, uzņēmuma vadība nav ļoti rūpīgi izpētījusi visus iespējamos biznesa riskus, lai ar ko tie būtu saistīti.



Ja uzņēmums ražošanā par galveno energoresursu plāno izmantot elektroenerģiju, tad ir tikai loģiski, ka īpaši rūpīgi tiek veikta ar šo stratēģisko resursu saistīto risku analīze. Ir tikai loģiski sagaidīt, ka uzņēmuma vadība sagatavo plānu B, ko iedarbināt kāda riska piepildīšanās situācijā. Pieņēmums, ka valdības paspaidīšana būs labs plāns B krīzes situācijas pārvarēšanai, nozīmē, ka reāla plāna krīzes situāciju risināšanai nemaz nav bijis un joprojām nav. Ja ir, tad par to būtu jāstāsta tiem, no kuriem LM plāno saņemt atbalstu.

8.Metalurģijas sektoram svarīgi tirgus signāli Eiropas, ASV un citās pasaules biržās vērojami katru darbadienu. Sadarbības partneri neuzteic piegādes līgumus pirmdien no rīta, ja vēl piektdien vakarā piegādes bija laipni gaidītas. Būvniecības sektors nesastinga vienā dienā, pat ne mēneša laikā, bija pazīmes, kas liecināja, ka būs nozares sarukums. Nav jābūt apveltītam ar īpaši asu redzi, lai Bloomberg un Reuters ziņās, Londonas, Frankfurtes un Ņujorkas biržu informācijā jau laikus pamanītu tendences, kas skar nozares, pateicoties kurām metalurģija vispār dzīvo. Visbeidzot, par elektroenerģijas cenu prognozēm un riskiem varēja pajautāt Ekonomikas ministrijai un AS Latvenergo. Ja tas nav darīts, vai ir pārāk grūti, tad jāatvainojas darbiniekiem un jāļauj strādāt citiem. Ja ir darīts, bet vienalga iznācis norauties, tad jāpaveras, piemēram, ArcelorMittal virzienā – pat šī ļoti spēcīgā metalurģijas uzņēmuma zaudējumi 2012. gadā pārsniedza 3,7 miljardus ASV dolāru.

9.Visticamāk, ka LM gadījumā īstā diagnoze ir nevis obligātā iepirkuma komponente, bet gan nespēja plānot uzņēmuma darbību, nespēja analizēt un prognozēt tirgus attīstību, nespēja lasīt spēkā esošos tiesību aktus, metodiska un hroniska paļaušanās uz valsts atbalstu, ja radīsies grūtības samenedžēt lietas. Nav vērojami arī pamanāmi taupības pasākumi. Eiropas banku krīzes laikā banku vadošajiem darbiniekiem tika pamatīgi samazināti ienākumi, piemaksas un atlaišanas garantijas un par to bija informēti visi.

10.Ļoti neērtā situācijā diskusijā bija (un joprojām ir) Liepājas mērs Uldis Sesks, kuram nācās līst caur adatas aci, lai nesamaitātu attiecības ar LM, bet arī nemestos LM vadību dedzīgi aizstāvēt. Tā arī ir vispareizākā rīcība viņa situācijā. Tomēr interesanti, ka 5. februārī Seska kungs citēts sakām, ka plānojot uzņēmuma rekonstrukciju – pāreju no martena uz elektrokrāsnīm – laikā, kad uzņēmums iesniedzis valdībai biznesa plānu, lai saņemtu rekonstrukcijai nepieciešamo valsts galvojumu, nebija pieņemti nekādi lēmumi par obligātās iepirkuma komponentes maksājumiem, un, ka noteikumi ir mainījušies spēles laikā. Te nu vietā ir piebilde, ka jau

2007. gada rudenī, kad notika aktīva darbība ar līgumu slēgšanu un turpinājās diskusija par valsts galvojumu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma jēdziens Latvijā nebūt nebija svešs



– valdība jau divus mēnešus bija apstiprinājusi MK noteikumus, kas paredzēja balstīt elektroenerģijas ražošanu, īstenojot obligāto iepirkumu. Ministru prezidents tolaik bija Aigars Kalvītis (Tautas partija) un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), kurš, kā tolaik ziņoja Satiksmes ministrijas preses dienests, personīgi atbalstīja LM līgumu parakstīšanu ar ārvalstu uzņēmumiem, kuri veica LM modernizāciju. 2010. gada sākumā, kad Valda Dombrovska vadītās valdības finanšu ministrs Einars Repše (Vienotība) parakstīja valsts galvojumu, par obligāto iepirkumu bija zināms nu jau diezgan daudz.

Nejaukas metodes

11.Nepatiku izraisa nelāgs un necienīgs cīņas paņēmiens, ko izmanto LM vadība: tēlaini izsakoties, nolikt tanka priekšā sievietes un bērnus un tad doties cīņā. LM ir darba devējs vairāk nekā diviem tūkstošiem darba ņēmēju, galvenokārt Liepājā. Protams, ka ir ērti spaidīt valdību, draudot ar bezdarbu Liepājā. Protams, ir ērti spaidīt Ekonomikas ministriju, aizbildinoties ar neziņu par elektrības cenām. Ir ērti studijā solīt darbiniekiem lielākas algas, ja Ekonomikas ministrija atradīs risinājumu, kā Liepājas metalurgs varēs nemaksāt elektrības rēķina OIK daļu.

12.LM aktivitātes, pārformulējot problēmu, atbilst klasiskām retorikas metodēm. LM izmanto spēcīga lielo ražotāja lobija iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu un nekautrējas izmantot visus variantus. Par panākumu varēs uzskatīt jebkādas atlaides vai labumus, ko uzņēmums gūs šīs jezgas rezultātā. Slikti, ka par ķīlniekiem padarīti uzņēmuma darbinieki, kuriem pēc būtības bijušas un ir ļoti ierobežotas iespējas kaut ko ietekmēt.

Jaunākā ierosme pārdalīt Liepājas metalurga maksājamo OIK citām elektrības lietotāju grupām nozīmē, ka LM vadība uzskata par lielisku risinājumu uzņēmuma OIK likt samaksāt saviem darbiniekiem tajā brīdī, kad viņi mājās ieslēgs gaismu, gludekli, radio vai televizoru.



Tautā to laikam sauc par uzmetienu.

13.Varbūt tomēr godīgāk ir nemaldināt vismaz pašiem savus strādniekus, reālā darba darītājus, un godīgi pateikt, ka, piedodiet, bet uzņēmuma vadība laikus neparedzēja pārmaiņas noieta tirgos, tai nebija plāna B (bet LM mēroga uzņēmumam tādu obligāti vajadzēja) un tā pilnībā uzņemas atbildību par situāciju, kādā šobrīd ir uzņēmums? Pirms uzbrukt enerģijas ražotājiem, derētu savest kārtībā pašiem savu māju.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
zeeshan1

http://healthtips247.com/erectile-dysfunction-protocol-review/ During this website, you will see this shape, i highly recommend you learn this review. http://www.hrtonline.org/erase-herpes-eliminate-herpes-virus/

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
dzirdēts

Tā jau zināma lieta, tāpat kā tam švakajam baletdejotājam traucē "lietas", kas citiem it nemaz netraucē. Nu ja jau nespēj tas LM normāli saimniekot un radīt produktus ar pievienotu vērtību, tad lai tinās prom pa skuju taku vai nu kā. Gana postījis vidi un uzņēmējdarbības vidi Liepājā.
Man viņu un viņu varavīkšņaino dūmu pār Liepāju un emisiju, kuras rada ap objektu smago metālu saindētu zemi un ūdeni noteikti nepietrūks.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anonīms

Uzņēmums, izskatās, vienkārši ir jālaiž uz bankrota procedūru. Tās jēga taisni ir nomainīt īpašniekus un atbrīvoties no parādiem. Valstij gan būtu jāieliek normāls pārvaldnieks, lai uzņēmumu neizvazā. Taisni tas ir tas, kas LM pašlaik ir vajadzīgs. Te mums nav 2008 gada krīze, reāli īpašnieki ir nolaiduši uzņēmumu normālā tirgus situācijā. Atbalsts tādiem nozīmētu tikai situācijas tālāku pasliktināšanos.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Alīna Samīte

Iesākšu ar citātu, kas vislabāk raksturo traģikomisko situāciju “Jaunākā ierosme pārdalīt Liepājas metalurga maksājamo OIK citām elektrības lietotāju grupām nozīmē, ka LM vadība uzskata par lielisku risinājumu uzņēmuma OIK likt samaksāt saviem darbiniekiem tajā brīdī, kad viņi mājās ieslēgs gaismu, gludekli, radio vai televizoru”.

Diemžēl, dzīvojot Liepājā ir nācies redzēt nabadzību, kas valda, apdzisušos skatienus. Daudzi jau tagad ir nobažījušies, ka varētu zaudēt jau tā niecīgos ienākumus. Citi izvēlas meklēt vieglāku darbu, jo LM strādājot par krāvēju var nomaksāt tikai komunālos maksājumus. Lielākā daļa LM darbinieku studijā centās sekot līdz notiekošajam, izprast, kurš gan ir vainīgs – OIK, akcionāri vai direktors. Tomēr cēloņsakarību ķēde liecina, ja kaut reizi valsts palīdzētu nelaimē nokļuvušajiem, un sauktu pie atbildības vainīgos, iespējams, EM nenāktos risināt problēmu ar “īpašo labvēlību” saņemt gribētājiem.

Noslēgumā vien vēlos piebilst, ka jārisina jautājums ar sabiedrības izglītošanu par AER, jo daudzi, arī Kurzemes pusē to uzskata par lielāko ļaunumu enerģijas tarifu pieaugšanā. Tāpēc akli priecāsies par algas pieaugumu, kas aizies kārtējam Latvenergo rēķinam, padarot par varoņiem, tos, kuri šo uzslavu nav pelnījuši. Situāciju Liepājas metalurgs vajadzētu izvērtēt ar enerģētikas nozari saistītiem ekspertiem. Šādu krīzes attīstības scenāriju Sastrēgumstunda nepiedāvāja, jo tā ir vieglāk...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Betons

Tomer naivums ir visa vainot nepareizu parvaldibu, zagsana javaino...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
skatītājs

Arī skatījos šo raidījumu, kuru tā dalībnieki centās pārvērst par humora šovu... LM runāja par visu ko, strīdējās par visu ko, tikai ne par cēloņiem, kas noveduši pie šī visa. Visi cipari bija publiskojami un apspriežami, izņemot tos, kuri skar LM vadību. Neradās pārliecība, ka viņi būtu jāglābj. Domāju, ka viņu (metalurģijas) niša tukša nepaliks. Un ja paliks, tad tā tam bija jānotiek brīvā tirgus apstākļos.

Citi autora darbi