Atslēgvārdi:

Saskaņas centrs: (ne)parastā krievu partija 0

SC izpratne par saskaņu ir raksturīga klasiskai Latvijas krievu partijai, bet tās centriskā sociāli ekonomiskā platforma – tukšs populisms un diletantisms. SC gluži tāpat kā PCTVL acīmredzami negrasās ņemt varu savās rokās, jo ar esošo programmu partija nav iedomājama kādas stabilas valdošās koalīcijas sastāvā.

Iesaki citiem:

Vēl pavisam nesen kāds lielās kaimiņvalsts augsta ranga ierēdnis, sniedzot interviju igauņu presei, atzina, ka etniskām partijām Igaunijā un Lietuvā nav nākotnes izredžu. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka Latvijā situācija ir atšķirīga. Par to liecina arī jau iepriekš apskatītā PCTVL programma un tas, ka šobrīd šī partija ir vismaz otrs populārākais politiskais spēks Latvijā. Tie, kuri nevēlas piekrist šādam kaimiņvalsts eksperta redzējumam, ar cerībām gribētu skatīties “Saskaņas centra” (SC) virzienā, jo vismaz šīs partijas nosaukumā nolasāma atsauce gan uz Jāņa Jurkāna sākotnējo politisko projektu – Latvijas Saskaņas partiju, gan Igaunijas Tautas frontes bijušā līdera Edgara Savisāra dzemdināto Centra partiju. Arī pats SC apgalvo, ka "ir vienīgā politiskā apvienība Latvijā, kurā kopā strādā gan latvieši, gan krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji" un tas "piedāvā jaunu politiku un pieeju etnisko un valodas problēmu risināšanai". Arī publiskajā diskursā SC parasti netiek identificēts ar tā sauktajām krievu partijām, pieļaujot, ka tā pretendē cīnīties arī par daļas latviešu balsīm.

Kas tad ir tas jaunais un atšķirīgais no parastajām krievu partijām, ko piedāvā SC? Pirmkārt, SC ir pret "ideju par divkopienu Latviju". Otrkārt, paralēli līdzšinējai integrācijai uz latviešu valodas pamata SC piedāvā uzsākt otru integrācijas procesu, tas ir, "iedzīvotājiem, kas nav etniskie latvieši" jāapgūst krievu valoda, "kas ir lielākā vēsturiski nacionālā mazākuma Latvijā valoda, kā arī ir viena no pamatvalodām Eiropas Savienībā [sic!]"[1]. Atšķirībā no SC, radikālie PCTVL uzskatīja, ka krievu valoda nekavējoties jāapgūst arī etniskajiem latviešiem. Taču, ja ņemam vērā pārējās centristu vēlmes un izvērtējam viņu oriģinālo ieceri ilgtermiņā, atšķirība no PCTVL uzstādījuma ir minimāla.

Sākotnēji SC vēlas atgriezties pie izglītības sistēmas segregācijas vidusskolās, kā arī, līdzīgi PCTVL, atjaunot krievu valodas mācību plūsmas valsts finansētajās augstskolās. Vēl vairāk, papildus segregācijai izglītībā SC plāno arī nošķirtas valsts pārvaldes sistēmas ieviešanu, nostiprinot "krievu valodas statusu [..] likumdošanā", lai to varētu izmantot "saskarsmē ar varas pārstāvjiem, presi, publiskajā informācijas telpā". Kas tad nodrošinās šo saskarsmi? Acīmredzot, ierēdņi, kurus uz vienlīdzības pamata rekrutēs no "krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju, kas nav etniskie latvieši", vidus. Ja atceramies PCTVL programmā lietoto jēdzienu "lingvistiskā kopiena", tad saprotam, ka šo kategoriju veidos visu Latvijas minoritāšu pārstāvji, kas SC uzlabotajā izglītības sistēmā būs apguvuši krievu valodu. Tādējādi turpmāk valsts iestādēs etniskos latviešus apkalpos ierēdņi – etniskie latvieši, bet "krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, kas nav etniskie latvieši" – piemēram, kāds lībietis, kurš pārzina ES pamatvalodu.

Taču tas ir tikai pirmais solis. SC izrāda vēl lielākas rūpes nekā PCTVL par latgaliešu kultūru un pieprasa "latgaliešu valodas oficiālu atzīšanu, tās izmantošanu publiskajā sfērā presē un izglītības procesā". Acīmredzot, gan krievu partiju, gan centristu mērķis ir panākt nošķīrumu starp latviešiem un latgaliešiem, un tad, saskaņā ar SC programmu, pēdējos iesaistīt paplašinātās integrācijas programmā, pievienojot tos "lingvistiskajai kopienai", kas nav etniskie latvieši. Šīs kopienas papildus nostiprināšanai, nepieciešams stimulēt darbaspēka importu "no kaimiņvalstīm tādām, kā ES, Krievija un CIS [Community of Independent States, kas latviski pazīstama kā NVS – aut.] valstis".

Nākamais solis integrācijas procesā ir līdzšinējo nevajadzīgo naturalizācijas ierobežojumu atcelšana. Turpmāk Latvijas pilsonību automātiski iegūs visi, kas dzimuši Latvijā vai šeit beiguši vidusskolu. Protams, tiem, kas šīm kategorijām neatbilst, nekavējoties piešķiramas tiesības "piedalīties vietējās pašvaldību vēlēšanās". Skat, nebūs vajadzīgi ne desmit gadi, kad sekmīgas integrācijas rezultātā, etniskie latvieši, kas nav krievvalodīgie, būs minoritāte gan skaitliski, gan politiski un beidzot atbildīs krievu valodas apguves priekšnoteikumiem. Tad arī būs pienācis revolucionārās integrācijas programmas pēdējais solis – Izvoļķe naturaļizirovatsja v jeģinuju obščinu Latviji![2]

Pagaidām diemžēl joprojām "saglabājas negatīvā attieksme latviešu sabiedrībā pret nepilsoņiem, ko radījuši labējie politiķi". Cerams, ka SC augstāk izklāstītais piedāvājums šo negatīvo attieksmi mazinās.

Ja integrācijas programma viennozīmīgi orientēta uz tā saukto krievvalodīgo auditoriju, tad šo vienpusību kompensē programmas sociālā sadaļa, kam atvēlēta dokumenta lauvas tiesa. Pirmkārt, jebkuram stereotipiskam latvietim būs saprotama žēlošanās, ka Latvijā ir ļoti, ļoti, ļoti slikti, kas aizņem vismaz pusi no piedāvātā teksta. Daudzus varētu uzrunāt arī tas, ka valsts viņu priekšā ir atbildīga un tai pret viņiem ir pienākums… Daudzi arī piekritīs, ka amorāls ir princips, "saskaņā ar kuru katram Latvijas iedzīvotājam par savu veselību ir jārūpējas pašam". Toties morāli ir veselības aprūpes, sociālās apdrošināšanas, izglītības, mājokļa utt. izmaksas segt no valsts budžeta. Protams, nedrīkst aizmirst pabalstus, kuri novērsīs trūkumus, ko nespēja segt augstāk minētie izdevumi. Tajā pašā laikā SC nepiedāvā izvērstu pastāvošās sociālās apdrošināšanas sistēmas reformas projektu, bet izsaka tikai fragmentārus ieteikumus par, viņuprāt, nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas galvenokārt izpaužas kā konkrētu izdevumu palielināšana.

Kur tad gūstams finansējums šādai devīgai sociālajai politikai? Pirmkārt, nav jākautrējas no budžeta deficīta. Otrkārt, "Eirofondi – mūsu nauda". Protams, SC cer veicināt arī valsts ekonomisko izaugsmi, kas varētu dot zināmus līdzekļus dzīves pabērnu pabalstīšanai. Diemžēl, saprotot, ka pagaidām vidējais latvietis ir guvis visai vāju izglītību, kā tas precīzi aprādīts partijas programmā, vēlētājiem piedāvāta tikai saīsināta SC ekonomiskās programmas versija apmēram divu lapaspušu garumā. No tās var saprast, ka būtiskākais ekonomikas attīstības veicināšanas pasākums ir pensiju problēmas dāsna atrisināšana un citu sociālo maksājumu palielināšana jeb tā sauktais ekonomiskās programmas "sociālais aspekts", kam atvēlēta ceturtā daļa teksta. Tomēr, SC prāt, svarīga ir arī valsts ekonomiskā stabilitāte, par ko, šķiet, vēstīts ekonomiskās programmas "infrastruktūras aspektā". Arī makroekonomikā, tāpat kā etnopolitikā, SC ir revolucionāri. Piemēram, būtiskākais pasākums inflācijas apkarošanā ir "palīdzēt mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām". Tikpat svarīgi ir "mūsdienīgi indeksēt pensijas un pabalstus". Ekonomikas stabilizēšanai nemazāk svarīgi ir "ierobežot izdevumus nemūsdienīgiem un nepilnīgiem iekšējiem un ārējiem projektiem, piemēram NATO samits Rīgā, samazināt armijas izdevumus un atsaukt Latvijas misiju Irākā, atlikt Nacionālās bibliotēkas celtniecību, reģionālo koncertzāļu būvniecību utt." Interesants makroekonomikas instruments ir "veicināt lēto zāļu sertifikāciju, kas ražotas Krievijā un CIS valstīs". Svarīgi, ka, atšķirībā no PCTVL, SC šīs zāles iecerējis tirgot ne tikai Latvijā, bet visā ES teritorijā. Iespējams, šī iecere ir viens no veidiem, kā panākt pareizu ES fondu līdzekļu tērēšanu, tas ir, "Eirofondu līdzekļus sadalīt, ievērojot principu 'nauda tiek piešķirta mērķiem' nevis 'mērķi tiek izgudroti, lai iegūtu naudu'."

Diemžēl, iepazīstoties ar SC programmu, jāsecina, ka partijas nosaukums ir maldinošs un iespējamās cerības neattaisnojošs. SC izpratne par saskaņu ir raksturīga klasiskai Latvijas krievu partijai, bet tās centriskā sociāli ekonomiskā platforma – tukšs populisms un diletantisms. No vienas puses, SC gluži tāpat kā PCTVL acīmredzami negrasās ņemt varu savās rokās, jo ar esošo programmu partija nav iedomājama kādas stabilas valdošās koalīcijas sastāvā. No otras puses, spriežot pēc piedāvājuma, SC nav jauns un problēmu redzējumā atšķirīgs politiskais veidojums, bet gan kārtējais lingvistiskās kopienas runasvīru neapmierināto personisko ambīciju izpaudums.


__________________________

[1] Šeit un turpmāk citātos ir saglabāta SC programmas autoru pareizrakstības un stilistiskās īpatnības.

[2] "Laipni lūgtum naturalizēties vienotajā Latvijas kopienā!" [autoru tulkojums]

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti