Raksts

Sasilušās planētas pilsoņi


Datums:
01. jūlijs, 2008


Foto: Dave Morris

Ko darīsim ar cilvēkiem, kuru valstis klimata pārmaiņu dēļ būs kļuvušas neapdzīvojamas vai pat pilnībā izzudušas? Par to jāsāk domāt jau tagad.

Zinātniskie pētījumi visā pasaulē ir pierādījuši, ka globālās klimata pārmaiņas ir realitāte un rezultātā arvien vairāk pieaug ekstremālu un neraksturīgu dabas parādību skaits — vētras, plūdi, liels karstums vai aukstums, ilgstošs sausums u.c. Kaut arī klimata pārmaiņas izraisa gan cilvēka darbības ietekmēti, gan dabiski faktori, nav iespējams noliegt cēloņsakarību starp cilvēka darbības rezultātā atmosfērā izmestajām siltumnīcas efekta gāzēm (SEG) un pieaugošajām klimata pārmaiņām. Taču viedokļi atšķiras jautājumā par to, kādas tendences gaidāmas nākotnē.

Visplašākie zinātniskie pētījumi, kuru pamatā ir relatīvi konservatīvas prognozes, ir atrodami IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) mājas lapā[1]. Daži secinājumi — Āfrikā līdz 2020. gadam no 75 līdz 250 miljoniem cilvēku būs pakļauti klimata pārmaiņu izraisītam ūdens trūkumam, vairākās valstīs lauksaimniecībā ražas samazināsies pat par 50%. Āzijā pieaugs plūdu risks, īpaši blīvi apdzīvotos upju ieteku reģionos. Jūras līmeņa celšanās radīs nopietnas problēmas mazajām okeānu salu valstīm, bet karstuma un sausuma palielināšanās — Dienvideiropas valstīm. Ir zinātnieki, kas paredz vēl dramatiskākas pārmaiņas – Džeimss Lavloks (James Lovelock) uzskata, ka jau 2020. gadā ekstrēmi laika apstākļi būs kļuvuši par normu, bet 2040. gadā liela daļa Eiropas būs kā Sahāra un vairāki Londonas rajoni būs zem ūdens. Zinātnieks uzskata, ka izmaiņas vairs nav iespējams novērst un cilvēce vai, mazākais, civilizācija nav glābjama[2].

Sera Nikolasa Sterna (Nickolas Stern) ziņojums[3] secina, ka nepieciešams stabilizēt globālo temperatūru 2o virs pirmsindustriālā līmeņa, lai izvairītos no ļoti nopietnām ekoloģiskām problēmām un būtiskas ietekmes uz miljardiem cilvēku — ja temperatūra sasniedz 3o virs pirmsindustriālā līmeņa, tas varētu izraisīt 20-50% no esošo sugu iznīkšanu un pastāv Amazones baseina mežu bojāejas risks. Tomēr pašreizējās politiskās iniciatīvas neveicina stabilizāciju. IPCC prognozes paredz okeāna līmeņa celšanos šajā gadsimtā līdz 59 cm, betciti zinātnieki uzskata, ka šajās prognozēs nav ņemts vērā polāro ledāju kušanas nelineārais raksturs, kā rezultātā jūras līmeņa pieaugums būs krietni lielāks[4]. Džordžs Monbaiots (George Monbiot)[5] domā, ka vienīgā izeja, kas ļautu saglābt situāciju un nodrošināt stabilizāciju līdz 2oC, ir attīstītajām valstīm līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 90%. Pamatojoties uz Lielbritānijas piemēru, zinātnieks parāda, ka tas ir tehniski un ekonomiski iespējams pat bez būtiska dzīves līmeņa samazinājuma, taču ar vienu nosacījumu — būtu pamatīgi jāsamazina avio lidojumu skaits. Politiski nekas tāds pagaidām nav iespējams.

Šeit lasītājs droši vien iebildīs — zinātnieku vidū taču nevalda vienprātība, pastāv viedoklis, ka klimata pārmaiņas lielā mērā ir dabiska cikla rezultāts un pārmaiņas tiek pārspīlētas. Šeit jāņem vērā naftas lobija loma, piemēram, Exxon Mobil[6]. Dž. Monbaiots ir parādījis analoģiju starp tabakas ražotāja Philip Morris apmaksātiem “pētījumiem”, kas cenšas apšaubīt tabakas dūmu kaitīgumu, un līdzīgiem klimata pārmaiņas apšaubošiem tekstiem. Dažkārt ar abu veidu pseidopētījumiem nodarbojas vienas un tās pašas organizācijas[7].

Izšķirošais gadsimts

Džeimss Mārtins (James Martin) uzskata, ka 21. gadsimts būs izšķirošais cilvēces vēsturē — vai nu mēs spēsim tikt galā ar lielākajiem šī gadsimta izaicinājumiem un tad civilizācija piedzīvos nepieredzēti strauju attīstību, vai arī civilizācijai draud noriets[8]. Savā grāmatā viņš uzskaita un analizē galvenās gadsimta problēmas, kas ir savstarpēji saistītas — sarakstā galvgalī ir globālā sasilšana, tālāk seko ekstensīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, ūdens trūkums, okeānu ekosistēmas sabrukums, masu bads slikti pārvaldītās valstīs, tuksnešu izplešanās, pandēmijas, galēja nabadzība un neapturama globālā migrācija.

New economics foundation (nef) pētījumā par vides bēgļiem[9] prognozēts, ka apmēram 150 miljonu iedzīvotāju globālās sasilšanas rezultātā varētu līdz 2050. gadam tikt pārvietoti no savām pašreizējām dzīves vietām. Pētījumā izvirzīta tēze — kāda būtu personas pilsonība, ja viņa valsts ir gājusi bojā klimata pārmaiņu rezultātā? Varbūt viņiem jāpiešķir “pasaules pilsoņa” statuss un nepieciešama starptautiska konvencija par šādu statusu? Sterna ziņojumā pieminēts iespējamo klimata bēgļu skaits — 150 līdz 200 miljoni 2050. gadā, pamatojoties uz konservatīviem aprēķiniem. Citā nef pētījumā analizētas īpaši katastrofālās klimata pārmaiņu ietekmes Āfrikas kontinentā[10]. Situācija daudzās Āfrikas valstīs strauji pasliktinās, vienlaikus iedarbojoties gan vides faktoriem, gan sliktai pārvaldībai. Arī Dž. Mārtins norāda, ka Kenija 1960. gadā bija attīstītāka valsts nekā Singapūra, bet situācija ar katru gadu desmitu arvien pasliktinājusies[11].

Izdevīgi būt līderei

Lai arī prognozes liecina gan par biežākām vētrām, gan lielāku meža ugunsgrēku risku un piekrastes noskalošanu[12], vismaz mērenākās prognozes neliecina par ļoti būtiskiem tūlītējiem apdraudējumiem Latvijai. Klimata pētnieki uzskata par maz varbūtīgu (bet ne pilnībā neiespējamu) Golfa straumes apstāšanos, kas varētu izraisīt ļoti būtisku temperatūras pazemināšanos lielā Eiropas daļā. Atsevišķas lauksaimniecības nozares un tūrisma joma varētu pat iegūt no vidējās temperatūras celšanās[13]. Tiesa gan šāda vērtējuma pamatā ir samērā konservatīvās IPCC prognozes.

Latvijas politika šajā jomā līdz šim ir bijusi balstīta tikai uz īstermiņa interesēm — Latvija vienmēr ir norādījusi uz valsts straujas attīstības un līdz ar to papildu emisiju nepieciešamību, kā arī visiem spēkiem centusies izvairīties no nepieciešamības sniegt attīstības palīdzību citām valstīm, izņemot bijušās PSRS republikas. Neskatoties uz šībrīža ekonomisko krīzi un nesabalansētās ekonomikas radīto pieaugušo sabiedrības nevienlīdzību, Latvijas attīstība kopumā pēdējos gados ir bijusi ļoti strauja. Pastāv liela varbūtība, ka arī turpmāk Latvijas ekonomika attīstīsies labi. Tomēr gāzes lobija pārāk lielā ietekme uz valdību neļauj sekmīgi īstenot nepieciešamās politikas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā. Agri vai vēlu tas radīs nopietnas problēmas gan saistībā ar atkarību no Krievijas, gan arī tādēļ, ka globālo katastrofu ietekmē pasaules valstis būs spiestas spert nevis šķietamus, bet patiesi efektīvus soļus globālās sasilšanas ierobežošanai. Īstenībā Latvijai būtu gan ekonomiski, gan politiski izdevīgi jau šobrīd būt to valstu vidū, kas ir līderes klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, turklāt ne tikai tādēļ, lai samazinātu savu ietekmi uz klimata pārmaiņām, bet, lai modernizētu ekonomiku un būtu gatavai tehnoloģiju eksportam, kā arī, protams, lai samazinātu atkarību no Krievijas.

Laiks atmaksāt parādu

Taču šoreiz pievērsīšos citam jautājumam — kā Latvija būs gatava risināt jautājumu par klimata bēgļiem? Ja mēs runājam par viesstrādniekiem, tad šķiet diezgan viegli pateikt — “mums viņus nevajag”, pat pieciešot zināmas problēmas atsevišķās ekonomikas nozarēs. Taču ko mēs darīsim ar cilvēkiem, kuru valstis klimata pārmaiņu dēļ būs kļuvušas neapdzīvojamas vai pat pilnībā pazudušas zem jūras līmeņa? Vai Eiropas cietoksni izdosies noturēt tā, lai slīcēju glābšana būtu pašu slīcēju problēma? Nav arī pamata cerēt, ka Latvija ilgstoši būs bēgļiem ne īpaši pievilcīga vieta. Atcerēsimies prognozes — Spānijā, Itālijā un citās dienvidu valstīs sagaidāmas nopietnas problēmas. Nevar izslēgt, ka Eiropas Savienības pilsoņi gribēs pārcelties uz dzīvi klimata ziņā patīkamākās vietās, pametot gan liela sausuma, gan biežu plūdu skartās teritorijas. Latvijai ir ne tikai zems iedzīvotāju blīvums, bet arī arvien krītošs iedzīvotāju skaits. Klimata pārmaiņas Latvijai vismaz sākotnēji nodarīs salīdzinoši mazāku kaitējumu.

Analizējot šobrīd pieejamo informāciju, mans secinājums ir šāds — pastāv samērā liela varbūtība, ka Latvijai tuvāko gadu desmitu laikā var nākties uzņemt (kontrolētā vai nekontrolētā veidā) ievērojamu skaitu klimata bēgļu un uz Latviju pārcelsies arī paliels skaits ES pilsoņu. Līdz ar to ir nopietni pārdomājami jautājumi — kā un kad tas varētu notikt un kas būtu darāms. Vai labāk būtu šos bēgļus izvietot vienotā teritorijā vai izklaidus? Kā īstenot bēgļu integrāciju sabiedrībā, apmācību, latviešu valodas lomas nesamazināšanos? Ja šie jautājumi tiek apdomāti savlaicīgi un pastāv globālas vienošanās, varbūt ir iespējams vismaz daļēji izvēlēties reģionu, no kurienes nāk bēgļi. Turklāt jāpārdomā ne tikai negatīvās sekas — kultūru mijiedarbība rada arī attīstības iespējas. Es sagaidu niknus oponentus šādiem pieņēmumiem. Tad es gribētu dzirdēt skaidru atbildi — vai būtu pareizāk ļaut cilvēkiem iet bojā, bet nekādā gadījumā neļaut viņiem patverties Latvijā? Jāatgādina, ka pēc Otrā pasaules kara tomēr daudzas valstis deva patvērumu cilvēkiem no Latvijas, kas glābās no komunistiskā terora. Varbūt būs pienācis laiks šo parādu atmaksāt.

Nobeigumā mazliet par citu aspektu. Šķiet, ka labāks variants, nekā uzņemt bēgļus, tomēr ir radīt iespēju viņiem turpināt dzīvot savās zemēs. Var būt gadījumi, kad tas nebūs iespējams, piemēram — ceļoties jūras līmenim, atols nokļūst zem ūdens. Taču daudzviet Āfrikā ir iespējams palīdzēt cilvēkiem izdzīvot, pat pasliktinoties klimatiskajiem apstākļiem[14]. Tādēļ ir pienācis brīdis, kad vairs nevar teikt, ka mēs esam nabadzīga un maza valstiņa un tā nav mūsu problēma. Ir gan un, ja Latvija varētu sekmīgi uzsākt attīstības palīdzību kādā Āfrikas valstī, un, ja izdodas veicināt šīs valsts attīstību, tā nākotnē var izrādīties arī ekonomiska iespēja mūsu uzņēmējiem. Jo globālajā pasaulē mēs vairs neesam nabadzīga valsts.

_____________________

[1] Climate change 2007: Synthesis report. An Assessment of the Intergovernmental Panel on Climate Change; http://www.ipcc.ch/ Šeit apkopoti jaunākie zinātniskie dati, mājas lapā pieejami arī detalizētāki pētījumi.

[2] James Lovelock, “The Earth is about to catch a morbid fever that may last as long as 100 000 years“, Independent, 16 January, 2006; .

[3] Sir Nickolas Stern, “The Economics of climate change“, HM. Treasury, October 2006;

[4] James Hansen, Makiko Sato, Pushker Kharecha, Gary Russel, David W.Lea, Mar Siddall, “Climate Change and Trace Gases”, Philiosophical Transactions of the Royal Society, 2007, Vol 365,; http://pubs.giss.nasa.gov/docs/2007/2007_Hansen_etal_2.pdf; George Monbiot,
A sudden change of state“, The Guardian, 3 July, 2007;

[5] George Monbiot, “Heat. How to stop the planet burning”, Penguin Books, 2007

[6] Skat. George Monbiot, “Heat. How to stop the planet burning”, 2007, Penguin Books un Al Gore, “The Assault on Reason”, 2007, Penguin Books

[7] George Monbiot, “Heat. How to stop the planet burning”, 2007, Penguin Books, 20. – 42. lpp.

[8] James Martin, “The meaning of the 21st century. A vital blueprint for ensuring our future”, 2006, Eden Project Books

[9] Molly Conesbee and Andrew Simms, “Environmental refugees. The case for recognition”, 2003, new economics foundation; http://www.neweconomics.org/gen/z_sys_publicationdetail.aspx?pid=159

(vairums nef dokumentu pieejami bez maksas pēc pieprasījuma iepriekš reģistrējoties mājas lapā www.neweconomics.org.).

[10] “Africa – Up in smoke? The second report from the Working Group on Climate Change and Development”, new economics foundation; http://www.neweconomics.org/gen/z_sys_PublicationDetail.aspx?PID=232.

[11] James Martin, “The meaning of the 21st century. A vital blueprint for ensuring our future”, 2006, Eden Project Books, 113 – 114 lpp.

[12] Sallija Benfelde, “Klimats mainās. Kāds ir cilvēka devums globālajās pārmaiņās?”, Vides vēstis, Nr. 10, 2005; http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=83&what=4

[13] Vides ministrija. Informatīvais ziņojums. Par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām. 2008 (projekts); Climate change 2007: Synthesis report. An Assessment of the Intergovernmental Panel on Climate Change; http://www.ipcc.ch/

[14] “Africa – Up in smoke? The second report from the Working Group on Climate Change and Development”, new economics foundation; http://www.neweconomics.org/gen/z_sys_PublicationDetail.aspx?PID=232.


Africa - Up in Smoke 2. The second report on Africa and global warming from the Working Group on Climate Change and Development

Environmental Refugees: The Case for Recognition

Intergovernmental Panel on Climate Change

Kā piemērosimies klimata pārmaiņām

Klimats (340.77 KB)

Mainīties pašiem, lai nemainītos klimats

The Earth is about to catch a morbid fever

United Nations Framework Convention on Climate Change

Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015. Sabiedriskā apspriešana


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!