Atslēgvārdi:

Sargsunim vajadzīga jauna māja

Latvijas mediju aicinājums E-pārvaldes projekta izstrādātājiem ir mēģinājums definēt savas profesionālās intereses ceļā uz informācijas sabiedrību

Iesaki citiem:
Suns buda 255x203
Foto:AFI

Žurnālists ir kā sargsuns, kas stāv sabiedrības interešu sardzē, modri uzraugot pie varas esošo darbus - šis tēlainais salīdzinājums ir tik bieži minēts, ka jau kļuvis par klasiku. Bet pēdējos gados par klasisku diskusiju tēmu pasaules mediju ekspertu aprindās kļuvis cits jautājums - vai informācijas sabiedrības laikmets nāks kā šīs senās un prominentās profesijas kapracis? Vai brīva informācijas pieejamība ikvienam nozīmēs, ka vairs nebūs nepieciešamības pēc profesionāliem starpniekiem starp varu un sabiedrību, jo katrs pats gluži kā zviedru galdā spēs izvēlēties sev vajadzīgo?

Pagaidām Latvijā, šķiet, šie jautājumi vēl nav aktualizējušies, jo līdz informācijas sabiedrībai un patiesai demokrātijai vēl tāls ceļš ejams. Tomēr, ja žurnālisti jaunās vēsmas uztvers kā pasīvi vērotāji, nemēģinot atrast otro elpu, būs taisnība tam jaunietim, kas nesen augstskolas iestājeksāmenu pārrunās uz jautājumu, kāpēc izvēlējies sabiedrisko attiecību studiju programmu nevis žurnālistiku, cieti noteica, ka tā esot izvēle starp nākotni un pagātni.

Vai šādam pesimismam ir pamats? Manuprāt, uz šīs problēmas atslēgu savulaik norādījusi jau Raiņa Spīdola - pastāvēs kas pārvērtīsies. Jeb, citējot Flemingu Sfitu, Dānijas datorizētās žurnālistikas asociācijas priekšsēdētāju un vienu no labākajiem lielākās rīta avīzes "Jyllands-Posten" pētnieciskajiem žurnālistiem, - lai ceturtā vara savu varēšanu nepazaudētu arī informācijas sabiedrībā, sargsunim ir vajadzīga jauna māja.

Kādas pārmaiņas Latvijas žurnālistikai ir nepieciešamas un no kāda materiāla tā jaunā māja jābūvē?

Pirmkārt, jāsakārto publiskās informācijas vide un pieejamība atbilstoši demokrātiskas sabiedrības normām un elektroniskajam laikmetam. Latvijas valdība ir ķērusies pie stratēģijas izstrādes par elektroniskās informācijas sistēmu izmantošanu valsts pārvaldē. E-pārvaldes koncepcijas projekts tika publicēts jau pavasarī, taču tālāku virzību pagaidām nav ieguvis. Tāpēc šis ir īstais brīdis medijiem nākt klajā ar aicinājumu nevilcināties ar programmas virzīšanu un finansējuma nodrošināšanu, nosakot, ka E-pārvaldei jākļūst par vienu no nacionālajām prioritātēm. Medijiem arī skaidri jādefinē savas vajadzības - ne vien pēc būtības, kā tas darīts Informācijas atklātības likumā, bet arī detalizēti apspriežot formu, t.i. virtuālos ķieģeļus.

Žurnālistu grupa, kas pēc PHARE Korupcijas novēršanas projekta rīkotās konferences "Žurnālistika ar IT - kopā pret korupciju Latvijā" vasarā strādāja pie Aicinājuma teksta, secināja, ka no šā gada spēkā esošajā Igaunijas informācijas atklātības likumā ir iekļautas daudzas normas, par kurām mēs pagaidām varam tikai sapņot - ka iestāžu dokumentu reģistrs ir elektroniska datu bāze, ka ir skaidra kārtība publiskās informācijas ievietošanai internetā un valsts uzraudzībai pār institūcijām, kas nodrošina pieeju informācijai. Latvijā ir izstrādāts vien MK noteikumu projekts par ministriju mājas lapām, un, protams, gribas cerēt, ka tas būtiski uzlabos Latvijas valsts iestāžu interneta resursus, kas pagaidām ir lietošanai nedraudzīgi un domāti galvenokārt prezentācijai, nevis lietišķas informācijas sniegšanai.

Tomēr ar labāku informācijas pieejamību vien Latvijas žurnālistikas kvalitāte neuzlabosies. Otrs būtiskais faktors ir pašu žurnālistu izglītošanās pētījumiem noderīgās datorprasmēs. Jāspēj datus ne tik vien iegūt, bet arī apstrādāt un analizēt ar elektronisko tabulu palīdzību, jāprot orientēties datu bāzēs un no skaitļu rindām izvilināt vajadzīgās atbildes, lai pēc tam savus atklājumus konfrontētu ar varas kalpu teikto. Vispirms roc, un tikai pēc tam jautā, - tā skan Zviedrijas pētniecisko žurnālistu moto.

Lai palīdzētu Latvijas žurnālistiem, šonedēļ tiek atklāta jauna Datorizētās žurnālistikas atbalsta mājas lapa www.lmdmc/petniecība.lv , kur ievietotie mācību materiāli ļaus šīs iemaņas apgūt arī pašmācībā. Ir uzsākta datorizētās žurnālistikas mācību programma RSU Komunikāciju studiju katedras studentiem un semināru sērija strādājošajiem.

Es ticu, ka šis aktivitātes palīdzēs Latvijas žurnālistikai kļūt dziļākai, analītiskākai, uz seku paredzēšanu orientētai. Līdz ar to- sabiedrībai joprojām ļoti vajadzīgai, neļaujot pilsonim apmaldīties pieaugošās informācijas plūdos un varai - ar to manipulēt.

Gādāsim, ka sargsunim arī Latvijā drīz tiek jauna māja - elektroniskās informācijas telpa, un varbūt pat jauna loma - pavadonis informācijas sabiedrībā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi