Atslēgvārdi:

Saikne ar Latviju 0

Southern Poverty Law Center ziņojums
2007.gada rudenī

Iesaki citiem:
Logo fons

Šo rakstu par homofobiju Amerikā un homofobiju Latvijā sagatavoja amerikāņu organizācija Southern Poverty Law Center — šī bezpeļņas organizācija pamatos ir pazīstama ar cīņu pret dažādu veidu ekstrēmismu. Centrs atrodas Alabamas štatā ASV, tas ir tālajos ASV dienvidos, un centra darbība kopš 70. gadiem pirmām kārtām ir saistījusies ar rasisma apkarošanu. Centrs Latvijai ir pievērsis uzmanību pateicoties “Jaunajai paaudzei” un konkrēti tās vadītājam Aleksejam Ļedjajevam. Politika.lv lasītāji, iespējams, atcerēties, ka 2007. gada sākumā Latvijā viesoties pie Ļedjajeva ieradās divi cilvēki, Kens Hačersons (Ken Hutcherson) un Skots Laivlijs (Scott Lively). Pirmais meloja un apgalvoja, ka pārstāvot ASV prezidenta administrāciju. Pēdējais pazīstams ar grāmatu, kurā apgalvots, ka visi vadošie nacisti bija geji un tāpēc ebreju iznīcināšanā vainojami tieši viņi. Kādas ir saites starp Ļedjajevu un šiem cilvēkiem? Par to šis materiāls.

Kārlis Streips



Sakramento pilsētā, Kalifornijas štatā, jūlija pirmajā dienā Satenders Sings (Satender Singh) tika piekauts līdz nāvei tāpēc, ka viņš bija gejs. 26 gadus vecā Fidži salā dzimušā Singa vecāki bija indieši. Viņš baudīja brīvdienas un kopā ar trim laulātiem indiešu pāriem, kuri bija apmēram viņa vecumā, piedalījās piknikā pie Natoma ezera. Sings bija trauslas miesas būves un bez pavadones — abas īpatnības pamanīja grupa krievvalodīgo imigrantu, kuri pusdienoja turpat līdzās.

Vairāki aculiecinieki stāsta, ka vīrieši skaļi verbāli uzbruka Singam un viņa draugiem, saucot viņus par “7-11 darbiniekiem”[1] un par “pederastiem”. Slāvu vīrieši lielījās par to, ka pieder krievu evaņģēliskai baznīcai un teica Singam, ka viņam būtu jāapmeklē “laba baznīca” — tāda, kādu apmeklē viņi. Singa draugi stāsta, ka uzbrucēji vispirms lika sievām un bērniem braukt mājās, un tad ar mobilā telefona palīdzību izsauca vēl dažus slāvu vīriešus. Kopā ar Singu bija arī sieviete sestajā grūtniecības mēnesī. Draugi sajuta bailes un centās piknika vietu atstāt, taču krieviski runājošie vīrieši bloķēja viņu ceļu.

Grūtniece pateica, ka viņa nevēlas ar viņiem kauties. “Arī mēs nevēlamies ar tevi kauties,” viens no vīriešiem atbildēja angļu valodā. “Mēs tikai gribam tavu draugu pederastu.”

Viens no slāvu vīriešiem iesita Singam pa galvu. Sings pakrita bezsamaņā. Viņš asiņoja. Uzbrucēji aizbrauca zaļā automobīlī un sarkanā sporta mašīnā. Lai Singa draugi nevarētu pierakstīt numuru, vīrieši viņus apmētāja ar pudelēm. Singam bija asinsizplūdums smadzenēs. Nākamajā dienā slimnīca apstiprināja, ka viņam iestājusies smadzeņu nāve. Ģimene 5. jūlijā ļāva atslēgt mākslīgos elpināšanas aparātus.

Ārpusē, zem Singa palātas logiem dežurēja vairāk kā 100 cilvēku. Daudzi bija geju aktīvisti no Sakramento, kuri Singu personīgi nepazina, bet kuri viņa nāvē saskatīja traģisku, bet nenovēršamu rezultātu tam, ko viņi raksturo kā ātri augošas briesmas, kuras rada viņu pilsētā un citur ASV rietumos dzīvojošie homofobiskie slāvu ekstrēmisti, lielākoties pirmās un otrā paaudzes imigranti no Krievijas, Ukrainas un citām bijušām PSRS valstīm.

Pēdējo mēnešu laikā minētajos štatos krievvalodīgie “krievu baptisti” un Vasarsvētku draudzes pārstāvji piestrādājuši, lai anti-geju protestos piedalītos tūkstošiem cilvēku. Sakramento pilsētā geju aktīvisti piketējuši pie anti-geju slāvu baznīcas, viņi lūguši policiju aktīvāk patrulēt geju mikrorajonos, izplatītas informācijas kartītes, kas domātas gejiem un lesbietēm. Kartītēs lasāmi brīdinājumi par slāvu evaņģēlistiem, kuri, tā teikts kartītēs, piekāvuši geju praida pasākumu dalībniekus. Tieši Singa nāve pierādīja viņu dziļāko baiļu pamatotību.

“Jau vairāku gadu laikā fundamentālisti un slāvu kristieši pulcējas niknos protestos gandrīz katra geju pasākuma laikā Sakramento apkārtnē, un tagad beidzot ir noticis tas, no kā geju sabiedrība jau ilgāku laiku ir baidījusies,” tā geju tiesību aktīvists Maikls Gormans (Michael Gorman).



Sargkareivji

Geju tiesību aktīvisti Singa nāvē vaino to, ko sauc par “Rietumkrasta saikni” jeb “ASV-Latvijas naida asi”. Runa ir par naidpilnu Latvijas megabaznīcas mācītāju, kurš stingrās līnijas slāvu anti-geju kustībā rietumos kļuvis par centrālo figūru. Augusta sākumā policija paziņoja, ka Singa nāvē apsūdzība uzrādīta diviem slāvu vīriešiem, viens no kuriem jau paguva aizbēgt uz Krieviju. Noziegumu policija klasificēja kā naida noziegumu.

Sakramento ielejā veidojas plaša un nikna anti-geju kustība, kuras centrā ir krievu un ukraiņu valodā runājoši migranti. Daudzi piedalās starptautiskajā ekstrēmistu kustībā, kuras homofobiskie dalībnieki sevi sauc Sargkareivji uz mūra (Watchmen on the Walls). Latvijā Sargkareivji ir populāri kristiešu fundamentālistu un etnisko krievu vidū. Viņi vadījuši anti-geju protestus, kuru laikā geji un lesbietes apmētātas ar izkārnījumu maisiem. Amerikas rietumos Sargkareivji atraduši atbalstu krievvalodīgo fundamentālistu mācītāju vidū, kuri kādreiz dzīvoja bijušajā Padomju Savienībā. Organizācijas biedri kļūst arvien aktīvāki vairākās pilsētās, kuras sen pazīstamas kā draudzīgas gejiem. To starpā ir Sakramento, Sietla un Portlenda Oregonas štatā.

Vlads Kusakins Sakramento vada krievu valodā raidītu anti-geju radio raidījumu un Sietlā izdod krievvalodīgu laikrakstu. Janvārī viņš laikrakstā The Seattle Times stāstīja, ka Dievs tradicionāli liberālās rietumkrasta pilsētās “injicējis” lielu skaitu anti-geju slāvu fundamentālistu. “Tajās vietās, kur šī slimība izplešas, Dievs radījis svēto penicilīnu” —tā V. Kusakins.

Slāvu fundamentālisti Sargkareivju kustībā uzvedas tikpat rupji, kā Freda Felpsa (Fred Phelps) bēdīgi slavenās Vestboro Baptistu baznīcas pārstāvji, bet Sargareivji ir vēl vardarbīgāki fiziskā nozīmē. Viņu teoloģija ir pamatota geju piekaušanā, un kurss ir vēl stingrāks nekā tas, kuru piekopa nelaiķis Džerijs Folvels (Jerry Falwell). Homofobiski slāvu radio raidījumu vadītāji un fundamentālistu mācītāji ēterā un no kanceles raida naidpilnus spriedelējumus. Tie skan krievu valodā. Ja tie izskanētu angliski, tie izraisītu valsts mēroga skandālu.

Deniss Meindžers (Dennis Manger) ir gejs un kādreizējais Kalifornijas štata senators. Patlaban viņš strādā kā lobētājs kabeļtelevīzijas industrijā. Meindžers stāsta, ka 2006. gadā kādā pasākumā viņš saticis kādu ievērojamu Sakramento slāvu kopienas pārstāvi, kurš viņam pateicis, “Jums jāsaprot, ka mūsu acīs homoseksuāli cilvēki ir tādi paši, kā zagļi, laulības pārkāpēji un slepkavas. Jūs esat pretīgs Dieva acīs.”

Kalifornijas štata senators Derels Steinbergs (Darrell Steinberg) no Sakramento 2006. gada geju praida parādē brauca augstām amatpersonām paredzētā mašīnā, un viņš laikrakstā The Sacramento Bee pēc tam stāstīja, cik šokēts viņš bijis par naidpilnajiem kliedzieniem, kādus viņš dzirdējis no slāvu fundamentālistu protestētājiem. “Šie vārdi ir pretīgi, un tie ir vārdi, kuri atsevišķiem cilvēkiem var likt domāt, ka nav ne vainas spert nākamo soli un kādu ievainot.”

Pērn vasarā krievvalodīgs laikraksts Sakramento ar anglisko nosaukumu The Speaker (Runātājs) aicināja lasītājus piedalīties masīvā anti-geju demonstrācijā: “Izvēlieties, tā ir jūsu izvēle. Homoseksuālisms klauvē pie jūsu durvīm un jautā, ‘Vai drīkstu jūsu dēlu pataisīt par geju un meitu par lesbieti?’.”

Šajā un arī citos protestos pie Kalifornijas Kapitolija piedalījās tūkstošiem krieviski runājošu pusaudžu. Viņi pulcējās Kapitolija koridoros un valkāja krekliņus ar uzrakstu “Pederastija ir grēks”. Pūlī bija arī lakatos ietinušās babuškas ar lozungiem: “Perversija nekad nav droša” un “Es atsakos mācīties par gejiem”.



"Vīrišķīga kristietība"

Pērn aprīlī Oregonas pilsētā Seilemā pulcējās vairāk nekā 700 krievvalodīgu pusaudžu, viņi pie Oregonas Kapitolija protestēja pret diviem geju tiesību likumprojektiem. Tas bija lielākais anti-geju protests Oregonas mierīgajā galvaspilsētā kopš 1992. gada, kad Oregonas Pilsoņu alianse (OCA) mēģināja panākt referenduma sasaukšanu par štata konstitūcijas grozījumiem, lai pasludinātu homoseksuālus cilvēkus par “nenormāliem, nepareiziem, pretdabiskiem un perversiem”. Referenduma veiksmes gadījumā štatam būtu jāatbrīvo no amata visi atklātie geji un lesbietes, kuri strādāja kā skolotāji. Referendumā pretinieki uzvarēja tikai ar dažu procentu pārsvaru.

Toreizējais OCA izpilddirektors bija Skots Laivlijs (Scott Lively). Viņš jau izsenis darbojies kā anti-geju aktīvists un patlaban ir Sargkareivju vadošais starptautiskas vēstnieks. Laivlijs kādreiz Kalifornijā vadīja homofobisko Amerikas Ģimenes asociāciju, viņš dibinājis organizāciju “Ģimenes sargāšanas garīdzniecība” (Defend the Family Ministries) un organizāciju “Juridiskais centrs ģimenes atbalstam” (Pro-Family Law Center). Pēdējā organizācija apgalvo, ka tā Amerikā ir “vienīgā juridiskā organizācija, kura nedara neko citu, kā vien pretojas homoseksuāļu politiskajai dienas kārtībai.”

Sargkareivju kustības stratēģija cīņā pret homoseksuālisma “slimību” aicina cilvēkus uz agresīvu konfrontāciju. “Mēs, baznīcas vadītāji vairs nedrīkstam būt tādi memmesdēliņi, ja runa ir par sabiedriskiem un politiskiem jautājumiem.” Tā paziņojis Laivlijs plaši izplatītā traktātā, kurš saucas “Vīrišķīgā kristietība” (Masculine Christianity). “Ja ir viena mātišķa un sievišķīga baznīcas garīdzniecība, piemēram, grūtniecības krīzes centrs vai bijušo geju atbalsta grupa, tad tai pretī jāstāv cīņā rūdītai un ienaidnieku apkarojošai vīrišķīgai garīdzniecībai, tādai kā Operation Rescue (Operācija -glābšana) [2]”

Laivlijs par ienaidniekiem uzskata nevien homoseksuāļus, bet arī cilvēkus, kurus viņš sauc par “homoseksuālistiem”. Tie ir jebkuras seksuālas orientācijas cilvēki, kuri “aktīvi pārstāv homoseksuālismu kā morālu un sociālu ekvivalentu heteroseksuālismam, kad tiek runāts par sociālo politiku.”

Brīžos, kad viņš personīgi konfrontējas ar ienaidnieku, Laivlijs darbojas atbilstoši paša sludinātajam par “cīņā rūdītu” taktiku. Nesen civilās tiesas tiesnesis viņam lika samaksāt 20 tūkstošus dolāru lesbiešu fotogrāfei Katrīnai Stauferei (Catherine Stauffer). 1991. gadā Laivlijs kādā Portlendas baznīcā sievieti sagrāba aiz matiem un šādi vilka pa baznīcas gaiteņiem.



Rozā pase

Laivlijs reizēm publicē rakstus žurnālā Chalcedon Report (Halcedonas vēstis), to izdod Halcedonas[3] fonds. Fonds Amerikā ir vadošā kristiešu rekonstrukcionisma organizācija. (Rekonstrukcionisma piekritēji parasti aicina Amerikā ieviest Vecās derības likumus, atjaunojot tādus drakoniskus sodus, kā aktīvu homoseksuāļu un bērnu, kuri lamā savus vecākus, apmētāšanu ar akmeņiem.)[4] Taču visplašāk Laivlijs pazīstams, kā grāmatas Rozā kāškrusts: Homoseksuālisms Nacistu partijā viens no autoriem.

Grāmata izdota 1995. gadā, tas ir satriecošs Holokausta revizionisma darbs. Grāmatā apgalvots, ka Hitlers bijis gejs. Neviens nopietns vēsturnieks tā neuzskata. Grāmatā rakstīts, ka Hitlers un citi ļauni geju fašisti bija Nacistu partijas veidotāji, tieši viņi vadīja Trešo reihu un organizēja Holokaustu. (Laivlija jaunākā grāmata saucas Saindētais strauts, kurā stāstīts par “tumšu un spēcīgu homoseksuāļu klātbūtni spāņu inkvizīcijā, Francijas terora laikmetā, Dienvidāfrikas aparteīda laikmetā, un divos vergu turēšanas gadsimtos Amerikā.”)

Rozā kāškrusts ir grāmata, kurai uz vāka burta “x” vārdā homosexuality ir kāškrusts. Leģitīmi vēsturnieki to universāli nosodījuši, un 2005. gadā Southern Poverty Law Center savā Pētniecības ziņojumā to pilnībā atmaskoja. Stīvens Feinsteins (Stephen Feinstein) vada Holokausta un genocīda pētījumu centru Minesotas universitātē, viņš uzskata, ka grāmatu “sarakstījis labējā spārna kristiešu kults, tajā ir tikpat daudz patiesības, kā teorijā par plakano zemi.” Laiviljs neatbildēja uz vairākiem elektroniskā pasta sūtījumiem, kuros lūgts viņa komentārs.

Grāmata Rozā kāškrusts Laivlijam kļuvusi par pasi, kura ļauj kļūt slavenam anti-geju baznīcas vadītāju un viņu sekotāju vidū Eiropā. Viņš ir populārs arī krievvalodīgo anti-geju aktīvistu kopienā Amerikā. Laivlijs par savu grāmatu un plašāko anti-geju darba kārtību bieži runā baznīcās, policijas akadēmijās un televīzijas studijās daudzviet bijušajā PSRS.

Laivlijs saka, ka grāmata Rozā kāškrusts krievu tulkojumā ir populāra tāpēc, ka to atbalstījis mācītājs Aleksejs Ļedjajevs, kurš vada Jaunās paaudzes baznīcu — tā ir evaņģēlisko kristiešu mega-baznīca Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Jaunajai paaudzei Austrumeiropā, Argentīnā, Izraēlā un Amerikas Savienotajās Valstīs ir vairāk kā 200 draudžu.

“Kāds mans atbalstītājs viņam iedeva Rozā kāškrusta kopiju, tā viņu ļoti ietekmēja,” Laivlijs 2006. gada decembrī stāstīja kādā radio raidījumā, kuru pārraidīja radio kompānija WTTT-AM Bostonā. “Eiropas prese viņiem [Ļejdajevam un viņam baznīcai] bruka virsū, ka tie esot nacisti. Viņš bija sajūsmināts, ka beidzot viņam bija pierādījumi, ar kuriem oponēt medijiem.” Arī Ļedjajevs nereaģēja uz e-pasta vēstulēm, kurās viņš tika lūgts to komentēt.

Laivlijs apgalvo, ka laikā kopš tam, “mani burtiski bombardē ar aicinājumiem bijušajā PSRS runāt ar masu informācijas līdzekļiem.” Sakramento pilsētā laikraksts The Speaker aicina lasītājus pirkt un lasīt arī Rozā kāškrustu. Tikmēr Kalifornijas parlamentā pat labējā spārna likumdevēji skaļi novaidoties, kad slāvu fundamentālisti, sniedzot liecības, vicina rozā grāmatu.



Rokoperas un rekonstrukcija

Jaunās paaudzes teoloģija, kuru sludina Ļedjajevs, ir daudz ko aizņēmusies no R.J. Rašdūni (R.J. Rushdoony) darbiem. Viņš bija Kristiešu rekonstrukcijas kustības idejas autors un dibinātājs. 2002. gadā mācītājs Ļedjajevs izdeva grāmatu, Jaunā pasaules kārtība, kurā viņš aicina kristiešu fundamentālistus visā pasaulē ietekmēt savā valstī dzīvojošos bagātos un varenos cilvēkus, lai viņi ieviestu Bībeles likumus un novērstu iedomāto geju un musulmaņu sazvērestību, kuras mērķis it kā ir iznīcināt kristietību. “Pirmais iznīcinošais homoseksuālisma vilnis atbrīvo ceļu otrajam un daudz bīstamākajam islamizācijas vilnim,” tā Ļedjajevs.

Ļedjajevs dzimis Kazahstānā, viņš tā īsti pat neprot latviešu valodu. Tomēr viņš itin labi pieprot starptautisko valodu, kādā runā anti-geju aktīvisti kristiešu labējā spārnā. Ļedjajevs ir tuvs draugs Dienvidu baptistu televīzijas evaņģēlistam Petam Robertsonam (Pat Robertson). Viņš ir tas cilvēks, kurš reiz pareģoja, ka Dievs sodīs Floridas štatu ar orkāniem un citām stihijām, jo Disney World izklaides parks reiz homoseksuāliem cilvēkiem piedāvāja “Geju dienas” atlaides. 2006. gadā Ļedjajevs piedalījās Nacionālajās lūgšanu brokastīs, kurās namatēvs bija ASV prezidents Džordžs Bušs.

Ļedjajevs ir 56 gadus vecs, bet viņš pietiekami labi saprot jauniešus, lai savu vīziju par globālo teokrātiju reklamētu ar sarežģītu un masīvu kristiešu rokoperu palīdzību. Ļedjajevs ir šo operu autors, režisors un zvaigzne, tās ir pārpilnas ar lāzeriem, dūmu metējiem un spīguļojošā sintētikā tērptiem aktieriem ar spokainu grimu. Gados jauni krievvalodīgie anti-geju aktīvisti internetā izplatījuši vienu no šīm rokoperām. Varonim mugurā ir smokings un viņš cīnās ar vīriešiem, kuri tērpti piegulošās zeķbiksēs un nes liesmojošas lāpas. Skan smagā metāla ģitāras, un armijas kori atgādinošs ansamblis dzied par “uzvaru pār gejiem.”

Ļedjajevs atbalstītāju atradis ne vien Laivlijā un Robertsonā, bet arī mācītājā Kenā Hačersonā (Ken Hutcherson). Viņš ir tumšādains Antiohas Bībeles baznīcas dibinātājs (šī mega-baznīca atrodas Sietlā). Kādreizējo Nacionālās futbola līgas spēlētāju bieži sauc “Hačs”, un viņam bija nozīmīga loma tajā brīdī, kad firma Microsoft kādu laiku atteicās atbalstīt Vašingtonas štata likumprojektu, kurš būtu aizliedzis darbinieka atbrīvošanu no darba seksuālās orientācijas dēļ. 2004. gadā Hačersons organizēja “Maija svētkus laulībām”, un beisbola komandas Seattle Mariners laukumā sapulcējās 20 tūkstoši cilvēku, lai oponētu geju laulībām.

Ļedjajeva māsasdēls 2006. gada martā redzēja Hačersonu piedalāmies debatēs par geju tiesībām un viņš sarunāja tikšanos ar mācītāju Latvijā. Jau gada beigās Hačersons, Ļedjajevs un Laivlijs bija apvienojušies ar The Speaker redaktoru Vladu Kusakinu. Viņi veidoja starptautisku aliansi pret to, ko Hačersons sauc par “homoseksuāļu kustību, kura apgalvo, ka tā ir minoritāte un tai ir vajadzīgas vienlīdzīgas tiesības ar citiem.”

Nosaukums Sargkareivji uz mūriem nāk no Nechemijas grāmatas Vecajā derībā, kurā sargkareivji sargā iznīcinātās Jeruzalemes rekonstrukciju. Mūsdienu Sargkareivji apgalvo, ka viņi sargā pilsētas, kuras iznīcina homoseksuālisms.

“Nechemija sargāja iznīcināto Jeruzalemes pilsētu. Tāpat mēs šodien stāvam pie mūsu likumdošanas sagrautajiem mūriem,” tā Ļedjajevs raksta Sargkareivju interneta lapā. “Pasargāt kristietību, tas sākas ar mūru atjaunošanu, un šajā lietā jāpiedalās arī Sargkareivjiem.” Grupas misija ir “pilnībā nodrošināt, lai mūsu valstu likumi atbilst Dieva likumiem.”

Pēdējā gada laikā Sargkareivji divreiz ir pulcējušies Amerikas Savienotajās Valstīs, pirmoreiz Sakramento, bet otro reizi — Vašingtonas pilsētā Belevjū. Viņi veidoja stratēģiju par to, kā cīnīties pret geju laulībām, kā arī pret tā dēvētajām “geju-heteroseksuāļu aliansēm” amerikāņu skolās. Tāpat viņi aicina boikotēt mācību grāmatas, kurās homoseksuālisms minēts jebkādā kontekstā, izņemot absolūtāko noliegumu.

Grupa pulcējusies arī ārpus Amerikas. 2006. gada vasarā Sargkareivji un viņu atbalstītāji pulcējās Rīgā, lai “pilsētu pasargātu no homoseksuāļu invāzijas.” Geju tiesību aktīvisti Eiropā atbild, ka tieši geji ir jāsargā no Latvijas galvaspilsētas, nevis otrādi.

Patiesi, pilsēta ir vardarbīgas homofobijas perēklis. 2005. gadā 100 geju aktīvisti, lielākoties no Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, ieradās Rīgā, lai piedalītos geju tiesību gājienā, kura tika plašās aprindās uzskatīta par pirmo īsto pārbaudi tam, vai Latvijas oficiālā apņemšanās ievērot pulcēšanās brīvības principu, kurš bija priekšnoteikums valsts uzņemšanai Eiropas Savienībā 2004. gadā, bijusi patiesa. Geju aktīvisti pamatīga policijas eskorta ieskauti nogāja vien pāris kvartālu, viņiem visapkārt bija ultranacionālisti, neonacistiski skūtgalvji, vecas sievietes un jauni vīrieši ar “Es mīlu Jauno paaudzi” krekliņiem. Demonstrantus apmētāja ar olām, puvušiem tomātiem un maisiņiem ar izkārnījumiem.

Kad Latvijas parlaments Rīgā apsprieda jautājumu par to, vai seksuālā orientācija būtu iekļaujama valsts pretdiskriminācijas noteikumos, aktīvists vārdā Jānis Šmits, kurš ir prominents mācītāja Ļedjajeva Jaunās paaudzes baznīcas aizstāvis, citēja Veco derību: “Ja vīrietis kopojas ar vīrieti, kā tikai mēdz kopoties ar sievieti, tad tie abi ir izdarījuši nešķīstu apgānīšanos, kā vienam, tā otram ir mirtin jāmirst, lai viņu asinis paliek uz viņiem.” Pērn Šmits kļuva par Latvijas parlamenta Cilvēka tiesību komisijas priekšsēdētāju.



Baltā nama pārstāvis?

2006. gadā Eiropas aktīvisti paziņoja, ka vasarā notiks jau otrais Rīgas praida gājiens. Pilsētas dome to aizliedza. Protestētāji ieradās tik un tā, un atkal viņus apmētāja ar olām, puvušiem dārzeņiem un izkārnījumiem. Šoreiz viņi centās piedalīties anglikāņu baznīcas dievkalpojumā — tā ir baznīca, kura viņus sirsnīgi uzņēma. Geju aktīvisti no Zviedrijas ziņoja, ka mašīna, kurā brauca vardarbīgi anti-geju protestētāji, centās viņu taksometru nostumt no ceļa.

Jauns elements 2006. gadā bija šur un tur redzamie melnie džipi ar tumšiem stikliem. Tajos braukāja anti-geju aktīvisti. Uz džipiem bija No Pride uzlīmes, uz kuriem redzami divas stilizētas vīriešu figūras dzimumakta laikā. Figūras bija apvilktas ar apli, tām pārvilkta sarkana līnija. No Pride kustību organizē un finansē Jaunās paaudzes draudzes loceklis Igors Masļakovs.

2007. gada martā Laivlijs un Hačersons ieradās Latvijā, un viņu tulkam mugurā bija No Pride krekliņš. Laivlijs toreiz grupai policistu pastāstīja, ka “geju kustība ir pati bīstamākā kustība visā pasaulē” un atkārtoja apgalvojumu, ka Rīgu ir ielenkuši homoseksuāļi. To viņš stāstīja par spīti tam, ka iepriekšējā vasarā daži desmiti geju tiesību atbalstītāju saskārās ar tūkstošiem anti-geju demonstrantu.

Būtisks elements Sargkareivju darba kārtībā, kad viņi ieradās Latvijā, bija niknums par ASV vēstniecību Latvijā, kura bija piešķīrusi 7179 ASV dolāru Latvijas geju tiesību organizācijai Mozaīka. Tiesa, šī četrciparu summa ASV ārvalstu palīdzības kontekstā ir tīrais nieks. (Nodokļu dokumenti rāda, ka Laivlija vadītas bezpeļņas organizācijas līdzīgas summas pēdējo divu gadu laikā ir piešķīrušas anti-geju organizācijām.) Tomēr Sargkareivji neaprobežojās tikai ar protestiem pret šo mazo ziedojumu. Nē, viņi to darīja prezidenta Buša administrācijas vārdā. Hačersons apgalvoja, ka Baltais nams viņu iecēlis par “īpašo sūtni” jautājumā par “ģimenes vērtībām.”

“Esmu pie jums ieradies kā Baltā nama pārstāvis. Manā valstī ļaudis zinās, kā Latvija reaģē uz pretkristiešu uzbrukumiem,” tā Hačersons stāstīja Latvijas parlamentam. “Mums jāstāv par taisnību nevien morāli, bet arī fiziski un finansiāli. Tā ir liela cīņa par taisnību, un to neviens nevar apturēt. Apsolu, ka stāvēšu kopā ar jums.”

Hačersons vēlāk apgalvoja, ka viņš kļuvis par Baltā nama sūtni 2007. gada februārī, kad viņš un Ļedjajevs tikās ar Baltā nama Ticībā pamatotu sabiedrības iniciatīvu biroja vadītāju Džeju Heinu (Jay Hein). Hačersons apgalvo, ka šī tikšanās ierakstīta kasetē, bet viņš ir atteicies to kādam demonstrēt.

Hačersona apgalvojumus Baltā nama pārstāve Alisa Makleninga (Alyssa McLenning) rakstiskā paziņojumā noraidīja kā nepamatotus: “Baltā nama Ticībā pamatotu sabiedrības iniciatīvu birojs Hačersonam nepiešķīra titulu "Īpašais sūtnis jautājumā par adopciju, ģimenes vērtībām, reliģisko brīvību un medicīnisko palīdzību." Baltais nams Hačersonam vispār nepiešķīra nekādus titulus, un tam nebija nekādu kontaktu ar Hačersonu par viņa neseno vizīti Latvijā.” Izlikties par diplomātu ir nopietns noziegums, bet šķiet, ka Baltais nams šo jautājumu netaisās risināt.



Lipīga slimība

Neilgi pēc tam, kad viņš atgriezās no Latvijas, Laivlijs ieradās kādā krievvalodīgā fundamentālistu baznīcā Oregonas pilsētā Seilemā un demonstrēja filmu, kurā dokumentētas Sargkareivju aktivitātes Latvijā. 45 minūšu garajā filmā geji atkārtoti nosaukti par “teroristiem”, skatītājs redz Ļedjajevu vadām lielu grupu saucienā “Jēzus Kristus vārdā mēs nolādam homoseksuālisma vārdu!”

Pēc pirmā geju praida pasākuma Rīgā 2005. gadā Ļedjajevs savai starptautiskajai draudzei teica, ka “homoseksuālisms ir bīstama un lipīga slimība. Aplipinātie ir jāizolē un jāārstē, jo citādi visa kopiena piedzīvos epidēmiju.”

Arī Laivlijs homoseksuālismu ir salīdzinājis ar slimību. 2003. gadā laikraksts The Washington Times publicēja viņa vēstuli, kurā Laivlijs rakstīja, ka “homoseksuāļu kustība ir analogs AIDS vīrusam cilvēka organismā. Tas nav labdabīgs, tas ir destruktīvs vīruss. Tas pilnveidojas uz organisma rēķina, un to var iegūt katrs, kurš saka jāvārdu pederastijai.”

Pēc Sargkareivju domām, cīņa pret geju tiesībām ir, ne mazāk ne vairāk, bībelisks karš starp civilizācijām. “Homoseksuāļu seksuālā ētika” un “ģimenē pamatota sabiedrība” viena ar otru karo, raksta Laivlijs vēstulē laikrakstā The Washington Times. “Vienai jāuzvar otra.”

Šāda cīņas retorika ir ierasta Sargkareivju piekritēju vidū abos Atlantijas okeāna krastos. Kāds anti-geju aktīvists no Latvijas redzams Sargkareivju video filmā, kurā viņš amerikāņiem stāsta, “Jūsu paaudze sagrāva nacistus, mūsu valsts sagrāva komunistus, bet kopā mēs sagrausim homoseksuāļus!”



Pārspēti skaita ziņā un bailīgi

Geji un lesbietes Sakramento par imigrantiem pauda negatīvu viedokli vēl pirms Singa noslepkavošanas. Slāvu ieceļotāji anti-geju demonstrācijās kliedz “Nožēlojiet grēkus, pederasti!”, savukārt viņu pretinieki nereti kliedz pretī, “Brauciet atpakaļ uz Krieviju!” Laikā kopš slepkavības niknums pret slāvu fundamentālistu kopienu sasniedza kritisko atzīmi. Interneta forumā Craigslist parādījās tipisks uzsaukums: “NEKAVĒJOTIES DEPORTĒT KRIEVUS!”

“Satenders Sings ir Pandoras lādītes sākums,” tā bija rakstīts forumā. “Viņi te ierodas kā reliģiski bēgļi, bet tad jaunatklāto brīvību viņi izmanto, lai uzbruktu mūsu pilsoņiem. Ja viņi vēlas citēt fundamentālistu reliģisko retoriku, tad, manuprāt, arī mēs varam ievērot Vecās derības principu "aci pret aci".”

Situācija saasinājās vēl vairāk 7. augustā, kad Sakramento policija Andrejam Vusikam (29) uzrādīja apsūdzību par nogalināšanu aiz nejaušības un naida noziegumu. Policija apgalvoja, ka pierādījumi neliecināja, ka A.Vusiks ir vēlējies Singu nogalināt. Vusiks jūlijā aizmuka uz Krieviju, Sakramento palika sieva un bērni. Policija teica, ka viņu meklē Federālais izmeklēšanas birojs. Otru apsūdzēto — Aleksandr Ševčenko (21) aizturēja viņa mājā, viņam uzrādīja apsūdzību par iebiedēšanu, upura tiesību neievērošanu un par naida noziegumu. Vusika sieva laikrakstā The Sacramento Bee apgalvoja, ka vīrs esot aizstāvējis sevi pēc tam, kad Sings ar draugiem kļuvis trokšņains un seksuāli provokatīvs, jo tas esot šokējis viņas “kristīgo” ģimeni. Policija teica, ka neviens neatkarīgais liecinieks un neviens no Singa draugiem neko tādu neapstiprināja.

Tikmēr Ļedjajevs un Laivlijs pielej eļļu ugunij, atsakoties nosodīt Singa noslepkavošanu. Laikraksta The Speaker redaktors Vlads Kusakins slepkavību nosauca par “traģisku” gadījumu, bet viņš kritizēja laikrakstu The Sacramento Bee par slepkavības aprakstīšanu visās detaļās. V. Kusakins apgalvoja, ka laikraksts nodarbojoties ar nacistu tipa propagandas kampaņu pret slāvu kristiešiem.

Sakramento pilsētā un tās apkārtnē dzīvo 80 līdz 100 tūkstoši slāvu ieceļotāju, tā ir lielākā viņu koncentrācija ASV. Pilsētā ir aptuveni 70 krievu fundamentālistu baznīcu. Trešā daļa slāvu iedzīvotāju sevi uzskata par fundamentālistiem vai “krievu baptistiem”. Viņu doktrīna nedz ideoloģiski, nedz arī organizācijas ziņā nav saistīta ar ASV Baptistu baznīcu. (Liktenīgā kārtā, daudzi šie imigranti ASV ieradās pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, lai izbēgtu no reliģiskas apspiestības toreizējā PSRS). Savukārt gandrīz 10 procenti no Sakramento 450 000 iedzīvotāju jeb 45 000 atklāti sevi atzīst par gejiem un lesbietēm. Tikai dažās pilsētās, piemēram, Sietlā un Sanfrancisko, ir lielāks atklātu geju un lesbiešu skaits.

Šo skaitļu proporcija nav palikusi bez ievērības. Lai arī daudzi slāvu imigranti nav homofobi, Sakramento geju un lesbiešu kopienā radušās jaunas, nemierpilnas sajūtas par to, ka viņu pilsētā ir it kā mazāk, nekā cilvēku, kuri ienīst homoseksuāļus. Sakramento tomēr ir pilsēta, kura sen uzskatīta par gejiem draudzīgu.

Slāvu kopienas centra kādreizējais izpilddirektors Sakramento ir Florins Čiuriuks (Florin Ciuriuc) laikrakstā The Sacramento Bee šogad stāstīja, ka kādreiz ir vadījis anti-geju protestus savu tautiešu vidū, bet to vairs nedarot, jo “redzēju, ka cilvēki alka vardarbības un asiņu.” Čiuiruks piebilda, ka “nevēlos, lai mani tautieši nogalinātu cits citu vai arī citus cilvēkus, jo ir kļuvuši pārāk agresīvi.”

Sakramento geju un lesbiešu tiesību aizstāve Vendija Hila (Wendy Hill, 33), stāsta, ka viņa auga kā lesbiete pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, un toreiz Sakramento bija drošāka vieta. “Es biju studente universitātē, mēs eksperimentējām ar pieļaujamo. Meitenes pa ielu gāja sadevušās rokās pat tad, ja viņas nebija draudzenes.” Kādā rītā trakojoši krievvalodīgi protestētāji Hilu pagrūda pie viņas mājas, un “tagad es baidos, es baidos iet pa ielu sadevusies rokās ar manu sievu.”

Hila ir darbojusies vairāku geju un lesbiešu organizāciju padomē, viņa stāsta par pilsētas lielo un arvien kareivīgāko slāvu kopienu, kuru viņa pirmoreiz pamanīja 2006. gadā, ameklējot kādu geju jauniešu atbalsta pasākumu. Tajā pāris duču gados jaunu aktīvistu sastapās ar 350 anti-geju demonstrantiem. “Manuprāt, 90 vai 95 procenti nāca no slāvu baznīcām,” stāsta Hila. “Viņi bloķēja trotuāru, viņi mūs mēģināja fiziski iebiedēt. Sapratām, ka bijām kļuvuši pārāk bezrūpīgi. Šāda uzvedība mums bija sveša.”

Hila ar savu partneri ir kopā jau astoņus gadus, viņām ir divi mazi bērni, viens trīs, bet otrs —vienu gadiņu vecs. Kādreiz abas sievietes uzskatīja, ka Sakramento ir droša vieta, kur lesbiešu pāris var audzināt bērnus, bet tagad viņas par to vairs nav tik ļoti pārliecinātas. “Baidos domāt par iespēju, ka manai meitai notiks kaut kas slikts tikai tāpēc, ka viņas vecāki ir tādi, kādi viņi ir,” tā Hila.

No angļu valodas tulkojis Kārlis Streips


_____________________

[1] “7-Eleven” ir pārtikas preču veikalu ķēde ASV, tajā nereti strādā arī imigranti.

[2] Organizācija, kura cīnās pret abortiem

[3] Vārds “Halcedona” (arī Halcidona vai Halkēdona) atsaucas uz Romas katoļu sapulci 451. gadā m.ē., kurā baznīca centās precizēt “ortodoksālo kristiešu mācību par Kristus dievišķo un cilvēcisko dabu.” Skat. http://209.85.135.104/search? q=cache:ZeEI78v6RdUJ:fizmati.lv/resursi/macibu_materiali/parejie_materiali/c_dalas_kursi/ eiropas_kulturas_vesture_i/kristietibas_atzarojumi.pdf+kato%C4%BCi+451.+g.&hl=en&ct=clnk&cd=1&gl=lv

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733