Atslēgvārdi:

Saeimas deputāta solījums (zvērests) 60

Psihoze - man grūti piemeklēt citu vārdu, lai raksturotu ažiotāžu ap deputātu zvērestu 11.Saeimā.

Iesaki citiem:

Kādi ir psihozes simptomi?

Pirmo reizi par deputāta svinīgā solījuma (zvēresta) pārkāpšanu ar bargāko ētikas komisijas arsenālā esošo sodu sodīts deputāts. Šāda soda tiesiskums – apšaubāms (par to skat.tālāk), piemērošana – selektīva. Saeimas komisija pieprasījusi no Centrālās vēlēšanu komisijas izniegt ziņas par deputātiem, kas piedalījušies parakstu vākšanā referenduma rīkošanai. Šāds pieprasījums, manuprāt, no CVK prasa veikt antikostitucionālu rīcību (par to arī vēlāk), lai gan CVK šobrīd uzskata, ka var to izpildīt ar 50% varbūtību. Deputātu grupa piedāvā padarīt daudz bargākus sodus par turpmākiem deputāta svinīgā solījuma pārkāpumiem, nemainot ne ļoti visaptverošo solījuma tekstu, ne tā pārkāpumu izvērtēšanas procedūru, kas ir klaji politizēta.

Pagaidām nevienam valdošās koalīcijas deputātam nav pieticis drosmes publiski pateikt, ka nu jau ir pārkāptas sarkanās līnijas. Referenduma par divām valsts valodām kontekstā acīmredzot dominē priekšstats, ka tieši šādu rīcību – nerēķināties ar metožu tiesiskumu vai pat veselo saprātu - vēlētājs arī sagaida. Un iespējams, ka tā pat ir taisnība. Galu galā – kas var retorikas līmenī būt pievilcīgāks kā iniciatīva sodīt deputātus par zvēresta pārkāpšanu? Bet tas neattaisno Saeimu, jo deputātiem, atšķirībā no vidējā vēlētāja, ir gan iespējas, gan pienākumi par saviem lēmumiem konsultēties ar cilvēktiesību juristiem un prognozēt to sekas.

Tādēļ nolēmu savā blogā aprakstīt dažus novērojumus, kas man šķiet svarīgi,vērtējot gan jau notikušo, gan turpmākās iniciatīvas.


1. Kā Latvija tika pie deputāta zvēresta?

Vārda “zvērests” vēsturiskās un reliģiskās konotācijas ap šo vārdu rada senatnīguma oreolu. Deputāta zvērests izklausās pēc mūžsenas tradīcijas, kas konstitūcijā bijusi no laika galiem.

Bet Latvijā vēl tikai pirms 10 gadiem deputātiem šāds solījums nebija jādod. Deputāta zvērests nav rituāls, ko konstitūcijā būtu ielikuši tās “tēvi”, 1920.gada Satversmes sapulce.

Atgriežamies 2002.gadā. Pavasaris. Tas ir vēlēšanu gads – deputāti zina, ka rudenī būs vēlēšanas. 7.Saeimai nav sevišķi daudz, ar ko lepoties. Hmmm. Kā paveikt ko vēlētāju acīs populāru? Pareizi! Vēlētāja simpātijas rada cieta nostāja nacionālos jautājumos. Sak, gan jau tiks novērtēta nerimstoša cīņa par latviešu valodu, pret – krievu valodu. Grūti gan ko fundamentāli jaunu izdomāt, jo 1998.gadā jau Satversmē tika ielikta norma, ka latviešu valoda ir valsts valoda. Taču ko tik neizdarīsi, lai pierādītu vēlētājam aktīvu darbību! Rezultātā Satversme tiek izraibināta ar jaunām normām:

  1. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

  2. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

  3. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā. Tas nekas, ka šīs lietas arī bez jaunām normām varēja izsecināt no Satversmes 4.panta (valsts valodas statuss latviešu valodai) un Satversme ir izteikti lakoniska konstitūcija, kurā neiederas liekvārdība. Kopā ar šiem grozījumiem, lai nevienam nerastos šaubas, ka deputāti stāv latviešu valodas sardzē, konstitūcijā tiek paredzēts arī deputāta zvērests (solījums). Tā pilnais teksts skan šādi:
    “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”[li]Lūk tā Latvijas konstitūcija tika pie deputātu zvēresta.




2. Sodi par zvēresta pārkāpumiem: kādēļ problemātiski?

Trīs iemesli, kādēļ es uzskatu, ka būtu nepareizi sodīt deputātus par pašreizējā zvēresta teksta pārkāpšanu:

Pirmais iemesls. Kā vērtēt – kas ir un kas nav zvēresta pārkāpums?

Izlasām vēlreiz augstāk redzamo zvēresta tekstu.

Deputāts apsola ievērot likumus. Vai, pārkāpjot braukšanas ātrumu, viņš ir pārkāpis zvērestu? Ja dienu nokavē iesniegt ienākumu deklarāciju? Savlaicīgi nenotīra sniegu?

Deputāts apsola aizstāvēt demokrātisku valsti. Vai publiski iestājoties par valsts budžeta līdzekļu nepiešķiršanu tautas nobalsošanas sarīkošanai, deputāts pārkāpj Satversmi? Vai aicinot balsot pret konstitūcijas grozīšanu, lai piešķirtu tiesības tautai atlaist Saaeimu, tiek pārkāpts likums?

Deputāts apņemas stiprināt Latvijas suverenitāti. Iesaistīšanās un aizvien dziļāka integrēšanās pārnacionālās organizācijās mazina valstu suverenitāti - vai deputāti pārkāpa Satversmi, 2004.gadā aicinot Latviju iestāties Eiropas Savienībā? Balsojot par Lisabonas līgumu?

Deputāts apņemas savus pienākumus veikt godprātīgi. Vakardienas piemērs, kad Saeimas ētikas komisija, manuprāt, pieprasīja CVK veikt antikonstitucionālu darbību – ziņot par konkrētām fiziskām personām, kas piedalījās parakstu vākšanā – vai tā ir godprātīga rīcība, ja izrādītos, ka deputāti šajā jautājumā nav konsultējušies ar cilvēktiesību juristiem? Vai balsojums Saeimā, atsakoties izskaidrot sava balsojuma motīvus, ir sodāma rīcība? Vai avīžu lasīšana un sarunāšanās Saeimas sēžu laikā ir zvēresta pārkāpums?

Iemesls, kādēļ deputātu zvēresta teksts ir tik aptuvens: tas arī ir bijis iecerēts kā simbolisks solījums, kura vienīgās juridiskās sekas ir tādas, ka ja solījums nav teikts, tad deputāts neiegūst mandātu. Vēlētājs ir tas, kam jāizvērtē: deputāts pilda savu solījumu vai nepilda (tādēļ pelnījis nosodījumu, nepārvēlēšanu.)


Otrais iemesls. Kas izvērtēs – vai zvērests ir vai nav ticis pārkāpts?

Šobrīd vērtēšanu ir uzņēmusies Saeimas mandātu komisija, kas sastāv no dažādu frakciju deputātiem un lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Kā jau var noprast, praksē tas nozīmē – ja vairākums grib, tad deputāts tiek sodīts, ja negrib – netiek sodīts. Līdz šim neesmu redzējusi kādus principos balstītus, labi argumentētus lēmumus par to, kādēļ vienām sūdzībām par deputātu rīcību komisija pievienojas, citas – noraida. Skaidrs, ka pat profesionāliem tiesnešiem būtu sarežģīti izvērtēt soda piemērošanu par pretrunām ar tik abstrakti formulētu tekstu kā deputātu zvērests. Kvalitatīvs darbs prasa nopietnu analīzi ne tikai par to, ir vai nav formāli zvērests pārkāpts, bet arī – vai nav kādi augstāki cilvēktiesību principi, kas demokrātiskā sabiedrībā neļauj deputātu par šādiem pārkāpumiem sodīt.

Nikolaja Kabanova gadījums ir labs piemērs. Deputāts savā zvērestā apsolījis stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, pēc tam parakstoties par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai. Šādas tiesības - piedāvāt jautājumu referendumam, izpausmes brīvību - konstitūcija aizsargā jebkuram Latvijas pilsonim. Manuprāt, konkrētajā gadījumā ir visai skaidrs – lai gan, ja vēlas, deputāta rīcību var morāli nosodīt kā konfliktu ar solījuma tekstu, tomēr viņš ir rīkojies konstitucionāli. Līdzīgi kā Lielbritānijā deputāti zvēr būt uzticīgiem karalienei un viņas pēctečiem (tas ir vienīgais solījums zvērestā!), taču šis zvērests neuzliek deputātam kādus īpašus pienākumus attiecībā uz monarhiju. Ja deputāts to vēlas, viņš vai viņa var publiski uzstāties par pāreju uz republikānisku režīmu, monarhijas pilnvaru samazināšanu, jo galu galā deputātam arī ir cilvēktiesības.

Var jau būt, ka deputātu zvēresta pārkāpumu izvērtējumus var uzticēt kādai neitrālai, ar autoritāti apveltītai institūcijai, bet es tādu Latvijā (un arī citās demokrātiskās valstīs) neredzu.


Trešais iemesls. Kā sodīt par zvēresta pārkāpumiem?

Ņemot vērā to, cik sarežģīti ir noteikt, kas ir vai nav atzīstams par zvēresta pārkāpumu, un to, ka pagaidām neredzu institūciju, kas spētu vērtēt neitrāli, bez politiskām intrigām, esmu ārkārtīgi skeptiska par bargākiem sodiem svinīgā solījuma pārkāpējiem. Portālā manabalss.lv atrodama iniciatīva, kur piedāvāts noteikt, ka „deputāta zvēresta laušanas gadījumā deputāts zaudē tiesības atrasties šajā amatā ar šo brīdi un nevar tikt izvirzīts kā deputāta kandidāts arī jebkad turpmāk. Ar šo brīdi viņš vairs nevar ieņemt arī citus amatus valsts pārvaldē un pašvaldībās.” Man grūti iedomāties labāku politiskās izrēķināšanās veidu, kā pārmest konkurentam zvēresta pārkāpumu, – ja vairākums vēlas, katram deputātam var atrast nesenā pagātnē rīcību, kas, pēc vairākuma domām, nebija godprātīga, neatbilda kādam likumam vai bija pretrunā demokrātijai. Pat ja šāds pienākums tiktu uzticēts tiesai, zvēresta teksts ir pārāk neskaidrs, lai par tā pārkāpumiem varētu piemērot tik bargus sodus. Jau šobrīd Latvijas likumi paredz septiņus gadījumus, kad deputāts zaudē mandātu vai mandāts var viņam tikt atņemts – tie visi ir salīdzinoši viegli pārbaudāmi, maksimāli izslēdz subjektīvismu, politisko ieinteresētību:

  1. notiesāts par noziedzīgu nodarījumu [tikko stājas spēkā spriedums, deputāts ir uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva];

  2. ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus [tie izsmeļoši noteikti likumā];

  3. neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai [vajadzīgs kompetentās institūcijas atzinums] ;

  4. ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu [noteikti konkrētā likumā];

  5. vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm [apmeklējums tiek uzskaitīts];

  6. izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt [tiesas spriedums];

  7. likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu [par to lemj tiesa].



Man nav padoma, kā starp šiem jau tā daudzskaitlīgajiem izslēgšanas pamatiem ielikt arī deputāta zvēresta pārkāpumus (tā, lai ieguvums sabiedrībai būtu lielāks, nekā risks kādu dienu ieraudzīt politiski motivētu kāda deputāta izslēgšanu no parlamenta).

Paralēli šiem pārkāpumiem, par kuriem deputāts var tikt izslēgts no Saeimas, Latvijā deputātiem ir saistošs arī deputātu ētikas kodekss, kur atrodami, piemēram, pienākumi būt atsaucīgam attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, atturēties no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē. Šādus daudz nekonkrētākus, vairāk ētiska rakstura pārkāpumus kontrolē paši deputāti. Atbilstoši arī sodi ir mazi. Pats bargākais – deputāta vārda publicēšana Latvijas Vēstnesī.


3. Kā palielināt deputātu atbildīgumu?

Tādēļ, manuprāt, - ja vēlamies palielināt deputāta atbildīgumu, būtu jāskatās citos virzienos, ne uz juridiskām sankcijām par solījuma pārkāpšanu.

Kontrolei par solījumu izpildi – gan priekšvēlēšanu solījumu, gan deputāta amata svinīgo solījuma – būtu jābūt vēlētāju ziņā. Dārgie vēlētāji, nāksies mums visiem kļūt gudrākiem! Domāsim paši līdzi tam, ko deputāti dara. Ja, mūsuprāt, pārkāpts zvērests – lūgsim deputātu publiski skaidrot savu rīcību, stāstīsim citiem pilsoņiem par to, ka deputāts rīkojies negodprātīgi, morāli nosodīsim. Šim nolūkam var veidot visdažādākās pilsoniskās iniciatīvas: parakstu vākšanas par to, ka kādam deputātam būtu jānoliek mandāts, interneta lapas, kur apkopotos dati par iespējamiem pārkāpumiem u.tml.

Vispār jau vērtējumam par to, ir vai nav deputāts pārkāpis kādas ētikas normas (deputātu ētikas kodeksu), nevajadzētu būt atkarīgam no Saeimas vairākuma iegribas. Iespējams, ka deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu izvērtēšanā var iesaistīt neitrālus ētikas vērtētājus (piemēram, ētikas kursu lektorus augstskolās). Saeimas ētikas komisijas darbam jākļūst daudz publiskākam – tās atzinumiem jābūt internetā (tā, lai var novērtēt argumentācijas kvalitāti; to, vai attiecībā uz dažādu frakciju deputātiem netiek attiecināti dubulti standarti). Šiem atzinumiem jābūt rakstiskiem – proti, publiskai argumentācijai jābūt gan tad, kad deputāti pievienojas kādai sūdzībai, gan arī tad, kad sūdzība tiek noraidīta. Iespējams, iedzīvotāju grupām var tikt piešķirta iespēja pastāvīgi iesniegt sūdzību komisijā par kādu deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu (tā, lai komisija bez attiecīgā iesnieguma izskatīšanas sēdē nevarētu atrakstīties) .

Noslēgumā varu izteikt apbrīnu tam, cik prasmīgi vēl 2011.gadā dažiem deputātiem izdodas manipulēt ar sabiedrību un saviem kolēģiem. Pagaidām izskatās, ka Saeimas vairākums pat neaizdomājas, kādu bumeranga efektu viņi paši var radīt. Katram var gadīties nokļūt mazākumā, kļūt par Saeimas vairākuma vēlētāju piesaistes instrumentu vai politiskās izrēķināšanās objektu.

Arī vēlētājiem būtu ļoti ieteicams nevis ļauties skaistajai retorikai par deputātu sodīšanu par zvēresta pārkāpšanu, bet domāt līdzi. Domāt līdzi gan tam, kādēļ zvērests pēkšņi tieši tagad izmantots kā politisks instruments, un kādas var būt šādas rīcības ilgtermiņa sekas.


P.S. Visbeidzot, daži vārdi par Saeimas ētikas komisijas vēršanos pie CVK, pieprasot informāciju par to, kuri deputāti parakstījušies par referenduma rīkošanu Satversmes grozījumiem valsts valodas jautājumā. Manuprāt, no CVK tiek pieprasīta prettiesiska rīcība. Lai arī cik ļoti mani personiski interesētu, kuri deputāti, piemēram, 2008.gadā NEparakstījās par Satversmes grozīšanu, lai dotu tiesības tautai atlaist Saeimu (jo daudz ko raksturo par attieksmi pret demokrātiju, kas, starp citu, arī ir daļa no svinīgā solījuma) vai kuri deputāti vispār nav piedalījušies pēdējos dažos referendumos, es apzinos, ka CVK nav tiesīga šādu informāciju izpaust. Informācija par personas politisko pārliecību, līdzīgi kā, teiksim, medicīniska rakstura informācija, ir sensitīvi personas dati – bez pašas personas piekrišanas tos nedrīkst izlikt publiskai apskatei. CVK šos datus ir ieguvusi konkrētam mērķim, - lai pārliecinātos, ir vai nav pietiekams pilsoņu skaits, lai rīkotu referendumu. Citiem mērķiem šos datus apstrādāt nedrīkst.

Un mani nepārliecina arguments, ka Saeimas komisija ir priviliģētā situācijā tādēļ, ka viņi kontrolē deputātu ētikas kodeksa izpildi. Bez īpaši likumā atrunāta tiesiska pilnvarojuma izpaust šādus datus par privātpersonām - ir viņi deputāti vai nav viņi deputāti - valsts institūcijas nav tiesīgas. Savādāk būtu jāpieņem, ka Saeimas komisija varētu regulāri skaidrot no drošības dienestiem, vai gadījumā nav parādījusies kāda informācija, kas ļauj apšaubīt deputātu spējas godprātīgi pildīt savus pienākumus (aizbildinājums: ētikas kodeksa 20.punkts). Aptaujāt restorānus, naktsklubus par to, vai gadījumā kāds deputāts nav redzēts alkohola reibumā (14.punkts), augstskolas – par to, kuri deputāti nepilda savu pienākumu pastāvīgi izglītoties (17.punkts), bankas – par deputātu kontu statusu, lai uzzinātu, cik racionāli deputāts izmanto viņam piešķirtos līdzekļus (13.punkts). Arī deputātiem ir cilvēktiesības – gan uz vārda brīvību, gan uz privāto dzīv. Šīs tiesības nozīmē arī privātuma aizsardzību attiecībā uz privātām politiskām izvēlēm – ko šis konkrētais indivīds veicis kā privātpersona, pilsonis, nevis 11.Saeimas deputāts. Šīs kapacitātes jāmāk nodalīt. Ģimenē, ar draugiem cilvēks sarunājas kā privātpersona (A.A.; A.B.; A.C), nevis kā Saeimas deputāts. Saeimas komisijās, plenārsēdēs - oficiālā kapacitātē, kā deputāts. Saeimā balso arī kā deputāts, tādēļ sabiedrība var prasīt balsojumu publiskumu. Referendumos, vēlēšanās - kā privātpersona, tādēļ darbojas arī visi privātumu sargājošie principi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (60) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Gavars

Partija Saskaņas Centrs Krievijas valsts krievu valodas statusu uzspiež arī Latvijai. Portālā „Mana balss” ir sagatavota iniciatīva „Apturēt Saskaņas Centra partijas darbību”. Lai atbalstītu šīs iniciatīvu publicēšanu portālā „Mana balss” nepieciešams savākt 100 parakstus.
Parakstīties var šajā linkā: http://manabalss.lv/i/170
Lai parakstiem būtu likumīgs spēks balsojot ir jāuzrāda pase, kas apstiprina balsotāja identitāti. Portāls „Mana balss” šim nolūkam, pases vietā, piedāvā izmantot Swedbankas, SEB, Nordea vai Citadeles banku. Ieejot internetbankā banka uzdod jautājumu vai piekrītat. Dodot pozitīvu atbildi automātiski tiek apstiprināts paraksts zem iniciatīvas.
Paldies, ja nepaliksiet vienaldzīgi. Varbūt Jums ir cits piedāvājums, tad uzrakstiet savu viedokli vai arī varat iesniegt savu iniciatīvu portālā: www.manabalss.lv.
Tā ir iespēja nepieļaut nicināt latviešu valodu – Latvijas stūrakmeni.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristofs Blaus

Ko saka juristi? Vai demokrātiskā iekārtā vispār ir o.k. aizliegt kādu konkrētu partiju? Nav tā, ka brīvs partiju tirgus ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dainis Bergmanis

Un ar ko SC ir pa kapeiku sliktāks vai labāks no pārējiem nosaukumiem ,kuru beigās vīd apzimejums ,,partija''

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Māra Krontāle

Pilnīgi nepiekrītu autorei, jo šajā situācija, kad, manuprāt, apdraudēta latviskas Latvijas nākotne, deputāta svinīgais solījums nedrīkst kļūt par smieklīgu, nevienam nevajadzīgu izrādi. Nav taču noslēpums, ka latviskai Latvijai, nevis "mazajai Krievijai" vai kādam citam veidojumam, kurā atkal latviešu valoda, kultūras vērtības un vēstures izpratne tiek nostumtas pagrīdē, ir daudz ienaidnieku tiklab austrumos kā rietumos, daudz nelojālu pilsoņu pašmājās, kas kļūst par deputātiem. Neviena sirdī nevar ielīst, taču kaut kādai, kaut nelielai kontrolei ir jābūt. Mūsu valstī PSRS gados tika iepludināts darbaspēks, kura patiesais mērķis bija rusificēt Latviju. Un šo sapni pārvērst Latviju par "mazo Krieviju" joprojām sirdī lolo daudzi, kuri straujās un paviršās integrācijas ceļā kļuva par pilsoņiem. Un es joprojām nesaprotu, kā drīkstēja šādu nedemokrātisku virzību - Latvijas rusificēšanu, kas sākās PSRS laikos, - tik vienkārši legalizēt neatkarīgajā Latvijā, aizmirstot tos iebraucēju pūļus, kas iebrauca Latvijā ne jau tādēļ, ka sirsnīgi mīlēja Latviju un latviešus vai meklēja labāku dzīvi. Bet tādēļ, ka viņi bija pārņemti ar savu misiju: celt sociālismu, nest kultūru, un būt par drošu atbalstu ideoloģiski šaubīgajā Baltijas republikā. Un šī ideoloģija joprojām ir dzīva daudzos "vecajos" sociālisma cēlājos un tiek potēta arī daudzos krievu jauniešos. Es esmu nobažījusies par Latviju un tik pārgudri nespriedelētu par demokrātijas principiem valstī, kuras sabiedrība ir izveidota voluntāri, t. i. nedemokrātiski.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

>>> KasparsM: Tavs naida pilnais komentārs ir piemērs tam, kāpēc nedrīkst atklāt to identitātes, kas ir parakstījušies. Tas viss velk uz linča tiesu un politiskā vide jau sen ir pārkāpusi demokrātijas principus un nodarbojas ar brutālu izrēķināšanos.
==========
Nekā tamlīdzīga. Es vienkārši noilustrēju, ka vēlme pārgrozīt Satversmes 4.pantu būtu aptuveni līdzvērtīga vēlmei legalizēt narkotikas, atļaut nāvessodus un eitanāziju vai, teiksim, pārtaisīt Latviju no demokrātiskas republikas par "Baltijas hercogisti" ar Romanovu dinastijas pārstāvi priekšgalā.
No vienas puses, šādi ierosinājumi ir pilnīgi legāli - jebkuru Satversmes pantu it kā var pārrakstīt. No otras puses, visi it kā saprot, ka tos nevar realizēt, un vienīgais "taustāmais rezultāts" ir daļas sabiedrības tracināšana.

>>> Tā vietā, lai valsts samaksātu 1 Ls un pieliktu šai lietai punktu, NA jau ir paziņojusi, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, tādējādi tērējot simtiem vai pat tūkstošiem latu par turpmāko tiesāšanos lietā, kur viņiem ir ļoti mazas izredzes uzvarēt.
=====
Vai tad mērķis tiesājoties vienmēr ir uzvarēt? Vienkārši - katrs cilvēks saņem no dzīves to, ko viņš vēlas. Daudzi cilvēki vienkārši naturalizējās, jo viņi vēlējās iegūt LR pilsonību. Lindermans, teiksim, vēlas par naturalizācijas procesu tiesāties - jo viņam primārais ir nevis efektīva LR pilsonības iegūšana, bet pats process - atrasties konfliktā ar kādu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kaspars Melkis

1) Jā, ir jābūt tiesībām diskutēt (ieskaitot, vākt parakstus referendumam) arī par narkotisko vielu legālo statusu. Alkohols ir vēl lielāka un kaitīgāka narkotika, kas nodara ārkārtīgi lielu postu, tāpēc es atbalstītu tā aizliegšanu vai ierobežošanu kā Zviedrijā, bet atļautu marihuānu (ar zināmiem ierobežojumiem), jo tā ir mazāk kaitīga. Bet cigaretēm uzliktu vēl lielu akcīzes nodokli.

2) Tu vari tiesāties bez mērķa un mest naudu tukšā akā cik vēlies. Ja valsts tā dara par nodokļu maksātāju naudu, tad tas vairs nav labi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

Nu jā. Aizliegtu tēmu jau it kā nav - apspriest var visu ko. Bet diemžēl, praktiskais rezultāts no dažām likumīgām cilvēku izvēlēm ir nepatīkams. Pat Dānijā un Zviedrijā, kas ir visnotaļ tiesiskas valstis, daži ļaudis sadomāja zīmēt karikatūras par pravieti Muhamedu. Valsts iestādes no formālā viedokļa rīkojās pilnīgi adekvāti (nekādi neiejaucās - tā teikt, ja cilvēki vēlas par to izteikties, lai izsakās). Bet beigās viss tāpat beidzās dumji - dažiem nākas slapstīties, citiem vajag diennakts apsardzi, dāņu pilsoņu drošība apdraudēta visā pasaulē, utt. T.i. valsts šādos apstākļos vairs īsti labi nevar nodrošināt savu funkciju pildīšanu, nevar garantēt, ka dāņiem viss beigsies labi. Protams, mēs varam gluži pareizi apgalvot, ka visu zemju lindermani, lāši vilki un citi radījumi izmanto savas likumīgās tiesības. Bet no cita redzespunkta - viņi uz līdzenas vietas rada problēmas :)) Precīzāk: tur kur pirms viņiem problēma nebija īpaši skaidri redzama, tā tiek saasināta. Latvijā izvēlas pret šādiem cilvēkiem tiesāties - vienkārši lai viņu darbību maķenīt nobremzētu. Atceraties tak procesu pret avīzi DDD (Līgu Muzikanti un Aivaru Gardu) - to arī pārsūdzēja nezcik instancēs, kamēr gardistus pilnībā attaisnoja AT Senāts.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kaspars Melkis

Praktiski apsvērumi var būt dažādi un arī saprotami, bet šoreiz gan izskatās ka tu latviešus esi nolicis uz vienas laktas ar musulmaņu ekstrēmistiem, kuru dēļ vajadzētu ierobežot pilnīgi normālas demokrātiskas aktivitātes. Ar Lindermani jau sen valsts varēja tikt galā, vienkārši nepieprasot viņa izdošanu. Pat es neuzskatu mūsu nacionālistus par tik ekstrēmiem. Bet apmātība ar ienaidnieka saskatīšanu jebkurā cilvēkā ar atšķirīgiem uzskatiem neko labu nesola valsts attīstībai.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

>>> Jautājums ir par to kādu informāciju CVK ir tiesīga sniegt. Un viens no normatīvajiem aktiem, kas ierobežo CVK ir Fizisko personu datu aizsardzības likums, kurā politiskā pārliecība klasificēta, kā personas sensitīvie dati. Vai beidzot esat šajā likumā aci iemetis?
======
Vajag piemeklēt izņēmumu - Jūsu minētā likuma 11.pants uzskaita dažādus iespējamos izņēmumus, kad drīkst apstrādāt sensitīvus datus. T.i. vajadzētu vai nu izņēmumu pamatot, izmantojot jau esošo likumu, vai arī konstatēt, ka deputāta nostāja par Satversmes 4.pantu nevar būt sensitīva informācija, ja reiz deputāts ir pats publiski apņēmies stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu (t.i. viņš implicīti jau ir piekritis, ka viņa darba saturs ietvers sevī pienākumu stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu). Var rīkoties arī citādi - palūgt visiem deputātiem rakstisku atļauju publiskot viņu rīcību konkrētajā parakstu vākšanā. Tie, kuri neko nav nogrēkojušies, bez problēmām piekritīs. Pārējie dabūs taisnoties - kā viņu nepiekrišana "stiprina latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu". T.i. viņi diskreditēs sevi tāpat - tikai citā veidā.

>>> Un viens no normatīvajiem aktiem, kas ierobežo CVK ir Fizisko personu datu aizsardzības likums, kurā politiskā pārliecība klasificēta, kā personas sensitīvie dati.
=====
Ja man nav zināma deputāta politiskā pārliecība - kā es varu informēti piedalīties piedalīties vēlēšanās?? Tikai neliela daļa no deputāta darbības atspoguļojas publiski pieejamos resursos - piemēram, Saeimas stenogrammās un balsojumos. Nesenais atgadījums ar Vinetu Muižnieci apliecina, ka deputātiem nevajag pārmēru uzticēties.

>>> Tā ka pati zvēresta laušanas pierādīšana ir visai problemātiska. Un sodot deputātus, kuri parakstījušies par referendumu Latvijai draud kārtējais zaudējums ECT un kārtējo reizi nodokļu maksātāju nauda tiks zaudēta dēļ Saeimas tiesiskā nihilisma.
=====
Manuprāt, zvēresta pārkāpējus nav tik svarīgi sodīt. Viņus toties vajag diskreditēt. Lai meļi un provokatori visiem būtu skaidri redzami.

Jūs, cien. Kristap, esat juridiski izglītots cilvēks - erudīts un loģiski domājošs. Bet, manuprāt, Jūsu argumentēšanas mērķis ir negodprātīgs. Jūs cenšaties ar dažādiem ieganstiem pamatot, kā Saeimas deputātiem labāk vazāt sabiedrību aiz deguna, kā drošāk solīt visādas lietas, ko viņi nemaz nedomā pildīt. Jūsu pieeja labi iederētos Kalvīša valdības laikā. Toreiz arī bija kompetenti juristi, kuri bija iemācījušies labi čakarēt valsti un vēlētājus. Tiesu procesi pret valsts apzadzējiem vilkās gadiem - un to nodrošināja īsti sava amata meistari. Bet mēs visi par šādu juristu darbībām ļoti dārgi samaksājām.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kaspars Melkis

"Stiprināt latviešu valodu" ir ļoti abstrakts un nekonkrēts apgalvojums, kuru katrs saprot atšķirīgi, tāpēc runāt par zvēresta laušanu šajā gadījumā ir nepamatoti. Pirmkārt, latviešu valodas stiprināšana nevar būt pretrunā ar vispārīgām pamattiesībām – vārda brīvību, katras personas tiesības savu kultūru un valodu utt. Otrkārt, pat divas valsts valodas, lai gan pats to personīgi neatbalstu, var nebūt pretrunā ar to, ka tiek stiprinātas abas valodas, tātad arī latviešu valoda. Nav pat jāskatās nekāda Somija, bet Latvija padomju laikā, kad latviešu valoda tika izkopta, stiprināta un bagātināta. Joprojām nav izdotas labākas latviešu valodas vārdnīcas kā padomju laikā. Un varbūt tas bija tieši tāpēc, ka valodai nebija ekskluzīvs statuss, tāpēc latvieši to cienīja un kopa, rakstīja grāmatas un izdeva vārdnīcas. Nevar prasīt no krievu deputāta vairāk nekā to, ko paši latvieši nevīžo darīt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

====="vajadzētu vai nu izņēmumu pamatot, izmantojot jau esošo likumu"=====>

Vai jūs varat to pamatot ?

======" vai arī konstatēt, ka deputāta nostāja par Satversmes 4.pantu nevar būt sensitīva informācija, ja reiz deputāts ir pats publiski apņēmies stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu (t.i. viņš implicīti jau ir piekritis, ka viņa darba saturs ietvers sevī pienākumu stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu).====>

Šādam secinājumam trūkst juridiska pamata.

=====Ja man nav zināma deputāta politiskā pārliecība - kā es varu informēti piedalīties piedalīties vēlēšanās?? ===>

Jums ir tiesības painteresēties par to vai nu sekojot tam, ko deputāts runā publiskā telpā, vai arī ja tas iespējams - pašam uzdot jautājumus deputātam. Tās ir deputāta kandidāta tiesības sniegt vai nesniegt šādu informāciju. Un neviens jūs ar varu nespiež balsot par kandidātu, par kura politisko pārliecību neesat informēts.

====Nesenais atgadījums ar Vinetu Muižnieci apliecina, ka deputātiem nevajag pārmēru uzticēties.===>

Kāds sakars tam ir ar konkrēto lietu? Kādā noziedzīgā nodarījumā ir apsūdzēts Kabanovs & citi SC deputāti? Un kā Muižnieces sensitīvo datu atklāšana būtu novērsusi vai atklājusi noziegumu, kurā viņu apsūdz?

=====Manuprāt, zvēresta pārkāpējus nav tik svarīgi sodīt. Viņus toties vajag diskreditēt. Lai meļi un provokatori visiem būtu skaidri redzami. ===>

Baidos ka neviena tiesa to neatzīs par leģitīmu mērķi sensitīvo personas datu izpaušanai. Un nevajag tēlot, ka SC jau tā sevi nav diskreditējis tādu nacionālistu kā jūs acīs - tādēļ nevajag izlikties, ka informācijas pieprasīšanas no CVK mērķis nav vērsties pret deputātiem viņus vismaz simboliski sodot par uzdrošināšanos parakstīties zem viņu politiskajiem konkurentiem nepieņemama dokumenta.

=====manuprāt, Jūsu argumentēšanas mērķis ir negodprātīgs. Jūs cenšaties ar dažādiem ieganstiem pamatot, kā Saeimas deputātiem labāk vazāt sabiedrību aiz deguna, kā drošāk solīt visādas lietas, ko viņi nemaz nedomā pildīt. Jūsu pieeja labi iederētos Kalvīša valdības laikā. ===>

Varu vienīgi izteikt jums līdzjutību par to, ka acīmredzot neesat spējīgs vai nevēlaties saprast, ka es esmu pret nedemokrātisku izrēķināšanos ar politiskajiem oponentiem, kā ieganstu izmantojot deputāta zvērestu, par kura pārkāpumiem visus šos gadus t.sk. jūsu piesauktajā Kalvīša laikā ne viens (arī jūsu dārgie NA biedri) nepievērsa uzmanību.

====Toreiz arī bija kompetenti juristi, kuri bija iemācījušies labi čakarēt valsti un vēlētājus. ===>

Kuri bija tie kompetentie juristi? Tie, kuri ieteica rīkot pozitīvisma kampaņas, kuras tagad arī AT senāts atzainis par prettiesiskām un dēļ kurām divas partijas kļuvušas maksātnespējīgas? Vai arī Kalvīša prettiesiski veikto Loskutova atstādināšanu? Daži labi tagad NA esoši Tieslietu ministri, kuri savas ministrēšanas laikā lobēja Puzes saimnieka intereses, demonstrējot nekompetenci piemēram komerctiesību jomā?

====Tiesu procesi pret valsts apzadzējiem vilkās gadiem - un to nodrošināja īsti sava amata meistari. Bet mēs visi par šādu juristu darbībām ļoti dārgi samaksājām. ===>

To nodrošina pirmām kārtām tiesu sistēmu noslogotība un nekompetenti/negodprātīgi tiesneši, kuri negodprātīgiem juristiem ļauj bezgalīgi ilgi novilcināt lietu izskatīšanu. To jūs saucat par kompetentiem juristiem?

Bet vispār jūs atkal cenšaties novirzīties no tēmas, turpinot lētu demagoģiju, šoreiz pārejot uz ad hominem argumentiem.



Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

>>> esmu pret nedemokrātisku izrēķināšanos ar politiskajiem oponentiem, kā ieganstu izmantojot deputāta zvērestu, par kura pārkāpumiem visus šos gadus t.sk. jūsu piesauktajā Kalvīša laikā ne viens (arī jūsu dārgie NA biedri) nepievērsa uzmanību
=====
Kaut kādā brīdī ir jārada precedents. Tagad vienkārši ir piemērots brīdis, lai varētu šo deputāta zvērestu un tā saturu saprast pēc būtības. Un drusku mainīt priekšstatu par deputātu, kurš drīkst darīt visu, kas ienāk prātā un pret vēlētāju izturēties kā pret "kvaukšķi". Varbūt Jūs varat paskaidrot vienu lietu - katras valsts konstitūcijā parasti ikviens teikums nozīmē ļoti daudz ko. Ja mums ir Satversmes 18.pants, tad arī katrs formulējums šajā pantā kaut ko nozīmē. Mēs varam diskutēt par to - ko īsti viņš nozīmē, un kāds bija likumdevēja nodoms, un kā tas saderas kopā ar pārējās Satversmes burtu un garu. Bet mani diez vai apmierinās Jūsu (vai jebkura cita juridiski izglītota cilvēka) skaidrojums, ka tas teikums tur ir tāpat vien ierakstīts, nu Saeimas deputāts to vienkārši izrunā un miers. Tas nemēdz būt raksturīgi konstitūcijām.

Varbūt, ka visi solījumi ir "tāpat vien". Galu galā Bismarks jau zināja, ka politiķi melo un ka tā ir viņiem dzīves nepieciešamība. Bet mums bija tāds Valsts Prezidents Alberts Kviesis. Viņš bija zvērējis "turēt svētu Latvijas Satversmi un likumus". Bet tas viņam netraucēja mierīgi rosīties tālāk un spēlēt Valsts Prezidentu arī pēc 1934.g. apvērsuma. Ja mēs uzskatām prezidenta zvērestu par bezsatura penteri, tad viss bija OK. A.Kviesis ir godavīrs - viņš tikai nonāca sliktā kompānijā; un viņam nebija nekāda pienākuma vismaz simboliski pateikt "FUI" Ulmanim par viņa apvērsumu. No otras puses, es justos drošāk tādā valstī, kur Valsts prezidents ņem savu zvērestu par pilnu. (Nu un ja deputātiem ir savs zvērests - tad viņi savu arī.)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

=====Varbūt Jūs varat paskaidrot vienu lietu - katras valsts konstitūcijā parasti ikviens teikums nozīmē ļoti daudz ko. Ja mums ir Satversmes 18.pants, tad arī katrs formulējums šajā pantā kaut ko nozīmē. Mēs varam diskutēt par to - ko īsti viņš nozīmē, un kāds bija likumdevēja nodoms, un kā tas saderas kopā ar pārējās Satversmes burtu un garu. Bet mani diez vai apmierinās Jūsu (vai jebkura cita juridiski izglītota cilvēka) skaidrojums, ka tas teikums tur ir tāpat vien ierakstīts, nu Saeimas deputāts to vienkārši izrunā un miers. Tas nemēdz būt raksturīgi konstitūcijām.===>

Pirms komentējat bloga ierakstu ir vēkams to arī izlasīt. Iveta savā bloga ierakstā jau minēja Lielbritānijas piemēru, kur deputāta solījums būt uzticīgam karalim neliedz virzīt jautājumus par monarhijas likvidēšanu. Un Iveta ir arī norargumentējusi, kādēļ viņasprāt Satversmes 18.pantā noteiktais zvērests ir nekas vairāk, kā simbolisks solījums, kura vienīgās juridiskās sekas ir Saeimas locekļa pilnvaru iegūšana pēc zvēresta nodošanas un kādēļ sodīšana par zvēresta pārkāpumu ir problemātiska. Līdz šim neesmu komentāros manījis nevienu loģisku pretargumentu.

=== Galu galā Bismarks jau zināja, ka politiķi melo un ka tā ir viņiem dzīves nepieciešamība. Bet mums bija tāds Valsts Prezidents Alberts Kviesis. Viņš bija zvērējis "turēt svētu Latvijas Satversmi un likumus". Bet tas viņam netraucēja mierīgi rosīties tālāk un spēlēt Valsts Prezidentu arī pēc 1934.g. apvērsuma. Ja mēs uzskatām prezidenta zvērestu par bezsatura penteri, tad viss bija OK. A.Kviesis ir godavīrs - viņš tikai nonāca sliktā kompānijā; un viņam nebija nekāda pienākuma vismaz simboliski pateikt "FUI" Ulmanim par viņa apvērsumu. No otras puses, es justos drošāk tādā valstī, kur Valsts prezidents ņem savu zvērestu par pilnu. (Nu un ja deputātiem ir savs zvērests - tad viņi savu arī.)===>

Es domāju, ka neatkarīgi no zvēresta esamības Kviesim nebija jāatbalsta Ulmaņa apvērsums, kaut vai tādēļ vien, ka "turēt svētus un ievērot Latvijas Satversmi un valsts likumus" ir jebkura Latvijas pilsoņa pienākums, neatkarīgi no zvēresta esamības. Un Ulmaņa apvērsuma rīkotāji & līdzdalībnieki bija tālaikā likumos noteikto atbildību, neatkarīgi no tā kādus simboliskus zvērestus tie būtu devuši.


Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

>>> Es domāju, ka neatkarīgi no zvēresta esamības Kviesim nebija jāatbalsta Ulmaņa apvērsums, kaut vai tādēļ vien, ka "turēt svētus un ievērot Latvijas Satversmi un valsts likumus" ir jebkura Latvijas pilsoņa pienākums, neatkarīgi no zvēresta esamības. Un Ulmaņa apvērsuma rīkotāji & līdzdalībnieki bija tālaikā likumos noteikto atbildību, neatkarīgi no tā kādus simboliskus zvērestus tie būtu devuši.
========
Likumi, protams, ir jāievēro visiem. Bet cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas lomas un atšķirīgs atbildības līmenis. Pēc Ulmaņa apvērsuma savus amata pienākumus turpināja pildīt gan vienkārši cilvēki, gan arī Valsts Prezidents A.Kviesis. Te mēs nonākam pie ontoloģiska argumenta - vai politikas subjekti atbilst saviem jēdzieniem. Teiksim, gaļas izcirtējs, tirgotājs, skolotājs, u.c. turpina atbilst savam jēdzienam arī pēc tam, kad Latvijā ir apturēta Satversmes darbība. Viņiem, protams, ir atbildība par to, ko viņi ir izdarījuši, par konkrētiem pārkāpumiem - bet nekas daudz pēc apvērsuma attiecībā uz viņiem nemainās. Savukārt ar Valsts prezidentu ir citādi - ārpus Satversmes šim amatam vienkārši nav jēgas (jo tas ir definēts Satversmē). Ja A.Kviesis turpināja saukties par Valsts Prezidentu arī pēc apvērsuma, tad rodas jautājums, kas viņš bija patiesībā? No vienas puses - viņš ir likumīgi ievēlēta amatpersona, bet no otras puses, atlaistas Saeimas un apturētas Satversmes gadījumā kļūst tiesiski apšaubāma jebkura viņa darbošanās.
Ja mēs pārceļam ontoloģisko argumentu (par to, ka Satversmē aprakstītajiem likumdošanas subjektiem ir jāatbilst pašā Satversmē dotajām definīcijām) uz N.Kabanovu un varbūt arī dažiem viņa kolēģiem, kuri parakstījušies par Satversmes 4.panta grozīšanu - tad vai viņi vairs atbilst deputāta amata aprakstam? Kāda ir jēga no Valsts Prezidenta, ja nekādi netiek ievērota Satversme; ko viņš vairs simbolizē un sargā? Kāda ir jēga no deputāta, ja viņš nestiprina latviešu valodu? Ko darīt ar hokeja tiesnesi (referee), ja viņš nenodrošina spēles noteikumu ievērošanu, bet, teiksim, pats aktīvi provocē kautiņu uz ledus? Man nav vienkāršu atbilžu uz šiem jautājumiem.
=====================
Cilvēkiem, kuri nav deputāti vai prezidenti - viņiem Satversme neuzliek nekādas papildu saistības; viņi zvērestus nedod. Viņi ir suverēns - Latvijas tauta. Viņu politisko lomu nenosaka nekādi spēles noteikumi - var kaisīt puķes K.Ulmanim vai taisīt viņam goda vārtus. Var parakstīties par jebko. Vienkārši - viņiem Latvijas valsts konstitucionālajā iekārtā ir cita loma.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

Jūsu argumenti paliek arvien absurdāki.
Salīdzināt Kabanova "Satversmes pārkāpumu" (par to, vai tas tiešām pr tādu uzskatāms, vēl var diskutēt) ar Kvieša sadarbošanos ar antikonstitucionāla valsts apvērsuma veicējiem ir vienkārši smieklīgi.
Un pēc jūsu absurdās loģikas sanāk, ka bez zvēresta došanas valsts prezidentam nebūtu pienākums ievērot Satversmi un likumus.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

Un frāze "Kāda ir jēga no deputāta, ja viņš nestiprina latviešu valodu?" ir vienkārši smieklīga. It kā vienīgā Saeimas funkcija būtu stiprināt latviešu valodu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

Katra analoģija ir zināmā mērā nepilnīga. Es vienkārši vēlējos noilustrēt, ka pastāv būtiska atšķirība starp amatpersonas atbildību un nevienā valsts amatā neievēlēta cilvēka atbildību. Man nav zināms neviens konkrēts fakts, kur tas pats A.Kviesis būtu kaut kā aktīvi "sadarbojies ar antikonstitucionāla apvērsuma veicējiem". Viņš nedeva pavēles nedz armijai nedz aizsargiem. Ārēji pat izlikās, ka turpina pildīt savus amata pienākumus. Un ja mēs atmetam svinīgo solījumu un balstāmies uz Satversmes 53.pantu (Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes.) - tad arī pēc apvērsuma ar A.Kviesi viss it kā ir vislabākajā kārtībā. Tas, ka viņa darbošanās 1934.-1936.g. neiekļaujas nekādos veselā saprāta rāmjos - to ir ļoti viegli piemirst un neņemt vērā. ===============
Savukārt Saeimas deputātiem, kuri parakstījās par krievu valodu, viss ir it kā kārtībā - nu solīja, nu neievēroja to ko solīja; vai tas būtu Saeimas praksē kas ārkārtējs? Varbūt varam vienkārši atstāt to uz katra deputāta (un viņa vēlētāju) sirdsapziņas. No otras puses - veselais saprāts atkal cieš: Šī paša bloga autore (I.Kažoka) ir iepriekš izteikusies par labu SC ņemšanai valdībā (viens no agrākiem blogiem - šķiet oktobrī). Kamēr mēs zinām V.Kravcova (iepriekšējā sasaukuma deputāts), N.Ušakova (SC oficiālais premjera kandidāts), N.Kabanova (11.Saeimas deputāts) nostāju šinī jautājumā - aizdomu ēna krīt uz visu SC. Tiem, kuri apsver jebkādu jaunu koalīciju veidošanu (ieskaitot pat nākamās Saeimas sasaukumos, ja tur pārvēlēs arī pašreizējos deputātus) ir jāpiedāvā praktisks veids, kā šīs aizdomas novērst un saprast, kuri ir tie labas gribas cilvēki partijā SC. Ja Fizisko personu datu aizsardzības likums neļauj - nu labi, kāds tad ir cits, konstruktīvais piedāvājums? Turpināt turēt visus aizdomās?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

====Man nav zināms neviens konkrēts fakts, kur tas pats A.Kviesis būtu kaut kā aktīvi "sadarbojies ar antikonstitucionāla apvērsuma veicējiem". Viņš nedeva pavēles nedz armijai nedz aizsargiem. Ārēji pat izlikās, ka turpina pildīt savus amata pienākumus. Un ja mēs atmetam svinīgo solījumu un balstāmies uz Satversmes 53.pantu (Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes.) - tad arī pēc apvērsuma ar A.Kviesi viss it kā ir vislabākajā kārtībā.====> Tiešām? Pēc jūsu loģikas sanāk, ka ja tiek aplaupīta banka un bankas apsargi redzot laupīšanu neliek laupītājiem nekādus šķēršļus (pat ja viņiem ir iespēja to darīt) un pēc laupīšanas turpina uzvesties it kā nekas nebūtu noticis, tad ar apsargiem "viss ir kārtībā". Politiskā atbildība ( t.i. tās neesamība) neizslēdz atbildību par noziedzīga nodarījuma veikšanu (šajā gadījumā - faktisko līdzdalību prettiesiskā valsts varas sagrābšanā). =======Savukārt Saeimas deputātiem, kuri parakstījās par krievu valodu, viss ir it kā kārtībā - nu solīja, nu neievēroja to ko solīja; vai tas būtu Saeimas praksē kas ārkārtējs? Varbūt varam vienkārši atstāt to uz katra deputāta (un viņa vēlētāju) sirdsapziņas. No otras puses - veselais saprāts atkal cieš:====> Mums acīmredzot atšķiras izpratne par jēdzienu "veselais saprāts". Un mani vairāk uztrauktu fakts ka valdībā tieslietu ministra amatu ieņem cilvēks, kura vārds saistās ar Lemberga interešu lobēšanu un skandalozajiem Drošības likuma grozījumiem, nekā minisrs, kurš būtu parakstījies par referenduma rīkošanu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

>>> Mums acīmredzot atšķiras izpratne par jēdzienu "veselais saprāts". Un mani vairāk uztrauktu fakts ka valdībā tieslietu ministra amatu ieņem cilvēks, kura vārds saistās ar Lemberga interešu lobēšanu un skandalozajiem Drošības likuma grozījumiem, nekā minisrs, kurš būtu parakstījies par referenduma rīkošanu.
=====================
Tās abas ir problemātiskas lietas - Egila Levita intervijā ("Rīgas Laiks" 2011.g. septembra numurs - http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2011&month=9&article=3 ) - šīs intervijas pilnajā tekstā ir skaidrots, ko nozīmē pilsoņa pienākums demokrātiskā valstī. Viņam pēc E.Levita domām, ir pienākums balsot vēlēšanās u.c. demokrātiskos procesos - bet vienlaikus, vajadzētu sargāties balsot par korumpētiem spēkiem, un (citā vietā intervijā) - vajadzētu sargāties balsot par tiem, kuri kaut kā citādi apdraud demokrātiskas valsts attīstību un apstrīd tās vēsturisko pēctecību. Piemēram, viņš uzskata, ka pilsoniski apzinīgs cilvēks Vācijā nebalsos par labēji ekstrēmistiskām vai neonacistu partijām. Kaut arī ir cilvēki, kuri balso.
================================
No šī viedokļa, arī Latvijā (zinot mūsu vēsturi) būtu problemātiski atbalstīt vēlēšanās vai ņemt valdībā tos, kuri ir vai nu labēji ekstrēmisti (LNF jeb A.Gardas kustība, NSS - Nacionālā spēka savienība), vai arī pieturas pie interfrontiskiem, LPSR-iskiem mērķiem un krievu valodas atgriešanai valsts apritē (SC radikālais spārns). Viens konkrēts veids, kā tikt laukā no strupceļa - pajautāt katram Saeimas deputātam, lai viņš viennozīmīgi pasaka, par ko viņš iestājas referenduma sakarībā. SC vadītāji ir pārāk ilgi spēlējuši spēli par Žuandzi, kurš sapņoja ka ir taurenītis (vai arī - pēc pamošanās - par taurenīti, kurš sapņo, ka ir Žuandzi).

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

Šim "melnajam sarakstam" manuprāt būtu pievienojama arī NA, kurai spriežot gan pēc dažu viņu biedru regulāriem publiskiem izteikumiem, gan pēc viņu pēdējām iniciatīvām ir acīmredzamas problēmas ar demokrātijas izpratni, pat uz citu Saeimā pārstāvēto partiju fona.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

Mikum:
Par kādu interešu konfliktu tu runā? Demokrātiskā valstī (kāda Latvija ir atbilstoši Satversmes 1.pantam) nevar pastāvēt interešu konflikts starp amatpersonas amata pienākumiem un tiesībām Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties vēlēšanās, referendumos u.c. Satversmē pilnošiem atļautās demokrātiskās procedūrās.

Par "Satversmes pārkāpumu" es jau esmu izteicies iepriekšējos komentāros - Satversmes 18.pantu nedrīkst interpretēt tādējādi, ka tas liedz deputātam izmantot savas Satversmē noteiktās pilsoņa tiesības parakstīties par referendumu vai tajā piedalīties, jo tas būtu pretrunā ar Satversmes 1.pantā noteikto demokrātiskas valsts iekārtas principu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mikus Zelmenis

Šo pretrunu Satversmē Tu tur gribi saskatīt, nevis tā tur ir. Tas neizdodas veiksmīgāk kā meklēt pretrunas 10 Bībeles baušļos. Demokrātija nav tikai brīvība (tiesības), bet arī ierobežojumi (pienākumi), vienmēr tā ir bijis un būs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

Ja Mikus Zelmenis mācētu izlasīt ne tikai to ko pats vēlas saprast, tad būtu pamanījis, ka esmu teicis, ka pretruna ir nevis Satversmē, bet gan tās interpretācijā, pēc kuras Satversmes 18.pants tiek faktiski nostādīts augstāk par Satversmes 1.pantu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

Un tiem, kas to vēl nezin - demokrātiskā sabiedrībā jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mikus Zelmenis

Īsi un konkrēti — šeit ir nevietā meklēt interpretāciju vai jebko citu Satversmē. It kā esi izglītojies tieši tajos jautājumos, tāpēc jo īpaši nesaprotu šo ieciklēšanos un nespēju novērtēt situāciju globāli un tas nozīmē atkāpties soli no visa, pie kā izmisīgi mēģini pieturēties. Jau pašā pirmajā komentārā norādīju, ka tas viss ir bezjēdzīga matu skaldīšana un lieta pēc būtības ir pilnīgi cita.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kaspars Melkis

Armandam: Tavs naida pilnais komentārs ir piemērs tam, kāpēc nedrīkst atklāt to identitātes, kas ir parakstījušies. Tas viss velk uz linča tiesu un politiskā vide jau sen ir pārkāpusi demokrātijas principus un nodarbojas ar brutālu izrēķināšanos.

Ja paklausās visu, ko runā par Lindermani, tad varētu padomāt, ka viņš ir huligāns, bērnu slepkava utt. Bet reāli tavi vārdi ir tikai nomelnošana. Viņš pēc politiskiem uzskatiem ir nacionālboļševiks, ko mēs, protams, varam neatbalstīt. Bet tās ir viņa tiesības uz vārda brīvību, un viņš nav darījis neko nelikumīgu un neizskatās, ka viņš būtu arī aicinājis vai iedvesmojis kādu uz vardarbīgu rīcību. Viņa popularitāte ir tikai pateicoties nacionālajiem spēkiem, kas savā apmātībā viņu nepatiesi apvainoja par sprāgstvielu glabāšanu un valsts apvērsuma rīkošanu.

Tiesa viņu ne tikai attaisnoja, bet arī lēma par labu viņam morālā kaitējuma lietā pret valsti, piespriežot valstij samaksāt simbolisko 1 Ls kompensāciju. Tā vietā, lai valsts samaksātu 1 Ls un pieliktu šai lietai punktu, NA jau ir paziņojusi, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, tādējādi tērējot simtiem vai pat tūkstošiem latu par turpmāko tiesāšanos lietā, kur viņiem ir ļoti mazas izredzes uzvarēt.

Nav nemaz jājautā, kurš šajā lietā ir nesaprātīgais. Politiskā vide ir kļuvusi par raganu medībām, un tikai tāpēc, ka to atbalsta tikpat emocionāli iekarsis pūlis, nepadara to par demokrātiju.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mikus Zelmenis

Kristap, Tu turpini skaldīt matus ne par tematu! Tiesības parakstīties ir viens, bet deputāta pienākumi ir cits! Jā, deputāti varēja par to parakstīties tajā brīdī atzīstot interešu konfliktu, kas nozīmē noteiktas sekas. Tā ir viņu pozīcijas parādīšana, varbūt ar to noliekot deputāta mandātu! Interešu konflikta brīdī viņiem bija jānovērtē, vai tas viens viņu paraksts ir tik būtisks, ka jāpārkāpj zvērests. Jā, varbūt ir būtisks un varbūt jāpārkāpj tāpat kā varbūt situācija, kad būtiski jāpārkāpj ceļu satiksmes noteikumi, bet tādā situācijā ir jāuzņemas pilna atbildība, jāatzīstas pārkāpumā, nevis jāslēpjas aizmugurējā beņķī un jāstāsta, ka policistam pašam ir jāizdomā, kurš bija pie stūres, bet viņš jau nu neko tur, aizmugurē sēžot, nav pārkāpis.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristaps Kretainis

Kalvim:

"Saeima ir jāievēl vispārīgās un vienlīdzīgās vēlēšanās (sk. 6.pantu). Un ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs (tostarp CVK), lai saņemtu atbildi pēc būtības (sk. 104.pantu)."

To atkal neviens neapstrīd. Jautājums ir par to kādu informāciju CVK ir tiesīga sniegt. Un viens no normatīvajiem aktiem, kas ierobežo CVK ir Fizisko personu datu aizsardzības likums, kurā politiskā pārliecība klasificēta, kā personas sensitīvie dati. Vai beidzot esat šajā likumā aci iemetis?

"Demokrātiska valsts iekārta paredz vēlētājam iespēju izdarīt informētu izvēli, tostarp iespēju pārbaudīt Saeimas deputātu un citu vēlētu amatpersonu doto solījumu izpildi (1.pants). "

Šīs tiesības nav neiwerobežotas un deputātiem ir tiesības uz savu personas datu & vispoār privātās dzīves aizsardzību. Pretējā gadījumā varam nonākt līdz manis minētajam absurda piemēram, ka deputāts tiek ar kameru novērots 24h online režīmā.

"Satversmes 18.pantā ir noteikts deputāta "svinīgais solījums", kurā ietverta deputāta apņemšanās "stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu". Šī apņemšanās netiek nekādi sašaurināta (netiek atrunāts, ka latviešu valoda būtu jāstiprina tikai "pildot dienesta pienākumus" vai "atrodoties Saeimas ēkā" vai tml.) - tā ir vispārīgi formulēta apņemšanās. "

Satversmē nav arī noteiktas sankcijas par šādas apņemšanās neievērošanu. Kā jau Iveta norādījusi - spriežot pēc vispārīgā formulējuma zvērests bija iecerēts nekas vairāk kā tīri simbolisks akts, bez sankcijām par tā nepildīšanu.

Starp citu neesat aizdomājies par to, ka juridiski nemaz nevar vilkt vienlīdzības zīmi starp parakstīšanos par referendumu (tautas tiesībām izlemt kādu jautājumu) un balsošanu referendumā par krievu valodu, kā otro valsts valodu? Tā ka pati zvēresta laušanas pierādīšana ir visai problemātiska. Un sodot deputātus, kuri parakstījušies par referendumu Latvijai draud kārtējais zaudējums ECT un kārtējo reizi nodokļu maksātāju nauda tiks zaudēta dēļ Saeimas tiesiskā nihilisma.

"No otras puses, lūgt CVK izpaust datus par deputātiem, kuri ir parakstījušies par grozījumiem, kuri neatbilst šo pašu deputātu solījumam, var tikt uzskatīts par pamatotu privātās dzīves neaizskaramības ierobežojumu (116.pants), lai "aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu". Konkrēti - lai nodrošinātu vēlētājiem iespēju sekot tam, kādā mērā viņu pārstāvju vārdi un darbi sakrīt."

Apgalvojums ka negūstot no CVK informāciju tiks apdraudēta demokrātiskā iekārta ir pārāk acīmredzami absurds, lai par to būtu vērts diuskutēt.

"Saeimas deputātu šajā gadījumā nav pamata pielīdzināt citiem parakstītājiem arī tādēļ, ka Saeimas deputātiem ir priviliģētas tiesības apspriest Satversmes grozījumu projektus un,iespējams, pat veikt redakcionālas izmaiņas tajos "bez pārgrozījumiem pēc satura" (Satversmes 78.pants)."

Saeimas deputāta paraksts par referendumu juridiski ne ar ko neatšķiras no citiem parakstiem. Un Saeimas deputāta pilnvaras nekādi neietekmē viņa Satversmē noteiktās tiesības parakstīties par referendumu, kura rīkošana ir noteikta Satversmē. Tādēļ nav nekāda tiesiska pamata lūgt CVK informāciju par deputātiem, kuri parakstījušies, vēl jo vairāk ar nolūku vērst pret minētajiem deputātiem jebkādas sankcijas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps Uldim 16.12.2011 09:47
"Es newvaru piekrist,šai I.Kažokas domai,ka politiska pārliecība būtu pielīdzināma cilvēka veselības problēmām."

Fizisko personu datu aizsardzības likumā gan viena gan otra veida informācija ir kvalificēta kā sensitīvie personas dati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps Mikum 16.12.2011 09:46
"Runāt deputāts drīkstētu par dažādiem tematiem, aicināt savus vēlētājus uz likumā atļautām rīcībām, bet ne parakstīties otras valodas jautājumā!!!"

Tiesības parakstīties valodas jautājumā Satversme garantē jebkuram tās pilsonim un jebkāds Satversmes 18.panta tulkojums kas to liedz ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

k99 16.12.2011 08:35
Te ir vēl viena nianse.
To, ka parakstu vākšana būs, zvēresta nodošanas laikā tas jau bija zināms. Tātad, ir iespējams viens no diviem:
1. Kabanovs zvēresta laikā nebija izlēmis
2. viņš bija izlēmis, bet apzināti deva nepatiesu zvērestu.

Variantā 2. rodas jautājums, ar kādiem mērķiem viņš vispār atrodas Saeimā? Viņš tur ir apzināti gājis darboties pret to, kas mūsu valstī ir pamatvērtības? Tātad, tā sanāk. Vai tā ir normāla prakse, to drīkst tā atstāt? Manuprāt, nē.

Variantā 1. - nu, godprātīga cilvēka rīcība būtu no šādas parakstīšanās atturēties, kaut vai tāpēc, ka ir dots zvērests.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mikus 16.12.2011 02:57
Lasīju, lasīju un... Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku... Kaut kāda matu skaldīšana, piekasīšanās maznozīmīgiem faktiem un teoretizēšana. Situācija ir vienkārša un primitīva — kļūstot par deputātu, ir jāuzņemas noteikta atbildība, saistības, pienākumi, jāizvairās no noteiktiem interešu konfliktiem, piemēram, saistībā ar uzņēmējdarbību. Un šis zvērests ir tikai viena no daudzām deputātu saistībām. Runāt deputāts drīkstētu par dažādiem tematiem, aicināt savus vēlētājus uz likumā atļautām rīcībām, bet ne parakstīties otras valodas jautājumā!!! Salīdzinot ar minēto piemēru: ekonomikas attīstību deputāts drīkst veicināt, tas viņam pat jādara, kādas nozares attīstību arī, bet nejaucot iekšā personīgas intereses un viedokli! Tas ir tas pats. Tiklīdz depitāts ir parakstījies pretēji zvērestam, ir interešu konflikts un viss, automātiski viņš nevar būt vairs deputāts tāpat kā nevar būt tie, kas konfliktos iedzīvojušies veicot uzņēmējdarbību! Visas pārējās diskusijas tukšas runas, jo zvērests ir tikai viens no daudziem ierobežojumiem, valodas jautājums ir pat vēl mazāka daļa no viena ierobežojuma. Nepatīk ierobežojumi — neesi deputāts! Neviens deputāts nedrīkstēja parakstīties interešu konflikta dēļ! Un ja par interešu konfliktu citās sfērās dažādas komisijas drīkst pieprasīt informāciju no dažādām iestādēm, tad drīkst prasīt informāciju arī par šo interešu konfliktu un saukt deputātus pie atbildības! Viss pārējais uzskaitītais ir demagoģija, ar ko tāpat varētu attaisnot visus citus valsts amatpersonu pārkāpumus, atliek tikai faktus interpretēt sev par labu! Nepatīk ierobežojumi — neesi deputāts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands to Seneka 16.12.2011 02:27
>>> Būt deputātam nenozīmē pārdoties vairākumam - iespējams būt deputātam tieši ptrādi nozīmē drosmi aizstāvēt mazākuma viedokli
======
Bet kā Jūs atšķirsiet, kurš mazākuma viedoklis ir konstruktīvs un kurš nē? Ir mazākums, kurš vēlas, teiksim, legalizēt pedofīliju, eitanāziju vai marihuānu. No murgainām idejām neesam brīvi mēs neviens - vienkārši ir daži cilvēki, kuri drusku labāk kontrolē savus ne tik saprātīgos impulsus.

Pieņemsim, ka man ir Lindermana - politiskā huligāna daba, man sagādā baudu radīt valstij problēmas. Es varu nogaidīt brīdi, kad tiek pastrādāts kaut kāds šaušalīgs noziegums (bērnu izvarošana + slepkavība, kāda maniaka vai terorista uzbrukumi). Nu un pēc tam es "aiz neko darīt" ierosinu atjaunot nāvessodu (varbūt kopā ar aizdomās turamo spīdzināšanu) - cik saprotu, tas ir parasts referendums, tur pat Satversme nav jāmaina. Piesaistu privāto finansējumu un vācu parakstus. Man varētu pat gluži labi veikties, jo šādos brīžos nāvessoda atjaunošana ir populāra. Varu vēl uztaisīt kaut kādus īpaši biedējošus reklāmas klipus, lai kārtīgi paspēlētu uz vēlētāju bailēm un zemapziņu. Manas izmaksas - apmēram simttūkstoš latu.

It kā viss ir normāli - Satversmes 2.pants un citi panti apliecina, ka tautai ir suverēna vara arī atjaunot nāvessodu. Bet, ja es esmu, teiksim, deputāts, tad nebūs brīnums, ka citi negribēs ar mani iet kopā valdībā; ka man neizdosies sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus - tēlot apzinīgu ES integrācijas piekritēju priekšpusdienās un aģitēt par "aci pret aci un zobu pret zobu" pēcpusdienās.

Es varu pieļaut jebkuras ēverģēlības (varat to apsaukāt par "totalitāru domāšanu", vai kā nu Jums patīk) - bet, manuprāt, deputātiem savas izvēles ir jādara zināmas vēlētājiem. Amerikā populārais teiciens - "where do you stand on issues"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Seneka Armandam 16.12.2011 01:10
tieši par tādiem cilvēkiem kā Armands es arī runāju - tā ir totalitāra domāšana izslēgt jebkuru citu izņemot iedzimto latviešu privilēģijas atbalstošo viedokli. Mēs dzīvojam republikā kurā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi un kurā visi var piedalīties ar visiem uzstādījumiem neatkarīgi no tā vai tie ir par vai pret latviešu valodu un citiem status quo. Būt deputātam nenozīmē pārdoties vairākumam - iespējams būt deputātam tieši ptrādi nozīmē drosmi aizstāvēt mazākuma viedokli

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands to Seneka 16.12.2011 00:51
Ja esat lasījis piedāvātos Satversmes labojumus (šķiet 5 Satversmes pantiem vienlaikus), tad tur piedāvāts labot sarežģītuma virzienā uzreiz ļoti daudz ko - sava veida "shotgun surgery" (ķirurģija ar bisi). Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Shotgun_surgery .

Protams, cilvēkiem ir tiesības paust viedokļus par visu ko - tostarp arī pilnīgi absurdus. Bet no Saeimas deputāta mēs parasti sagaidām kaut kādu elementāru juridisko kompetenci, atturēšanos no naida provocēšanas. It īpaši tad, ja viņi paši par to ir atklātā tekstā un visiem dzirdot devuši solījumu. Deputātam ir tiesības būt idiotam, bet vēlētājam ir tiesības zināt, kuri no deputātiem ir idioti.

Vēl nesen tak daži "gudrinieki" gribēja SC ņemt valdībā - vairs neatceraties? Klāstīja mums, cik šī partija esot "elastīga", cik lojāla pret latviešu valodu, gatava bez maz vai okupāciju atzīt - neuzkrītoši un angļu valodā. Nu un tagad - redzam, ka tur bija savākušies diezgan daudzi ļaudis, kuri, maigi sakot, ir jātur tālāk no vadošiem amatiem. N.Kabanovs, N.Ušakovs, A.Bartaševičs, V.Kravcovs jau ir "izgaismojušies". Bet SC idotu saraksts, ļoti iespējams, ar to neaprobežojas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Seneka 16.12.2011 00:26
ar šādu pieprasījumu Latvija virzās totalitārisma virzienā - tikai šķiet nevienam nav drosmes to atklāti atzīt - piedalīties sabiedriskā dzīvē un paust savu viedokli tostarp par valsts valodu ir vārda un apziņas brīvība. Turklāt a jau rīko parakstu vākšanu tad kā gan var būt pretlikumīgi tajā piedalīties?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Uldis 15.12.2011 22:50
Informācija par personas politisko pārliecību, līdzīgi kā, teiksim, medicīniska rakstura informācija, ir sensitīvi personas dati – bez pašas personas piekrišanas tos nedrīkst izlikt publiskai apskatei.
------
Es newvaru piekrist,šai I.Kažokas domai,ka politiska pārliecība būtu pielīdzināma cilvēka veselības problēmām.Demokrātiskā sabiedrībā veselības problēmas izvērtē ārsti,bet politisko pārliecību izvērtē vēlētāji un viņi ir ieinteresēti pilnā mērā uzzināt par deputāta kandidāta politisko pārliecību.Ievēlētais deputāts var mēģināt noslēpt savu politisko pārliecību,bet tā ar laiku kļūst sabiedrībai zināma.Par politisko pārliecību demokrātiskā valstī neliek cietumā un neiesloga psihatriskā slimnīcā,kā tas bija vēl nesenajā fašistiskajā valstī PSRS-Krievijā.Bet vēlmi uzināt ,kas iestājas par okupācijas laiku valdošās valodas kā valsts valodas atjaunošanu ,to nevienam nevar liegt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Kristapam 15.12.2011 21:42
>>> Kāds konstitucionālais princips tiek pārkāpts, parakstoties par Satversmes grozīšanas procedūru, kāda ir atļauta pašā Satversmē???? Kamēr jebkurš Satversmes pants teorētiski ir grozāms tikmēr šādi teksti par Satversmes grozījumiem, kā konstitucionālu principu pārkāpšanu ir pilnīgas muļķības!
=======
Atvainojos par iejaukšanos Jūsu interesantajā diskusijā ar Viesturu... Varbūt varam uz brīdi atstāt malā jautājumu par to, vai rīcība neatbilstoši zvērestam uzskatāma par kaut kāda veida PĀRKĀPUMU, un kurš šo pārkāpumu ir tiesīgs konstatēt (I.Kažoka šo lietu detalizēti apskata savā rakstā). Man gribētos pamatot pavisam cita veida apgalvojumu - sabiedrībai ir tiesības zināt, par ko Lindermana referenduma gadījumā ir/nav parakstījušies deputāti.

Pamatojums:
===========
Saeima ir jāievēl vispārīgās un vienlīdzīgās vēlēšanās (sk. 6.pantu). Un ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs (tostarp CVK), lai saņemtu atbildi pēc būtības (sk. 104.pantu).

Demokrātiska valsts iekārta paredz vēlētājam iespēju izdarīt informētu izvēli, tostarp iespēju pārbaudīt Saeimas deputātu un citu vēlētu amatpersonu doto solījumu izpildi (1.pants). Satversmes 18.pantā ir noteikts deputāta "svinīgais solījums", kurā ietverta deputāta apņemšanās "stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu". Šī apņemšanās netiek nekādi sašaurināta (netiek atrunāts, ka latviešu valoda būtu jāstiprina tikai "pildot dienesta pienākumus" vai "atrodoties Saeimas ēkā" vai tml.) - tā ir vispārīgi formulēta apņemšanās.

Ņemot vērā to, ka Lindermana piedāvātie Satversmes grozījumi bija vērsti tieši uz 4.panta (par latviešu kā vienīgās valsts valodas) atcelšanu - mums rodas iespēja pārbaudīt, cik godprātīgi dažādu partiju deputāti ir pildījuši šo solījuma daļu. (Protams, var šo saistību noliegt un apgalvot, piemēram, ka cilvēks, kurš parakstījies par Lindermana grozījumiem, īstenībā vēlas stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu, bet parakstījies vienīgi "pašcieņas stiprināšanas nolūkos" vai tml.) Iespēja pārbaudīt deputātu solījumu atbilstību īstenībai nekādi nerunā pretī demokrātiskas valsts principiem un Satversmes 1.pantam.

Ir, protams, jautājums par deputāta tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību (96.pants). Klausīties, ko deputāts "runā guļamistabā zem segas" būtu nesamērīga iejaukšanās deputāta privātajā dzīvē (te piekrītu Kristapam 15.12.2011 20:11). No otras puses, lūgt CVK izpaust datus par deputātiem, kuri ir parakstījušies par grozījumiem, kuri neatbilst šo pašu deputātu solījumam, var tikt uzskatīts par pamatotu privātās dzīves neaizskaramības ierobežojumu (116.pants), lai "aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu". Konkrēti - lai nodrošinātu vēlētājiem iespēju sekot tam, kādā mērā viņu pārstāvju vārdi un darbi sakrīt.

Saeimas deputātu šajā gadījumā nav pamata pielīdzināt citiem parakstītājiem arī tādēļ, ka Saeimas deputātiem ir priviliģētas tiesības apspriest Satversmes grozījumu projektus un,iespējams, pat veikt redakcionālas izmaiņas tajos "bez pārgrozījumiem pēc satura" (Satversmes 78.pants). Visu šo iemeslu dēļ LR pilsoņiem var būt leģitīma interese par deputātu dalību parakstu vākšanā. Zinot to, ka savācamo parakstu slieksnis ir 150 tūkstoši - diez vai 100 deputātu izvēle parakstoties vai neparakstoties jelkad varētu būt izšķiroša; tādēļ deputātu privātās dzīves ierobežojums šajā gadījumā nevar kļūt par šķērsli Latvijas tautas suverēnām tiesībām 78. un 79.panta kārtībā grozīt Satversmi vai atstāt to negrozītu.
[Pamatojuma beigas]

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Kristapam 15.12.2011 20:44
>>> Informāciju par auto pielīdzināt informācijai par personas sensitīvajiem datiem ir maigi izsakoties nekorekti.
======
CVK mājaslapā varat arī uzzināt, cik katram deputāta kandidātam bankas kontos ir naudas. Ja šī informācija jūsuprāt neskaitās sensitīva, tad prasītos paskaidrojums, ko Jūs uzskatāt par sensitīvu.

>>> Tādēļ minētās normas ir jātulko tā lai tās nebūtu pretrunā viena otrai. Un Satversmes 18.pants Nacionālās Apvienības interpretācijā ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu. Un Satversmes 1.pantam, kuru iespējams grozīt tikai referendumā, noteikti ir dodama priekšroka pret 18.pantu, kuru var grozīt atbilstoši Saeimas vairākuma populismam.
=======
Jūsu piedāvātā Satversmes pantu klasifikācija (tajos, kuriem "dodama priekšroka" un tajos, kurus "var grozīt atbilstoši Saeimas vairākuma populismam") ir mazliet neparasta. Starp citu, 1998.g. Saeimas vairākums grozīja arī 4. un 77.pantu, kad to vēl varēja darīt bez referenduma.

Par zvērestu pārkāpušo deputātu publiskošanas saistību ar Satversmes 1.pantu neesmu drošs, ka tas ir tik viennozīmīgi. Var, protams, apgalvot, ka mēs šādi ierobežojam šo 100 personu iespējas brīvi un neviena netraucēti paust savu gribu. No otras puses, vēlētājiem ir tiesības zināt, vai ievēlētie deputāti pilda uzņemtās saistības, vai galvaspilsētas mērs nesūta dīvaina satura "atskaites" Krievijas vēstniecības darbiniekiem, utml. Sk. http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336363:uakova-sarakstes-nopldes-liet-aiztur-qkompromatlvq-urnlistu&Itemid=93 .

Deputāti, kuri nevēlas, lai viņus kontrolē ir bijuši allaž - ir bijušas idejas grozīt drošības likumus, ir bijušas runas par "kvaukšķiem". Manuprāt, šobrīd kustība notiek lielākas atvērtības virzienā.


>>> Kravcovs protams ir SC kauna traips, bet tas nav iemesls lai vērstos pret citiem SC deputātiem dēļ viņu politiskajiem uzskatiem. Tā ka atkal mēģinat novirzīties no tēmas.
======
Man nav vajadzības ne pret vienu vērsties. Vienkārši saprast, kādā valstī mēs dzīvojam.

>>> "Vienkārši stulbs arguments ir par to, ka SC, lūk, necienot latviešu valodu. Kāds man var pateikt, ko tas nozīmē? Tieši kura ir tā robezšķirtne, lai pateiktu, kurā brīdī, kāds nu tik ļoti neciena latviešu valodu (vai vēsturi, vai kultūru), ka nebūtu pelnījis būt par ministru? Runā ar krievu žurnālistiem krieviski? Nemāk gramatiski pareizi rakstīt? Balso pret obligātu pienākumu privātā sektora darbiniekiem zināt latviešu valodu? Nezina dzejnieka Čaka īsto vārdu? " (sk. http://politika.lv/blogi/index.php?id=62466 )
========
Pirms diviem mēnešiem šis kritērijs tiešām nebija īsti skaidrs. Bet vai I.Kažoka tiešām nevēlas pietuvoties atbildei uz sevis pašas uzdoto jautājumu? Iestāšanās par Satversmes 4.panta grozīšanu ir gluži precīzs kritērijs, ka attieksme pret latviešu valodu neatbilst tai, ko visi deputāti sakās atbalstām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps Viesturam L 15.12.2011 20:11
"1) Uz pārējo zvēresta punktu fona, kurus patiešām varētu uzskatīt par vairāk vai mazāk simboliskām deklarācijām, punkts par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodas statusu izceļas ar savu konkrētību un Satversmes 4.pantā atrodamo zvēresta objektu. Manuprāt, nav šaubu - konstatējot, ka deputāts oficiāli atbalstījis iniciatīvu pārkāpt vienas valsts valodas konstitucionālo principu, zvērests uzskatāms par pārkāptu."

Kāds konstitucionālais princips tiek pārkāpts, parakstoties par Satversmes grozīšanas procedūru, kāda ir atļauta pašā Satversmē???? Kamēr jebkurš Satversmes pants teorētiski ir grozāms tikmēr šādi teksti par Satversmes grozījumiem, kā konstitucionālu principu pārkāpšanu ir pilnīgas muļķības!

"2) Vai politiskās pārliecības un uzskatu jēdziens, attiecinot to arī uz pilsoniskās likumdošanas iniciatīvas jautājumiem, netiek tulkots pārāk plaši? Kā zināms, parakstu vākšana, kas nav nekas cits kā cita likumdošanas subjekta iesaiste likumdošanas procesā, iespējama par ļoti daudziem jautājumiem - vai vākšanas ierosināšana vai uzsākšana uzreiz padarīs konkrēto jautājumu par politiskās pārliecības jautājumu? (P.S. Uzreiz norādu, ka tik labi nepārzinu, piemēram, ECT un līdzīgu institūciju praksi šī principa tulkošanā)."

Esmu studējis ECT praksi vārda brīvības jautājumos un varu pateikt, ka ja šāda lieta aizies līdz ECT, tad Latvijai zaudējums garantēts.

"3) Deputāta imunitāte, kas nosaka, ka deputātam nav juridiskās atbildības "ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām" (Satversmes 28.p.) kontekstā ar parlamenta suverenitātes principu, jau, manuprāt, pati par sevi liecina, ka Saeimas balsojums un debates paši par sevi nav pielīdzināmi zvēresta pārkāpšanai, neatkarīgi no tā, par ko tiek debatēts vai balsots. Bet vai tiešām zvērests tulkojams tā, ka to jāattiecina tikai uz deputāta pilnvaru ietvaros veiktajām darbībām? Attiecīgi, piemēram, tam, ka deputāts "pārkāpj likumus" ārpus darba laika, nav nozīmes? Kādēļ tad šādos gadījumos nepieciešama Saeimas piekrišana viņa saukšanai pie atbildības?"

Praksē mūsdienās reti kurš pa tiešo mēģinās ņemt deputātu pie dziesmas, atzīstot, ka dara to dēļ deputāta politiskās darbības. Efektīvāk ir mēģināt "piešūt lietu" par darbībām ārpus darba laika. Deputāta imunitāte ir domāta, kā līdzeklis pret šādiem mēģinājumiem apkarot deputāta politisko darbību.

"4) Summējot iepriekš minēto - atliek vien pievienoties komentētājam, kurš norāda, ka neatkarīgi no tā, vai zvērests uzliek juridisko (Saeimas priekšā) vai tikai politisko (tautas priekšā) atbildību, tās reālas darbības priekšnoteikums ir attiecīgā subjekta informētība par deputāta rīcību. Un vēlētājs nevar tikt informēts, ja deputāts atrunājas, ka par potenciālo zvēresta pārkāpumu neviens nav tiesīgs zināt, jo tas neesot noticis Saeimas procedūras ietvaros. Saeimā gandrīz visi likumdošanas balsojumi ir atklāti - tieši vēl palikušo balsojumu aizklātums tiek piesaukts kā šķērslis tam, lai vēlētāji tiešām varētu realizēt kontroli pār savu pārstāvju pilnvaru laikā sastrādāto. Kādēļ ārpusSaeimas iniciatīvai jābūt aizklātai, ja reiz parakstu vākšanas process garantē iespēju noskaidrot deputāta nostāju?"

Ar šādu argumentāciju var arī attaisnot deputāta novērošanu 24 h onlain režīmā, lai vēlētājiem pilnīgi nekas nepaliktu apslēpts. Neviens jau nezin, vai guļamistabā zem segas deputāts nerunā pavisam ko atšķirīgu no tā, ko viņš runā Saeimas tribīnē. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps Kalvim 15.12.2011 19:58
"...es redzu arī virkni gadījumu, kad par deputātu ir pieejama informācija arī par to, ko viņš dara kā privātpersona. Manis jau minētais piemērs par deputātam vai deputāta kandidātam piederošo auto markām un izlaiduma gadiem. Atgādināšu, ka runa ir par privātiem (nevis Saeimas) auto."

Informāciju par auto pielīdzināt informācijai par personas sensitīvajiem datiem ir maigi izsakoties nekorekti.

"Man jau šķita, ka gan deputāta zvērests, gan arī parakstu vākšanas un referenduma procedūra ir ierakstīti Satversmē - t.i. abas ir Satversmes normas."

Tādēļ minētās normas ir jātulko tā lai tās nebūtu pretrunā viena otrai. Un Satversmes 18.pants Nacionālās Apvienības interpretācijā ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu. Un Satversmes 1.pantam, kuru iespējams grozīt tikai referendumā, noteikti ir dodama priekšroka pret 18.pantu, kuru var grozīt atbilstoši Saeimas vairākuma populismam. Pretējā gadījumā Saeima, bez tautas piekrišanas faktiski varētu ietekmēt arī 1.panta saturu.

"Nu bet ja jau "katrs jurists" zina, ka Saeima rīkojās prettiesiski, sodot N.Kabanovu - tad par šo gadījumu var vērsties Satversmes tiesā. Tad būs tiesnešu atzinums, no kura varēsim saprast, vai tas deputāta zvērests ir vienkārši formalitāte (kaut kādi vārdi, kas jāizrunā, lai kļūtu par deputātu), vai arī kaut kādas no šajā zvērestā iekļautajām lietām ir jāievēro. Pagaidām es to vienkārši nezinu. Bet to taču var noskaidrot.

Man nešķiet normāli, ja Satversmē ir paredzēta norma (šajā gadījumā - deputāta zvērests), kuram nav nekāda konkrēta satura vai likuma izpildīšanas (enforcement) mehānisma. Iveta uzskaitīja vairākas lietas šinī zvērestā, kuras var traktēt diezgan neviennozīmīgi - nu bet tad jau taisni ir vajadzīga tiesu prakse, lai saprastu, kā tas būtu jāsaprot."

Man savukārt nešķiet normāla līdzšinējā valsts pārvaldē piekoptā prakse, kad pieņem likumus/lēmumus ar domu "mēs tā gribam, un vai tas ir juridiski korekti - to lai tiesa noskaidro".

"Nepavisam nepiekrītu. Pati parakstu vākšanas procedūra bija tāda, kura daudzos gadījumos nenodrošina cilvēkam anonimitāti. Cilvēkiem, kuri parakstījās par konkrēto iniciatīvu, tikai iespiesti pasēs savdabīgi zīmodziņi; parakstu lapās ikviens varēja atnākt izlasīt to cilvēku vārdus, kuri uz šīs lapas jau agrāk ir parakstījušies, utml. Un atšķirībā no Saeimas vēlēšanām (kur neviens patiesībā nezina, par ko sarakstā ierakstītais vēlētājs balsoja), šajā gadījumā viennozīmīgi bija zināma attiecīgā cilvēka politiskā izvēle. Ja jau būtu bijis būtiski nodrošināt, lai šī parakstu vākšana būtu anonīma (lai neviens nevarētu viegli noskaidrot, par ko cilvēks parakstījies un vai vispār parakstījies) - tad pašai procedūrai vajadzēja izskatīties citādai.

Mans kreņķis ir par to, ka vienkāršā cilvēka tiesības nevienam nerūp, bet lūk tiklīdz kā sākam interesēties par Saeimas deputātiem - tā atrodas viņiem visādi smalki aizstāvji; privātums tiek piesaukts un vēl nezkas."

Iemesls par "vienkāršo cilvēku" šajā aspektā kreņķēties būtu, ja pret viņu būtu vērstas kādas soda sankcijas par piedalīšanos/nepiedalīšanos referendumā. Ja ir zināmi konkrēti gadījumi drīkstat ar tiem padalīties. Kamēr tādu nav - tikmēr turpināšu to uzskatīt par liekulīgu demagoģiju ar mērķi novirzīties no tēmas.

Un tas vispār ir akmens Saeimas un CVK dārziņā - par to, kādēļ faktiski netiek nodrošināta referenduma parakstītāju anonimitāte. Tā vietā daži labi NA biedri Twitterī murgo par to, ka esot sastādīts Latvijai nelojālo pilsoņu saraksts (un var tikai minēt, kādas represijas pret viņiem tādi iesalniekveidīgie gribētu vērst).

"Tas pats bija 10.Saeimas laikā. Nevienam Saeimā nerūp, ja kāda pirmspensijas vecuma sieviete nevar dabūt darbu tādēļ, ka MK noteikumi vai darba devējs prasa neadekvātas valodu prasmes - vienalga, latviešu, krievu vai vēl nezkādas. Tas pats SC nobalsoja par to, ka vajadzīgi augstāki sodi par valodu nelietošanu ( sk. http://imhoclub.lv/material/pozdravljaju-vas-progolosovamshi ). Toties tas, ka SC deputāts Valērijs Kravcovs pats nenieka neprot latviski - tas tika dedzīgi diskutēts un aizstāvēts. Es šādās reizēs vienkārši nesaprotu, kāpēc "daži zvēri ir vienlīdzīgāki."

Kravcovs protams ir SC kauna traips, bet tas nav iemesls lai vērstos pret citiem SC deputātiem dēļ viņu politiskajiem uzskatiem. Tā ka atkal mēģinat novirzīties no tēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


sms 15.12.2011 19:38
to: k99
Principā, uzskatu, ka Kabanovs ir pelnījis daudz bargāku sodu; tos, kas parakstījās par otro valsts valodu, vajag publiskot, un valodas jautājums ir jautājums, par ko diskusijas nav pieļaujamas.
=============

Un vēl jāliek uzšūt sarkanus kvadrātus uz visiem apģērbiem!
k99 labi zina, kur meklēt iedvesmu! Uz priekšu — pie gaišās gāzes kameru nākotnes! Даёшь первое гетто за пятилетку! Heil, биедри!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


sms 15.12.2011 19:38
to: k99
Principā, uzskatu, ka Kabanovs ir pelnījis daudz bargāku sodu; tos, kas parakstījās par otro valsts valodu, vajag publiskot, un valodas jautājums ir jautājums, par ko diskusijas nav pieļaujamas.
=============

Un vēl jāliek uzšūt sarkanus kvadrātus uz visiem apģērbiem!
k99 labi zina, kur meklēt iedvesmu! Uz priekšu — pie gaišās gāzes kameru nākotnes! Даёшь первое гетто за пятилетку! Heil, биедри!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Paula 15.12.2011 19:38
Ko mūsu krievvalodīgie darītu, ja viņus tik dedzīgi neaizstāvētu "labi skolotie" latvieši? Žēl, ka uz latviešu tiesību rēķina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viesturs L 15.12.2011 17:05
Dažas piezīmes, kas ienāca prātā, izlasot rakstu:

1) Uz pārējo zvēresta punktu fona, kurus patiešām varētu uzskatīt par vairāk vai mazāk simboliskām deklarācijām, punkts par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodas statusu izceļas ar savu konkrētību un Satversmes 4.pantā atrodamo zvēresta objektu. Manuprāt, nav šaubu - konstatējot, ka deputāts oficiāli atbalstījis iniciatīvu pārkāpt vienas valsts valodas konstitucionālo principu, zvērests uzskatāms par pārkāptu.
2) Vai politiskās pārliecības un uzskatu jēdziens, attiecinot to arī uz pilsoniskās likumdošanas iniciatīvas jautājumiem, netiek tulkots pārāk plaši? Kā zināms, parakstu vākšana, kas nav nekas cits kā cita likumdošanas subjekta iesaiste likumdošanas procesā, iespējama par ļoti daudziem jautājumiem - vai vākšanas ierosināšana vai uzsākšana uzreiz padarīs konkrēto jautājumu par politiskās pārliecības jautājumu? (P.S. Uzreiz norādu, ka tik labi nepārzinu, piemēram, ECT un līdzīgu institūciju praksi šī principa tulkošanā).
3) Deputāta imunitāte, kas nosaka, ka deputātam nav juridiskās atbildības "ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām" (Satversmes 28.p.) kontekstā ar parlamenta suverenitātes principu, jau, manuprāt, pati par sevi liecina, ka Saeimas balsojums un debates paši par sevi nav pielīdzināmi zvēresta pārkāpšanai, neatkarīgi no tā, par ko tiek debatēts vai balsots. Bet vai tiešām zvērests tulkojams tā, ka to jāattiecina tikai uz deputāta pilnvaru ietvaros veiktajām darbībām? Attiecīgi, piemēram, tam, ka deputāts "pārkāpj likumus" ārpus darba laika, nav nozīmes? Kādēļ tad šādos gadījumos nepieciešama Saeimas piekrišana viņa saukšanai pie atbildības?
4) Summējot iepriekš minēto - atliek vien pievienoties komentētājam, kurš norāda, ka neatkarīgi no tā, vai zvērests uzliek juridisko (Saeimas priekšā) vai tikai politisko (tautas priekšā) atbildību, tās reālas darbības priekšnoteikums ir attiecīgā subjekta informētība par deputāta rīcību. Un vēlētājs nevar tikt informēts, ja deputāts atrunājas, ka par potenciālo zvēresta pārkāpumu neviens nav tiesīgs zināt, jo tas neesot noticis Saeimas procedūras ietvaros. Saeimā gandrīz visi likumdošanas balsojumi ir atklāti - tieši vēl palikušo balsojumu aizklātums tiek piesaukts kā šķērslis tam, lai vēlētāji tiešām varētu realizēt kontroli pār savu pārstāvju pilnvaru laikā sastrādāto. Kādēļ ārpusSaeimas iniciatīvai jābūt aizklātai, ja reiz parakstu vākšanas process garantē iespēju noskaidrot deputāta nostāju?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Kristapam 15.12.2011 16:59
>>> Vai tiešām neesat spējīgs saskatīt atšķirību starp darbībām, kuras deputāts veic, kā valsts amatpersona (balsojumi Saeimā), starp darbībām uz kurām deputātam ir tiesības neatkarīgi no tā vai viņš ir vai nav valsts amatpersona (piedalīties vēlēšanās, referendumos u.tml.)?
=======
Atšķirību, protams, redzu. Bet es redzu arī virkni gadījumu, kad par deputātu ir pieejama informācija arī par to, ko viņš dara kā privātpersona. Manis jau minētais piemērs par deputātam vai deputāta kandidātam piederošo auto markām un izlaiduma gadiem. Atgādināšu, ka runa ir par privātiem (nevis Saeimas) auto.


>>> Satversmes 1.pants paredz, ka Latvija ir neatkarīga un DEMOKRĀTISKA republika. Sodīt par savu Satversmē noteikto tiesību īstenošanu nav demokrātiskas valsts pazīme. Jebkurš jurists jums pateiks, ka tiesību normu kolīzijā priekšroka dodama hierarhijā augstākai tiesību normai, šajā gadījumā - Satversmei.
======
Man jau šķita, ka gan deputāta zvērests, gan arī parakstu vākšanas un referenduma procedūra ir ierakstīti Satversmē - t.i. abas ir Satversmes normas.
Nu bet ja jau "katrs jurists" zina, ka Saeima rīkojās prettiesiski, sodot N.Kabanovu - tad par šo gadījumu var vērsties Satversmes tiesā. Tad būs tiesnešu atzinums, no kura varēsim saprast, vai tas deputāta zvērests ir vienkārši formalitāte (kaut kādi vārdi, kas jāizrunā, lai kļūtu par deputātu), vai arī kaut kādas no šajā zvērestā iekļautajām lietām ir jāievēro. Pagaidām es to vienkārši nezinu. Bet to taču var noskaidrot.

Man nešķiet normāli, ja Satversmē ir paredzēta norma (šajā gadījumā - deputāta zvērests), kuram nav nekāda konkrēta satura vai likuma izpildīšanas (enforcement) mehānisma. Iveta uzskaitīja vairākas lietas šinī zvērestā, kuras var traktēt diezgan neviennozīmīgi - nu bet tad jau taisni ir vajadzīga tiesu prakse, lai saprastu, kā tas būtu jāsaprot.

>>> Tādēļ runas par vienkāršajiem iedzīvotājiem ir demagoģiska novirzīšanās no tēmas.
=====
Nepavisam nepiekrītu. Pati parakstu vākšanas procedūra bija tāda, kura daudzos gadījumos nenodrošina cilvēkam anonimitāti. Cilvēkiem, kuri parakstījās par konkrēto iniciatīvu, tikai iespiesti pasēs savdabīgi zīmodziņi; parakstu lapās ikviens varēja atnākt izlasīt to cilvēku vārdus, kuri uz šīs lapas jau agrāk ir parakstījušies, utml. Un atšķirībā no Saeimas vēlēšanām (kur neviens patiesībā nezina, par ko sarakstā ierakstītais vēlētājs balsoja), šajā gadījumā viennozīmīgi bija zināma attiecīgā cilvēka politiskā izvēle. Ja jau būtu bijis būtiski nodrošināt, lai šī parakstu vākšana būtu anonīma (lai neviens nevarētu viegli noskaidrot, par ko cilvēks parakstījies un vai vispār parakstījies) - tad pašai procedūrai vajadzēja izskatīties citādai.

Mans kreņķis ir par to, ka vienkāršā cilvēka tiesības nevienam nerūp, bet lūk tiklīdz kā sākam interesēties par Saeimas deputātiem - tā atrodas viņiem visādi smalki aizstāvji; privātums tiek piesaukts un vēl nezkas.

Tas pats bija 10.Saeimas laikā. Nevienam Saeimā nerūp, ja kāda pirmspensijas vecuma sieviete nevar dabūt darbu tādēļ, ka MK noteikumi vai darba devējs prasa neadekvātas valodu prasmes - vienalga, latviešu, krievu vai vēl nezkādas. Tas pats SC nobalsoja par to, ka vajadzīgi augstāki sodi par valodu nelietošanu ( sk. http://imhoclub.lv/material/pozdravljaju-vas-progolosovamshi ). Toties tas, ka SC deputāts Valērijs Kravcovs pats nenieka neprot latviski - tas tika dedzīgi diskutēts un aizstāvēts. Es šādās reizēs vienkārši nesaprotu, kāpēc "daži zvēri ir vienlīdzīgāki".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kristaps Kalvim 15.12.2011 16:07
"Nesaprotu, kas tur tik neviennozīmīgs."

Vai tiešām neesat spējīgs saskatīt atšķirību starp darbībām, kuras deputāts veic, kā valsts amatpersona (balsojumi Saeimā), starp darbībām uz kurām deputātam ir tiesības neatkarīgi no tā vai viņš ir vai nav valsts amatpersona (piedalīties vēlēšanās, referendumos u.tml.)?

"Saeimas kārtības rullis paredz sodus deputātiem par deputāta ētikas pārkāpumiem"

Satversmes 1.pants paredz, ka Latvija ir neatkarīga un DEMOKRĀTISKA republika. Sodīt par savu Satversmē noteikto tiesību īstenošanu nav demokrātiskas valsts pazīme. Jebkurš jurists jums pateiks, ka tiesību normu kolīzijā priekšroka dodama hierarhijā augstākai tiesību normai, šajā gadījumā - Satversmei.

"Privātums pirmkārt (vai vismaz tādā pašā mērā) pienākas arī tiem, kuri ir vismazāk aizsargāti. "

To neviens neapstrīd. Strīdīgais jautājums ir par Saeimas deputātu tiesībām uz personas datu neizpaušanu, kas pēc elementāras loģikas nav pretrunā ar vienkāršo iedzīvotāju personas datu neizpaušanu.

Tādēļ runas par vienkāršajiem iedzīvotājiem ir demagoģiska novirzīšanās no tēmas.

"Izlasiet, lūdzu, Satversmes 6.pantu. Tur tā ir rakstīts"

Jautājums bija par racionālo pamatu.

"ar aizklātām vēlēšanām var nodrošināties pret balsu pirkšanu (kad diezgan daudzi trūcīgi cilvēki par nelielu kukuli būtu ar mieru nobalsot par jebko). Otrs iemesls - Saeimas balsošana ir tomēr izvēle starp noteiktām personālijām. Latvija ir maza - un relatīvi daudzi cilvēki varētu justies neērti, ja viņiem, teiksim, no saraksta nāktos izsvītrot kādus savus draugus, paziņas, skolasbiedrus - un tas taptu visiem zināms."

Vēl ir viens iemesls, kuru jūs noklusējāt - lai nebūtu iespēja pret balsojušo vēlētāju vērsties ar represijām par viņa politisko pārliecību t.i. darīt to, ko "latviskās" partijas izdarīja ar Kabanovu un acīmredzot vēlas darīt arī ar citiem SC deputātiem, kuri ir parakstījušies par referendumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kalvis Kristapam 15.12.2011 15:25
>>> >>> "Šajā gadījumā sabiedrības tiesības zināt par politiķa politisko izvēli viennozīmīgi pārsniedz deputāta tiesības uz privātumu."
>>> Tas nemaz nav tik viennozīmīgi, tādēļ lūdzu pamatojiet šo tēzi
======
Nesaprotu, kas tur tik neviennozīmīgs. CVK mājaslapā norāda pat to, cik katram kandidātam pieder automašīnu un cik daudz naudas katrs glabā bankā. Iejaukšanās privātajā dzīvē? Protams - un kāda man galu galā darīšana, vai deputāts brauc ar Mazda vai VW. Bet tie, kuri kandidē, tie to ir paši izvēlējušies.

Par deputātu POLITISKO izvēli man toties nav vienalga.
Visas tās reizes, kad politiķi kaut ko grib atrisināt klusām (kaut vai vēl nesenās aizklātās balsošanas par amatpersonām) - ne ar ko labu nebeidzās. Aizklātība varbūt palīdz deputātam pūst miglu acīs masu mēdijiem (kad nesanāca ievēlēt J.Maizīti par ģenerālprokuroru) - bet deputātiem pašiem savā starpā nekad nav bijis grūti pierādīt saviem amata brāļiem un partiju sponsoriem, par ko viņi ir šajās "aizklātajās vēlēšanās" balsojuši. Pildspalvas ar krāsainu tinti, iezīmētie biļeteni un daudz kas cits, par ko mēs nemaz nezinām. Ja turpretī deputāta izvēle ir zināma visiem - tad varas elitei ir mazāk iespēju šmaukt tautu.

Ivetai bija tāda tēze, ka deputāts un ministrs (tad, ja viņi kaut ko dara privāti) ir uzskatāmi par vienkāršām privātpersonām, kuru privātā dzīve ir tikpat svēta un neaizskarama kā ikvienam citam cilvēkam. Prakse tomēr ir citāda - kādreizējās "Dienas" žurnālistes Aleksandras Jolkinas "eksperiments" ar integrācijas ministru Oskaru Kastēnu ir viens no šādiem piemēriem. Varam kritizēt šo darbību no žurnālisma ētikas viedokļa (un var pārmest "Dienai" par ministra privātu sarunu publicēšanu par to, kas faktiski bija ārpusdarba randiņš). Bet neviens, šķiet, toreiz neapgalvoja, ka Oskaru Kastēnu, kurš vārdos bija iestājies par ģimenes vērtībām, vajadzētu īpaši pasargāt no šāda veida sabiedrības intereses. Monikas Levinskas skandāls - tas pats.

>>> Autore piedāvā pasargāt deputātus no politiskās izrēķināšanās dēļ viņu politiskās pārliecības, ko mēģina īstenot NA u.c. "latviskās" partijas,
=====
Saeimas kārtības rullis paredz sodus deputātiem par deputāta ētikas pārkāpumiem un konkrēti N.Kabanovs vienu šādu sodu ir saņēmis. Ja cilvēks vārdos iestājas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas aizsardzību, bet balso Lindermana referendumā - tad tā ir rupja melošana. Varbūt kādam patīk deputāti, kuri rupji melo vai kuriem piespriesti Kārtības rullī paredzētie sodi. Bet man kā vēlētājam ir tiesības to zināt.

Nekā personīga - vienkārši līdz šim bieži vien SC publiski paustā nostāja (par valsts valodu, okupācijas faktu, utml.) ir bijusi ļoti pretrunīga. Es neesmu atriebīgs - man vienkārši gribas saprast, kurā vietā viņi stāv. Ar saviem pretrunīgajiem izteikumiem un klīrēšanos paši vien viņi ir šo interesi radījuši. ZZS arī šoreiz palika opozīcijā, bet viņu nostāja šajos vēstures/valodu jautājumos bija krietni vien skaidrāka.

>>> Runas "nomaļu pagastu iedzīvotājiem" ir galīgi lēta demagoģija & novirzīšanās no tēmas - deputāta zvēresta neievērošanas sekām un iespējamajām sankcijām par to.
======
Nepiekrītu. Privātums pirmkārt (vai vismaz tādā pašā mērā) pienākas arī tiem, kuri ir vismazāk aizsargāti. Tad, ja viņi varēs savu politisko pārliecību paust pilnīgi brīvi no jebkāda spiediena - tad varētu būt jēga runāt arī par deputātiem. (Bet kā jau minēju augstāk - deputāts taisni ir tas radījums, kuram būtu jāspēj ikbrīdi atbildēt par savu politisko pārliecību.)


>>> >>> "Bet parakstīšanās ar nolūku sarīkot referendumu - man nebūtu saprotami iemesli, kādēļ tai jābūt aizklātai."
>>> Vai jums ir saprotams, kādēļ vēlēšanām jābūt aizklātām?
======
Izlasiet, lūdzu, Satversmes 6.pantu. Tur tā ir rakstīts. Un tam ir arī racionāls pamats - ar aizklātām vēlēšanām var nodrošināties pret balsu pirkšanu (kad diezgan daudzi trūcīgi cilvēki par nelielu kukuli būtu ar mieru nobalsot par jebko). Otrs iemesls - Saeimas balsošana ir tomēr izvēle starp noteiktām personālijām. Latvija ir maza - un relatīvi daudzi cilvēki varētu justies neērti, ja viņiem, teiksim, no saraksta nāktos izsvītrot kādus savus draugus, paziņas, skolasbiedrus - un tas taptu visiem zināms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Diesel 15.12.2011 15:19
Viens no autoriem, kas publicējas arī politika.lv - Jānis Pleps - ir pareizi norādījis, ka Satversmes normas var tulkot dažādi, tomēr pareizāks tulkojums ir tāds, kas atbalsta Latvijas valsts pamatvērtības. Par to, kas tās ir, laikam diskutēt nevajadzētu.
Arī Egils Levits ir nereti norādījis, ka konkrētās likumu normas ir "jālasa" (t.i., jātulko) atbilstoši Latvijas kā latviskas, demokrātiskas valsts interesēm.

Ja cilvēkam iekšienē nav izpratnes par šīm lietām tad uz jebkuru lietu tas var skatīties dažādi. Piemēram, viens var teikt, ka Latvijas karogs ir svēts, otrs - ka tajā var izšņaukt degunu. U.tml.

Lasot pēdējā laika I. Kažokas blogus, rodas iespaids, ka viņas izpratne par lietām nav balstīta uz Latvijas kā latviskas valsts vērtībām. Likumsakarīgi vai arī sakritības dēļ, taču autores viedokļi ir visnotaļ pretēji latviešu interesēm. Tā, piemēram, autore tiražē ne ar ko nepamatotu viedokli, ka pie referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir "vainīgi" "latviešu nacionālisti". Nekomentēšu šo viedokli - tāpat viss skaidrs. Tagad reakcija uz deputāta zvēresta pārkāpējiem tiek vērtēta kā "psihoze".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps Kalvim 15.12.2011 13:48
"Šajā gadījumā sabiedrības tiesības zināt par politiķa politisko izvēli viennozīmīgi pārsniedz deputāta tiesības uz privātumu."

Tas nemaz nav tik viennozīmīgi, tādēļ lūdzu pamatojiet šo tēzi. Vai esat lasījis ko Fizisko pesonu datu aizsardzības likums saka par personas sensitīvajiem datiem t.sk. politisko pārliecību?

"Bet autore absurdi piedāvā "pasargāt" no atklātības vienīgi deputātus, toties nepiedāvā nevienu reālu mehānismu kā pasargāt privātumu tiem cilvēkiem, kuri tiešām ir sociāli neaizsargāti un viegli iespaidojami."

1) Autore piedāvā pasargāt deputātus no politiskās izrēķināšanās dēļ viņu politiskās pārliecības, ko mēģina īstenot NA u.c. "latviskās" partijas, tādējādi paši pārkāpjot deputāta zvērestu, kurā solījuši iestāties par demokrātisku Latviju.

2) Runas "nomaļu pagastu iedzīvotājiem" ir galīgi lēta demagoģija & novirzīšanās no tēmas - deputāta zvēresta neievērošanas sekām un iespējamajām sankcijām par to.



"Bet parakstīšanās ar nolūku sarīkot referendumu - man nebūtu saprotami iemesli, kādēļ tai jābūt aizklātai."

Vai jums ir saprotams, kādēļ vēlēšanām jābūt aizklātām?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


k99 15.12.2011 13:30
>>> (1) Kontrolei par solījumu izpildi – gan priekšvēlēšanu solījumu, gan deputāta amata svinīgo solījuma – būtu jābūt vēlētāju ziņā. Dārgie vēlētāji, nāksies mums visiem kļūt gudrākiem! Domāsim paši līdzi tam, ko deputāti dara.
===
vēl gribu piebilst to, ka mēs ļoti labi zinām, cik ļoti vēlētāju izvēle ir atkarīga no masu informācijas līdzekļu taurētā viedokļa. Tai pat laikā, es nešaubos, ka viens no iemesliem, kāpēc vara tiek nicināta, ir darbu nesaskaņa ar vārdiem. Japānas viens no ministriem demonstratīvi dzēra ūdeni, kas tecēja no Fukušimas attīrīšanas ierīcēm. Domāju, ka būtu tikai taisnīgi prasīt no deputātiem likumu skrupulozu izpildi, un mazākās atkāpes sodīt.

Tas ir normāli, tāpat kā maizniekam būtu jāēd sevis ceptā maize, un kurpneikam jāvalkā sevis taisītās kurpes.

Es arī domāju, ka tas būtu papildus siets tiem, kas iet politikā pašlabuma dēļ. Jo, gan šīs, gan iepriekšējās vēlēšanas pierādīja, ka ir cilvēki, kas ir gatavi darboties vispārības labā. Bet ir arī tādi, kas jucekli izmanto intrigu radīšanai. Palielināta personiska atbildība būtu papildus šķērslis šādiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Ivetai 15.12.2011 12:47
>>> (1) Kontrolei par solījumu izpildi – gan priekšvēlēšanu solījumu, gan deputāta amata svinīgo solījuma – būtu jābūt vēlētāju ziņā. Dārgie vēlētāji, nāksies mums visiem kļūt gudrākiem! Domāsim paši līdzi tam, ko deputāti dara.
...
(2) Arī deputātiem ir cilvēktiesības – gan uz vārda brīvību, gan uz privāto dzīv. Šīs tiesības nozīmē arī privātuma aizsardzību attiecībā uz privātām politiskām izvēlēm – ko šis konkrētais indivīds veicis kā privātpersona, pilsonis, nevis 11.Saeimas deputāts. Šīs kapacitātes jāmāk nodalīt.
======
Abas šīs vēlmes - (1) un (2) atrodas savstarpējā pretrunā. Lai vēlētājs varētu spriest par to, vai deputāts attaisno uzticību, viņam par deputāta personīgo dzīvi un rīcību (mantisko stāvokli, uzņēmumu kapitāldaļām, administratīvajiem likumpārkāpumiem, balsojumiem, utml.) ir jāzina iespējami daudz. Robežai, protams, ir jābūt (piemēram, nebūtu pareizi jaukties politiķa ģimenes locekļu privātajās dzīvēs), bet pats politiķis ir brīvprātīgi izvēlējies dzīvot skatlogā.
Šajā gadījumā sabiedrības tiesības zināt par politiķa politisko izvēli viennozīmīgi pārsniedz deputāta tiesības uz privātumu.

Satversmes 6.pantā ir teikts, ka vēlēšanām ir jābūt aizklātām (un vēl dažās vietās ir teikts, ka noteiktos gadījumos, piemēram, Valsts Prezidentu vēlot, balsošana ir aizklāta). Bet parakstīšanās ar nolūku sarīkot referendumu - man nebūtu saprotami iemesli, kādēļ tai jābūt aizklātai. Ir tāds portāls "ManaBalss.lv", kur cilvēki var parakstīties par dažādām iniciatīvām - un praktiski neviens neizvēlas būt anonīms (kaut arī tāda iespēja tur it kā ir). Ja mēs uzskatām "ManaBalss.lv" par sava veida demokrātisko instrumentu turpinājumu virtuālajā vidē - tad neredzu iemeslu, kādēļ lai ar Satversmē aprakstītajām parakstu vākšanām būtu citādi.

Es saprastu I.Kažokas bažas, ja būtu runa par kaut kādiem nomaļu pagastu iedzīvotājiem, kuri ir teju dzimtcilvēku statusā (jo viņiem, teiksim, ir tikai viens darba devējs, no kura viņi ir atkarīgi) - un tad viņu priekšnieks var pavēlēt parakstīties par Osipova/Lindermana iniciatīvu (un pēc tam pārbaudīt - vai cilvēks to ir izdarījis - draudot atlaist no darba vai tml.; ko viņš turklāt jau tagad var viegli izdarīt - palūdzot uzrādīt pasi ar zīmodziņu). T.i. parakstu vākšana tieši šiem visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem jau šobrīd nav anonīma.

Bet autore absurdi piedāvā "pasargāt" no atklātības vienīgi deputātus, toties nepiedāvā nevienu reālu mehānismu kā pasargāt privātumu tiem cilvēkiem, kuri tiešām ir sociāli neaizsargāti un viegli iespaidojami.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


k99 15.12.2011 12:35
piekrītu, ka demokrātija nepieprasa, lai viss tiktu pieņemts kā pašsaprotams. Tomēr, ir jautājumi, par kuriem nediskutē. Piemēram, mēs neapšaubām, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību; neviens nevāc parakstus par šis normas maiņu, vai neraksta blogus iekš politika.lv, ka varbūt tomēr būtu labi, ja dažiem cilvēkiem šādu tiesību nebūtu. Mūsu gadījumā valodas jautājumi ir tuvu tikpat līdzvērtīgi, kā minētais. Piekrītu VL priekšlikumam, ka šo pašsaprotamību vajadzētu speciāli nostiprināt, tāpat arī izrevidēt cauri citus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 15.12.2011 12:01
Rezultātā Satversme tiek izraibināta ar jaunām normām: 1) Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. 2) Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. 3) Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā. Tas nekas, ka šīs lietas arī bez jaunām normām varēja izsecināt no Satversmes 4.panta (valsts valodas statuss latviešu valodā)
----
Lieta tāda, ka no 4. panta varēja izsecināt, ka, piemēram, latviešu valoda ir pašvaldību darba valoda, bet nevarēja izsecināt, ka par tādu blakus latviešu valodai, piemēram, Daugavpilī, varētu būt arī krievu valoda vai Sventes pagastā - poļu. Tāpēc attiecīgo pantu grozīja, lai parastais Saeimas vairākums ar grozījumiem Valsts valodas likumā nespētu piešķirt Daugavpils iedzīvotāju vairākuma dzimtajai valodai domes papildu (! - nekādi neaizskarot latviešu valodas statusu, kas jau bija nostiprināts 4. pantā) darba valodas statusu. Rusofobija pāri visam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Krišjānis 15.12.2011 11:30
Lai gan ne visam piekrītu, taču ir pozitīvi, ka tev bija drosme un vēlme aizdomāties ārpus referenduma rāmjiem. Demokrātija pieprasa lai mēs nepieņemtu visu par pašsaprotamu, bet rastu loģisko un emocionālo atslēgu. Prasts "bet viņš parakstījās pret latviešu valodu, nodevējs" sauklis neies cauri. Satversme atļauj balsot par citu valodu kā valsts valodas ieviešanu. Tās ir referenduma rīkotāju tiesības to pieprasīt. Mūsu tiesības ir pateikt stingru nē un beigt uztraukties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Gintam 15.12.2011 11:13
Piekrītu, ka palags baigais. Pārējam nepiekrītu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

k99 15.12.2011 10:53
Deputāts apsola ievērot likumus. Vai, pārkāpjot braukšanas ātrumu, viņš ir pārkāpis zvērestu? Ja dienu nokavē iesniegt ienākumu deklarāciju? Savlaicīgi nenotīra sniegu?
===
jā, viennozīmīgi. Deputāti paši pieņem likumus, viņiem tie ir jāpilda bez attaisnojumiem. Deputātam IR jāievēro ātruma ierobežojumi, jo pretējais grauj varas autoritāti. Tas ir tāpat kā man piemēram riebjas redzēt ceļu policijas mašīnas, kas pārsniedz ātrumu.

Vai publiski iestājoties par valsts budžeta līdzekļu nepiešķiršanu tautas nobalsošanas sarīkošanai, deputāts pārkāpj Satversmi?
===
par Satversmi nezinu; par solījumu - jāskatās attiecībā no konteksta. Varbūt jā.

vai deputāti pārkāpa Satversmi, 2004.gadā aicinot Latviju iestāties Eiropas Savienībā? Balsojot par Lisabonas līgumu?
===
ļoti iespējams. Šis balsojums netika sabiedrībā izvērtēts. Cik atceros, piemēram, Īrijā par to bija vairāki referendumi.

u.t.t.

Principā, uzskatu, ka Kabanovs ir pelnījis daudz bargāku sodu; tos, kas parakstījās par otro valsts valodu, vajag publiskot, un valodas jautājums ir jautājums, par ko diskusijas nav pieļaujamas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilona kronberga 15.12.2011 09:35
Loti interesantas pardomas, kam liela mera var piekrist. Tikai man ir sajuta, ka lietas nav tik vienkarsas. Protams, ka liela mera attieksmi par so jautajumu var paust tikai tad, kad noskiadrojam deputata zveresta butibu. Vai deputata un, tai skaita citi zveresti valsts amatpersonam, ir tik nevainigi svinigi apsolijumi, ka varetu domat? Vai ari dep.zverests nozime to, ka persona izsaka apzinasanos, ka no ta dosanas briza saprot, ka atrodas speciala tiesiska statusa, no kura izriet specialas, sim statusam atbilstosas tiesibas un pienakumi! Ka zinams specilas tiesibas/pienakumi vienmer ir prioritari pret visparejam normam, kas saja gadijuma ir tiesibas doties un velet referenduma, pat tad ja si referenduma tema ir pretruna ar deputata zveresta saturu un vina specialo tiesisko statusu. Manuprat, ka zverests ir tikai deputata statusa atspogulojums =objektiva puse, bet parkapuma objekts ir cits=ardeputata statusu pieskirto tiesibu/pienakumu specilais kopums.. Te jaruna nevis par sodit vai ne, jadoma ir parkapums vai ne, kas irapdraudets ar sadu ricibu un kads var but/vai bija kaitejums sabiedribas un valsts likumigam interesem, tad jautajums par sodit/!nesodit atrisinasies pats no sevis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sarma 15.12.2011 09:32
Labi, ka ir kāds, kuru tas interesē un kurš par to runā publiski. Paldies autorei! Būtu labi, ja ar šo rakstu tēma nebūtu izsmelta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gints 15.12.2011 09:05
baigais palags, bet kopumā piekrītu.

Citi autora darbi