SAEIMAS DARBS MAIJĀ: LĪDZ NEPAZĪŠANAI GROZĪTI LIKUMPROJEKTI UN VECAS ANOTĀCIJAS 6

Veicot Saeimas monitoringu 2016.gada maijā, domnīca PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību - Delna novēroja jau agrāk piekoptu praksi, ka likumprojektu izskatīšanas gaitā deputāti mēdz iesniegt svarīgus priekšlikumus, kam nav sakara ar šo projektu sākotnējo mērķi un kuriem nav pamatojuma projektiem sākotnēji pievienotajās anotācijās.

Iesaki citiem:

Jaunu un nozīmīgu priekšlikumu iesniegšana pati par sevi neliecina par negodprātīgiem nodomiem. Tomēr, ja priekšlikumi ievieš ar likumprojekta sākotnējo ieceri nesaistītus grozījumus, sabiedrība var arī neko neuzzināt par to, kāpēc šāds likums nepieciešams, kādas problēmas ar tā palīdzību risina vai arī kāda būs tā ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu. Atbildes uz šiem jautājumiem jāsniedz anotācijā, kuru aizpilda tikai tam likumprojekta variantam, kas sākotnēji tiek iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Sasteigtība un anotācijā ietverto jautājumu neizvērtēšana mēdz novest pie tik nekvalitatīvu likumu pieņemšanas, ka Valsts prezidentam nākas tos atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Jūnijā tas tā notika ar grozījumiem Jūras kodeksā, kur Saeimā steigā pirms trešā lasījuma iestrādāja noteikumus sporta buru jahtām, taču pat nenodefinēja, kas vispār ir sporta buru jahta.

Maijā bija atkārtoti vērojama arī dažu deputātu nosliece diskreditēt un ignorēt interešu grupu viedokli. PROVIDUS pētnieks Olafs Grigus to ilustrē ar piemēru no likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” izskatīšanas, kuras gaitā Sociālo un darba lietu komisijas deputāti kaunināja kādu juristi par biznesa interešu lobēšanu tā vietā, lai pēc būtības reaģētu uz viņas izteiktajiem argumentiem.

Delna un PROVIDUS veic Saeimas monitoringu projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros, sekojot likumdošanas iniciatīvām un amatpersonu iecelšanas procesam Saeimā. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund.

2016. gada maijā monitorings aptvēra 45 likumprojektu izskatīšanu, netika novērotas viennozīmīgas valsts sagrābšanas pazīmes.

(Projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” metodoloģijapdf)

(Pilns maija monitoringa tekstspdf)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi