Atslēgvārdi:

Saeimas atlaišana: pagātnes padomi 24

Mūsdienu diskusijas par tautas tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu atgādina starpkaru perioda valstsvīru un juristu argumentus. Bet ir viena būtiska atšķirība — toreiz diskusija notika parlamentā un zinātnieku rakstos, bet šodien iespēja izlemt šo jautājumu tiek dota ikvienam pilsonim.

Iesaki citiem:
Baseins 255x203
Foto:Beth

Vai vēlētājiem ir piešķiramas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu? Kādā veidā būtu pilnveidojams Satversmes regulējums par Saeimas atlaišanu? Šķiet, mūsdienās par šo jautājumu ir pausti visi iespējamie un neiespējamie viedokļi un argumenti. Galu galā — Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija savu darbu uzsākusi tieši ar Saeimas atlaišanas regulējuma Satversmē pilnveidošanas iespēju izvērtējumu.[1]

Paralēli juristu diskusijām ir notikusi arī sabiedrības izšķiršanās. 1/10 daļa vēlētāju ir parakstījusies par grozījumiem Satversmē, kas vēlētājiem piešķirtu šīs tiesības. Tā kā Saeima attiecīgo Satversmes grozījumu projektu ir noraidījusi, saskaņā ar Satversmes 78. panta prasībām ir rīkojama tautas nobalsošana. 2. augustā Latvijas pilsoņu kopumam Satversme ļauj pateikt izšķirošo vārdu — būt vai nebūt šīm tiesībām.

Būtu žēl, ja pilsoņu kopums šos grozījumus Satversmē akceptētu. Tad spēkā stātos "juridisks brāķis", kā to ir vērtējuši juristi, un mums zustu unikālā iespēja ieraudzīt tās precīzās normu redakcijas, kuras sabiedrībai varētu tikt piedāvātas. Tāpat būtu žēl, jo noslēgtos juridiski politiska diskusija, kas aizsākusies vēl pirms Satversmes pieņemšanas.

Par tautas tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu ir diskutēts Satversmes sapulcē, rakstot mūsu valsts konstitūciju. Par tām ir domāts parlamentārisma periodā, meklējot veidus, kā uzlabot valsts iekārtu. Parlamentārisma pēdējās dienās par šīm tiesībām ir balsots parlamentā. Mūsdienās mēs piedzīvojam tikai šīs garas diskusijas jaunu cēlienu.

Referenduma priekšnojautās mēģināsim palūkoties pagātnē — uz iepriekšējiem šīs garās diskusijas cēlieniem: ar kādiem argumentiem un kādām redakcijām ir operēts, aizstāvot vai kritizējot tiesību rosināt Saeimas atlaišanu piešķiršanu vēlētājiem.


1. cēliens: Satversmes laboratorija

Ievērojamais vācu konstitucionālo tiesību speciālists Karls Šmits (Carl Schmitt), aplūkojot parlamenta atlaišanas modeļus, kā pēdējo no šiem modeļiem atzīmē parlamenta atlaišanu pēc vēlētāju ierosinājuma.[2] Šāds parlamenta atlaišanas modelis vēsturiski attīstījies Šveices Konfederācijas kantonos. "Kā uz tiešās demokrātijas, tautvaldības institūtu jāizrāda vēl atsevišķos kantonos (Bāzelē, Bernā, Lucernā, Aagauā) sastopamām t.s. atsaukšanas tiesībām (Abberufungsrecht). 1000 – 12 000 vēlētāji var pieprasīt tautas nobalsošanu par likumdošanas iestādes atlaišanu, un, ja tauta par to izsakās, notiek jaunas vēlēšanas."[3] Pēc Pirmā pasaules kara attiecīgais institūts tika iestrādāts vairāku Vācijas zemju (piemēram, Bavārijas, Prūsijas, Saksijas, Bādenes, Virtembergas un Tīringas) jaunajās konstitūcijās. Vācijas t.s. Veimāras konstitūcijā parlamenta atsaukšanas institūts gan netika ietverts.[4]

Latvijas Satversmes sapulce Satversmi rakstīja, balstoties uz tā laika jaunajām Eiropas valstu konstitūcijām. Īpaši nozīmīgā bija Veimāras konstitūcija, taču tika pētītas arī Vācijas zemju konstitūcijas un Šveices pieredze.[5] Tādēļ Satversmes sapulce nevarēja apiet jautājumu par Saeimas atlaišanas ierosināšanas tiesību piešķiršanu noteiktam skaitam vēlētāju.

Satversmes sapulces izveidotās īpašās komisijas Satversmes izstrādāšanai — Satversmes komisijas protokoli liecina, ka šis jautājums pirmo reizi apspriests 1921. gada 13. janvārī. Apspriežot valsts galvam piešķiramās parlamenta atlaišanas tiesības, deputāts Andrejs Petrevics ierosināja paredzēt, ka Saeimu var atsaukt arī "iniciatīvas kārtībā 40.000 vēlētāju". Pret šo priekšlikumu sēdē iebilda Arveds Bergs, jo uzskatīja, ka to nevar apspriest, pirms Satversmes komisija principiāli nav izlēmusi jautājumu par tautas iniciatīvu un referendumiem. Komisijas vairākums šim Arveda Berga viedoklim piekrita.[6]

Plašāka diskusija par Saeimas atlaišanas ierosināšanas tiesību piešķiršanu vēlētājiem notika Satversmes sapulces kopsēdēs. 1921. gada 26. oktobra sēdē deputāts Fēlikss Cielēns ierosināja Satversmes 2. nodaļā "Saeima" ietvert vēl vienu pantu šādā redakcijā:

"Trīsdesmit tūkstoši balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad jānotiek jaunas Saeimas vēlēšanām."

Pamatojot šādas normas nepieciešamību, Cielēns norādīja: "Var nākt priekšā tomēr tādi atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad sabiedriskās dzīves psiholoģijā notiek zināmas pārgrozības sakarā ar kādu sevišķu likumdošanas aktu, sakarā ar parlamenta darbību. Zināmos gadījumos parlaments var novirzīties citādā darbības veidā, kā to vēlētāji pa vēlēšanu laiku ar savu votumu ir izteikušies. Tāpēc var rasties zināmas pretrunas, zināmas sadursmes starp parlamentā pieņemtiem likumiem un starp vēlētāju patieso gribu. Tamdēļ būtu vajadzīgs šīs nodaļas beigās ievietot pantu, kurš pašiem vēlētājiem zināmā veidā dotu tiesības ierosināt jautājumu par parlamenta pilnvaru izbeigšanu pirms paredzētā 3 gadīgā termiņa notecēšanas. [..] Konstitūcijas projekta otrajā pantā ir izteikts, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai, proti, pašiem vēlētājiem. Bet šai tautas suverenitātei ir jādod reāla iespējamība izpausties ne tikai vēlēšanās, bet arī citādā politiskā veidā. Lai šīs suverēnās tautas tiesības pati tauta sevišķi justu un izpaustu pastāvīgi un sistemātiski pa visu parlamenta pastāvēšanas laiku, tad tautai jāatstāj iespēja atsaukt Saeimu. Tad pati suverēnā tauta jutīs sevī varas nešanu un līdz ar to pašai tautai tiek atstātas faktiskās uzraugu tiesības par ievēlētiem tautas vietniekiem."[7]

Komisijas vārdā pret šo priekšlikumu iebilda referents Jānis Purgals: "Jautājums par parlamenta atsaukšanu no tautas ir apspriests Satversmes komisijā un izšķirts tā, ka nebūtu ievedama tāda kārtība, ka parlamentu atsauc vēlētāji, tas ir pilntiesīgi vēlētāji. [..] Man jāaizrāda uz to, ka tie paši motīvi, kādi ir pret referenduma un iniciatīvas biežu lietošanu, zināmā mērā ņemami vērā, izšķirot šo jautājumu par tautas tiesību atsaukt parlamentu. [Tautai] agri vai vēlu rodas vēlēšanu vai nobalsošanas nogurums un atturēšanās no tādas nobalsošanas vai vēlēšanām."[8]

Purgals gan nav uzskatāms par principiālu Saeimas atsaukšanas tiesību piešķiršanas vēlētājiem pretinieku. Citā sēdē, debatējot par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu Valsts prezidentam, viņš ir uzsvēris: ja Valsts prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanu, "rodas ļoti šaubīga situācija, jo kā lai prezidents izzina, vai tauta vēlas nobalsot? Ja viņa pati ierosina nobalsošanu un pie tam ievērojamā skaitā, tad jau ir zināma garantija, ka tauta balsos vai nu par, vai par atlaišanu. Te grib piešķirt kādas kompetences valsts prezidentam, kuras dabiski pieder pašiem vēlētājiem. Ja šīs tiesības ir pašiem vēlētājiem, tad tā lieta ir skaidra: paši vēlētāji var piedalīties nobalsošanas ierosināšanā un nobalsošanā".[9]

Pret Cielēna priekšlikumu komisija vairāk iebilda politisku apsvērumu dēļ: starp komisijas vairākumu, kuru pārstāvēja Purgals, un komisijas mazākumu, kura redzamākais pārstāvis bija Cielēns, noritēja cīņa par atsevišķa Valsts prezidenta amata nepieciešamību Latvijas valsts iekārtā. Ja tautai tiktu piešķirtas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, atkristu daļa argumentu par labu atsevišķam Valsts prezidenta amatam. Purgals savā runā uz to arī godprātīgi norādīja: "Šis papildinājums sociāldemokrātu vairākuma frakcijai vajadzīgs, lai varētu uzstāties pret to institūtu mūsu Satversmē, par kuru te bija jau ļoti asas debates, t.i., pret Valsts prezidentu kā atsevišķu amata personu. [Fēlikss Cielēns] atzīst, ka bez Valsts prezidenta, kurš var atlaist parlamentu, nevarētu iztikt, ja neienestu tādu papildinājumu."[10]

Satversmes sapulces vairākums atbalstīja Purgala viedokli: Cielēna priekšlikums tika noraidīts. Par tā pieņemšanu balsoja 49 deputāti, pret bija 59 deputāti, savukārt vēl 17 deputāti atturējās.

1922. gada 8. februāra Satversmes sapulces kopsēdē Cielēns un Andrejs Petrevics atkārtoti iesniedza priekšlikumu par Saeimas atsaukšanas tiesību piešķiršanu tautai, attiecīgo normu ietverot kā pēdējo pantu Satversmes 2. nodaļā,:

"Viena divdesmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk, kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas."

Cielēns, aizstāvot savu priekšlikumu debatēs, norādīja: "Tas nāktu par labu valsts dzīves nostiprināšanai un izveidošanai. Tikai tādā veidā sasniegsim to, ka Saeima respektīvi parlaments katrā gadījumā atspoguļotu tautas gribu un domas."[11]

Iebilstot pret šo priekšlikumu Satversmes komisijas vārdā, referents Purgals atkal norādīja uz Valsts prezidenta jautājumu: "Ar šo papildinājumu grib dot vēlētājiem tiesības pašiem ierosināt Saeimas atsaukšanu un grib iepriekš izšķirt jautājumu par Valsts prezidenta kompetencēm. Papildinājums grib pateikt, ka, ja to pieņemtu, tad nebūtu turpmāk vajadzības piešķirt Valsts prezidentam tiesību atlaist Saeimu."[12]

Satversmes sapulces vairākums atkal noraidīja iesniegto priekšlikumu: par to balsoja 51 deputāts, bet pret bija 76 deputāti.

Satversmes sapulce tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu piešķiršanu noteiktam vēlētāju skaitam, kā liecina Satversmes sapulces debates par Valsts prezidenta institūta lietderību, noraidīja ne tik daudz tādēļ, ka būtu bijusi principiāli pret šādu tiesību piešķiršanu vēlētājiem, bet gan tādēļ, ka bija iecerēts Saeimas atlaišanas tiesības piešķirt Valsts prezidentam.

Asās debatēs Satversmes sapulce izšķīrās par Saeimas vēlētu Valsts prezidentu, kuram tiek piešķirtas tikai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Saeimu atlaist iespējams tikai tautas nobalsošanā, taču, ja tauta neatbalsta Saeimas atlaišanu, Valsts prezidents savu amatu zaudē.[13] Kā šodien atzīst Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija: "1922. gada Satversmē iekļautais Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas regulējums atzīstams par neefektīvu [..] Savas nesabalansētības dēļ spēkā esošais mehānisms ir par vāju, lai atrisinātu nopietnas parlamentāra rakstura krīzes, kā arī tam, lai tautai dotu iespēju izlemt svarīgu un pretrunīgi vērtētu jautājumu, kas noteiktu valsts turpmākās politikas virzienu."[14]


2. cēliens: 1927. gads

Taču līdzīgs secinājums jau bija izdarīts starpkaru periodā. Arveds Bergs, regulāri izstrādājot Satversmes grozījumu projektus, kas varētu uzlabot valsts iekārtas funkcionēšanu, bija spiests atzīt: "Praksē izrādījies, ka [Satversmes 48. pants] nav realizējams. Radot mūsu Satversmi, mēs bijām citādās domās par praktiskām iespējamībām."[15] Arī profesors Kārlis Dišlers pauda viedokli, ka šajā ziņā būtu nepieciešami atsevišķi Satversmes grozījumi un papildinājumi. "Man šķiet, ka mūsu satversmē atrodamais Saeimas atlaišanas atrisinājums [..] savā būtībā ir pareizs. Bet patiešām nevarētu celt iebildumus arī pret dažiem varbūtējiem papildinājumiem šinīs noteikumos."[16]

Šajā kontekstā atkal tiek minēta nepieciešamība vēlētājiem piešķirt tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. 1927. gads šajā ziņā ir nozīmīgs ar to, ka vēlētāji nevis gaidīja, kad Satversmes grozījumi viņiem šādas tiesības piešķirtu, bet gan mēģināja praktiski panākt parlamenta atlaišanu pēc savas iniciatīvas.

1927. gada vasarā kāda "Caur 18. marta likumu cietušo biedrība" iesāka parakstu vākšanu par likumprojektu šādā redakcijā:

"Likums par Latvijas Republikas otrās Saeimas atsaukšanu.

1. Latvijas Republikas otro Saeimu, kura ievēlēta 1925. g. oktobra mēnesī, atlaist".[17]

Šī iniciatīva gan nekur tālu netika, jo netika savākti nepieciešamie 1000 vēlētāju paraksti, lai oficiāli uzsāktu 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu, toties radīja interesantu diskusiju par to, vai 1/10 daļa vēlētāju var ierosināt Saeimas atlaišanu likumdošanas ceļā.

Vācbaltu jurists Pauls Šīmans šajā jautājumā bija lakonisks: "parlamenta atlaišanu, kuras ierosināšanas tiesības nepārprotami piešķirtas Valsts prezidentam, varētu panākt arī ar tautas iniciatīvu, ja tā būtu ietērpta likuma formā".[18] Tomēr par pārliecinošāku jāatzīst Arveda Berga un Kārļa Dišlera argumentācija, ka šāds likumprojekts nevar tikt iesniegts Saeimā.

Bergs norādīja, ka šāds likumprojekts būtu pieļaujams līdz ar grozījumu Satversmes 10. pantā, kas noteiktu, ka II Saeima atlaižama uz tautas iniciatīvas pamata. Savukārt Dišlers rakstīja: "Šis ierosinājums nesaskan ar mūsu Satversmi un ir ieskatāms kā pilnīgi nekonstitucionāls. Šādā ceļā, t.i., vienkārša likuma ierosināšanas un pieņemšanas ceļā, Saeimas pilnvaru laiks nevar tikt saīsināts un tagadējai Satversmei pastāvot, šādā ceļā neviena atsevišķa Saeima nevar tikt atlaista pirms viņas pilnvaru laika notecējuma. 10. pants nosaka ne vien Saeimas pilnvaru laiku vispārīgi, bet arī katras atsevišķas Saeimas pilnvaru laiku", tostarp vienīgā iespēja saīsināt Saeimas pilnvaru laiku ir Satversmes 48. panta procedūra.[19]

Savukārt kāds redzams tā laika jurists (viņa vārdu gan Brīvā Zeme nemin) norādīja, ka "no paša [78] panta teksta, Satversmes sistemātikas un sekām, kādas izsauc Saeimas atlaišana, redzams, ka 78. pants var attiekties tikai uz pozitīvu likumdošanu, jo citādi viņš būtu ievietots tanī Satversmes nodaļā, kurā iet runa par Saeimas ievēlēšanu un darbību". Ja Satversmes 2. nodaļā nekas tāds nav atrodams, tas nozīmē, ka "Satversmē nav paredzēts, ka tas orgāns (tauta), kurš ievēl, varētu arī ierosināt Saeimu atlaist".[20]

Iespējas panākt Saeimas atlaišanu 1927. gadā meklēja arī Arveds Bergs. Pēc viņa ieskata: "Saeimas atlaišana acīmredzot nepieciešama. [..] tautu neapmierina tas, kā pie mums darbojas kreisā soc. demokrātu valdība. Tāpēc vienīgais līdzeklis panākt apstākļu grozīšanos, ir ierosināt caur tautas nobalsošanu Saeimas atlaišanu. Formāli tas izdarāms, pieņemot ierosinājumu par piezīmi pie Satversmes 10. paragrāfa, ka otrā Saeima atlaižama uz tautas nobalsošanas pamata."[21]

Vērtējot Berga priekšlikumu, Kārlis Dišlers atzina, ka tas ir pilnīgi konstitucionāls. Pēc Dišlera ieskata, šādā veidā ar speciālu grozījumu Satversmē pilsoņu kopums varētu rosināt Saeimas atlaišanu. [22] Taču Dišlers Berga priekšlikumam nepiekrita konceptuāli: "Tautai tagad nav tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Tautai varētu piešķirt šo tiesību, papildinot mūsu Satversmi ar attiecīgu pantu, kas paredzētu tautai tiesību ierosināt katras Saeimas (ne tikai otrās) atlaišanu. Bet nē: to mūsu reakcionāri negrib, jo viņi cer, ka turpmākajās Saeimās tak viņiem būšot vairākums [..] Tāpēc viņi grib tikt galā tikai ar otro Saeimu [..] nevar meklēt glābiņu pie tautas, neatzīstot viņas tiesības principā. Svarīgi valsts iekārtas jautājumi, kāds ir arī jautājums par Saeimas atlaišanas ierosināšanu no tautas, nevar tikt izšķirti ad hoc, no gadījuma uz gadījumu, bet tie jāizšķir principā. Tāpēc lieka un aplama būtu reakcionāru griešanās pie tautas dēļ Satversmes grozīšanas ierosināšanas, pēc kuras tikai "otrā Saeima atlaižama uz tautas nobalsošanas pamata". Bet dibināta un taisnīga ir demokrātu prasība, ka tautai piešķirama tiesība ierosināt katras Saeimas atlaišanu un atlaist katru Saeimu, kura neatbilst tautas vairākuma gribai."[23]

Starpkaru periodā valststiesībās jau iezīmējas zināmas parlamentārisma krīzes priekšnojautas. Vadošie konstitucionālo tiesību eksperti principā ir vienisprātis, ka Satversmē paredzētais Saeimas atlaišanas mehānisms ir neefektīvs un nepieciešams meklēt jaunas iespējas šā institūta pilnveidošanā.

Dišlers šim nolūkam piedāvā plašu rekomendāciju klāstu, cita starpā īpaši uzsverot nepieciešamību paredzēt, ka vēlētāji var ierosināt Saeimas atlaišanu. Šāda veida Saeimas atlaišanas kārtība, pēc Dišlera ieskata, atbilstu tautas suverenitātes principam: "Politiski pilntiesīgo pilsoņu kopums, kā suverēnās tautas augstākais orgāns, ne vien ievēl parlamentu, bet var viņu arī katrā laikā atsaukt. Tehniski tas parasti tiek nokārtots tā, kā zināms konstitūcijā noteikts pilsoņu skaits ierosina parlamenta atsaukšanu, bet izšķirts šis jautājums tiek vispārīgā tautas nobalsošanā."[24] Savā rakstā Dišlers ierosināja veikt arī attiecīgu pārgrozījumus Satversmē — "attiecīgo papildinājumu varētu ievest mūsu Satversmē kā 10.1 pantu apmēram šāda satura:

"Saeimas atlaišanu pirms triju gadu notecēšanas var ierosināt Valsts prezidents vai viena desmitā daļa vēlētāju. Pēc tāda ierosinājuma izdarāma Satversmes 48. pantā paredzētā tautas nobalsošana"."[25]

Diemžēl 1927. gadā konstitucionālajam likumdevējam šie grozījumi šķita vēl pāragri.


3. cēliens: Satversmes revīzija

1931. gadā ievēlētās 4. Saeimas pilnvaru termiņš pagāja pieaugošā autoritārisma ietekmē. Arvien plašākās sabiedrības aprindās izskanēja vēlme pēc pārmaiņām. Vieni šīs pārmaiņas meklēja un saskatīja autoritāra režīma nodibināšanā, citi tiecās pēc saprātīgas un pārdomātas Satversmes revīzijas, lai ar apjomīgiem grozījumiem novērstu Satversmes trūkumus un ļautu sabiedrībai atgūt ticību parlamentārismam. Bijušais Valsts prezidents Gustavs Zemgals arī iestājās par Satversmes pārskatīšanu: "Valsts prezidents jāvēl no tautas tieši, un viņam jādod tiesība no andelēm un demagoģijām aizrāvušos Saeimu atlaist kaut kurā katrā brīdī".[26]

Satversmes grozījumu izstrādāšanu un virzīšanu uzņēmās tā partija, kuras līderis jau plānoja valsts apvērsumu — Latviešu Zemnieku savienība.[27] 1933. gada 24. oktobrī Latviešu Zemnieku savienības frakcija iesniedza Saeimā Satversmes grozījumu projektu, kurš paredzēja 19 Satversmes pantu grozīšanu, palielinot Valsts prezidenta pilnvaras.[28] Saeima pēc garām debatēm šo likumprojektu nodeva Publisko tiesību komisijai.

Par pamatu ņemot iesniegto Latviešu Zemnieku savienības Satversmes grozījumu projektu, Saeimas Publisko tiesību komisija sagatavoja savu Satversmes grozījumu projektu. Ziņojot par to, referents Alfrēds Bērziņš atzina: "Nonācis publisko tiesību komisijā, zemnieku savienības izstrādātais satversmes grozījumu projekts guva pavisam citu veidu, un tagad no pirmprojekta maz kas palicis pāri. [..] Arī publisko tiesību komisijas locekļi ir atzinuši, ka ievērojami daudz mūsu satversmes pantos ir nepieciešami zināmi grozījumi."[29]

Viens no grozījumiem, kas tapa Publisko tiesību komisijā, paredzēja piešķirt vēlētājiem tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu: "Satversmē ir ievests vēl papildinājums 34.1 panta veidā. Šinī pantā ir runa par to, ka 1/10 balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, un ka tad, ja tautas nobalsošanā piedalījies satversmes 74. pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk kā puse nodoto balsu ir par Saeimas atsaukšanu, Saeima uzskatāma par atlaistu, un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc tautas nobalsošanas. Lai ērtības labā satversmē neparādītos prim panti, komisija vienbalsīgi atrada par iespējamu šo 34.1 pantu [..] apvienot ar pastāvošās satversmes 14. pantu. Satversmes pastāvošajā 14. pantā kā pirmā daļa ir ievietots šis 34.1 pants, atstājot 14. panta beigu noslēgumā līdzšinējo šī panta saturu – ka vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus."[30]

Satversmes grozījumu 2. lasījumā 1934. gada 4. maijā 81 Saeimas deputāts, pret balsojot 5 deputātiem un atturoties 2 deputātiem, akceptēja Satversmes 14. panta tekstu šādā redakcijā:

"Viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no vēlētājiem, kas piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās, izsakās par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus."[31]

Šis priekšlikums acīmredzami deputātiem bija šķitis pašsaprotams: par to nekādas debates nenotika. Satversmes grozījumu 3. lasījums bija paredzēts 1934. gada 18. maijā. 4. Saeimas akceptētais Satversmes 14. panta grozījums ir izpelnījies visplašāko ievērību mūsdienu diskusijā par tautas tiesībām atlaist Saeimas atlaišanu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savu priekšlikumu par grozījumiem Satversmē, kas šobrīd tiek nodoti tautas nobalsošanā, ir balstījusi uz 4. Saeimas Publisko tiesību komisijas izstrādāto redakciju. Savukārt Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija savā atzinumā ir kritizējusi gan Publisko tiesību komisijas, gan arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības redakcijas.

Šīs 4. Saeimas izraudzītās redakcijas ēnā nepelnīti ir palikušas gan Satversmes sapulces diskusijas un Satversmes tēvu piedāvātās redakcijas, gan arī Kārļa Dišlera ieteiktās rekomendācijas.


4. cēliens: 15. maijs

Satversmes grozījumu 3. lasījums 1934. gada 18. maijā nenotika. Tā vietā 1934. gada 18. maijā tika parakstīta valdības deklarācija, kurā tika paziņots: "Saeimas funkcijas līdz Satversmes reformas izvešanai izpilda Ministru kabinets sākot ar 1934. g. 15. maija plkst. 23".[32] Starplaikā starp otro un trešo Satversmes grozījumu lasījumu bija noticis valsts apvērsums.

Saeima bija atlaista. Kārlis Ulmanis sāka piemērīt tautas vadoņa godus, un diskusijai par tautas tiesībām atlaist Saeimu nebija vairs ne praktiskas, ne arī teorētiskas nozīmes.


5. cēliens: mūsdienas

Leģendārajā Latvja ievadrakstā "Bet viņa neiet", kas jau savā kodolīgajā nosaukumā ietvēra visu starpkaru parlamentārisma perioda trāpīgu raksturojumu, Arveds Bergs savulaik rakstīja: "Vēsture liekas atkārtojamies. Mazākais, daži viņas notikumi liekas rakstīti ar vienu un to pašu roku".[33]

Vēsturiskās paralēles ir bīstamas, jo katra persona un notikums ir unikāls un atkarīgs no tik daudzām nejaušībām un iepriekš noteiktām likumsakarībām, ka mēģinājumi pagātnes tēlos saskatīt mūsdienu politiķu līdziniekus un prognozēt vēsturisko notikumu ritumu bieži vien jau iepriekš ir neveiksmei nolemti. Tajā pašā laikā zināmu paralēļu un līdzību meklēšana vēstures notikumos un izcilu personību dzīves gājumos vienmēr ir bijusi ļoti populāra.

Mūsdienu diskusijas par tautas tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu un labāko Satversmes normu redakciju formulējumu meklējumi ļoti lielā mērā atgādina starpkaru perioda valstsvīru un juristu diskusijas. Mūsdienās piedāvāto redakciju formulējumos un to kritikā iespējams saklausīt gan Fēliksa Cielēna un Andreja Petrevica, gan arī Arveda Berga, Kārļa Dišlera un Jāņa Purgala balsis. Droši vien nākamās paaudzes vērtēs, kurš mūsdienās ir bijis "cielēns un petrevics" un kurš ir bijis "purgals".

Ir gan viena būtiska atšķirība. Starpkaru periodā diskusija par tautas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu notika parlamenta sēžu zālē un zinātnieku rakstos. Mūsdienās iespēja izlemt šo jautājumu tiek dota ikvienam Latvijas pilsonim.

Atbilde uz jautājumu, vai tautai piešķiramas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, ir Latvijas pilsoņu kopuma rokās. Tā paša pilsoņu kopuma rokās, kuram saskaņā ar Satversmes 2. pantu pieder suverēnā valsts vara. Pavērosim, kā mums — Latvijas pilsoņu kopumam — padodas rīcība ar suverēno valsts varu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu.


________________________

[1] Skat.: Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas: Viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu. Latvijas Vēstnesis, 2008. 7. maijs, Nr. 69(3853).

[2] Schmitt C. Constitutional Theory. Durham and London: Duke University Press, 2008, p.374.

[3] Dzelzīts K. Šveices savienības satversme (Satversmes teksta tulkojums ar ievadu). Rīga: A. Gulbja apgādībā, 1921, 9. – 10.lpp.

[4] Sk.: Dišlers K. Saeimas atlaišana pirms leģislatūras termiņa beigām. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1927, Nr. 5, 151. – 153.lpp.; Schmitt C. Constitutional Theory. Durham and London: Duke University Press, 2008, p.374.

[5] Šilde Ā. Latvijas vēsture. 1914. – 1940. Stokholma: Apgāds Daugava, 1976, 363. lpp.

[6] Sk.: Satversmes komisijas 1921. gada 13. janvāra sēdes protokolu Nr. 21. Satversmes sapulces Satversmes komisijas protokolu grāmata, 24. lpp.

[7] Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas 15. sēdes 1921. gada 26. oktobrī stenogramma.

[8] Turpat.

[9] Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas 17. sēdes 1921. gada 2. novembrī stenogramma.

[10] Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas 15. sēdes 1921. gada 26. oktobrī stenogramma.

[11] Latvijas Satversmes sapulces V sesisijas 11. sēdes 1922. gada 8. februārī stenogramma.

[12] Turpat.

[13] Plašāk sk.: Pleps J. Kādā veidā var atlaist Saeimu. Jurista Vārds, 2003. 16. decembris, Nr. 45(303).

[14] Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas: Viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu. Latvijas Vēstnesis, 2008. 7. maijs, Nr. 69(3853).

[15] Latvijas Republikas III Saeimas VIII sesijas 10. sēdes 1931. gada 20. februārī stenogramma. Plašāk sk.: Pleps J. Berga Satversmes grozījumu projekti. Jurista Vārds, 2006. 11. aprīlis, Nr.15(418).

[16] Dišlers K. Parlamenta atlaišana pie mums un citās valstīs. Tautas Tiesības, 1927, Nr. 1, 13. lpp.

[17] Sk.: Jauna tautas nobalsošana. Latvis, 1927. 15. jūnijs.

[18] Šīmans P. Latvijas Satversmes astoņi gadi. Grām.: Šīmans P. Eiropas problēma. Rīga, Vaga, 1999, 42. lpp.

[19] Dišlers K. Nekonstitucionāls ierosinājums. Jaunākās Ziņas, 1927. 17. jūnijs.

[20] Vai tauta var ierosināt Saeimas atlaišanu? Brīvā Zeme, 1927. 16. jūnijs.

[21] Sk.: Pēdējā Brīdī, 1927. 9. jūnijs.

[22] Dišlers K. Vēl viens ierosinājums, pie tam nekonstitucionāls. Tautas Tiesības, 1927, Nr. 11/12, 331. lpp.

[23] K. G. Kādā veidā nacionālisti grib ierosināt Saeimas atlaišanu. Tautas Tiesības, 1927, Nr. 11/12, 330. – 331. lpp.

[24] Dišlers K. Saeimas atlaišana pirms leģislatūras termiņa beigām. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1927, Nr. 5, 153. lpp.

[25] Turpat, 159. – 160. lpp.

[26] Zemgals G. Kādā virzienā pārveidojama Satversme. Jaunākās Ziņas, 1933. 11. novembris.

[27] Zemnieki nes Latvijas nākotni. Latviešu Zemnieku savienības Satversmes grozījumi un partijas konference Rīgā, 10. decembrī, 1933. gadā. Rīga: Latviešu Zemnieku savienības izdevums, 1933.

[28] Latvijas Republikas IV Saeimas VII sesijas 5. sēdes 1933. gada 3. novembrī stenogramma.

[29] Latvijas Republikas IV Saeimas IX sesijas 3. sēdes 1934. gada 3. maijā stenogramma.

[30] Turpat.

[31] Latvijas Republikas IV Saeimas IX sesijas 5. sēdes 1934. gada 4. maijā stenogramma.

[32] Valdības deklarācija. Valdības Vēstnesis, 1934. 19. maijs, Nr. 110.

[33] Bergs A. Bet viņa neiet. Latvis, 1922. 23. decembris

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (24) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ne-IM - IM 05.08.2008 09:24
Kuri tad neļāva izteikt tautas gribu - tie kuri referendumus rīko vai tie kuri aicina mtajos nepiedalīties un liek šķēršļus dalībai referendumā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Ne-IM 04.08.2008 19:07
Kur es būtu teicis ka tautas gribas izteikšana referendumā būtu noziedzīga? Vai tad tikai pirmo teikumu izlasīji , ka tāds secinājums? Nu otrajā teikumā es tak skaidri norādīju kur meklējami tie noziedznieki. Noziedznieki ir tie kas neļāva tautai skaidri izteikt savu gribu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - Tas, kurš Gatis 04.08.2008 19:00
Nu es jau teicu ka tā referenduma mērķis man vēl joprojām ir neskaidrs. Oficiāli it kā tas mērķis tā kā manuprāt bija noskaidrot atbalst konkrētiem Satversmes grozījumiem. Prakstiski tas referendums bija velns vien zin par ko. Praktiski vairāk tā izskatījās ka par Saeimas atlaišanu.

Bet ja par konkrētiem Satversmes grozījumiem , tad nu ir situācija ka visi zinām dzīvošanu pie esošās Satversmes redakcijas. Ja kādi domā ka Satversmi vajag pamainīt , tad manuprāt vispār vajadzētu savākt vismaz 3/4 "par" no kopējā elektorāta. Kāpēc? Nu tikai tāpēc ka Satversme nav vienas paaudzes lolojums , un Satversmi netaisa tikai vienai paaudzei. Satversmi var grozīt tikai tad ja ir liela pārliecība ka dzīvot jau pēc Satversmes grozīšanas būs labāk. Kā būs pēc grozīšanas , labāk vai sliktāk , pirms grozīšanas var tikai iedomāties. Pēc grozīšanas to jau varēs redzēt. Un pilnīgi iespējams ka tie aktīvie , kas tagad ir par grozīšanu , padzīvojot pie grozījumiem , pa daļai atkal kļūst aktīvi , bet šoreiz jau lai atgrieztu iepriekšējo stāvokli. Lai nodrošinātos pret šādu iznākumu tādas lietas kā Satversmi vajadzētu grozīt tikai ar kvalificētu vairākumu.

Un manuprāt pats par sevi saprotams ka "par" skaitās tikai tie kas izsakās par grozīšanu. kas neaiziet , vai aiziet un ir pret skaitās "pret".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ne-IM 04.08.2008 18:40
Tautas gribas izteikšana referendumā var noziedzīga likties tikai valdošās kliķes roklaižām, kuriem acīmredzami nav nekādas sajēgas par demokrātiju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Tas, kurš Gatis 04.08.2008 16:40
Viens labojums par manā komentārā rakstītajiem "50% no Saeimas vēlētāju skaita" - gribēju tur ierakstīt "50% no balsstiesīgajiem". No tā izriet, ka mana iepriekšējā komentāra 2. punkts sanāk ne pārāk jēdzīgi uzrakstīts.
Atvainojos arī IM, ja nu tavas domas atšķirās par tiem vēlētājiem, kuri palikuši "mājās".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Tas, kurš Gatis 04.08.2008 16:28
Piekrītu IM, ka šis referendums ir noziedzīgs un nedemokrātisks. Starp tiem, kas neieradās pilnīgi noteikti bija liels procents, ja ne pat lielākā daļa, ar tādiem cilvēkiem, kuri balsotu par grozījumiem. Ja, piemēram, mēs taisītu referendumu, kur atnākušie balso "PRET", bet pārējie, kuri nepiedalās referendumā tiek uzskatīti, kā atbalstītāji pēc principa "klusēšana ir piekrišana", tad būtu skaidrs, ka "PRET" balsojošajiem ne tuvu tāds kvorums nesavāktos.

Man šķiet, ka referendums bija noziedzīgas 2 iemeslu dēļ. Un pilnīgi pietiktu ar vienu no viņiem, lai referendumu varētu saukt par noziedzīgu:

1) Tos, kuri nebalsoja, ir ļoti nepareizi bērt vienā maisā ar "pretiniekiem" vai "piekrtiējiem". Viņi dalās un tā vienmēr būs. Piemēram tie paši Īrijas latvieši, esmu drošs, ka gandrīz visi balsotu par grozījumiem. Un tādu ir 200 000 izceļojušo pilsoņu, kuri pozitīvas pārmaiņas negaida no valdības. Diemžēl viņi nevarēja ierasties Latvijā, lai nobalsotu "PAR".

2) Pie tam referendumu vajadzēja pieņemt vismaz ar tādu pašu skaitu pilsoņu, kuri ievēlēja valdošo partiju deputātus. Netaisnīgi ir tas, ka šajā gadījumā tiek pieprasīts vairākas reizes vairāk vēlētāju balsis "PAR" izmaiņām nekā vēlētāju balsis, kuras vēlēja par koalīcijas partijām.
Bet ja mēs raugāmies vēl striktāk uz šo jautājumu, tad es neredzu nevienu argumentu kālab vispār bija vajadzīgs kautkāds noteikts pilsoņu skaits, kuri balso PAR!?
Galvenais pamatojums bija tāds, ka vajag vismaz pusi no Saeimas vēlētājiem! Bet tas taču ir muļķīgi, jo šis referendums NEATLAIŽ SAEIMU. Lai atlaistu Saeimu ir vajadzīgs atsevišķs referendums. Kad mēs taisījām referendumu, piemēram, "Par iestāšanos ES", vai tad toreiz arī vajadzēja vismaz pusi no Seimas vēlētāju skaita? Nē taču! Un arī par Satversmes grozījumu veikšanu nav vajadzīgi šie muļķīgie 50% no Saeimas vēlētāju skaita.

Secinājums: valdība atkal mūs aptina ap pirkstu. Arī mani tajā skaitā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - MI 04.08.2008 13:31
Nu bet tie kas nav aktīvi , tie tak ir mierā ar to kā ir. Tos tak nevar skaitīt pie tiem kas nav mierā ar to kā ir. Tos tak ignorēt ar nevar , jo nevar tak ignorēt par to ka esi mierā ar to kā ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


MI 04.08.2008 12:53
Tautas nobalsošanas rezultāts ir tāds, ka oficiāli PRET nobalsoja 18 857, bet neierodoties uz referendumu - vidēji statistiskie 280 000.

1. Saeimas vēlēšanās 1922.gada 7. un 8.oktobrī piedalījās 800 840 vēlētāji.
2. Saeimas vēlēšanās 1925.gada 3. un 4.oktobrī piedalījās 838 800 vēlētāji.
3. Saeimas vēlēšanās 1928.gada 6. un 7.oktobrī piedalījās 937 968 vēlētāji.
4. Saeimas vēlēšanās 1931.gada 3. un 4.oktobrī piedalījās 974 822 vēlētāji.
5. Saeimas vēlēšanās 1993.gada 5. un 6.jūnijā piedalījās 1 118 316 vēlētāji.
6. Saeimas vēlēšanās 1995.gada 30.septembrī un 1.oktobrī piedalījās 955 392 vēlētāji.
7. Saeimas vēlēšanās 1998.gada 3.oktobrī piedalījās 944 667 vēlētāji.
8. Saeimas vēlēšanās 2002.gada 5.oktobrī piedalījās 997 754 vēlētāji.
9. Saeimas vēlēšanās 2006.gada 7.oktobrī piedalījās 908 979 vēlētāji.

Kā liecina poltitiskās līdzdalības vēsture, diemžēl Latvijā aktīvi ir tikai apmēram 900 000 vēlētāji, kuri vispār piedalās Saeimas vēlēšanās. Salīdzinoši 2008.gada 2.augustā tautas nobalsošanā par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” piedalījās 629 064 balsotāji (no kuriem 608 601 balsoja - PAR, bet 18 857 - PRET).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 04.08.2008 00:14
Nu es piemēram domāju ka šis referendums savā būtībā jau bija noziedzīgs referendums. Noziegumu izdarīja tie kas to referendumu organizēja. Nozieguma satāvs - ļoti , ļoti neprecīzais un tamdēļ demokrātijai un valstikumam bīstamais referenduma jautājuma formulējums. Nozieguma motīvs - vēlēšanās tikt pie varas manipulatīvā ceļā.

No otras puses man ir ļoti skumji ka liela daļa latviešu savās dusmās uz esošo Saeimu un valdību ir kļuvuši tik akli ka nemaz neredz ka ne tikai šajā , bet arī iepriekšējos referendumos viņiem iesmērē ļoti neskaidrus un pat demokrātijai un valstiskumam bīstamus jautājumu formulējumus.

Un protams ka tāds referendums nekādus rezultātus nedos. Labi vēl vismaz ka arī ziepes nav savārītas. Kā var referendums dot kādus rezultātus ja nemaz nav īsti skaidrs par ko tad referendums bija. Vai par to ka tautai turpmāk jādod lielākas tiesības atlaist Saeimu? Vai par to ar cik balsīm elektorāts var atlaist Saeimu , ārī šo , vai tikai nākošās? Vai par esošās Saeimas atlaišanu? Vai par esošās valdības atlaišanu? Manuprāt elektorāts ir pelnījis lai referenduma jautājumi tiktu uzstādīts skaidri un saprotami , pēc būtības un nepārprotami. Kauns un negods pēdējo referendumu organizatoriem par necieņu pret elektorātu noziedzīgi paviršā referendumu jautājumu formulēšanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta 03.08.2008 19:40
V.Zatleram nāksies atbildēt par notiekošo!
Ikvienam no mums ir skaidrs,ka vakar notikušais referendums tuvākajā nākotnē nekādas radikālas izmaiņas valdības un Saeimas darbā nenesīs.

Arī Satversmes grozījumi saeimā tiks muļļāti un ja tomēr grozīti,tad tikai ne tautas interesēs.
Kuru V.Zatlers atkal cenšas piemuļķot?
Vai viņš tiešām vēl nav sapratis,ka šī saeima ir rīcībnespējīga aizstāvot tautas intereses?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Silabriedis 03.08.2008 12:28
Juristiem nu ir uzdevums: vai bija droši leģitīmi apstākļi referendumā izteikt savu patieso gribu, ja Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, varas partijas aktīvi un uzstājīgi aicināja tautu nepiedalīties balsošanā ( ! ), t.i. , neiet uz iecierkņiem? Tie bija apzināti likti šķēršļi tiem cilvēkiem, kuri pamatoti baidījās no priekšniecības par zilo zīmodziņu pasē. AT Senāts atkal var lemt, ka tautas daļai tika likti šķēršļi brīvi izteikt savu gribu. Līdz ar to var uzskatīt, ka referendums nav izgāzies. Valsts vadība, izņemot Valsts prezidentu, ir pārkāpusi Latvijas konstitūcijā - Satversmē garantētās pilsoņu tiesības BRĪVI izteikt savu gribu ( 100., 101. u.c. panti). Tiesību principi nepieļauj pielietot spaidus, krāpšanu, maldināšanu, šantāžu nolūkā panākt vēlamo rezultātu, bet mūs vara baidīja ar haosu valstī, ar lata devalvāciju, ar sistēmas sabrukumu... Neapšaubāmi, ka vēlamais valdošai varai bija un ir nepieļaut tautai brīvi izteikt savu patieso gribu. Atcerieties totalitārā komunistu režīma balsošanas apstākļus – nedrīkstēja aģitēt par neiešanu balsot, par to apcietināja kā par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Vēl tautas lielā daļā ir dzīvas bailes no kaut kā līdzīga – kā varas pārstāvji vēlas, tā jādara! Tātad šodien varas pārstāvju izteiktais nav nevainīga aģitācija, vārda brīvība vien., viņu izteikumiem jābūt likumīgiem, atbildīgiem. Ja tā nav (un nav bijis!), tad rezultātu mēs redzam – saprātīgā tautas daļā ar nožēlu, nesaprātīgā un ietekmējamā daļā – kā nu kurš. Bet juristiem nu ir jārod tiesiski pareizs risinājums. Un jāveido jauns Vēlēšanu likums, kurš dotu tautai pašai tiesības izvirzīt kandidātus, par tiem balsot bez jebkādām partiju listēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


MURGS 03.08.2008 01:22
MURGS!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Parisienne 02.08.2008 16:50
Paldies par smalko pētījumu. Viedoklis vēl vairāk iesakņots un nostiprināts...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zvirgzdiņš 02.08.2008 01:05
Ir pienācis tā kunga ivi tūkstoši un astotā gada otrā augusta rīts...
Klāt ilgi gaidītā referenduma diena.
Referendums par grozījumiem mūsu visu mīļotajā Satversmītē. Par grozījumiem mūsu valsts pamatlikumā - likumā kuram vajazētu būt tik pat svētam kā Bīelei ikvienam mūsu nācijas kristietim, par grozījumiem mūsu Nācijas ceļvedī un svētajos rakstos.....
par grozījumiem, kas ļautu zemniekiem (ikvienam no tautas vienkāršās masas (ārstiem, medmāsām, skolotājiem, veikalu pārdevējiem un atslēdzniekiem)) atlaist kungu šķiru (simts visgudrākās galvas) ....
par tiesībām atlaist Saeimu, ja Latvijas tauta vairs nespētu saprast tās priekštāvju domas un ģudros"darbus....
Līdz šim ir asi kritizēti "Arodbiedrību" iesniegtie Satversmes (mūsu nācijas svētās grāmatas) grozījumu projekti par to vai tie ir pietiekami profesionāli izstrādāti un parādījusies versija, ka "Lielā Zaķa" brigāde var izstrādāt daudz labākus konstitūcijas grozījumus.........
Protms es neapšaubu, ka "Lielais Zaķis"var savākt daudz kompetentāku komandu, kas vrbūt pat realizēs zemnieku naivo ieceri paust Satversmē zemnieku tiesības sūtīt pie devītā velna visu pārēušos kungu šķiru, bet vai tauta ir gatava uzticēties un cerēt...????
Tauta alkst asiņu... un liela daļa no tautas....
Vēl nāks divi tūkstoši un astotā gada otrā aprīļa vakars, kad Tauta būs paudusi savu gribu.....
Bet vai atnāks Tautu dēls Kvorums...?
Tas naktī uz šo mistisko otro augustu ir vissmagākais jautājums..., bet nepaliks bez atbildes...., jo asiņainā Saule ir jau aususi!!!
Aicinu Jūs balsot "Par" tautas tiesībām atlaist Saeimu!!!
Guncha

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Tas, kurš Gatis 01.08.2008 06:34
Lasīju, ka pat ja arī būs kvorums, šo Saeimu nebūs iespējams atlaist. No tā es secinu, ka ja nākamajās vēlēšanās pusi Saeimu ieņem Latvijai ne pārāk labvēlīgi spēki, piemēram SC - mums šīs tiesības atlaist Saeimu var ļoti labi noderēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jurists 31.07.2008 23:43
Mēs varam būt lepni par Jāni Plepu, ļoti pamatīgs pētījums.
Viņš ir parādījis valdošās koalīcijas, kas plātās ar zināšanām par Satversmes tēvu rīcību un uzskatiem, melus un demagoģiju.
Salīdzinot kaut vai ar Muižnieces demagoģiju šodienas Latvijas Avīzē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Krish 31.07.2008 18:29
Labs raksts, es kā nejurists, neko daudz nesapratu, bet man patikās tā vesturiskā daļa un tas aicinājums būt kritiskiem un neaizmirst, ka katrs darbojas kāda intereses (nu labi tas pēdējais ir no manis)

Man nepatīk, ka ikdienas dzirdu salīdzinājumu "kā Šveicē", bet gribētos pajautāt iedzīvotājiem, vai viņi uzskata, ka paši kaut nedaudz līdzinās šveiciešiem. Jābūt muļķim, lai saskatītitu, kaut ko vairāk par cilveka būšanu. Mums ir tik daudz idejas, ekonomika no Skandināvijas, publiskā pārvalde no Šveices, utt, bet mēs aizmirstam, ka tas fundamentālais - cilvēks - ir no PSRS un tas tikai pazudīs ar laiku.

"Varbūt" mums tie politiķi nav tie labākie un gudrākie, bet vērojot aizgājušās vēlēšanas liekas, ka tie ir vienīgie. Nekas nemainās, lenta tā pati! Ievēl Saeimu, opozīcija neapmierināti, sāk vērst visādas konspirācijas, ekonomika sūdīga, tauta neapmierināt utt., šobrīd ir apsveicami, ka diskusija notiek un es pats esmu par ideju, ka deputātus varētu atsaukt, bet tikai tos ar kuriem iedzīvotāju daļa nav apmierināta un nevis visu Saemu, jo varbūt es un citi cilvēki ar pārējo darbu esam apmierināti. Piemēram, tagad JL vēlētāji varētu atsaukt savus deputātus, jo viņi ir neapmierināti ar saviem pārstāvjiem. Tas būtu godīgi.

Kāpēc neviens nerunā par vēlēšanu sistēmas maiņu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 31.07.2008 17:04
Manuprāt nav ko vērot to Saeimu. Ir tak aptaujas par partiju reitingiem. Ja teiksim iestājas tāda situācija ka opozīcijas reitingi kāpj debesīs un pozīcijas reitingi kļūst zemāki par zāli , nu tad ir situācija kad Saeima ir jāatlaiž - un jaunas arkārtas vēlēšanas. Ja tas tā būtu tad tak arī prezidents brīvi varētu ierosināt Saeimas atlaišanu , jo tad tak skaidrs ka referendums ar lielu balsu vairākumu Saimas atlaišanu apstiprinās. Manuprāt ja elektorāta vairākums stabili būtu par Saeimas atlaišanu , tad nekādu problēmu nebūtu to Saeimu arī tagad atlaist. Bet nekā tāda taču nav. Minimāli ir kā pozīcijas reitingi , tā arī opozīcijas. Viss tas kas tagad notiek ir tikai opozīcijas PR , un valstij par sliktu. Tā opozīcija tak nav normāla , viņi tak nezina ko dara. Lai nu kāda ar nebūtu tā Saeima , bet ka tik nebūs tā ka tā problēmas sakne kā reiz nebūs tais opozīcijas draugos - tiesu sistēmā un dažādās drošības organizācijās. Nu nestrādā tak tiesas normāli , ļoti neefektīvi strādā , nu un tas pats KNAB. Procesi velkas ar gadiem , rezultāti minimāli , tikai izšķiesti milzu līdzekļi. Un rādās ka tāds ir tiesu sistēmas darba stils. Un ja tiesu sistēmai ir savs visai neefektīvs , birokrātisks utt. darba stils , un viņus vēl šad un tad paslavē tikai par izkoptu retoriku vien, tad kāpēc lai citiem tas darba stils būtu izkoptāks? Tad jau tiem darba rezultātiem nav nekādas jēgas , jo tos pat neviens nevērtē un nesalīdzina , un tad iznāk tā ka vainīgs ir tas kam tie darbi ir bet kas nemāk par tiem tā skaisti pastāstīt sabiedrībai. Saeimas darbs tak ir likumu pieņemšana , bet ja Saeimā ir vieni vienīgi korumpanti , tad tak tā ir tiesu sistēmas atbildība. Kāpēc tad neviens nesauc atlaist tiesu sitēmu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tas kas Gatis 31.07.2008 16:25
Manuprāt, ņemot vērā to, ka SC ir 10% iedzīvotāju atbalsts, bt ZZS un JL kopā arī ir tikai 10%, tad sanāk, ka aptuveni puse no nākamās Saeimas būs no SC. Tas ir bēdīgi. Bet vēl bēdīgāk būs, ja nebūs iespējas latviešiem sasparoties un atlaist šādu Saeimu.

Vienīgais risinājumus latviešiem ir saliedēties, jo ja turpināsim strīdēties un plēsties savā starpā, tad ar mūsu nāciju ir cauri. Krievu ļaudis ir saliedēti un viņiem labākā izvēle ir acu priekšā - SC.

Otrs iespējamais risinājums - atcelt 5% barjeru. Domāju, ka šis risinājums ir labs jo tas Saeimu saraibinātu tik lielā mērā, ka SC pazustu lielajā partiju jūklī. Tā rezultātā Latviešu partijas dominētu, kas protams ir ļoti vajadzīgs.

Bet 5% barjeras atcelšanai ir mīnuss, jo tas palīdzēs Saeimā tikt arī tādām partijām kā TP un LPP/LC. Tādā veidā daļa no vecajiem blēžiem nonāktu atpakaļ Saeimā. Bet nav sliktuma bez labuma - šiem vecajiem blēžiem iespējas korumpēties un vienpersoniski izlemt Latvijas jautājumus pazustu, jo būs jārēķinās ar neskaitāmām citām partijām un to biedriem.

Mans piedāvātais risinājums:
1) "Nobalsot par iespēju atlaist Saeimu"
2) Ja iegūst kvorumu, tad nesteigties ar atlaišanu, bet pavērot kā politiķi strādā
3) Ja politiķi strādā neapmierinoši - sākt Saeimas atlaišanas procesu
4) Vienlaicīgi ar 3) punktu vajadzētu arī atcelt vai samazināt 5% barjeru
5) Ievēlēt jaunu "raibāku" Saeimu ar lielāku un dažādāku partiju sastāvu.

Sliktākais variants:
1) Kvorums nesavācās, līdz ar to Saeimas atlaišana nav iespējama
2) Politiķi sajūtās iedrošināti un turpina strādāt kā līdz šim un pat ļaunāk, pieņemot lēmumus šaurā personu lokā
3) Labākajā gadījumā var cerēt, ka viņi izlems atcelt 5% barjeru, kas dos cerības iekļūt labākajiem politiķiem Saeimā no partijām ar mazāku finansējumu un mazāku reitingu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM 31.07.2008 00:43
Priekš manis visa tā Saeimas atlaišana tagad ir viens liels un skumīgs balagāns. Labi , es jau nesaku ka par to nedrīkstētu diskutēt un tā , bet tā kā tas notiek tagad , tas nu ir pavisam skumji. Visas tagadējās aktivitātes tak tagad tiek pamatotas un saistītas ar esošās koalīcijas nodzīvošanos , esošās koalīcijas it kā drausmīgā korupcija un tā , tak liek likta tagadējā referenduma pamatā. Bet kas ir ja paskatām pēdējās aptaujas par partiju reitingiem. 50% nebalsotu vispār vai arī nezin par ko balsot. Nu kāda te var būt runa par esošaās Saeimas atlaišanu? Tas tak ir absurds un no zila gaisa. Un ja kādai partijai ir reitingi tad tas ir SC. Aptaujas skaidri parāda ka situācija Saeimas atlaišanai nu absolūti nekādā veidā nav nobriedusi. Tikai opozīcija , neskatototies arī uz saviem niecīgiem reitingiem aptaujās , ārdās , un viena daļa sabiedrības ārdās līdz. Dievs dotu vēl ka viss labi beigtos , tikai ar izārdīšanos un tā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


niknais vēlētājs 30.07.2008 23:51
Raksts tā vēsturiski-juridiskajā daļā ir ļoti paticis. Bet kopumā viss šis stāsts ar referendumu ir vienā tāda kā "blēžu padarīšana". Rodas iespaids, ka neviens negrib ar par mums runāt skaidru valodu, jo baidās. Cerams, ka šis būs mūsu pēdējais šāda veida referendums, jo Satversmes grozījumi nav joka lieta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Iveta Kažoka 30.07.2008 22:35
Super, šis ir viens patiesi smalks raksts! Visjaukākās ir gan tieši iezīmētās, gan teju nojaušamās līdzības ar mūsdienu diskusijām/personālijām.

Manuprāt, reakcija uz arodbiedrību projektu pierāda, ka jebkura kādam politiski netīkama likumdošanas iniciatīva ir viegli diskreditējama. Formula ir šāda:

1) ar viegli uztveramiem argumentiem sēt sabiedrībā bažas par likumprojekta tikai teorētiski iespējamām sekām (ak vai, Saeimu varēs atlaist niecīgs pilsoņu skaits!), "piemirstot" par plašāku kontekstu (piemēram, ka kvoruma prezidenta rosinātajai Saeimas atlaišanai vispār nav; vai ka Saeimas vēlēšanas skaitās notikušas arī bez kaut kāda noteikta dalībnieku skaita);

2) bārstīties ar Skaļiem Vārdiem (juridisks brāķis, neatbilst demokrātijai), kas cilvēkam, kurš attiecīgajā jautājumā nav iedziļinājies, skan pietiekami biedējoši un pārliecinoši.

3) Ja paveicas, atrast kādu juristu, kas šo interpretāciju ir gatavs publiski apstiprināt.

100 punkti, ka politiķu reakcija nebūtu savādāka, ja arodbiedrības būtu iesniegušas tādu redakciju, ko vēlāk piedāvāja Zatlera komisija. Demagoģiskus (t.sk. ar juridisko mistiku pamatotus) argumentus var piemeklēt attiecībā uz jebkuru svarīgu politisku iniciatīvu.



Ja sestdien referendumā neieradīsies pietiekams vēlētāju skaits, arī es ar nepacietību no prezidenta un "juridiskā brāķa" kritikas paudējiem gaidīšu solītās Satversmes grozījumu redakcijas, kuras taču nevar nebūt mazāk kā ģeniālas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IlzeS 30.07.2008 12:35
Redz, rakstā problēma analizēta no juridiskā viedokļa. Šajā kontekstā es pat piekrītu autoram, tomēr jāņem vērā, ka šim jautājumam ir arī cits konteksts - politiskais. Diemžēl tautai pagaidām nav dota iespēja citādi politiskajai elitei pateikt, ka viņu darbs nav apmierinošs. Tā kā, iespējams, šis ir pat vienīgais līdzeklis, kā likt par sevi manīt. Ja politiskā elite būtu reaģējusi brīdī, kad tiek savākti paraksti, visu cieņu, bet tā nenotika. Un gadījumā, ja cilvēki neies uz referendumu vai balsos pret, elites arguments jau nebūs, ka piedāvātā redakcija nav pareiza, bet gan, ka valstī viss ir kārtībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


user 29.07.2008 18:47
Labs pētījums. Man ļoti gribās cerēt, ka mēs iesim vēl tālāk ar Saeimas atlaišanu un dosim tautai vēl lielākas tiesības noteikt tautas attīstības virzienu.

Izturību latviešiem!

Saistītie raksti

Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 12 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 58 Autors:Jānis Pleps